Рабочие на стройке

"Mēs nostrādājāmies par velti". ukraiņus pārdot verdzībā Baltijā

93
(atjaunots 09:59 27.03.2018)
Ievērojama Lietuvas, Latvijas un Igaunijas darbspējīgo iedzīvotāju daļa pārvākusies uz Rietumeiropu, un Baltijas saskarusies ar asu darba roku trūkumu.

Āfrikas un tuvo Austrumu bēgļi kategoriski nevēlas turp braukt, viņus arī īpaši negaida: pārāk lielas kultūras atšķirības. Cita lieta — pēc mentalitātes tuvie ukraiņi. Taču Ukrainas viesstrādniekus bieži piemāna, dažkārt pat pārdod verdzībā. Kā tas notiek — lasiet Vladimira Vereteņnikova RIA Novosti materiālā.

"Vairāk lēta darba spēka"

Nesen Igaunijā publicēja statistiku: nelegālo strādnieku skaits pērn palielinājies divarpus reizes. Un lielākoties tie ir ukraiņi.

Šobrīd migrācijas kvota Igaunijā sastāda vien 0,1% no valsts iedzīvotāju skaita gadā. Igaunijas parlamenta deputāts Martins Repinskis salīdzina to ar alkohola aizliegumu: "Vienalga vedīs. Jāizdara tā, lai visu varētu īstenot legāli — un neizdevīgi būtu izmantot dažādas shēmas. Darba devēji daudzas reizes to piedāvājuši. Nevajag baidīties mainīt likumus."

Viņš atsaucas uz paša pieredzi — uz viņa fermu katru gadu brauc sezonas strādnieki no Ukrainas. "Ir darba veidi, kur nepieciešams daudz cilvēku uz vienu vai diviem mēnešiem, — piemēram, zemeņu lasīšana. Igaunijā nav nepieciešamā strādnieku skaita ražas vākšanas laikam, taču pastāv iespēja īslaicīgi atvest cilvēkus no Ukrainas, Baltkrievijas. Esmu par to, lai oficiāli drīkstētu ievest vairāk lēta darba spēka atsevišķu ekonomikas nozaru vajadzībām," saka deputāts.

Daudzi ukraiņu sezonas strādnieki dodas uz ārzemēm bezvīzu režīmā kā tūristi. Viņus jebkurā brīdī var izsūtīt — tiesībsargājošo iestāžu darbinieki bieži veic pārbaudes un atklāj personas bez oficiālas darba atļaujas. Ukraiņi nereti cenšas izliktie par ES valstu pilsoņiem, uzskatot, ka tā viņiem draud mazāk nepatikšanu. Nesens gadījums: Latvijas robežsargi ar Valsts darba inspekcijas sadarbību atklāja 11 nelegāļus, kuri strādāja kādā no uzņēmumiem Ķekavas novadā. Viņi uzdevās par Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem, taču viņu identifikācijas kartes izrādījās viltotas. Patiesībā tie bija astoņi ukraiņi un trīs Moldovas pilsoņi.

Maksāja desmit reizes mazāk

Īpaši daudz ukraiņu ir Lietuvā — tur pērn piešķīra 34,5 tūkstošus darba vīzu vai dzīvošanas atļauju uz darba vietas esamības pamata. Apmēram 20 tūkstoši tika piešķirti Ukrainas pilsoņiem.

Pēc pašu ukraiņu sacītā, Lietuva piesaista ar to, ka, ja viņu dzimtenē vidējā alga uz rokām ir 250 eiro, tad Baltijas republikā tie ir vairāk nekā 600 eiro. "Tas nebūt nav slikti uz darba spēka trūkuma fona valstī, viņi šeit rada produkciju un maksā nodokļus," ar apmierinājumu atzīmē Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Taču ne viss ir tik skaisti un gludi. Pirmkārt, vietējie iedzīvotāji sūdzas, ka tagad viņiem ir grūtāk atrast darbu, jo iebraucēji dempingo. Otrkārt, pašus viesstrādniekus māna bez žēlastības. Pērn Lietuvas portāls 15min.lt publicēja pētījuma rezultātus. Metinātājs no Krivojrogas Oļegs Coma pastāstīja, kā viņu piekrāpa metalurģijas fabrikā klaipēdā: viņam maksāja desmit reizes mazāk, nekā solīja, —  20 eiro nedēļa, un pat tik ne vienmēr.

Portāls 15min.lt noskaidroja, ka Lietuvā ir izveidots vesels ukraiņu viesstrādnieku krāpšanas tīkls — starpnieki piesavinās viņu peļņu, atstājot saviem upuriem tikai nožēlojamus grašus. Lietuvas žurnālisti noskaidrojuši, ka ar Coma un viņa biedru darbā iekārtošanu nodarbojies uzņēmums Bimater, kurš reģistrēts Pluņģes pilsētā. Tās vadītājs Mariuss Urbons paziņoja, ka biznesu slēdzis. Taču žurnālisti uzzināja, ka patiesībā viņš reģistrējis Klaipēdā jaunu uzņēmumu ar nosaukumu Perela.

Darba devēji piemānījuši arī celtnieku no Ukrainas rietumiem Aleksandru Harčenko. "Mēs nostrādājāmies Viļņā četru mēnešu garumā, remontējot mājas. Mums deva vien 30 eiro nedēļa, taču pastāvīgi baroja ar solījumiem, ka nauda tūlīt-tūlīt būšot. Mūsu ģimenes Ukrainā pastāvīgi interesējās, kādēļ mēs nesūtam naudu. Man tur ir sieva ar bērniem," stāsta Harčenko. Galu galā darba devējs pazuda, tā arī nesamaksājot.

Cilvēku tirdzniecības tīkls

Nesen Lietuvas izdevums Lietuvos Rytas publicēja interviju ar Poltavas iedzīvotāju Vladimiru, kurš iekārtojās darbā par vadītāju Viļņā. Viņu izmitināja pilsētas nomālē, un par telpām, kurā viņš dzīvoja ar dažiem citiem ukraiņiem, ņēma 10 eiro diennaktī. Uzņēmumā solīja, ka zemi apmaksāts stažēšanās turpināsies vien mēnesi, taču piemānīja. Vairākus mēnešus Vladimirs, kurš strādāja no rīta līdz vakaram, tika uzskatīts par "stažieri", saņemot par to vien 200 eiro mēnesī, tātad tik, cik būtu saņēmis dzimtajā Poltavā. Turklāt vadītājam uzvēla virsū pilnu atbildību par praktiski avārijas stāvokļa mašīnu, kurā viņu iesēdināja, — lika apmaksāt bojājumus no saviem līdzekļiem.

Savukārt pērnā gada rudenī Lietuvas robežsargi kopā ar kolēģiem no citām valstīm atklāja starptautisku dzīvās preces tirdzniecības tīklu: cilvēkus grasījās izvest uz Lielbritāniju piespiedu darbam verdzības nosacījumos. Aizturēti trīs Lietuvas pilsoņi un Ukrainas pilsonis vecumā no 41 līdz 50 gadiem. Organizators bija ukrainis, Lietuvas pilsoņi palīdzēja viņam nogādāt cilvēkus ārzemēs.

Robežsargi veica kratīšanas dzīvojamās un nepadzīvotās telpās, kuras pieder aizturētajiem, — Lietuvas Šauļu un Mažeiķu rajonos. Tika atklāti astoņi nelegāļi no Ukrainas.    

93
Pēc temata
"Uz mājām, kurvas!" Kā ukraiņu strādniekus sagaida Eiropā
Lazdiņš: Latvija neizbēgami aicinās viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas
Lembergs: skolu pāreja uz latviešu valodu atbiedēs ukraiņu viesstrādniekus
Uzņēmēji nav pārliecinājuši Kučinski ielaist Latvijā viesstrādniekus