Рабочие на стройке

"Mēs nostrādājāmies par velti". ukraiņus pārdot verdzībā Baltijā

160
(atjaunots 09:59 27.03.2018)
Ievērojama Lietuvas, Latvijas un Igaunijas darbspējīgo iedzīvotāju daļa pārvākusies uz Rietumeiropu, un Baltijas saskarusies ar asu darba roku trūkumu.

Āfrikas un tuvo Austrumu bēgļi kategoriski nevēlas turp braukt, viņus arī īpaši negaida: pārāk lielas kultūras atšķirības. Cita lieta — pēc mentalitātes tuvie ukraiņi. Taču Ukrainas viesstrādniekus bieži piemāna, dažkārt pat pārdod verdzībā. Kā tas notiek — lasiet Vladimira Vereteņnikova RIA Novosti materiālā.

"Vairāk lēta darba spēka"

Nesen Igaunijā publicēja statistiku: nelegālo strādnieku skaits pērn palielinājies divarpus reizes. Un lielākoties tie ir ukraiņi.

Šobrīd migrācijas kvota Igaunijā sastāda vien 0,1% no valsts iedzīvotāju skaita gadā. Igaunijas parlamenta deputāts Martins Repinskis salīdzina to ar alkohola aizliegumu: "Vienalga vedīs. Jāizdara tā, lai visu varētu īstenot legāli — un neizdevīgi būtu izmantot dažādas shēmas. Darba devēji daudzas reizes to piedāvājuši. Nevajag baidīties mainīt likumus."

Viņš atsaucas uz paša pieredzi — uz viņa fermu katru gadu brauc sezonas strādnieki no Ukrainas. "Ir darba veidi, kur nepieciešams daudz cilvēku uz vienu vai diviem mēnešiem, — piemēram, zemeņu lasīšana. Igaunijā nav nepieciešamā strādnieku skaita ražas vākšanas laikam, taču pastāv iespēja īslaicīgi atvest cilvēkus no Ukrainas, Baltkrievijas. Esmu par to, lai oficiāli drīkstētu ievest vairāk lēta darba spēka atsevišķu ekonomikas nozaru vajadzībām," saka deputāts.

Daudzi ukraiņu sezonas strādnieki dodas uz ārzemēm bezvīzu režīmā kā tūristi. Viņus jebkurā brīdī var izsūtīt — tiesībsargājošo iestāžu darbinieki bieži veic pārbaudes un atklāj personas bez oficiālas darba atļaujas. Ukraiņi nereti cenšas izliktie par ES valstu pilsoņiem, uzskatot, ka tā viņiem draud mazāk nepatikšanu. Nesens gadījums: Latvijas robežsargi ar Valsts darba inspekcijas sadarbību atklāja 11 nelegāļus, kuri strādāja kādā no uzņēmumiem Ķekavas novadā. Viņi uzdevās par Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem, taču viņu identifikācijas kartes izrādījās viltotas. Patiesībā tie bija astoņi ukraiņi un trīs Moldovas pilsoņi.

Maksāja desmit reizes mazāk

Īpaši daudz ukraiņu ir Lietuvā — tur pērn piešķīra 34,5 tūkstošus darba vīzu vai dzīvošanas atļauju uz darba vietas esamības pamata. Apmēram 20 tūkstoši tika piešķirti Ukrainas pilsoņiem.

Pēc pašu ukraiņu sacītā, Lietuva piesaista ar to, ka, ja viņu dzimtenē vidējā alga uz rokām ir 250 eiro, tad Baltijas republikā tie ir vairāk nekā 600 eiro. "Tas nebūt nav slikti uz darba spēka trūkuma fona valstī, viņi šeit rada produkciju un maksā nodokļus," ar apmierinājumu atzīmē Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Taču ne viss ir tik skaisti un gludi. Pirmkārt, vietējie iedzīvotāji sūdzas, ka tagad viņiem ir grūtāk atrast darbu, jo iebraucēji dempingo. Otrkārt, pašus viesstrādniekus māna bez žēlastības. Pērn Lietuvas portāls 15min.lt publicēja pētījuma rezultātus. Metinātājs no Krivojrogas Oļegs Coma pastāstīja, kā viņu piekrāpa metalurģijas fabrikā klaipēdā: viņam maksāja desmit reizes mazāk, nekā solīja, —  20 eiro nedēļa, un pat tik ne vienmēr.

Portāls 15min.lt noskaidroja, ka Lietuvā ir izveidots vesels ukraiņu viesstrādnieku krāpšanas tīkls — starpnieki piesavinās viņu peļņu, atstājot saviem upuriem tikai nožēlojamus grašus. Lietuvas žurnālisti noskaidrojuši, ka ar Coma un viņa biedru darbā iekārtošanu nodarbojies uzņēmums Bimater, kurš reģistrēts Pluņģes pilsētā. Tās vadītājs Mariuss Urbons paziņoja, ka biznesu slēdzis. Taču žurnālisti uzzināja, ka patiesībā viņš reģistrējis Klaipēdā jaunu uzņēmumu ar nosaukumu Perela.

Darba devēji piemānījuši arī celtnieku no Ukrainas rietumiem Aleksandru Harčenko. "Mēs nostrādājāmies Viļņā četru mēnešu garumā, remontējot mājas. Mums deva vien 30 eiro nedēļa, taču pastāvīgi baroja ar solījumiem, ka nauda tūlīt-tūlīt būšot. Mūsu ģimenes Ukrainā pastāvīgi interesējās, kādēļ mēs nesūtam naudu. Man tur ir sieva ar bērniem," stāsta Harčenko. Galu galā darba devējs pazuda, tā arī nesamaksājot.

Cilvēku tirdzniecības tīkls

Nesen Lietuvas izdevums Lietuvos Rytas publicēja interviju ar Poltavas iedzīvotāju Vladimiru, kurš iekārtojās darbā par vadītāju Viļņā. Viņu izmitināja pilsētas nomālē, un par telpām, kurā viņš dzīvoja ar dažiem citiem ukraiņiem, ņēma 10 eiro diennaktī. Uzņēmumā solīja, ka zemi apmaksāts stažēšanās turpināsies vien mēnesi, taču piemānīja. Vairākus mēnešus Vladimirs, kurš strādāja no rīta līdz vakaram, tika uzskatīts par "stažieri", saņemot par to vien 200 eiro mēnesī, tātad tik, cik būtu saņēmis dzimtajā Poltavā. Turklāt vadītājam uzvēla virsū pilnu atbildību par praktiski avārijas stāvokļa mašīnu, kurā viņu iesēdināja, — lika apmaksāt bojājumus no saviem līdzekļiem.

Savukārt pērnā gada rudenī Lietuvas robežsargi kopā ar kolēģiem no citām valstīm atklāja starptautisku dzīvās preces tirdzniecības tīklu: cilvēkus grasījās izvest uz Lielbritāniju piespiedu darbam verdzības nosacījumos. Aizturēti trīs Lietuvas pilsoņi un Ukrainas pilsonis vecumā no 41 līdz 50 gadiem. Organizators bija ukrainis, Lietuvas pilsoņi palīdzēja viņam nogādāt cilvēkus ārzemēs.

Robežsargi veica kratīšanas dzīvojamās un nepadzīvotās telpās, kuras pieder aizturētajiem, — Lietuvas Šauļu un Mažeiķu rajonos. Tika atklāti astoņi nelegāļi no Ukrainas.    

160
Pēc temata
"Uz mājām, kurvas!" Kā ukraiņu strādniekus sagaida Eiropā
Lazdiņš: Latvija neizbēgami aicinās viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas
Lembergs: skolu pāreja uz latviešu valodu atbiedēs ukraiņu viesstrādniekus
Uzņēmēji nav pārliecinājuši Kučinski ielaist Latvijā viesstrādniekus
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

29
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

29
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

20
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

20
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā