М777

Igaunija: amerikāņu un britu okupācijas pirmā gada iznākums

170
(atjaunots 10:52 19.03.2018)
Pagājis gads, kopš Igaunijā ieradusies pirmā NATO vienība. Emari aviobāzē netālu no Tallinas britu kara transporta lidmašīnu 2017. gada 17. martā sagaidīja valsts aizsardzības ministrs Marguss Cahkna. Viņa klātbūtne uzsvēra notikuma īpašo nozīmi.

Todien uz Igaunijas zemes izkāpa 210 britu kareivji no pulka Rifles 5. kājnieku bataljona, kas pazīstams pēc karadarbībām Tuvajos Austrumos. Pēc dzīvā spēka armijas bāzēs Emari un Tapa ieradās kara tehnika — tanki Challenger 2, mašīnas Warrior, pašgājējas artilērijas iekārtas, bezpilota lidaparāti un daudz kas cits, portālā Sputnik Igaunija atgādināja eksperts Aleksandrs Hroļenko.  

Atgādināšu, ka NATO bataljoni — pa 1200 karavīri katrā — ir dislocēti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā saskaņā ar Ziemeļatlantijas alianses samita lēmumu. Kontingenta pamatu Igaunijā veidi briti (vairāk nekā 800 karavīri).

Sākotnēji bija plānota ārvalstu spēku un Igaunijas Aizsardzības spēku sadarbības pastāvīga nostiprināšana. Tas nozīmē intensīvus kopīgos manevrus, kuru gaitā tiek izspēlēta igauņu varonīgā bojāeja "Krievijas agresora" ugunī un Ziemeļatlantijas bloka partneru atbildes trieciens (ar iespējamu taktisko kodolieroču pielietojumu). Taču daudzi Igaunijas iedzīvotāji nepiekrīt oficiālajām fobijām. Briseli, Vašingtonu un Londonu vēl gaida ilgs darbs, lai izravētu ar saknēm Baltijas pacifismu.

Kas padarīts

Britu spēki metodiski strādā pie triecieniem Igaunijas zemē. Aviobāze Emari ir lielākā NATO bāze Baltijas valstīs. Tā spēj uzņemt jebkāda tipa kara un transporta lidmašīnas, tostarp arī ASV stratēģiskos bumbvedējus. Turklāt bāze integrēta preventīvā trieciena globālajā sistēmā.

Igaunijas debesīs, Krievijas robežu tiešā tuvumā kaujas uzdevumu izpildi apgūst amerikāņu iznīcinātāji F-16 un jaunie daudzfunkcionālie F-35 Lightning II. Uz aviobāzi Emari iespējams nogādāt pāris simtus amerikāņu kodolbumbu no Beļģijas, Vācijas, Nīderlandes, Itālijas vai Turcijas (šim nolūkam Vašingtonai nav vajadzīga NATO sabiedroto piekrišana, ANO, Krievijas vai Baltijas valstu atļauja).

Maija sākumā notiks valsts vēsturē lielākie manevri — Sill 2018. tajos piedalīsies 13 tūkstoši kareivju no Igaunijas un 13 sabiedrotajām valstīm. Tamlīdzīgas mācības nebūt neveicina mieru un stabilitāti reģionā.

Igaunijas valdība konsekventi piedalās Ziemeļatlantijas alianses militārās infrastruktūras izaugsmē, ignorējot iespējamās sekas. Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers paudis solidaritāti Lielbritānijai jautājumā par incidentu Solsberijā — viņaprāt tas ir pirmais ķīmisko ieroču pielietojuma gadījums Eiropā pēc Otrā pasaules kara.

Faktiski Igaunija pilnībā uzticējusi savu likteni vecākajiem partneriem aliansē. Miermīlīgas ekonomiskās attīstības vietā Igaunijas valsts gatavojas lielai upurnešanai.

Masveida psihoze

Global Firepower reitings piešķīris Igaunijas bruņotajiem spēkiem 110. vietu pasaulē, valsts IKP — tikai aptuveni 20 miljardi eiro, tomēr republikas aizsardzības budžets sasniedzis 418 miljonus eiro. Igaunijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt ikgadējo iesaukumu karadienestā no 3200 līdz 4000 cilvēku. Saskaņā ar valdības ierosinājumu parlaments palielināja igauņu karavīru skaitu NATO misijā Afganistānā no sešiem līdz 46 cilvēkiem. Domājams, Tallina vēlas izskatīties varenāk nekā Vašingtona. Jāpiebilst, ka 2% IKP veltīt aizsardzības vajadzībām atļaujas tikai ASV, Bgaltijas valstis, Grieķija, Lielbritānija, Rumānija un Polija. Pārējās divdesmit NATO valstis draudus it kā ignorē.

Taču Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks uzskata, ka Velsā un Varšavā aizritējušo NATO samitu lēmumiem nepieciešami papildu soļi aizsardzības spējas pastiprināšanai. Domājams, amerikāņu tanku Abrams M1A2, britu tanku Challenger 2 un "varenu rētu" skaits igauņu zemē pieaugs.

Republikas militarizācija ietekmē vietējo iedzīvotāju dzīvi un domāšanu. Piemēram, marta sākumā igauņu armijas kareivis ievainoja sevi no automātiskās šautenes AK-4 "varenas rētas" labad (rētas rotā vīrieti). Tapas iedzīvotāji saskaras ar citām problēmām — jau otro gadu viņi raizējas par savām meitām.

Konfrontācijas karstumā 12. martā Igaunija pārmeta Krievijai robežas pārkāpumu Vaindlo salas rajonā. Igaunijas ĀM iesniedza atbilstošu notu KF vēstniekam Igaunijā. Jāpiezīmē, ka Vaindlo sala, kuras platība ir 0,062 km², no gaisa un kartē ir gandrīz nemanāma. Tā atrodas gandrīz Baltijas jūras vidū. Un vajadzēja kārtīgi papūlēties, lai saceltu diplomātisku traci.

"Iskander" bez pretenzijām

Augošo ASV un Lielbritānijas militāro spēku priekšā Maskava vēl joprojām nav izvirzījusi nekādas teritoriālas pretenzijas vai citus draudus Tallinai, taču Krievija ir spiesta reaģēt uz NATO militārā grupējuma nesaprātīgo rīcību pie savām robežām.

No Emari aviobāzes alianses lidmašīnas var nonākt pie Sanktpēterburgas (300 km) 10 minūšu laikā, pie Maskavas (800 km) — pusstundas laikā, un nesenā "Iskander" pastāvīgā dislokācija Kaļiņingradas apgabalā ir likumsakarīga atbilde.

Visi Krievijas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošie izlūkošanas līdzekļi cauru diennakti kontrolē potenciālā pretinieka soļus, un katrs jaunais NATO militārais objekts Igaunijā kļūst par mērķi. Koordinātes tiek ievadītas datoros un kaujas galviņās, kas paredzētas draudu neitralizācijai un likvidācijai. Tā nav nejaušība: 14. martā Krievijas un Baltkrievijas Drošības Padomes sekretāri kārtējo reizi apsprieda Ziemeļatlantijas alianses militārās infrastruktūras izaugsmes satraucošos tempus pie sabiedrotās valsts robežām.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

170
Pēc temata
Ņemot vērā 155 mm kodollādiņa faktoru
Eiropas caurumainais vairogs: Igaunija uzstāda rekordus militāro izdevumu ziņā
Baltijas valstu iedzīvotāji maksā par NATO bruņoto okupantu cūcībām
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva

Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

29
(atjaunots 00:02 01.12.2020)
Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un Aizsardzības ministrijas bruņojuma nomaiņas programma aizejošajā gadā bija izcili stabila pat ekonomiskās turbulences apstākļos, globālo izaicinājumu un draudu fonā.

Ar koronavīrusa pandēmiju saistītā vispasaules ekonomiskā krīze nav kaitējusi Krievijas valsts bruņojuma attīstības programmai (VBA-2020), un Krievijas stāvokli starptautiskajā bruņojuma tirgū, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pieaugušas par 11% salīdzinājumā ar pērno gadu. Pasūtītājiem ārvalstīs "Rosoboroneksport" piegādājis militāro produkciju par 10 miljardiem dolāru, saglabājis pasūtījumus aptuveni 50 miljardu dolāru līmenī un noslēdzis jaunus līgumus par 9 miljardiem dolāru.

Neiesaistoties bruņošanās sacensībās, kopš 2019. gada Krievijas armijas un flotes bruņojuma uzlabošanai tiek atvēlēti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu, pie tam 70% līdzekļu paredzēti modernajiem sērijveida paraugiem. Gada laikā bruņotie spēki saņēmuši vairāk nekā 2300 jauna bruņojuma vienības.

Krievijas floti papildinājušas 35 zemūdenes un kuģi – tikai Baltijas flote vien saņēmusi sešus jaunus raķešu kuģus. Pretgaisa aizsardzības sistēmu papildinājuši četri zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pulka komplekti un seši zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Pancir" divīzijas komplekti.

"VBA 2020" īstenošanas gaitā modernā bruņojuma līmenis armijā un flotē sasniedzis 70%, stratēģiskajos kodolspēkos – 83%, Gaisa kosmiskajos spēkos – 75%. Krievijas valsts bruņojuma attīstības programma 2011.-2020. gg. bija pirmā pilnībā realizētā programma, tā nodrošināja jaunu un mūsdienīgu bruņojuma un tehnikas spēku masveida piegādes. Paātrinājums turpinās, nākamgad karaspēki saņems vairāk nekā 3400 militārās tehnikas vienības – pastāvīgas gatavības vienību ekipējums ar jaunajiem bruņojuma paraugiem līdz 2022. gada sākumam pārsniegs 71%.

Problēmu lokā

Līdz ar Rietumu "partneru" sankcijām un negodīgo konkurenci lielas grūtības Krievijas bruņojuma eksportā sagādāja pandēmija. Jāpiebilst, ka tiek prognozēta vispasaules bruņojuma tirdzniecības rādītāju lejupslīde 2020. gadā epidēmijas rezultātā par 10%. Tomēr Krievija ir saglabājusi līdera pozīcijas. Krievu ieroči aizņem apmēram trešo daļu pasaules bruņojuma tirgā (otrā vieta pēc ASV).

Informācija par militāri tehnisko sadarbību pārsvarā ir slēgta, tomēr zināms, ka Krievija un Turcija parakstījušas otru līgumu par ZRS S-400 piegādēm, Ēģipte pasūtījusi 500 tankus T-90MS, noslēgts līgums par daudzfunkcionālo helikopteru Mi-38T pasūtītājam ārvalstīs. Indija ir gatava samaksāt 2 miljardus dolāru par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30. Augsts eksporta potenciāls ir 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57E, modernizētajiem helikopteriem Mi-28NE un kuģu bāzes helikopteri Ka-52K. Ļoti pieprasīts ir zenītraķešu komplekss S-300V4 "Antei 4000" un "Armata" līnijas bruņumašīnas. Pie tam aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Jāpiebilst, ka daudzfunkcionālo iznīcinātāju eksporta vērtētais apjoms pasaulē 2020.-2030. gados sasniedz 110,7 miljardus dolāru, kaujas helikopteru eksporta – 65,3 miljardus dolāru.

Mūsdienīgās tehnoloģijas kaujas ierindā

Aizejošo gadu iezīmēja krievu ieroču kvantitatīvs (sērijveida ražošana) un kvalitatīvs (militārais pielietojums) izrāviens. Dažas spilgtas iezīmes – hronoloģiskā kārtībā.

Mūsdienīgais un universālais izlūkošanas un trieciena helikopters Ka-52 "Alligator" izmēģināts kaujas apstākļos Sīrijā. Tas spēj uzņemt līdz 2,8 tonnas arsenāla un šodien "pielaiko" spārnotās raķetes ar darbības rādiusu līdz 100 km (analogu pasaulē nav). Krievijas GKS rīcībā ir aptuveni 140 "Aligatori".

ZRLK "Pancir" šogad pirmo reizi "uzkāpis" uz kara kuģa klāja – tāda ir laika prasība. Lidaparātu un citu gaisa mērķu ātruma un trieciena iespējas pastāvīgi pieaug, izmērs un pamanāmība sarūk. Ir neracionāli tērēt dārgās S-300 vai S-400 raķetes pretinieka lētajiem bezpilota lidaparātiem. Kompaktā sistēma jūrā optimāli likvidē visu veidu mērķus gaisā attālumā no 20 km līdz kuģa bortam.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki sākuši pirmās jaunās ZRS S-350 "Vityaz" ekspluatāciju Ļeņingradas apgabalā. Tas būtiski uzlabo PGA Rietumu stratēģiskajā virzienā. Divizionā ir 12 iekārtas, katrā no tām – 12 raķetes. Kopā 1728 raķetes ir gatavas ātri un precīzi, automātiskā režīmā likvidēt mērķus gaisā attālumā virs 120 km un līdz 30 km augstumā. Noslēdzas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei" izmēģinājumi. To gaitā raķete likvidēja mērķi rekordlielā 553 km attālumā. Sistēmas S-500 Melnās jūras virzienā no Krimas hipotētiski var notriekt agresora iznīcinātājus un stratēģiskos bumbvedējus virs Bukarestes, Ankaras vai Kijevas (šajā gadījumā attālums līdz mērķim nepārsniedz 550 km).

Šogad Krievijas Jūras kara flote pirmo reizi 28 gadu laikā pieņem veselas sešas zemūdenes: četras atomzemūdenes (projekti 955A un 885M) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes (projekti 636.3 un 677). Desmit stratēģiskie 4. paaudzes zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes pamatu jūrā tuvākajos gadu desmitos. Tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" (1600 sadalošies lādiņi pa 100-150 kilotonnām) ar maksimālo darbības rādiusu līdz 8000 km attālumā. Krievija strauji rada jaunu zemūdens floti, kas spēj aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā.

Sākusies 5. paaudzes iznīcinātāju Su-57 sērijveida ražošana. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt mērķus gaisā un uz zemes līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un nodot informāciju par mērķi citām lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem). Pirmajā partijā ir 76 iznīcinātāji Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām, perspektīvā trīs Su-57 aviācijas pulki nodrošinās Krievijas GKS iespēju stabili pieaugumu.

Aizritējuši fināla izmēģinājumi pirms jaunās smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" nonākšanas stratēģisko raķešu spēku rīcībā. Tā spēj lidot pāri abiem planētas poliem. Principiāla atšķirība – iespēja izmantot jauno SBR ar hiperskaņas blokiem kā precīzu konvencionālo ieroci. Sasniedzot atmosfērā ātrumu aptuveni 15 Mahu apmērā (7 km/sek.), bloka kinētiskā enerģija garantē kodoluzbukumam raksturīgus bojājumus bez apvidus radioaktīva piesārņojuma. Hiperskaņas manevrējošo lādiņu priekšrocība – spēja ļoti precīzi koriģēt trajektoriju un trāpīt "ābolā" tūkstošiem kilometru attālumā no starta vietas.

Ar atomenerģētisko iekārtu aprīkotā dziļūdens aparāta "Poseidon" izmēģinājumi apstiprināja aparāta unikālās īpašības un praktiski neierobežoto pārvietošanās attālumu. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdens aparāts spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā ar 100 mezglu ātrumu (185 km/h). 24 metrus garo aparātu iespējams ekipēt ar konvencionālajiem vai kodoltermiskajiem lādiņiem. Tas paredzēts aviācijas bāzes grupējumu, stratēģisko zemūdeņu bāzu, pretinieka krasta infrastruktūras likvidēšanai.

Krievija sekmīgi noslēdz hiperskaņas raķetes "Cirkon" izmēģinājumus. Tas ir efektīvs precīzs bruņojums, kam nav analogu nevienā pasaules valstī. Oktobrī Baltajā jūrā no fregates "Admiral Gorshkov" borta palaistā "Cirkon" četrarpus minūšu laikā likvidēja mērķi Barenca jūrā 450 km attālumā un apstiprināja: Krievijas arktiskās robežas un Ziemeļu jūras ceļš ir droši aizsargāts. Raķetes ātrums pārsniedz 8 Mahus, lidojuma maksimālais augstums sasniedza 28 kilometrus. Projektā paredzēts, ka raķete sasniedz 9 Mahu ātrumu (vairāk nekā 10 789 km/h), darbības rādiuss – vairāk nekā 1000 km.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu par atmīnēšanas robotu "Uran 6" piegādēm BS. Daudzfunkcionālais robotehniskais atmīnēšanas komplekss paredzēts koridoru radīšanai mīnu nožogojumos un vērā ņemamu teritoriju atmīnēšanai (iepriekš tas izmēģināts Sīrijā).

29
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis
Rīgas brīvosta, foto no arhīva

No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā

28
(atjaunots 22:55 30.11.2020)
90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā tranzīta daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem Baltijā sasniedza līdz 20% no IKP; Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās ES varēja veicināt sektora attīstību, taču cerības neattaisnojās.

Starp daudziem nopietniem un konstruktīviem jautājumiem, kas jau sen pārtapuši politisko spekulāciju objektos, ievērojamu vietu ieņem Krievijas tranzīts caur Baltijas valstīm.

Viena no strīdā iesaistītajām pusēm ir dežūroptimisma pilna un ar Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta VĻKJS komitejas sekretāram raksturīgo entuziasmu skaidro skatītājiem, ka tas ir tikai nokdauns, nevis nokauts. Runa ir par Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Otra puse, Krievijas eksperti, arī virkne zinātnieku jau ilgus gadus norāda, ka Latvijas tranzīta nāve ir neizbēgama un notiks nākamajā dienā plkst. 11:59 pēc Viduseiropas laika. Tomēr postpadomju (kravu) tranzīts, nevis politiskais tranzīts, velkas jau trešo gadu desmitu.

Atzīmēsim arī to, ka tranzīta jomā strādājošie daudz mazāk spriež par savas nozares problēmām un perspektīvām, nekā politiskie eksperti. Taču pat viņu retos izteikumus būtu vērts uzklausīt.

Pirmkārt, transporta sistēma ir viens no ekonomiku veidojošiem faktoriem. Lieli transporta infrastruktūras projekti nozīmē tūkstošiem darba vietu. Viena darba vieta transporta jomā rada vismaz divas darba vietas apkalpošanas jomā. Attīstītāka infrastruktūra piesaista citas ekonomikas nozares, pirmkārt, rūpniecību. Lauksaimniecībai attīstīta infrastruktūra nozīme izmaksu samazināšanu. Transporta infrastruktūras attīstības līmenis ir ekonomiskās attīstības līmeņa universāls rādītājs. Iekšzemes un starptautisko transporta koridoru esamība nozīmē reģiona integrāciju starptautiskajā tirdzniecībā.

Otrkārt, tranzīts nozīmē ilgtermiņa līgumus un investīcijas. Nav nemaz tik vienkārši izstrādāt tranzītu.

Treškārt, runa nav par vienu nozari, bet par kompleksu. Tieši tāpēc nav konstruktīvi strīdi par to, kādu daļu no IKP veido tranzīta ieguldījums. Vai jāiekļauj tranzīta norēķinos transporta nozares? Kā iekļaut saistītās nozares? Cik "dziļi" analizēt tranzīta lejupslīdes ietekmi?

Ceturtkārt, tranzīts nevar pastāvēt ārpus pasaules ekonomikas un pasaules politikas. Tranzīta kritumu caur konkrētu ostu var izraisīt dažādi iemesli - no makroekonomiskas kopējās lejupslīdes līdz divpusējo attiecību "atdzišanai".

Piektkārt, par tranzīta nozīmi Baltijas valstu ekonomikā vienmēr ritējušas garas diskusijas, taču skaidrs ir tas, ka 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā šī ekonomikas sektora daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem faktiski sasniedza 20% no IKP. Atzīmēsim, ka tas ir "pliks" skaitlis – pieskaitot klāt transporta kompleksu, tas būtu vēl augstāks. Baltijas iestāšanās ES varēja veicināt tirdzniecības arī tranzīta attīstību, taču cerības nav attaisnojušās.

Kā Rīga "nodeva" tranzītu

Viena no garākājām valsts Eiropas centra maģistrālēm bija ceļš Rīga – Caricina (1871. g.). Citiem vārdiem sakot, tas, kas izraisa Latvijas vadības dīvainās emocijas, saistīts nevis ar Vladimira Putina politiskajiem lēmumiem, bet ar cara Aleksandra II ekonomisko politiku. "Pastiprināta dzelzceļu būvniecība izraisīja strauju Baltijas ostu importa un eksporta tirdzniecības attīstību, kas savukārt ievērojami paplašināja Baltijas ekonomiskos sakarus ar citām Krievijas impērijas daļām. Baltijas ostas ieņēma ievērojamu vietu Krievijas ārējā tirdzniecībā… 1901. gadā Rīgas osta tirdzniecības apgrozījuma summas ziņā jau ieņēma pirmo vietu starp Krievijas ostām." Šajā "pakāpē" Rīga, Ventspils un Liepāja sagaidīja arī PSRS sabrukumu. 90. gadi sniedza Latvijai iespēju izmantot peļņu no tranzīta un blakussektoriem.

Krievija ņēma vērā, ka tranzīta pakalpojumu tirgu Baltijas austrumu daļā jau sen nosaka mūsu eksporta un importa iespējas un transporta stratēģija. Sākotnēji tika pieņemti divi infrastruktūras attīstības stratēģijas varianti. Pirmais — jau esošās Baltijā infrastruktūras izmantošana, tās paplašināšana un rekonstrukcija, palielinot kravu plūsmu. Otrais — "Krievijas ostu un transporta neatkarības" veicināšana, intensīvi būvējot savas ostas un transporta sistēmas. Galu galā tika izraudzīts kompromiss starp pirmo un otro variantu.

Kravu tranzīta transporta un tehnoloģiskā nodrošinājuma starpnozaru programmu caur Somu līča piekrastes teritorijām izstrādāja Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala administrācijas, un tā tika pieņemta saskaņā ar Krievijas prezidenta rīkojumu "Par kravu tranzīta nodrošināšanu caur Somu līča piekrastes teritorijām", kas tika pieņemts 06.06.97. un "Par Krievijas tirdzniecības flotes atdzimšanas pasākumiem", kas tika pieņemts 03.12.92. Turklāt Sanktpēterburgas mērijā un Ļeņingradas apgabala administrācijā darbs šajā virzienā norisinājās no 1992. līdz 1993. gadam.

Bet pēc tam Latvija sāka demonstratīvi politizēt un ierobežot tranzītu. Vēsturnieks Vladimirs Simindejs atzīmēja: "Latvijas vadības pasivitāti šajā jomā var izskaidrot ar to, ka ekonomiski pamatots tranzīta ceļu attīstības potenciāls ir saistīts ar Krieviju, un tas nesaskaņojas ar "mazās valsts" aizsardzības stratēģiju pret "ārējiem draudiem" ar NATO un ES palīdzību."

2008. gadā intervijā Latvijas Televīzijai ārlietu ministrs, tagadējais vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atzīmēja, ka Krievijas vēlmai ierobežot tranzītu nav nekāda politiskā pamata, tā ir balstīta tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem.

Vēstnieka kungs, ar nožēlu daru jums zināmu, ka šodien Krievijas vēlmēm un lēmumiem ir politisks pamats. Krievijā jebkuru tirdzniecības saišu uzturēšana ar Latviju tiks izskatīta tieši tāpat, kā tas notiek Latvijā — ņemot vērā nacionālās drošības risku.

2020. gada 11. martā Riekstiņš uzstājās Sanktpēterburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā Latvijas – Krievijas biznesa foruma ietvaros. Vēstnieks ilgi smaidīja daļēji nejauši sanākušajai auditorijai un stāstīja, kādas priekšrocības dāvā tranzīts caur Latviju. Taču zālē vairs nebija tādu cilvēku, kuri pieņem ekonomiskos un politiskos lēmumus tranzīta jomā. Tāpēc nevienu nepārsteidza statistikas dati, ko publicējusi Latvijas Satiksmes ministrija: 10 mēnešu laikā Latvijas ostās pārkrauti 37,298 miljoni tonnu kravu – par 29,5% mazāk nekā attiecīgajā 2019. gada periodā. Process sācies, kā teica Mihails Gorbačovs.

28
Tagi:
Māris Riekstiņš, Krievija, tranzīts, Latvija
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Puškovs: kravas Latvijai lai pameklē kara kurinātājs Rinkēvičs
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

0
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi