Mācību grāmata

Mācīties, mācīties un ārstēties ar’. Tikai valsts valodā

91
(atjaunots 08:47 12.03.2018)
Grūti noticēt, taču tam, ka Latvijā medicīna pārsvarā ir privāta un par maksu dabūjama, ir savs labums. Veselības aprūpes iestāžu direktori, atšķirībā no viņu kolēģiem mācību iestādēs, nav spiesti klanīties un pazemoties amatpersonu, tostarp arī Valsts valodas centra ierēdņu priekšā.

Tāpēc ir vārga cerībiņa: lai arī krievvalodīgie mācīsies latviski, iespējams, ārstēsies tomēr krieviski.

Tādas domas radās, lasot "MFD Veselības grupa" valdes priekšsēdētājas Natālijas Točiļenko atbildi izdevumam Latvijas Avīze. Viņa pamato "MFD" viedokli jautājumā par ārstes atlaišanu pēc atteikuma sarunāties ar pacientiem krievu valodā. Notikums radīja milzu ažiotāžu latviešu medijos un politiskās aristokrātijas aprindās.

Savā vēstulē Točiļenko raksta, ka MFD, protams, ievēro Valsts valodas likumu. Tomēr neviens nav atcēlis Hipokrāta zvērestu, kas paredz: ārsta pienākums ir "ar vislielāko rūpību un bez izvairīšanās jebkurā laikā ikvienam cilvēkam sniegt palīdzību neatkarīgi no viņa reliģijas, tautības, rases, politiskās pārliecības vai sociālā stāvokļa". Vēl vairāk, pēc veselības grupas vadītājas pārliecības, ārsta kabinets nav vieta, kur būtu jāuzklausa mediķa viedoklis par pacienta valsts valodas zināšanām. Tā ir vieta, kur pacients gaida profesionālu un skaidru palīdzību, arī situācijā, ja runa ir par sarežģītām diagnozēm, precīzu ārstēšanās plānu, novērtējumu rezultātiem, kā to arī paredz Pacientu tiesību likums.

Točiļenko raksta, ka MFD, ko veido 32 veselības aprūpes iestādes visā Latvijā, darbs ar pacientiem ar vājām latviešu valodas zināšanām ir ikdiena. Taču šeit vienmēr cenšas elastīgi izvērtēt jautājumu un atrast risinājumu, kas būs piemērots visām pusēm. To var saprast arī tā, ka traumatoloģe Dita Danosa, kura aizcirta medicīnas centra durvis un nevēlējās meklēt kompromisus, stāvējusi pie sava principa dēļ.

Vēl vairāk, ārste vērsās Valsts valodas centrā (VVC) ar sūdzību par savu bijušo priekšniecību, kura, pēc viņas vārdiem, pavēlējusi sarunāties ar pacientiem krievu valodā un tādējādi piespiedusi pamest darbu. Situāciju komentēja arī VVC pārstāvis Viesturs Razumovskis. Pēc viņa vārdiem, Danosa strādājusi iestādē gandrīz desmit gadus un nekad iepriekš nav atteikusies sarunāties ar pacientiem krievu valodā. Problēmas sākušās pirms pusgada. Pacienti bijuši šokēti, kad ārste, ar kuru viņi ieraduši sarunāties savā dzimtajā valodā, pēkšņi kategoriski atteikusies runāt krieviski. 

Tātad pār traumatoloģi pēkšņi nākusi atklāsme: ja viņa neko nedarīs, valsts valodu krievvalodīgajā Ķengaragā gaida katastrofa. Un priekšā vēl valsts simt gadu jubileja!

"Būtībā Ķengaragā ir izveidojusies diezgan baisa situācija – pēc cilvēku uzvedības var nojaust, ka daudzi cer uz krievu valodu kā otru valsts valodu," – savas bažas klāstīja traumatoloģe.

Satraukta ir ne tikai viņa vien. Točiļenko vēstules komentāros Latvijas Avīzes vietnē dakteri Danosu atbalsta vienbalsīgi un kaismīgi. Piemēram, lietotājs Anonymous ir sašutis par to, ka "krievvalodīgā elementa" nekaunība kļūstot patoloģiska un iesaka Danosu apbalvot ar Atzinības krustu par adekvātu patriotisku uzvedību Latvijas 100. jubilejas gadā.

Patiešām. Dakteres iesāktais jāturpina pārējiem mediķiem. Kāpēc gan krievvalodīgie elementi nevarētu apvienot patīkamo ar lietderīgo? Ārstē hemoroīdus un pie viena nokārto valodas eksāmenu turpat ārsta kabinetā. Vai labāk tā: vispirms rakstisks tests, pēc tam – sistēma vai pretsāpju līdzekļi.

Starp citu, te slēpjas vēl viens racionāls grauds. Pirms dažiem gadiem Latvijā jau ierosināja apgādāt visas ātrās palīdzības brigādes ar tulkotājiem. Vai varat iedomāties, cik daudzus latviešus varētu iekārtot darbā? Ak jā, viena nelaime – lai kļūtu par tulkotāju, jāpārvalda vismaz divas valodas.

Un kas tas tāds par Hipokrātu? Viņš mums kaut kāda autoritāte, vai? Pie mums autoritāte var būt tikai nu jau aizsaulē aizgājušais latviešu izcelsmes aizokeāna dakteris Aivars Slucis. Večukiņš vientiesīgā lepnumā vienmēr teica, ka nespētu vienlīdz labi ārstēt latvieti un krievu. Un pat publicēja paša apmaksātus rakstus par to savā iemīļotajā Latvijas Avīzē.

Un vispār. Pēc Latvijas Satversmes preambulas jaunās redakcijas vairs nav par ko brīnīties. Tur tak teikts, ka Latvijas valsts mērķis ir nodrošināt latviešu tautas pastāvēšanu mūžos. Par krieviem, ukraiņiem, baltkrieviem, ebrejiem un citu tautību elementiem, kuri dzīvo Latvijā, preambulā nav ne vārda. Priekš kam tad viņus vispār ārstēt? Vai tas nav absurds?

91
Pēc temata
"Sitīsim skolotājus": skolu reforma – krievu skolu pedagogu bezdarbības rezultāts
Igaunijā karavīri atteicās dziedāt par krievu nogalināšanu
Latvijas ārstiem Igaunijā noderēs krievu valoda
Latvijas baņķieris paziņojis, ka krievu valoda nav kultūras valoda

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

33
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

33
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Miernešu spēki

Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā

24
(atjaunots 10:45 24.11.2020)
Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Misija demonstrē Krievijas ārpolitikas augsto efektivitāti, kā arī Krievijas Bruņoto spēku nevainojamo organizāciju un cīņas gatavības augsto līmeni, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki konflikta zonā nivelē pretinieku bruņotas konfrontācijas risku. Krievijas GKS kara transporta lidmašīnas vēl joprojām nogādā konflikta zonā 15. motorizēto strēlnieku brigādes vienības un tehniku – tas ir uzticams stabilitātes garants Dienvidkaukāzā. Kopš operācijas sākuma Stepanakertā un citās apdzīvotās vietās no Armēnijas teritorijas atgriezušies vairāk nekā 4 tūkstoši bēgļu.

Sarežģītā humanitāro uzdevumu kompleksa risināšanai Kalnu Karabahā Starpresoru reaģēšanas centrā strādā Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vienība un piecas specializētās struktūras, kas nodarbojas ar spridzekļu neitralizācijas, medicīniskās, transporta un sadzīves sagādes jautājumiem un naidīgo pušu samierināšanu.

Novērošanas posteņi, patruļas un  policijas funkciju izpilde drošības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" ir manāmas ar neapbruņotu aci. Mierneši rūpējas par civilā autotransporta drošu satiksmi Lačinas koridorā, pārbauda automašīnas, lai novērstu ieroču pārvadāšanu. Daudzi operācijas uzdevumi, struktūras, mehānismi un algoritmi nav tik labi saskatāmi. Situācijai Karabahā nav analogu vēsturē un tā izvirza ļoti stingras prasības 15. motorizēto strēlnieku brigādes kareivjiem.

Krievijas Federālais drošības dienests kontrolēs to, kā Armēnija nodrošina transporta satiksmi starp Azerbaidžānas rietumu rajoniem un Nahičevānas Autonomo Republiku (nekavēta pilsoņu, transporta līdzekļu un kravu pārvietošanās abos virzienos). Krievijas valdība segs ar miernešu darbību saistītos izdevumus. Jāpiebilst, ka tāda operācija izmaksā simtiem miljonu dolāru gadā (personālsastāva uzturēšana, tehnikas ekspluatācija, degvielas patēriņš), taču drošība Dienvidkaukāzā nav ar naudu mērāma.

Operācijas nozīme ir milzīga, reitings – ārkārtīgi augsts. Lai arī ANO mērogā Krievijas misija Karabahā nav plašākā, tomēr tai ir milzīga nozīme stabilitātei Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā.

Tuvākās ārvalstis

Krievijas mierneši daudz izdarījuši, lai stiprinātu drošību pēcpadomju teritorijā – Abhāzijā, Dienvidosetijā, Tadžikistānā, Piedņestrā. Tomēr nesenie traģiskie notikumi Kalnu Karabahā liecina, ka bruņoto konfliktu potenciāls NVS valstīs saglabājas. Piemēri ir visu acu priekšā.

Nesen Moldovas jaunievēlētā prezidente Maija Sandu paziņoja, ka nepieciešams izvest Krievijas karavīrus no Piedņestras. Iespējams, viņa ir aizmirsusi, ka tas ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta ievešanas 1992. gadā saskaņā ar atbilstošu vienošanos tika pielikts punkts karadarbībai un tā nav atsākusies jau 28 gadus.

© Sputnik / Aram Nersesyan

Piedņestrā dislocēta Krievijas BS Operatīvā grupa. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir milzīgā un ļoti bīstamā vecās munīcijas arsenāla (vairāk nekā 20 tūkstoši tonnu) apsardze netālu no Kolbasnas apdzīvotās vietas (90. gadu sākumā šurp nogādāja padomju karaspēka munīcijas krājumus no Vācijas, Ungārijas un Polijas). Nav iespējams likvidēt arsenālu uz vietas, arī izvest būtu grūti – būtu vajadzīgi aptuveni 2500 vagoni, pie tam 57% munīcijas vairs nav pārvietojami. Ja krievu kareivji aizies, stāvoklis Moldovā kļūs sprādzienbīstams – vistiešākajā nozīmē. Cerēsim, ka pragmatiska pieeja gūs virsroku.

Gribētos pieminēt miernešu efektivitāti Centrālāzijas virzienā. atgādināšu: 1993. gadā Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna parakstīja lēmumu par Kolektīvo miernešu spēku (KMS) izveidi. Tie kļuva par stabilitātes stūrakmeni reģionā. Toreiz KMS iekļāvās Krievijas 201. motorizēto strēlnieku divīzija un pārējo valstu vienības. Kopīgiem spēkiem miernešiem tajā pašā gadā izdevās nivelēt bruņoto konfliktu Tadžikistānā. Republikā palika Krievijas FDD robežsardzes dienesta operatīvā grupa, bet 2005. gadā uz 201. motorizēto strēlnieku divīzijas bāzes Tadžikistānā veidojās 201. Krievijas armijas bāze, pēc būtības – mierneši.

Krievijas Federācija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle līdz ar citām valstīm ir atbildīga par mieru visā pasaulē. Valsts novērš un likvidē starpnacionālos un iekšējos konfliktus pēcpadomju teritorijā un citās valstīs autonomu misiju, ANO spēku un KDLO kontingenta sastāvā.

No Dienvidslāvijas līdz Angolai

Krievijas mierneši guvuši vērā ņemamu pieredzi – no ANO militāro novērotāju skaita viedokļa valsts iekļāvusies pirmajā desmitā.

Šada veida misijas tiek relatīvi dalītas divās kategorijās – miera uzturēšana un pušu piespiešana ievērot mieru ar spēku. Atbilstoši stāvoklim konflikta zonā, miernešu spēku prioritārie uzdevumi un darbības, operācijas statuss var mainīties. Piemēram, 2008. gada augustā miera uzturēšanas operācija Gruzijas-Dienvidosetijas konflikta zonā pārvērtās par operāciju, kas piespieda Gruziju ievērot mieru (pēc Gruzijas lēmuma sākt karadarbību un uzbrukuma Krievijas miernešu postenim).

Smago pieredzi Krievijas karavīri paplašina jau kopš 1992. gada, kopš ANO operācijām Dienvidslāvijā (1992.-2003.gg.), kur Krievijas kontingents sasniedza 1600 cilvēkus. Vēlāk līdzīgi uzdevumi tika risināti Angolā, Libērijā, Mozambijā, Kotdivuārā, Ruandā, Burundi, Etiopijā, Sudānā, Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā. Katrai misijai ir savas īpatnības, atkarīgas no konflikta līmeņa, militārās pretdarbības riska drošības zonā, piesaistāmo spēku skaita, loģistikas un rotācijas īpatnībām, vietējo iedzīvotāju mentalitātes un klimata apstākļiem. Kareivji spiesti ātri pielāgoties "nestabila" miera stāvoklim svešā valstī un pastāvīgi būt cīņas gatavībā visa komandējuma laikā. Parastais rotācijas cikls veido sešus mēnešus, un tas ir skarbs miernešu fiziskās izturības un gara spēka pārbaudījums. Novērotāju misijas ir gandrīz neapbruņotas, operācijas ar miernešu spēku dalību pārsvarā ir viegli bruņotas.

Šogad Krievijas mierneši piedalās deviņās ANO misijās: Rietumsahārā (MINURSO), CĀR (MINUSCA), Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), Kiprā (UNFICYP), Sudānā (UNISFA), Kosovā (UNMIK), Sudānas dienvidos (UNMISS), Tuvajos Austrumos (UNTSO) un Kolumbijā (UNVMC). To vidū lielākā ir ANO un Āfrikas savienības miernešu operācija Sudānā (vairāk nekā 20 tūkstoši kareivju). Neskatoties uz eksotisko ģeogrāfiju, tas ir smags darbs ar pastāvīgu dzīvības risku. Ik gadus visā pasaulē iet bojā aptuveni 100 mierneši. Pārsvarā tas notiek mērķtiecīgu uzbrukumu rezultātā.

24
Tagi:
aizsardzība, bruņotie spēki, mierneši, Kalnu Karabaha, Krievija, ANO
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Ilga Šuplinska

Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju

0
(atjaunots 16:11 25.11.2020)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš šonedēļ centīsies panākt izlīgšanu starp izglītības un zinātnes ministri un skolotāju arodbiedrību.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Jaunie ierobežojumi, kuru mērķis ir apturēt Covid-19 izplatību, izraisīja jaunu konflikta vilni starp skolotāju arodbiedrību un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, vēsta Latvijas Radio.

Saskaņā ar jaunajām prasībām, kuras vakar atbalstīja valdība, no 30. novembra katram skolēnam no 1. līdz 6. klasei ir jānodrošina 3 kvadrātmetru platība. Skolotājiem no 30. novembra ir jālieto sejas maskas, arī mācību stundu laikā. Ja skola nespēj nodrošināt šo normu izpildi, tai ir jāorganizē tālmācības.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aicina ideja autorus iedomāties klasi 90 kvadrātmetru platībā, kur skolotājam maskā ir jāsaņem atgriezeniskā saite no katra skolēna.

Viņa uzskata, ka jaunajos ierobežojumos ir zināma daļa cinisma – mazas klases visātrāk pāries pie tālmācībām, jo fiziski nav iespējams izpildīt šīs prasības. Tādējādi, valdības lēmuma faktiskais mērķis ir, lai bērni vairāk mācās attālināti.

"Tad vajadzēja atklāti pateikt – lūdzu, ejam visi uz attālinātajām mācībām," uzsvēra Vanaga.

Anita Pēterkopa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve, paskaidroja, ka galvaspilsētā izpildīt prasības par 3 kvadrātmetriem uz vienu bērnu būs grūti. Pēc viņas sacītā, Rīgā vismaz trešdaļā skolu klasēs ir pa 30-33 skolēniem. Dome sazināsies ar katru izglītības iestādi, lai vienotos, kā izpildīt prasības, un noskaidrot, kuras var un kuras nevar īstenot jaunās normas.

Skolotāju arodbiedrības padome šodien pieņems lēmumu par Šuplinskas demisijas pieprasīšanu.

Lēmumu par to plānoja pieņemt arī agrāk, taču organizācija deva ministrei iespēju izskaidrot savu pozīciju. Skolotāji gaidīja atbildes uz viņiem svarīgiem jautājumiem. Tomēr, pēc Vanagas sacītā, daļa saņemto paskaidrojumu bija "gana saturiski tukšas, par daļu prasībām nav pat pussolis pasperts pretī".

Premjerministrs Krišjānis Kariņš piedalīsies Šuplinskas un Vanagas dialogā un cer uz mierīgu konflikta atrisināšanu.

"Uzskatu, ka sarunu gaitā daudz ko var panākt," paziņoja premjers.

Tikšanās ir ieplānota ceturtdien – pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes.

0
Tagi:
skolotāji, Ilga Šuplinska
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības
Varbūt vismaz slēpes novilksim: Krivcova piedāvā izmantot Šuplinskas apgaismības mirkli
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs