Kaziņņiks

Kaziņņiks par pēcpadomju šizofrēniju un sirmo sovjetizmu, kas nogremdēs Latviju

106
(atjaunots 10:13 12.03.2018)
Nabadzība un nespēja pārdzīvot pēcpadomju periodu ir likusi pamatu divu nāciju cīņai Latvijā, uzskata slavenais vijolnieks un mākslas zinātnieks Mihails Kaziņņiks.

RĪGA, 11. marts — Sputnik, Armens Halatjans. Ja valsts apzināti nevēlas kļūt par kultūru krustcelēm un pārvēršas mazā un mononacionālā valstī, nav zināms, kas to gaidīs pēc desmit gadiem.

Ar viesos atbraukušiem krievu rakstniekiem, māksliniekiem un biznesa treneriem latviešu intelektuāļi sarunāsies labā krievu valodā, valdzinās ar savu erudīciju, literāro un muzikālo daiļdarbu vai kinofilmu aizkadra slāņu nianšu izpratni.

Taču nez kāpēc šī uzvērtā cieņa pret krievu kultūru un krievu civilizācijas sasniegumiem strauji apraujas, tiklīdz runa ir par vietējiem krievvalodīgajiem. Kaut kā uzreiz piemirstas, ka arī viņi ir krievu kultūras mantinieki un nesēji, ka arī viņi var radīt lieliskus intelektuālos produktus un patiešām rada tos.

Krievu valoda ir sveša

Vēl vairāk, krievu valoda ir dzimtā 40% Latvijas iedzīvotāju, taču valstī tai ir svešvalodas statuss, un dažkārt to uzskata par kliedzošu politiskā takta un lojalitātes izpausmes trūkumu. Virkne mediju ik dienas atgremo okupācijas un kolonizācijas, Staļina represiju, piektās kolonnas tēmas utt.

Izaugušas jau divas vai trīs paaudzes, kas tam neliekuļoti tic. Paši krievu jaunieši lēnām, taču pamatīgi zaudē atmiņu un sāk uzskatīt par pašsaprotamu to, ka Latvijā viņiem lemtas tikai otrā plāna lomas.

Notiekošais absurds jau kļūst manāms no malas un aizskar cilvēkus, kurus nekādi nevar turēt aizdomās par politisko subjektivitāti, kuri sen pazīstami ar Latviju un mīl šo valsti.

Krievu vijolnieks, kulturologs, Nobela Mūzikas komitejas eksperts Mihails Kaziņņiks nespēja ignorēt problēmu un visai skarbi izteicās šajā jautājumā preses konferencē Rīgā, kas bija organizēta tradicionālā mūzikas festivāla "Kaziņņika dienas" ietvaros.

"Man tā gribas ticēt, ka Latvija kļūs par vienu no Eiropas kultūras centriem, kur beidzas visi strīdi, visas nesaskaņas, kur ļoti interesanta valsts ar ļoti interesantām tradīcijām būs viena no tādām kā Šveice — nelielām Eiropas valstīm, gaismas, kultūras, izglītības, laimes valstīm. Bilingvāla valsts — tā ir liela vēstures dāvana! Visas bilingvālās valstis ir bagātākas nekā vienas valodas valstis," — teica Kaziņņiks.

Bilingvālie un bagātie

Viņš pastāstīja, ka Obu vai Turku pilsētā (tās nosaukums somu un zviedru valodās atšķiras) galvenā ēka ir zviedru teātris, lai arī pilsētā zviedru ir tikai 5%, pārējie ir somi, bet galvenā iela tur saucas nevis Gatu universitāte — somiski, bet gan Gata universitāte — zviedriski.

Kaziņņiks paskaidroja, ka tā notiek tāpēc, ka gadījumā, ja soms nepārvalda zviedru valodu, viņam ir ierobežots profesiju un amatu skaits Somijā, viņš nevar pacelties augstākajās aprindās, nevar kļūt par politiķi.

Mūziķis atzīmēja, ka Sibēluisa vijolnieku konkurss Somijā notika trijās valodās — somu, zviedru un krievu valodās. Somu un zviedru valodās tāpēc, ka tās ir valsts valodas, jo Somijā dzīvo veseli 7% zviedru, bet krieviski — tāpēc, ka bija liels skaits konkursa dalībnieku, profesoru un vecāku no Krievijas.

"Valsts, kura paceļas augstā ekonomiskā līmenī, ir ļoti toleranta valodas un nācijas jautājumos. Jo augstāks ir ekonomikas līmenis, jo brīvāks ir cilvēks, jo brīvāka ir valsts. Visas šīs muļķības rodas nabadzības līmenī. Nabags vienmēr ir netikumīgs. Bagāts cilvēks, nodrošināts, kas spēj apgādāt savus bērnus, savus tuviniekus, saka: jebkura valoda ir kultūra, bet kultūra ir mentalitāte," — savu viedokli pauda Kaziņņiks.

Viņš atgādināja, ka Šveicē ir itāļu valoda, ir franču valoda, ir vācu valoda, un lielā mērā šai daudzveidībai var pateikties par to, ka Šveice ir bagātākā un labsirdīgākā valsts pasaulē.

"Itāļi neizliekas par frančiem, franči nepūlas atdarināt vāciešus. Tāpēc valstij ir 4 spēcīgas valodas un 4 spēcīgas tautas, kas ciena viena otru. Kantons ciena kantonu. Tāpēc visādas runas par šādu vai tādu valodu, par nacionālo, par civilo, ne civilo — tas viss ir sovoks. Dīvaini, ka pēc tik ilgiem gadiem, jau pēc atbrīvošanās darbības atgādina padomju laikus. Un metodes ir padomiskas. Padomiskas līdz galam! Lai kā jūs ar mani strīdētos, esmu pārliecināts, ka tā ir padomju sistēma," — paskaidroja mūziķis.

Latvieši un krievi ir brāļi

Kaziņņiks pastāstīja, ka pirms daudziem gadiem, kad parādījās brīvā Latvija, viņš sarunā ar kādu Daugavpils politiķi piedāvājis palīdzēt Latgales krievu audzināšanā, jo kulturāli krievvalodīgie labāk iekļausies Latvijas un Eiropas dzīvē.

"Nepārtaisīt viņus citā valodā, ja? Priecāties par to, ka līdzās talantīgajai Raiņa tautai ir Puškina tauta. Patiesībā tas ir vienkārši. Bilingvālas valstis ir sekmīgas valstis. Visas lielās kultūras vienmēr ir dzimušas krustcelēs? Vīnes fenomens taču jums ir skaidrs? Tāpēc, ka tur ir gan čehi, gan ungāri, gan austrieši, gan krievi. Bēthovenam ir papilnam krievu melodiju, ungāru melodiju. Bet, ja valsts apzinati nevēlas kļūt par kultūru krustcelēm un pārvēršas par mazu mononacionālu valsti ar miljonu iedzīvotāju, pēc desmit gadiem varat vainot tikai paši sevi," — brīdināja kultūras zinātnieks.

Kaziņņiks ieteica atmest malā visas ambīcijas un atzīt, ka latvieši un krievi ir brāļi, kuri dzīvo vienā mazā, skaistā valstī ar bagātu arhitektūru un vēsturi, valstī, kur reiz strādāja Vāgners.

Pēcpadomju komplikācijas

"Pacentīsimies to visu pacelt, atsauksim atmiņā, atvērsim visiem, teiksim pasaulei: ja gribat nokļūt valstī, kur ir Šūmaņa, Lista, Klāras Šūmanas, Vāgnera piemiņas plāksnes, brauciet šurp uz Latviju, šeit tas viss ir. Mēs esam torelanti, mēs esam skaisti, mēs esam radoši, mēs esam gudri, mūsu ir maz, taču mēs esam ļoti interesanta valsts Eiropā. Ticiet man, pie mums ir vērts atbraukt no jebkuras vietas. Ja veltīt tam spēkus, ienāks tik daudz naudas, saņemsiet tik daudz mīlestības, tik daudz gaismas, nevis cīnīsieties viens ar otru un kašķēsieties par to, kādas būs skolas," — aicināja Kaziņņiks.

Viņš atzina, ka ļoti mīl Rīgu un ir sajūsmā par pilsētu jebkādā salā, jebkādā slapjdraņķī, vienmēr, lai kad atbrauktu uz Rīgu.

"Šajā pilsētā taču var dzīvot, cepuri kuldams, un raust labumus, nevis lamāties, sak, tāda valoda, ne tāda, valsts, ne valsts, pilsonis, nepilsonis. Tā ir īsta šizofrēnija, paranoja, pēcpadomju komplikācija, pēc paranoidālās pēcpadomju iekārtas, saprotiet! Uzvariet to sovjetismu!" — aicināja mūziķis.

106
Pēc temata
Pieklājīgie "vēstnieki". Kā krievu valoda iekaro ārvalstu teritorijas
Latgale, SOS! Kā izmirst Latvijas reģions ar lielāko krievu tautības iedzīvotāju skaitu
Mamikins: Latvijas valsts dibinātāji apgrieztos kapos otrādi
Jānis Jurkāns: krievu valoda ir globāla, tā ir jāmācās
G20

Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu

32
(atjaunots 16:13 26.11.2020)
Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Virtuālais samits G20 akcentēja globalizācijas nāvi, neskatoties uz visiem dalībnieku pūliņiem. Tas parādīja: deglobalizācija pēckovidā pasaulē jau notikusi, RIA Novosti portālā stāsta Ivans Daņilovs.

Runa nav par kaut kādu sazvērestību pret nosacīto "amerikāņu vienpolāro pasauli" (Pax Americana izskatā) vai citiem mēģinājumiem atmodināt "bloku konfrontāciju" pēc XX gadsimta otrās puses parauga. Deglobalizācija un daudzpolaritāte jau ir reāla, lai ko par to domātu Vašingtonas vai Briseles "smadzeņu centros".

Lieta tāda, ka nepastāv vienota politiskā kārtība, tāpat kā nepastāv vienota politiskā valoda tās apspriešanai. Vēl jo vairāk nepastāv nekāds "ģeopolitiskais kamertonis" (vai pat "kamertoņi"), uz ko varētu orientēties pasaules sabiedrība.

Ir kopīgas problēmas, sākot no koronavīrusa pandēmijas un beidzot ar globālo ekonomisko krīzi, ir, bet nav un nekad arī nebūs kopīgu lēmumu. Tāpēc vien, ka globālā līmenī valstu mijiedarbības shēmā sākusies spēle ar nulles likmi, proti, jebkurus konkrētas valsts panākumus uztver kā konkurentu sakāvi, pie tam demonstrē gatavību upurēt kopīgās intereses (nerunājot jau par humāniem apsvērumiem) tikai tālab, lai kāds no ģeopolitiskajiem konkurentiem nevarētu ierakstīt savā kontā kādu imidža, politisku vai ekonomisku uzvaru.

Gribētos pieminēt dažus acīmredzamus piemērus. "Divdesmitnieku" samitā ĶTR līderis piedāvāja izveidot kādu digitālu mehānismu, kas ļautu atvērt pārvietošanos starp valstīm — tas sniegtu lielu atbalstu pasaules ekonomikai, starptautiskajai tirdzniecībai un tūrisma atjaunošanai (tas ir svarīgs faktors daudzām, arī ļoti nabadzīgām valstīm).

Sji Dziņpins ierosināja veidot starptautisku,  savstarpēji atzītu mehānismu "veselības QR kodu", kura pamatā būtu testu rezultāti. "Ceru, ka tam pievienosies pēc iespējas lielāks skaits valstu un reģionu," teica Sji Dzjiņpins.

Objektīvi tā ir laba ideja: veidot starptautisku un vispāratzītu "digitālo apliecību", lai apstiprinātu, ka konkrētais tūrists, diplomāts vai biznesmenis ir vesels un bez karantīnas var šķērsot valstu robežas (kā arī atgriezties savā dzimtenē). Tomēr izredzes īstenot tādu ieceri tuvākajā laikā un globālā līmenī ir pavisam niecīgas, lai gan šis pasākums ir nepieciešams jau tagad un praksē var būt salīdzinoši viegli īstenojams. To nedarīs, jo ieceri izvirzījis priekšsēdētājs Sji, bet no Rietumu līderu imidža viedokļa piekrist oficiālās Pekinas piedāvājumiem (it īpaši piedāvājumiem, kas uzsver augsto Ķīnas informācijas tehnoloģiju attīstību) nevar, principiāli nevar.

Vēl viens piemērs: koronavīrusa vakcīna nav pieejama nabadzīgajām pasaules valstīm, kuras bez vakcinācijas varētu kļūt par planētas "koronavīrusa perēkļiem" ar visām no tā izrietošām sekām. Vladimirs Putins savā runā uzsvēra, ka vakcīnām jābūt pieejamām visā pasaulē:

"Krievija atbalsta šī samita galvenā risinājuma projektu, kas virzīts uz to, lai efektīvas un drošas vakcīnas būtu pieejamas visiem. Bez šaubām, imunizācijas preparātiem jābūt visas tautas īpašumam. Un mūsu valsts, Krievija, protams, ir gatava piedāvāt trūcīgām valstīm mūsu zinātnieku izstrādātās vakcīnas: tā ir pasaulē pirmā reģistrēta vakcīna "Sputnik V" uz cilvēka adenovīrusu vektoru platformas, gatava arī otra Krievijas vakcīna – Novosibirskas zinātniskajā centrā izstrādātā "EpiVakKorona", jau top trešā Krievijas vakcīna.

Pandēmijas mērogs liek mums piesaistīt visus resursus un izstrādes. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot vakcīnu preparātu portfeļus un sekmēt visas planētas iedzīvotāju drošību. Tas, cienījamie kolēģi, nozīmē, ka darba pietiks visiem, un man šķiet, ka šoreiz ir gadījums, kad konkurence, iespējams, ir neizbēgama, bet mums pārsvarā jāņem vērā humānā rakstura apsvērumi."

Deklaratīvajā līmenī viss būs kārtībā, bet "Divdesmitnieks" kopumā nepiekritīs konkrētām darbībām, kuras (sekojot elementārajai loģikai) paredzētu veidot fondu nabadzīgo valstu iedzīvotāju vakcinēšanas finansēšanai, izmantojot vispieejamākas un efektīvākas vakcīnas, proti, Krievijas vakcīnu "Sputnik V", kas ir lētāka par amerikāņu un Eiropas analogu un kuru, atšķirībā no Pfizer vakcīnas, nevajag uzglabāt -70 grādu temperatūrā. Tā ir visnopietnākā problēma pat Amerikas medicīnas infrastruktūras apstākļos, nemaz nerunājot par attiecīgo "infrastruktūru" Dienvidamerikā, Āfrikā vai Austrumeiropā.

Pie tam no Vašingtonas un Briseles skatpunkta, problēma atkal tā pati: vakcīna nāk no Krievijas (tomēr ķīniešu vakcīna viņus arī neapmierina).

Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Līdztekus G20 samitā nebija nekāda substantīvā dialoga (tikai pasaules līderu monologu sērija) par daudziem jautājumiem: gan PTO reformu, gan jaunattīstības valstu valūtas parādu problēmas, gan globāla protekcionisma tendence. Rietumu līderiem ir ļoti skaidra nostāja: viņi daudz runā, viņi nevienu neuzklausa, bet viņu ierosinājumu formula ir visai vienkārša: "visiem ir jādara tā, kā mēs sakām, un tad viss būs labi", un šajā ziņā Vašingtona nostāja diez vai mainīsies pēc prezidenta maiņas.

G20 samita substantivitātes trūkums uzskatāmi apliecina, ka pasaule virzās nevis uz "ģeopolitisko bloku" konkurenci, ne uz "amerikāņu pasaules" atjaunošanu (kā to cer Vašingtonā), bet uz pasauli, kurā par kaut ko vienoties var tikai divpusējo sarunu līmenī starp konkrētām valstīm. Formāli "Divdesmitnieka", tā saucamās G20 grupas pasaule vēl pastāv, bet praksē mēs tuvojamies tam, ko pazīstamais amerikāņu polittehnologs Jans Brēmers nosauca par "G-nulle pasauli": pasaulei, kurā katrs ir par sevi. Iespējams, šīs transformācijas paātrināšanās būs galvenais koronavīrusa vēsturiskais mantojums.

32
Tagi:
Vladimirs Putins, Sji Dziņpins, krīze, ekonomika, pandēmija, G20
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs aicina atcelt ierobežojumus un apvienoties pret Covid-19
"Sajaucis NATO ar tirdzniecību". Kāpēc Krievija nevēlas atgriezties G7
Kāpēc ASV pūlas atdzīvināt komunisma draudu spoku?
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

20
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

20
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
Vladimirs Makejs

Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas

0
(atjaunots 10:40 27.11.2020)
Baltkrievijas ārlietu ministrs norādīja, ka ekonomiskais spiediens un sankcijas, ko opozīcija aicina ieviest, negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājību un diezin vai gūs atbalstu tautā.

RĪGA, 27. novembrisSputnik. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs kritiski izvērtēja opozīcijas pārstāvjus par viņu aicinājumiem ārvalstīm ieviest ekonomiskās sankcijas pret Minsku – viņš atgādināja, ka tās negatīvi ietekmēs baltkrievu tautas labklājību, vēsta RIA Novosti.

"Mēs redzam, kā uz kaimiņvalsīm aizbraukušie valdības oponenti cenšas ietekmēt situāciju Baltkrievijā, nomainīt tā saucamo režīmu. Pastāv noteiktas cīņas metodes, var panākt režīma maiņu... Tomēr es uzskatu, ka to labāk būtu darīt tiesiskajā laukā. Tas, ko patlaban ierosina uzsākt oponenti – ekonomiskais spiediens, ekonomiskās sankcijas – negatīvi ietekmēs konkrēta cilvēka, tautas labklājību," konstatēja Makejs preses konferencē Minskā.

Viņš norādīja: ja opozīcijas pārstāvji "vēlas izskatīties par tādiem "varoņiem" vienkāršā cilvēka acīs – Dieva dēļ, lai turpina tādu politiku". "Taču man šķiet, ka diezin vai vienkāršie cilvēki atbalstīs tādu politiku. Agri vai vēlu patiesība tik un tā triumfēs, un cilvēki ieraudzīs, kas ir kas un ko ir vērts," uzsvēra ministrs.

9.augustā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās sesto reizi uzvaru guva Aleksandrs Lukašenko – pēc CVK datiem, viņš saņēma 80,1% balsu, valstī sākās opozīcijas protesti. Izkliedējot akcijas, kuru dalībnieki nepiekrita balsošanas rezultātiem, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Akcijas turpinās vēl joprojām, plašākās to vidū parasti notiek svētdienās. Vienlaikus notiek arī Aleksandra Lukašenko piekritēju pasākumi. Varasiestādes konstatējušas, ka vērojama protestu radikalizācija Baltkrievijā un pārvietošanās no pilsētu ielām uz pagalmiem.

0
Tagi:
sankcijas, opozīcija, Baltkrievija
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes