Matemātikas pasniedzēja. Foto no arhīva

"Sitīsim skolotājus": skolu reforma krievu skolu pedagogu bezdarbības rezultāts

180
(atjaunots 16:03 05.03.2018)
Skolas Latvijā ir purvā iegrimušas: skolotāji paši sev atņem balsstiesības, lai tik bez vietas nepaliktu, taču galu galā cieš sakāvi un zaudē ne tikai darbu vien, bet arī pašcieņu un cerību uz labāku nākotni sev un valstij.

Pēdējā laikā daudzu krievu acīs esmu pārvērties par tādu kā disidentu, kurš kritizē visas krievu valodas un krievu skolu aizstāvju iniciatīvas. Pamazām sāku baidīties pats no sevis: patiešām, kritizēšana ir lipīga lieta. Ļoti grūti ir noķert īsto brīdi, lai tā nepārvērstos par patīkamu, taču nejauku paradumu.

Bija grūti paiet garām. Katru reizi, kad aktīvisti rīkoja kārtējo protesta akciju man tā vien rokas niezēja visu izkritizēt no galvas līdz kājām. Iemeslu vienmēr ir papilnam. Pamēģināšu paskaidrot uzskatāmi.

"Tu esi nelietis"

Man ir viens paradums, ko daudzi uzskata par idiotisku un sadomātu. Nevaru ciest šķībi pakārtas gleznas. Ienākot jebkurā telpā, automātiski skatos uz sienām. Ja redzu šķību gleznu, visiem spēkiem meklēšu ieganstu, lai nostātos pie tās un palabotu.

Atklāti sakot, nepievērsu tam uzmanību, līdz nokļuvu Tretjakova galerijā. Tur sapratu, kas tas ir – ELLE. Staigāju pa zālēm un ar šausmām skatījos uz šķībi piekārtajiem audekliem, pat nemanot, kas uz tām atainots. Neko nevarēju darīt: Tretjakova galerijā kaut kam pieskarties ir aizliegts. No bezspēka raustījās acs. Tāpēc kaitināju pārējos grupas locekļus – gāju no muguras un kunkstēju par šķībajām gleznām.

Krievu skolu aizstāvju akcijas manās acīs ir kā pie sienām šķībi pienaglotas gleznas. Redzot tādas, sāku bezspēcīgi lūgties visus, kas spēj kaut ko darīt. Viņi saka, ka es esmu īgņa un bojāju priekus – sak, lai karājas kā piekārtas. Tu pat neko tādu nepadarīsi.

Un pa šo laiku zaudēta vēl viena cīņa – ar 64 balsīm pret 22 Saeimā noraidīta tautas petīcija par bilingvālās izglītības saglabāšanu. Kā jau bija paredzams, 14 tūkstošiem parakstu neizdevās pārvērst realitātē vēlamo.

Kad uzrakstīju pirmo indīgo materiālu par mītiņu pie Izglītības ministrijas, man personīgajās ziņās sāka birt vesela lavīna dusmīgu rājienu. Daļa nāca no krievu skolu pedagogiem, kuri visniknāk apelēja pie manas sirdsapziņas, atmaskoja manu gļēvumu un pārbēdzēja dabu.

Vēstules sākās līdzīgi: "Nevaru tevi komentēt atklātā publikācijā, tāpēc rakstu personīgi. Tu esi nelietis!" – tā vai aptuveni tā. Rājienu pamatā – doma, ka cīnītāji ir malači, viņi paši baidoties iet uz mītiņiem, bet es esmu riebeklis. Pats neko nedaru un citiem traucēju.

"Sitīsim skolotājus"

Šodien ieraudzīju aktīva krievu skolu aizstāvja Degi Karajeva rakstu. Nelielā publikācijā acis pievērsās aicinājumam, kurš man pēkšņi iepatikās. "Sitīsim skolotājus". Padomāju un piekritu. Kāpēc ne?

Gribu pastāstīt par diviem gadījumiem. Starp tiem ir vairāki gadi. Pirmais notika, kad tikai sāku teležurnālista darbu.

Pie manis griezās mana kādreizējā skolotāja un pastāstīja, ka skolu plānots slēgt. Sīki aprakstīja situāciju, paskaidroja, ka slēdz nelikumīgi. Lūdza pastāstīt plašai publikai, jo liels skaits skolotāju vienkārši paliks uz ielas. Protams, apsolīju darīt visu, kas ir manos spēkos. Saskaņoju tēmu ar redaktoru, saņēmu atļauju un priecīgs zvanīju skolotājai.

- Labdien! Taisīsim sižetu.

— Oi, cik labi! Liels paldies!

- Tad mēs ap trijiem piebrauksim, uzņemsim interviju.

— Kādu interviju?

- Ar jums. Jūs man kamerā pastāstīsiet visu to pašu, lai mums būtu, ar ko vērsties Izglītības ministrijā.

— Oi. Kāpēc tad kamerā?

- Nu, mēs taču esam televīzija. Mums vajadzīga intervija.

— Nē, kamerā es nevaru.

- Tad varbūt citi skolotāji? Mācību pārzinis, direktors?

— Nē, Ļoša. Ko tu runā. Kamerā mēs neko neteiksim. Labāk tu pats kaut kā. Es taču tev visu izstāstīju.

Veselu nedēļu mēģināju pierunāt. Runāju ar visiem pēc kārtas, skaidroju, ka bez intervijas sižets neiznāks, skaidroju: ja skolu slēgs, darbu viņi zaudēs tik un tā. Pedagogi bija nepielūdzami. Kā jau bija gaidāms, pēc mēneša viņi gluži kā "Varjaga" matroži devās dzīlēs kopā ar skolu.

Otrs gadījums notika pirms dažiem gadiem. Runa bija par divu skolu apvienošanos. Arī vienā no tām es savulaik mācījos. Tas pats stāsts: personīgas sarunas laikā skolotāji stāstīja par gaidāmo kadru samazināšanu, stundu skaita samazināšanu un citām šausmām. Lūdza žurnālistu atbalstu.

Tad tikos ar direktori, kurai bija jāuzņemas apvienoto mācību iestāžu vadība. Viņa zvērēja, ka skolotāju bažas ir nepamatotas, un izņēmuma kārtā uzaicināja mani apmeklēt pedagogu sēdi. Bez kameras. Tālāk – telefona saruna.

- Labdien! Es sarunāju, ka mani rīt ielaidīs jūsu pedagogu sēdē.

— Ļoti labi, tur tu visu ieraudzīsi!

- Es tur būšu tikai kā vērotājs. Tāpēc, lūdzu, uzdodiet visus jautājumus, ko uzdevāt man. Pastāstiet par savām bažām, paskatīsimies, ko jums atbildēs direktore. Ja jums izdosies viņu iedzīt strupceļā, taisīsim sižetu.

— Liels paldies!

Nākamajā dienā bija pedagogu sēde. Direktore īsumā minēja galvenās tēzes un lūdza uzdot jautājumus. Saspicēju ausis. Iestājās klusums. Beidzot vārdu ņēma pedagoģe ar vērā ņemamu stāžu – viņu atceros vēl kopš piektās klases.

- Sakiet, vai varētu kaut kā izdarīt, lai skolotājiem ēdamtelpā būtu atsevišķs galds?

— Protams. Es domāju, tā nav problēma. Domāju, organizēsim jau pirmajā nedēļā.

- Liels paldies.

— Lūdzu. Vai ir vēl kādi jautājumi?

- Nē, šķiet, viss ir skaidrs.

Principā, man arī viss bija skaidrs. Taču katram gadījumam pēc sēdes pajautāju visiem skolotājiem: kāpēc jūs klusējāt? Viņi atbildēja: "Bet kāda tam jēga?" Sižets neizdevās, skolas apvienojās. Cik zinu, štatus samazināja, stundu skaitu samazināja, taču mani tas vairs neinteresēja.

Līdzība par labo kungu

Man ļoti patīk frāze no vienas filmas: "Nevienu ar varu laimīgu nepataisīsi." Iespējams, es cenšos to padarīt par savas dzīves kredo. Esam izvēlējušies mantru "skolotāji baidās", pataisījuši to par aksiomu un samierinājušies.

Skolotāji baidās par savām vietām, baidās lieku reizi pavērt muti, baidās aizstāvēt savas skolas. Tagad viņi baidās cīnīties par izglītību krievu valodā. Viņi uzdrīkstas tikai pa atslēgas caurumu palūrēt, kā par viņiem cīnās citi.

Atzīsim godīgi: mēs taču cīnāmies ne tikai par mūsu bērniem un savām tiesībām. Mēs cīnāmies arī par skolotājiem. Balss saites trūkst, šķēpi lūzt arī par to, lai viņi paliktu savās darba vietās, lai viņi varētu mācīt bērnus viņiem ērtā valodā. Cīnītāji nebīstas zaudēt darbu, nebīstas nosodījuma un nesapratnes.

Kādu laiku tīmeklī klaiņoja līdzība par labo un taisnīgo kungu, ko galu galā zemnieki nodūra ar dakšām. Līdz pēdējam viņš nesaprata – par ko. Pie varas būdams, viņš mēdza apbraukāt savus īpašumus, un visur viss bija kārtībā: bērni – tīri, mājas – skaistas, cilvēki – laimīgi. Kungs visiem prasīja, vai dzīve ir laba. Visi atbildēja, ka labāk vairs nevar būt. Un beigās – bac! Un ar dakšām.

Skolotāja balss

Esmu sapratis, kāpēc mums tik slikti iet ar izglītību. Tāpēc ka pedagogiem viss ir kārtībā. Katra krievu skola Latvijā mūsdienās ir kā tas bagātais ciems līdzībā.

Neparko negribu idealizēt mūsu bajārus, taču paskatīsimies patiesībai acīs: izglītības ministrs nedzird protestu no tās puses, no kuras tam vajadzētu nākt. No tiem, kuru vārdam ir nozīme, no tiem, kuru vidū lielākā daļa nodur acis un saka: viss ir kārtībā, tikai, lūdzu, neaiztieciet mūs.

2004. gadā par savām tiesībām ielās gāja skolēni, 14 gadus vēlāk palikuši vairs tikai morāli novecojuši politiķi un saujiņa aktīvistu.

Tāpēc piekrītu: sitīsim skolotājus, ja tas vajadzīgs krievu izglītības glābšanai Latvijā. Protams, tikai tēlaini, un ne jau līdz nāvei, tikai tā, lai nāktu pie prāta un ietu cīņā. Tā ir pēdējā iespēja. Un spēcīga iespēja.

Ja savu sakāmo teiks pedagogi, viņus ignorēt neizdosies. Viņu autoritatīvo viedokli nāksies uzklausīt. Viņi var pacelt kvalitatīvi jaunā līmenī strupceļā nonākušu jautājumu. Ja kārtējā protesta akcijā es ieraudzīšu ne tikai skaļus politiķus, bet arī sirmus skolotājus, ne mirkli nevilcinoties, nostāšos viņiem līdzās.

180
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Ušakovs: pāreja uz izglītību latviešu valodā visās skolās – kļūda un provokācija
Tiesībsargs apsūdz Rīgas domi par bilingvālās izglītības atcelšanu
Ministru kabinets atbalstījis grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā
Ventspils Krievu biedrība iebilst pret pāreju pie izglītības latviešu valodā
Aldermane: pamatskolā ir jāsaglabā bilingvālā izglītība
Zenītraķešu komplekss S-400 Triumf, foto no arhīva

Krievijas sistēmas S-400 "iekaro" vēl vienu valsti. Kas gaidāms nākotnē?

30
(atjaunots 11:41 18.01.2021)
Krievijā ražoto zenītraķešu sistēmu S-400 miermīlīgā ekspansija pārņem jaunas Eirāzijas valstis. Pēc Ķīnas, Turcijas un Indijas arī Baltkrievija plāno apbruņot ar "Triumf" Gaisa spēkus un pretgaisa aizsardzības sistēmu.

Sistēmu S-400 iepirkuma procesu sākusi Irāka, Katara un Maroka (Āfrikas ziemeļrietumi). ZRS S-400 sekmīgi izplatās, pateicoties savām unikālajām īpatnībām, kam nav tuvu analogu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Baltkrievijas Gaisa kara spēku un pretgaisa aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Igors Golubs nesen informēja par PGA vienību gaidāmo pārapbruņošanu ar jaunākajām sistēmām S-400 "Triumf", kas piedevām izstrādātas, speciāli ņemot vērā ASV Gaisa spēku piektās paaudzes iznīcinātāju F-22 un F-35 iespējas (NATO plāno dislocēt simtiem F-35 Eiropā).

Līdztekus armijā turpinās pirmslīguma darbs – karavīri apgūst zenītraķešu-lielgabala kompleksu "Pancir S". Noslēgti kontrakti par daudzfunkcionālo trieciena helikopteru MI-35 un iznīcinātāju Su-30SM otrās partijas piegādēm. 2021. gadā Baltkrievijas BS saņems jaunos radarus "Protivnik G" un "Vostok". Iepriekš gaisa telpas apsardzi Baranoviču rajonā uzņēmās jaunais Krievijā ražotais S-diapazona trašu radiolokācijas komplekss "Sopka 2". Rietumu sankciju un ekonomisko grūtību dēļ Krievija kļuvusi par bruņojuma piegādātāju Baltkrievijai bez alternatīvām.

Baltkrievijas debesis kļūst par nepārvaramu robežu jebkuram agresoram. GKS un PGA vienības mācās risināt uzdevumus sarežģītākajos apstākļos, ņemot vērā Sīrijā, Lībijā un Kalnu Karabahā gūto pieredzi par pretinieka raķešu un bezpilota lidaparātu pielietošanu.

Optimistiska dinamika

Aktīvā militāri tehniskā sadarbība ar Krieviju stiprina piecdesmit pasaules valstu, tostarp – arī NVS valstu drošību un suverenitāti. Ārvalstu speciālisti uzskata, ka Krievijā ražotās kara lidmašīnas un PGA sistēmas ir efektīvākie aizsardzības instrumenti.

Zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pirmā pasūtīja Ķīna. Ziņas par Krievijas un Ķīnas līgumu par divu ZES S-400 pulka komplektu iepirkumu parādījās 2014. gada novembrī. Komplekts ietver mobilo komandpunktu, divus starta iekārtu divizionus, radiolokācijas stacijas un vairāk nekā 120 jaunās divu tipu vadāmās zenītraķetes. S-400 izmēģinājumi Ķīnā sekmīgi aizritēja 2018. gada decembrī – aptuveni 250 km attālumā šāviņi likvidēja ballistisko mērķi, kas pārvietojās ar 3000 m/sek. ātrumu. Sistēmu S-400 otro pulka komplektu Ķīna saņēma 2019. gada decembrī. Ķīnas speciālisti uzskata, ka Krievijas "Triumf" galvenā priekšrocība ir darbības rādiuss līdz 400 km (to nespēj neviena "zeme-gaiss" tipa raķešu sistēma pasaulē), spēju likvidēt pretinieka tālās darbības radiolokācijas lidmašīnas, novēršot informācijas noplūdi karadarbības laikā un spiegošanu lielā attālumā. Sistēmas S-400 ļauj droši kontrolēt ĶTR perifēriju un strīdīgos rajonus.

Lockheed Martin F-35 Lightning II
© Sputnik / Сергей Мамонтов

Krievija un Turcija vienojās par ZRS S-400 "Triumf" piegādēm 2017. gadā, līguma cena – 2,5 miljardi dolāru. Līgums radīja nopietnu krīzi ASV un Turcijas attiecībās. Vašingtona piedraudēja ar sankcijām un Turcijas izslēgšanu no amerikāņu iznīcinātāju F-35 ražošanas programmas – valsts pieprasīja atteikties no darījuma un iegādāties tikai amerikāņu kompleksus Patriot. Ankara neizpildīja ASV ultimatīvās prasības, un 2019. gada vasarā saņēma četrus ZRS S-400 divizionus (pirmo komplektu).

Turcija plāno iegādāties vēl vienu komplektu un veidot drošāko un mūsdienīgāko PGA sistēmu svarīgu objektu aizsardzībai valstī. Ankaras apkaimē izvērstā sistēma S-300 izmēģinājumu gaitā fiksēta iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā. Tātad kaujas dežūras režīmā, kad mērķu reģistrācija un likvidācija notiek automātiski. "Triumf" spēs likvidēt F-16 Fighting Falcon 400 kilometru attālumā no Ankaras. Principiāla vienošanās par ZRS S-400 otrā komplekta piegādēm Turcijai tika panākta 2020. gada jūnijā.

2018. gada oktobrī Indija parakstīja līgumu 5,43 miljardu dolāru vērtībā par piecu S-400 pulka komplektu piegādēm. Deli ir noskaņota apņēmīgi, neskatoties uz  ASV neredzēto spiedienu. Izdevums "The Times of India" pastāstīja, ka Krievijas "Triumf" tiks dislocēti Indijas rietumu, ziemeļu un austrumu reģionos (ņemot vērā Ķīnas un Pakistānsa radīto draudu spektru) un radīs īstu revolūciju valsts PGA. Līdz janvāra beigām 100 speciālisti no Indijas – pirmā grupa – ieradīsies Krievijā, lai apgūtu ZRS S-400 ekspluatāciju un militāro pielietojumu. Pirmo "Triumf" pulka komplektu Indija plāno pieņemt bruņojumā 2021. gada beigās. Visus piecus ZRS S-400 pulka komplektus Krievija plāno piegādāt līdz 2025. gadam.

Triumfālas perspektīvas

Pārrunas par "Triumf" iegādi sākusi Maroka, Katara, Irāka. Iepriekš par Krievijas ZRS iegādes iespējām interesējās Alžīra, Vjetnama, Ēģipte, Saūda Arābija un citi – kopā vairāk nekā 12 valstis.

Pieprasījums ārvalstīs pārsniedz eksportētāja piedāvājumu (prioritāte tomēr ir Krievijas Gaisa kosmiskajiem spēkiem). Lai arī saskaņā ar Likumu par pretestību ASV pretiniekiem ar sankciju starpniecību (to prezidents Donalds Tramps parakstīja 2017. gada augustā), pret šīm valstīm iespējamas sankcijas, tās nemulsina valstis, kas vēlas saņemt labāko lielā darbības rādiusa PGA sistēmu pasaulē.

Sistēmas "Triumf" maina pasauli. Ja ZRS S-400 iegādāsies, piemēram, Irāna, ASV aviācijas bāzes kuģi Persijas līča zonā kļūs par absolūti bezjēdzīgām spēļmantiņām. Vašingtonai noteikti nāksies koriģēt pasaules uzskatu un pārvērtēt savu stilu dialogā ar Irānu. Tas jau notiek Irākā.

ASV vēstniecība un armijas bāzes Irākā nereti saskaras ar raķešu apšaudēm. Amerikāņu zenītraķešu kompleksi nespēja atvairīt raķešu uzbrukumus.  Reaktīvie lādiņi regulāri sprāgst Bagdādes "zaļajā zonā", tāpēc ASV bija spiestas evakuēt lielāko daļu diplomātiskās pārstāvniecības personāla un iznomāt no irākiešiem Krievijas ZRLK "Pancir S".

Tomēr atgriezīsimies pie ZRS S-400. "Triumf" ir svarīgas priekšrocības – RLS panorāmas redzesloks un iespēja elastīgi izmantot četru tipu raķetes (veidot vairāku līmeņu PGA). Dažādu tipu raķetes ļauj efektīvi likvidēt hiperskaņas mērķus, kara aviāciju, dronus, spārnotās, taktiskās un ballistiskās raķetes visā pieejamajā augstuma diapazonā – no 5 metriem līdz 30 kilometriem un attālumā no 400 km līdz 2 km. Vienā "Triumf" baterijā var būt līdz 72 notēmētas raķetes, tā var apšaudīt līdz 36 mērķus, kuru ātrums sasniedz 4800 m/sek. Sistēma S-400 spēj integrēt dažādu tipu ZRK (S-300, Pancir S1, Tor M1) un vadīt dažāda darbības rādiusa PGA līdzekļu tīklu jebkādos radioelektroniskās pretdarbības apstākļos.

Jāpiebilst, ka jau 2021. gadā Krievijas bruņotie spēki saņems mūsdienīgo sistēmu S-500, kas gatava karam līdz 200 km augstumā. Krievijas partneriem laiks atkal stāties rindā.

30
Tagi:
krievu ierocis, Krievija, S-400
Pēc temata
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
Maketi pa ādu nesados. ASV armija iznīcinājusi it kā S-400 un it kā Su-34
S-400 "Triumf" darbībā: interesants ieraksts no izmēģinājumiem
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā

Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties

94
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos Vašingtonā dzer šampanieti – krīze devusi liktenīgu triecienu Trampam un visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam.

Starptautiskā reakcija pēc radikāli noskaņoto Trampa piekritēju iebrukuma Kapitolijā bija prognozējama. Tā variējas no traģiskas roku lauzīšanas un bļāvieniem par "dumpi, apvērsumu un valsts nodevību" līdz teju vai neslēptam ļaunam priekam par to, kas ASV kā bumerangs atgriezušās problēmas, ko tās gadu desmitiem rūpīgi lolojušas citām valstīm, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vienlaikus pat Amerikai visnaidīgāk noskaņotajos prātos ir maz iemeslu priekam, jo pašreizējie procesi draud ar neprognozējamām sekām visiem.

No vienas puses, notikumi Kapitolijā novirzīja iekšpolitisko krīzi jaunā gultnē, no otras – izrādījās ļoti parocīgi Trampa pretiniekiem. Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos dzer šampanieti, jo krīze devusi liktenīgu triecienu ne tikai aizejošajam prezidentam, bet arī visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra valstij ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam Demokrātiskās partijas vadībā.

Jā, ASV veidojas relatīvi labvēlīga situācija jaunajai administrācijai, bet ārpolitikā stāvoklis ir daudz sarežģītāks.

Demokrāti atgriežas Baltajā namā ar lozungu "Pie visa vainīgs Tramps, taču mēs ātri atjaunosim amerikāņu hegemonijas un triumfējošā globālisma zelta laikmetu".

Viņi neredz nekādu vispārēju krīzi sistēmā, kas absolūti likumsakarīgi vājina ASV ģeopolitiskās pozīcijas. Gluži pretēji, Tramps, pēc viņu domām, ir nejauša pārejoša fluktuācija, kas bez iemesla likusi Amerikai novērsties no sava galvenā ceļa un cilvēces vēstures.

Nav svarīgi, vai "Vašingtonas purvs" patiešām tic tādai pasaules ainai. Galvenais – tā noteiks viņu tālākos soļus. Baidena administrācija savā ārpolitikā pūlēsies pavērst laiku atpakaļ, lai Savienotās Valstis atgūtu līdera statusu starptautiskajā arēnā, kam pārējās valstis paklausa bez vārda runas.

Tomēr to nebūs viegli panākt, varbūt par neiespējami, jo planēta, principā ir pieradusi un pat priecājas par to, ka ASV pamazām, tomēr nenovēršami zaudē savu superlielvalsts stāvokli. Patiesībā notikumi okeāna viņā krastā vien apstiprina augoši viedokli par to, ka tur padziļinās smaga sistēmas krīze. Rezultātā – visas globālās sistēmas pārformatēšana.

Nu jau pat desmitiem valstu, arī planētas vadošās lielvalstis izmanto šo apstākli un pavairo savu suverenitāti. Tā jau ir dominējošā tendence pasaulē. Jā, lielākā daļa valstu pūlas izvairīties no atklātas konfrontācijas ar Vašingtonu, taču pamazām spītīgi dara savu – piemēram, tā pati Vācija, kas sameklējusi iespēju apiet amerikāņu sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Tādā situācijā Vašingtonai ierastās ārpolitiskā darba metodes noteikti nenesīs vēlamo rezultātu. Galu galā visas neērtās un Vašingtonai nepatīkamās tendences ir veidojušās un nostiprinājušās nevis nelieša Trampa prezidentūras gados, bet gan dziļi demokrātiskā Baraka Obamas darbības laikā.

Demokrātu-globālistu mēģinājums atgriezties pie ierastās pieejas ārpolitikā garantē: pārējās valstis vienkārši ieņems ērto pozīciju "klausāmies un darām savu", un galu galā Vašingtonas lielkundziskā varenība saplaks vēl vairāk.

Tomēr pašreizējo procesu apstākļos cerības uz tādu scenāriju izskatās nepamatoti optimistiskas.

Lai izcīnītu uzvaru pār Trampu, demokrāti ir pārkāpuši visus pieņemtos iekšpolitiskās spēles noteikumus. Viņi ir nobeiguši ASV politisko sistēmu, arī vārda brīvību un vēlēšanas. Pie tam, šķiet, tas vēl nav viss.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

Tādos apstākļos cerības, ka viņi ievēros vismaz kaut kādu pieklājību ārpolitikā, ir pavisam niecīgas, it īpaši, ja pasaule arī turpmāk konsekventi centīsies atbrīvoties no Vašingtonas kontroles. Piedevām vēl amerikāņi jau sen padarījuši par sistemātiskiem pasākumiem dažnedažādas "ellīgas sankcijas", aviācijas bāzes grupu noenkurošanu pie kārtējās atstumtās valsts krastiem un "humānus uzlidojumus". Un pat tie jau zaudējuši efektivitāti.

ASV "dziļvalsts" sava mērķa labad nav pažēlojusi pat savu valsti. Par to tā izšķirsies, kad konstatēs: pasaule principiāli nevēlas tai pakļauties saskaņā ar vecajiem šabloniem, un ierastās spaidu metodes vienkārši vairs nelīdz? Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām drūma.

94
Tagi:
Donalds Tramps, demokrātija, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā
Eksperts uzskata, ka ASV plāno izstādīt Ķīnai rēķinu par "kaitējumu cilvēcei"
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Kozaks pastāstīja par "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku tikšanos rezultātiem
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

0
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

0
Tagi:
Latvija, NATO