Starp Vladimira Putina svarīgākajām, būtiskākajām un ievērības cienīgajām runām parasti pirmajā vietā tiek likta viņa runa Minhenē, atgādināja Irina Alksnis savā rakstā RIA Novosti.
Tolaik, pirms vienpadsmit gadiem, ikgadējā drošības konferencē Krievijas prezidents pirmo reizi atklāti un publiski meta izaicinājumu toreizējam vienpolārajam pasaules modelim, norādīja, ka tas ir dziļi netaisnīgs, principiāli nepieņemams, un paziņoja, ka pienācis laiks reformām.
Taču jāpatur prātā svarīgs aspekts: Putina runu Minhenē par epohālu vienmēr pārsvarā uzskatīja Krievijā.
Rietumos tā savulaik radīja ieturētu reakciju un jauktas jūtas. Tajā drīzāk saskatīja pēdējo ietekmi zaudējošas, mirstošas lielvalsts pēdējos krampjus. Rietumvalstu līderu toreizējos komentāros galvenokārt variējās ironija un aizkaitinājums: sak, ko tur atļaujas kaut kādas trešās pasaules valsts prezidents.
Tikai pēdējos gados Minhenes runa Rietumos tiek atzīta par ievērības cienīgu un jauna posma sākuma iezīmi, — šajā laikā redzams, kā piepildās tas, par ko Putins runāja 2007. gadā.
Krievijas prezidenta nesenajam vēstījumam Federālajai sapulcei nenāksies tik ilgu laiku gaidīt atzīšanu. Varam droši teikt, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina neseno vēstījumu Federālajai sapulcei Rietumi neapšaubāmi nostādīs viņa svarīgāko runu reitinga augšgalā.
Viņa vēstījumu eksperti analizēs un pārdomās ne tikai tuvāko nedēļu un mēnešu laikā, domājams, tas ilgs vēl gadiem.
Par to, kādu šoku sagādāja vēstījums, var spriest, piemēram, ar neliela, taču ļoti daiļrunīga fakta palīdzību. Rietumu mediji teju vairāk nekā stundu nekādi nereaģēja uz Putina vēstījumu, toties pēc tam visi draudzīgi laida klajā materiālus ar atzīmi BREAKING. Visā pasaulē vērojamais "uzticamo" mediju stundu ilgais apstulbums pirms "ārkārtas" ziņas ir ļoti demonstratīvs.
Savukārt rietumvalstu pirmajā reakcijā bija saskatāmas vairākas fineses.
Jā, lielākā daļa mediju diemžēl, kā jau ierasts, Putina uzrunu vērtēja kā izaicinājumu. To Krievijas līdera runā saskatīja The Guardian, Evening Standard, telekanāls ABC, aģentūra Reuters un citi.
Daļa mediju deva priekšroku tradicionāli pievērst uzmanību kaut kādām otršķirīgām detaļām, piemēram, britu The Telegraph savu materiālu noslēdza ar sīku aprakstu par to, kā Krievijas prezidents izturējies tribīnē, — sak, tā žurnālistam likusi domāt, ka Putins ir saaukstējies. Tamlīdzīga pieeja ietekmīgā britu preses izdevuma rakstos pats par sevi lika domāt par dziļo krīzi rietumu medijos.
Taču jāatzīmē arī citi mediji, kuri par savā ierastajā reakcijā spējuši pārkāpt pāri banalitātei un Vladimira Putina uzrunā saskatīt kaut ko vairāk par iedomāto kareivīgumu. Piemēram, gan Bloomberg, gan pat
CNN atzīmēja, ka Krievijas prezidenta runā bijis "signāls" ASV.
Vācu izdevuma Welt korespondents pievērsa uzmanību iedvesmai, ar kādu Putina stāstījumu par jaunajiem ieročiem uztvēra zāle, kas "pamodusies un aplaudējusi, kājās stāvot".
Teorēriski šis fragments varētu veidot atsevišķu punktu rietumu elites pārdomās, — Krievijas elites ilgotā šķelšanās ir viens no tās darbības galvenajiem virzieniem pēdējos gados. Tiesa, prakse liecina, ka politiskās rusistikas līmenis Rietumos ir krities tik zemu, ka rodas šaubas par to, vai kaut kas vispār tiks pārdomāts.
Taču par Putina runas galveno rezultātu Rietumu uztverē droši var uzskatīt likteņa ironiju.
2007. gadā Vladimirs Putins devās uz Rietumiem un nesekmīgi centās nokļūt līdz to apziņai.
2018. gadā viņš uzstājās Maskavā Krievijas iekšējā pasākumā, un viņu klausījās visa pasaule. Tiesa, tikai pēc zināma laika kļūs skaidrs, vai Krievijas prezidenta runu ir sadzirdējuši mūsu partneri Rietumos.
