Su-24

Uz liela kara robežas: Krievija atbildēs uz ASV "sveicieniem no Eifratas" Sīrijā

218
(atjaunots 11:17 02.03.2018)
Karadarbība Sīrijā ir pietuvojusies "kvalitatīvām pārmaiņām", un Rietumi analizē Krievijas un ASV bruņoto spēku atklātas konfrontācijas iespējamos variantus.

Situāciju sarežģī koflikta ārvalstu dalībnieku lielais skaits relatīvi nelielā teritorijā (185 tūkst. kvadrātkilometru), ko iespējams salīdzināt ar Sverdlovskas apgabalu (1% Krievijas teritorijas) vai ceturto daļu Afganistānas.

Kopējais spēku izvietojums ir sekojošs: karadarbības arēnā Sīrijā tieši vai netieši viens otram un koalīcijās stājas pretī Krievija un ASV, Irāna un Izraēla, ASV un Turcija. Pie tam turki cīnās pret kurdiem, jūtams reliģiozais spiediens no Kataras puses un skan atbalstis no karadarbības zonām Afganistānā un Irākā.

Pašreizējā situācijā Krievija nevar atļauties sakavi vai kompromisu "neizšķirtu". Leģitīmā klātbūtne un nesenie zaudējumi savā ziņā garantē atklātu, skarbu un neprognozējamu Maskavas atbildi tiem, kas izlējuši Krievijas pilsoņu asinis Eifratas kreisajā krastā. Daudzi ārvalstu analītiķi uzskata, ka atbildes uzbrukums amerikāņu spēkiem reģionā ir neizbēgams.

ASV 700 miljardus lielais aizsardzības budžets desmitkārt pārspēj Krievijas budžetu, un tomēr izdevums Atlantico apgalvo: "ASV un Krievija: karš ir pieteikts, lai arī neviens to vēl neapzinās. Atbilde uz krievu algotņu bojāeju, domājams, nāks agri vai vēlu, pie tam vietā, kur to neviens negaida. Pie tam runa nebūt nav par atriebību (Putins ir aukstasinīgs politiķis), bet gan par stratēģiju: ir jānorāda pretiniekam, ka pastāv robeža, ko tam pārkāpt nevajadzētu."

Amerikāņu autoritatīvā avīze The Washington Post piebilst: "Krievija uzskata, ka var padzīt ASV no Sīrijas. Tā būs katastrofa."

No Sīrijas "šaha dēļa" pakāpeniski pazūd ISIS (Krievijā un vairākās pasaules valstīs aizliegts teroristisks grupējums) un citu grupējumu kaujinieki, tāpēc saasinās pretrunas un tiek provocēti "atklāti konflikti starp ASV un Turciju, Izraēlu un Irānu, un pat starp Savienotajām Valstīm un Krieviju".

Vjetnamas sindroms

7. februāra naktī amerikāņu artilērija izdarīja masveidīgu (vairākas stundas ilgu) Sīrijas valdības spēku apšaudi, kuri "uzdrīkstējušies" pārcelties uz Eifratas kreiso krastu Deir-ez-Zoras provincē. ASV GKS Centrālā štāba komandieris Tuvajos Austrumos ģenerālleitnants Džefrijs Harrigans paziņoja, ka uzbrukumā piedalījušies amerikāņu iznīcinātāji un bumbvedēji F-15, apšaudes atbalsta lidmašīnas AC-130, helikopteri Apache, bezpildota lidaparāti MQ-9 Reaper un pat stratēģiskie bumbvedēji B-52. Faktiski, viss ASV GKS uzbrukuma līdzekļu komplekss.

Krievijas kara aviācija Hmeimimas aviobāzē Sīrijā
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Tik pārlieka un sāpīga Pentagona reakcija uz Sīrijas likumīgās valdības darbībām liecina par amerikāņu apņemšanos palikt valstī un, iespējams, nostiprināt klātbūtni, izveidojot "kreisā krasta Sīriju" (Dienvidu Vjetnamas analogs ar marionešu valdību pagājušā gadsimta 60. gados).

Un tomēr pēc ASV GKS "globālā uzbrukuma" Eifratas kreisajā krastā principiālas izmaiņas spēku sadalījumā nav novērojamas. Izraēla iesaistījās gaisa konfliktos ar Sīriju un Irānu (tika notriekta Izraēlas lidmašīna). Turcija turpināja pierobežas kurdu anklāva "tīrīšanu", un Erdogana "Olīvkoka zars" jau nokarājas pār netālu dislocētajiem amerikāņu spēkiem (dažādi dati liecina, ka rajonā atrodas 2-5 tūkst. karavīru). Sīrijas valdības spēki ar Krievijas GKS atbalstu iztīra teroristisko grupējumu atliekas Idlibas provincē un Damaskas piepilsētā. Kas notiks tālāk?

Pagaidām vēl amerikāņiem tikai maigi izgriež rokas. Viņiem ir aizvien grūtāk noturēt savā kontrolē rajonus, kuros valda "bruņotās opozīcijas vienības". Krievija noliedz "labu teroristu" pastāvēšanas iespēju, un ASV ieguldījumu Sīrijas konflikta noregulēšanas procesā Krievijas Aizsardzības ministrija raksturo lakoniski: "humanitāra katastrofa".

Neseno ASNO Drošības padomes rezolūciju par 30 dienas ilgu pamieru Sīrijā Irānas izdevums Al Alam nosaucis par piesegu "Sīrijas jaunās armijas" operatīvai izvēršanai Tanfā. Šķietamās opozīcijas vienības, faktiski — teroristiskie grupējumi maina tikai brendu un dislokāciju Sīrijas teritorijā.

Likteņa ironija

Autoritatīvais amerikāņu žurnāls Newsweek iepriekš piezīmēja: "ASV ir zaudējušas karu Sīrijā Krievijai un Irānai." Patiešām, septiņus gadus pēc kara sākuma Sīrijā Vašingtonai ir aizvien mazāk vietas manevram, nerunājot jau par iespējām būvēt armijas bāzes Sīrijas teritorijā. Valsts likumīgā valdība ar sabiedroto palīdzību pamazām, taču pārliecinoši atgūst kontroli pār Sīrijas Arābu Republikas provincēm un robežām. Agri vai vēlu amerikāņu kara instruktori un dažnedažādie "nemiernieki" dosies no Sīrijas uz citiem karstajiem punktiem Āzijā un Āfrikā.

155 mm haubice M777
© Sputnik / Сергей Степанов

Krievija neatkāpsies un neveltīs visus resursus nosprausto mērķu paātrinātai sasniegšanai. 100 megatonnu torpēda "Status 6" noteikti nebūs vajadzīga. Taču dinamiskā un pretrunīgā situācija Sīrijā, kur sastopas daudzu valstu bruņotie spēki, palielina Vašingtonas un Maskavas atklātas sadursmes risku (abu valstu mērķi reģionā ir diametrāli pretēji). Tieši tā, uz liela kara robežas, mūsdienās veidojas abu kodolvalstu "uzvedības noteikumi" vietās, kur saskaras viņu intereses un bruņotie spēki (tostarp arī privātās militārās kompānijas). Šķiet, tā ir bijis vienmēr.

Pentagons uzsver, ka Krievija traucē ASV dominēt uz zemes un gaisā Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā. Amerikāņi uzskata, ka Maskava vainojama par Sīrijas ķīmisko ieroču likvidāzijas operācijas izgāšanos un vispusīgi gatavo eiropiešu taktiskam kodoluzbrukumam Krievijai. Un draud ar jaunām sankcijām. Rodas iespaids, ka Vašingtona ir zaudējusi jebkādu saikni ar realitāti.

ASV visatļautība ir cieši saistīta ar nesodāmību. "Nepārkāpjamās robežas" Sīrijā tiks apzīmētas nepārprotami un asi. Domāju, tuvāko nedēļu laikā gaidāma Krievijas atbilde uz ASV GKS "sveicieniem no Eifratas".

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim. 

218
Pēc temata
Šef, viss ir pagalam: Krievija atkal nav sabrukusi
Notriektais turku helikopters: Krievija māca jaunus kara noteikumus
Viltīgas operācijas upuris: ko komandieriem pirms nāves paziņoja Su-25 pilots
ASV dabūjušas, ko gribējušas: sanitārais kordons sāk darbu
Avīzes, foto no arhīva

Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas

6
(atjaunots 00:51 09.07.2020)
Starptautiskā ziņu aģentūra iepazīstināja ar pētījumu "Astoņkājis 2.0. Koronavīruss Krievijā", kas veltīts KF tēlam Rietumu (un ne tikai) medijos.

Šoreiz pētnieku uzmanības centrā ir pandēmija, un izskatīti ne tikai G7, bet arī Ķīnas populārākie mediji, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Papildinājums iznācis visai veiksmīgs, jo statistika par Ķīnas medijiem nodrošinājusi negaidītu fonu pasaules ainai, ko translē rietumvalstu izdevumi.

Kopumā "Astoņkājis 2.0" nekādus lielos pārsteigumus nesagādāja: Rietumu mediji izmanto Covid-19 kā vēl vienu informatīvo ieganstu Krievijai naidīgās propagandas turpināšanai.

Neapšaubāms līderis šajā ziņā ir amerikāņi – 58% publikāciju par pētāmo tēmu piecos nozīmīgākajos (auditorijas aptvēruma ziņā) amerikāņu medijos bija negatīvs tonis. Tiem seko vācu mediji, kuros šis rādītājs sasniedzis 44%, kanādieši – 41% un briti – 38%. Toties pārējās G7 valstīs negatīvais noskaņojums ir manāmi zemāks: Japānā – 33%, Itālijā – 28%, Francijā – pat 21%.

Tiesa, ar pozitīvo toni īsti labi nav – tas sasniedz 1-5%. Izņēmums ir tikai Itālija, kur veseli 9% rakstu, kuros pieminēta Krievija un koronavīruss, demonstrē pozitīvu toni. Domājams, palīdzība, ko Krievija sniedza itāļiem cīņā ar epidēmiju (tika nosūtīti medicīniskie resursi un mediķi) nodrošināja medijos lielāku daļu labvēlīgu publikāciju.

Tomēr šajos datos daudz interesantāks šķiet cits aspekts: tie uzskatāmi demonstrē aktuālākās ģeopolitiskās tendences. No vienas puses, anglosakši (gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē) joprojām ir pret Krieviju vērstā uzbrukuma avangardā. Taču no otras puses, viņi nepārprotami zaudē pat tuvāko sabiedroto atbalstu, kuri cenšas izvēlēties neitrālāku pieeju un neaizrauties ar rusofobiju. Loģiski vien ir: laiki ir mainījušies, un nu jau vairs nav 2014. gads.

Vienlaikus dati atklāj cik grūtā stāvoklī nonākusi Vācija. Vadošo mediju aktīvā Krievijai naidīgā pozīcija ir pretrunā valsts politiskajai līnijai – Berlīne ne tikai virza uz priekšu un aizstāv ar KF uzsāktos kopīgos projektus, bet arī konsekventi atbrīvojas no daļējai okupācijai līdzīgās atkarības no ASV. Tomēr medijos saglabājas tendence: populārākie izdevumi bez ierunām pakļaujas nevis nacionālajām interesēm, bet gan valdonim Vašingtonā.

No Krievijai naidīgajā un ar koronavīrusu saistītajā propagandā izmantoto konkrēto tēmu viedokļa jāsaka, ka tās neizceļas ar īpašu oriģinalitāti: tā vai citādi izskan viens no abiem sen dzirdētajiem motīviem: Krievija kārtējo reizi iet bojā, kā nekad agrāk, un rada milzu draudus visai pasaulei.

Cita starpā tiek kritizēta gan vispārējā situācija valstī, gan valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, gan Krievijas valdības soļi cīņā ar Covid-19, līdz ar pareģojumiem, ka situācija atkal karājoties mata galā un kuru katru brīdi var sabrukt. No visas planētas milzīgā apdraudējuma viedokļa nekas jauns tāpat nav izgudrots: Maskavai pārsvarā tiek pārmesta pandēmijai veltīta dezinformācijas kampaņa, kas nolaižas pat līdz apgalvojumiem par to, ka Krievija viltīgi iedveš cilvēcei priekšstatu: rokas mazgāt nav jēgas.

Protams, Ķīnas medijos problēma tiek atspoguļota pavisam citādi, un runa pat nav par 20% pozitīvu rakstu par Krieviju koronavīrusa apkarošanas kontekstā. Galvenā īpatnība ir tēmai veltīto rakstu skaits. Pētījuma periodā – no marta līdz jūnijam – 5 lielākajos Ķīnas mediju resursos bija publicēti vairāk nekā 1200 materiāli par cīņu pret epidēmiju Krievijā. salīdzinājumam: šajā pašā laika posmā minimāls skaits rakstu nācis klajā Kanādā – 238 materiāli, bet pārējo sešu valstu rādītāji svārstās no 371 (Itālija) līdz 470 (Japāna). Amerikāņi ar saviem 428 rakstiem ieņem 5. vietu sarakstā.

Tātad trīs mēnešu laikā par tēmu "Koronavīruss Krievijā" Ķīnas mediji publicējuši trīskārt vairāk materiālu nekā šķietami spēcīgie amerikāņu mediji. Turklāt jāatgādina, ka 80% rakstu Ķīnā bija neitrāli informatīvi, tātad runa pārsvarā ir vienkārši par ziņām.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kolosālā starpība skaidrojama ar īpašu Ķīnas interesi par Krieviju. Domājams, viss ir daudz banālāk: runa ir par vadošo Ķīnas mediju apjomīgāko darbu un augstāku efektivitāti – tie pārstrādā daudz lielāku informācijas plūsmu nekā viņu kolēģi-konkurenti Rietumos.

Faktiski tas apstiprina Rietumu bažas par līdera vietas zaudējumu informācijas jomā. Protams, viņi piepūšas kā vardes, lai pasniegtu ziņu auditorijai, taču patiesībā tam nav pamata.

Reiz Rietumi radīja plašsaziņas līdzekļus to modernajā interpretācijā un kļuva par neapšaubāmu līderi un atdarināšanas cienīgu paraugu. Vārda brīvība un informācijas izplatība bija viens no to galvenajiem trumpjiem cīņā pret ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem, ko tie sekmīgi izmantoja.

Tomēr tagad mēs vērojam augošu krīzi sistēmā, kas vēl nesen šķita pavisam stabila.

Jo tālāk, jo grūtāk Rietumu medijiem ir konkurēt ar "nebrīvās pasaules" – gan Ķīnas, gan Krievijas medijiem. Var pēc sirds patikas smieties par paniku, ko amerikāņu un eiropiešu politiķi ceļ par "Kremļa taustekļiem", tomēr RT un Sputnik patiešām aizvien biežāk sociālajos tīklos gūst lielāku atsauksmi, nekā pazīstamākie un ietekmīgākie ziņu resursi Eiropā. Procesu pietiekami daiļrunīgi atspoguļo arī ziņu skaits: vairāk nekā 1200 ziņas Ķīnas medijos pret nepilniem 450 – amerikāņu medijos par vienu vienīgu tēmu, turklāt gana šauru un ne īpaši aktuālu šajās valstīs.

Rietumu mediji aizvien sliktāk (salīdzinājumā ar augošajiem konkurentiem) pilda savu galveno funkciju – akumulē un sniedz auditorijai maksimāli plašu un daudzveidīgu informāciju. Tas attiecas gan uz materiālu saturu, gan pasniegšanas veidu.

Jā, pagaidām Rietumu mediji vēl tiek uzskatīti par "brīvāko, godīgāko un profesionālāko presi", tomēr te nu ir tāpat kā ar karaļa tērpu no pasakas – vienā jaukā brīdī apgalvojumi vairs nelīdz.

6
Tagi:
Sputnik, RT, Rietumi, vārda brīvība, mediji
Militāro mācību novērotājs, foto no arhīva

Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu

46
(atjaunots 14:41 08.07.2020)
Krievija sekmīgi izmēģina uzbrukuma bezpilota lidaparātus un bruņutehniku ar mākslīgo intelektu, kā arī tāla darbības rādiusa līdzekļus potenciālā pretinieka moderno kaujas sistēmu un robotu likvidācijai.

Informācijas avoti Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā ziņo: elektromagnētisko lielgabalu garantētas mērķa neitralizācijas attālums sasniedzis 10 kilometrus. Tas nozīmē, ka tiešas redzamības zonā pretinieka mūsdienīgo gaisa un virszemes bruņojumu iespējams vienā acumirklī pārvērst par metāllūžņu kaudzi – elektromagnētiskais impulss sadedzina kontroles un tēmēšanas aparatūras komponentus. Beztrokšņainais šāviens ilgst milisekundi, nav ne uguns, ne dūmu vai atdeves. Ar parastajiem radiolokācijas vai satelītu izlūkošanas līdzekļiem neizdosies fiksēt EM lielgabala pozīciju rajonu.

Agrāk EM lielgabala darbības rādiuss sasniedza 3 kilometrus. Jaunā bruņojuma veida izmēģinājumi poligonā ilgst kopš 2015. gada, lielgabali sekmīgi "dedzina" dronus gaitā un dažādas iekārtas uz zemes. paredzēta Krievijas militārās elektronikas aizsardzība no EM lielgabala "draudzīgās uguns" ietekmes. Piemēram, holdinga "Roselektronika" speciālisti izstrādājuši ferrīta šķiedru, kas spēj pasargāt mūsdienu bruņutehnikas, zenītraķešu kompleksu un lidmašīnu elektroniskās iekārtas no pretinieka radioelektroniskas cīņas (REC) līdzekļiem.

Termiņi, kādos jaunais EM lielgabals tiks uzņemts bruņojumā, nav nosprausti, tomēr Krievija tiem ir pavisam tuvu, panākumi ir acīmredzami. Šodien izmēģinājumu paraugi spēj ievērojamā attālumā satriekt pretinieka bezpilota lidaparātus, helikopterus un spārnotās raķetes. Jaunais lielgabals uzstādījis rekordu kā pretgaisa aizsardzības līdzeklis – tas "sadedzināja" mācību mērķi gaisā 10 kilometru attālumā. Ja darbības attālumu izdosies palielināt līdz 20 kilometriem, mērķu kategroijā iekļūs arī mūsdienu kara lidmašīnas (no augstuma viedokļa). Domāju, Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) jaunie sasniegumi nebūs ilgi jāgaida. Krievijas armija jau izmanto radioelektroniskos ieročus ar jauniem fizikas principiem, nesen Sputnik stāstīja par tālvadības atmīnēšanas mašīnu "Listva".

EM lielgabali priekšējā līnijā

Bruņojums, kura pamatā ir elektromagnētiskā starojuma tehnoloģija, pēc darbības principa ir tuvs REC sistēmām. Pulvera un metāla vietā Krievijas EM lielgabals izmanto augstas frekvences starojuma enerģiju. Starojums izplatās gaismas ātrumā. Pagaidām grūtības rada milzīgais enerģijas patēriņš, tomēr tehnoloģijas pastāvīgi attīstās. Perspektīvā EM lielgabalus būs iespējams izvietot uz sestās paaudzes smagajiem bezpilota iznīcinātājiem, sauszemes spēku tehnikas un JKF kuģiem.

Ja cīņas laukā bez acīmredzamiem iemesliem atteiksies darboties lidmašīnas un helikopteri, bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes, tanki un cita pretinieka bruņutehnika, - pret viņiem vērstas jaunas kara tehnoloģijas.

EM lielgabals tiek uzskatīts par neletālu ieroci – tas iznīcina elektroniku, taču saudzē dzīvo spēku. Cietais elektromagnētiskais starojums ir bīstams cilvēka veselībai, var kaitēt nervu, imūnajai un citām organisma sistēmām. Tomēr, ja EM impulss "sadedzinās" mikroshēmas un apturēs pilotējama lidaparāta dzinēju, pilota liktenis ir izlemts – arī katapulta neiedarbosies.

Elektromagnētisko bruņojumu veido vesels instrumentu spektrs, kas paredzēti darbam konkrētos sektoros. Magnētisko lauku iespējams izmantot lādiņa sākuma ātruma piešķiršanai, kā alternatīvu pulverim klasiskajā artilērijā (sliežu lielgabals). Krievijā prioritāte piešķirta REC sistēmām, elektromagnētiskajām bumbām, kas spēj atslēgt pretinieka radio un elektronisko aparatūru 4 km rādiusā, tas ir, atstāt spēkus bez sakariem un pārvaldes, pārvērst vienības par neorganizētu pūli. EM lielgabals ir jauns mūsdienīgs uzvaras elements.

Interesanti, ka elektromagnētiskā lielgabala ideja dzima vienlaikus Krievijā un Francijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās pamatā bija vācu pētnieka Johana Karla Frīdriha Gausa, elektromagnētisma teorijas autora, darbi. Ideja apsteidza savu laiku un militārajā tehnikā netika pielietota praktiski: franču modelis paātrināja 50 gramus smagu lādiņu līdz ātrumam 200 m/sek. un piekāpās parastajai artilērijai.

Krievijā izstrādātais projekts palika neīstenots. Elektromagnētisko ieroču idejas atkal atdzima XXI gs. sākumā. Arcimoviča sliežu lielgabals 2011. gadā tika sekmīgi izmēģināts Krievijas Zinātņu akadēmijas Augsto temperatūru apvienotā institūta Šaturska filiāles laboratorijā. Elektromagnētiskais lielgabals šāva ar ļoti maziem lādiņiem, taču šie "zirnīši" ar elektromagnētisko paātrinājumu pārvērta plazmā tērauda plāksnes, ko sastapa savā ceļā. Piecus gadus vēlāk Krievijas speciālisti paātrināja matēriju gandrīz līdz pirmajam kkosmiskajam ātrumam, un kopš tā laika spēruši lielus soļus uz priekšu.

Partneri atpaliek

Pie elektromagnētisko lielgabalu projektiem strādā ASV, Izraēla, Turcija, Francija, Ķīna. Tomēr neviena no šīm valstīm nav panākusi "augstās frekvences uguns" efektīvu darbību 10 kilometru attālumā. piemēram, ASV Jūras spēki pērnvasar izmēģināja sliežu lielgabalu ar palaistā lādiņa ātrumu līdz 2041 m/sek. Jāpiezīmē, ka cietais ķermenis (ne elektromagnētiskais impulss) tomēr nav pārsniedzis mūsdienu pulvera artilērijas lādiņa maksimālo ātrumu (2500 m/sek.). Nākotnes karam tāds paātrinājums nav pietiekams.

Sliežu lielgabals ir elektromagnētiskā lielgabala paveids. Tā galvenie elementi ir enerģijas avots, komutāciju aparatūra un divas sliedes ar elektrovadītspēju, 1-5 metrus garas. Šāviens notiek augsta sprieguma padeves brīdī, pateicoties plazmas (speciāla ieliktņa sadegšana) enerģijas mijiedarbībai ar elektromagnētisko lauku. Amerikāņi izmēģina 475 mm sliežu lielgabalu (to izstrādājušas kompānijas "General Atomics" un "BAE Systems") kopš 2000. gadu sākuma, tomēr panākumi nav acīmredzami. 23 kg smags lādiņš, kas izlido no stobra ar aptuveni 2200 m/sek. ātrumu, var radīt milzu kaitējumu. Nav zināms, kurp un cik tālu tas lido.

Sliežu lielgabala liktenis ASV Jūras spēkos nav apskaužams. Tā resurss – daži desmiti šāvienu un milzīgais enerģijas patēriņš lika atteikties no bruņojuma izvietošanas uz amerikāņu modernā eskadras kuģa Zumwalt. Kuģis nevar kļūt par sava bruņojuma upuri, bet EM lielgabala pielietojuma laikā bija paredzēts atslēgt gandrīz visu kuģa elektroniku, ieskaitot PGA un PRA sistēmas. ASV Jūras kara institūta speciālisti galu galā ieteica izmantot Zumwalt tipa "eskadras superkuģus" tikai kā komandas kuģus. Pētījumi turpinās. Modernā bruņojuma sfērā vadošās valstis nepārprotami atpaliek no Krievijas.

46
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija
RT telekanāla birojs Maskavā, foto no arhīva

Lietuva seko Latvijas piemēram un aizliedz RT retranslāciju

0
(atjaunots 09:55 09.07.2020)
Latvija pagājušajā nedēļā aizliedza RT televīzijas programmu retranslāciju, aicinot citas Eiropas valstis sekot tās piemēram.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) ieviesa aizliegumu brīvai televīzijas programmu RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD un RT Documentary retranslācijai un izplatīšanai Internetā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas slēdziena saņemšanas – iestāde, kura ir pilnvarota īstenot sankcijas – LRTK pieņēma lēmumu apturēt brīvu augstākminēto televīzijas programmu uztveršanu Lietuvā," teikts regulatora paziņojumā.

Komisija apturējusi brīvu šo programmu uztveršanu, "jo RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs", paskaidroja LRTK vadītājs Mantass Martišs.

Kiseļovs, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas, ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors. "Rossija segodņa" un RT ir divas atšķirīgas juridiskās personas, šī informācija ir brīvi pieejama.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

0
Tagi:
RT, Lietuva
Pēc temata
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT