ASV jūras kājnieki

Neapgūtā mācība: ASV gatavojas karam Krievijas ziemas apstākļos

95
(atjaunots 11:07 24.02.2018)
ASV jūras kājnieki gatavojas kaujām skarbas un nežēlīgas ziemas apstākļos, apgūst kaujas taktiku un loģistiku tundras apstākļos. Kāpēc? Laikam jau tas ir retorisks jautājums, uzskata radio Sputnik autors Sergejs Iļjins.

Amerikāņu mediji vai katru dienu sagādā satriecošas ziņas, portālā Sputnik Igaunija raksta Sergejs Iļjins. Par to viņiem liels paldies: pateicoties vietējai presei dzīve šajā valstī saskatāma visā pilnībā. Taču, protams, mūs lielākā mērā interesē tās politiskā, pareizāk sakot, militāri politiskā dimensija. Saprotamu iemeslu dēļ: globālā līdera loma objektīvi un neglābjami izkrīt no ASV rokām, un tas draud ar lieliem zaudējumiem – ja ne visai cilvēcei, tad veseliem reģioniem gan.

Ļoti smagi ir zaudēt varu pār pasauli vai pat tās ilūziju. Un hipertrofētā aktivitāte, kas izvēršas mūsu acu priekšā, tostarp arī militārajā jomā, ir mēģinājumi saglabāt "satriecošo varenību". Tuvajiem Austrumiem šī parādība ir labi pazīstama. Taču Vašingtonai ar tādu teritoriju nepietiek, tai ir šauri, un tagad par draudiem tiek uzskatīta Ķīna, Ziemeļkoreja un Krievija.

Viss jau būtu labi, ja Vašingtona aprobežotos ar izteikumiem, politiskajiem demaršiem un tamlīdzīgām sentencēm. Taču, šķiet, ASV patiešām gatavojas lielam karam. Principā, jebkurai armijai vienmēr ir jābūt gatavai negatīvam scenārijam. Tāpēc jau tā ir armija. Tomēr Savienoto Valstu gadījumā valda aizdomas, ka viņi spēruši soli tālāk. Kā citādi skaidrot informāciju par to, ka amerikāņu jūras kājnieki gatavojas kaujām skarbākās un nežēlīgākās ziemas apstākļos?

Tādas, kāda mēdz būt Krievijā un Ziemeļkorejā? Lai pierastu pie tādiem apstākļiem, jūras kājnieki apciemojuši Norvēģiju – NATO partnervalsti – un sākuši speciālas mācības. Protams, amerikāņu mediji sūkstās par to, ka amerikāņu karavīriem, kuri pieraduši pie Tuvo Austrumu smiltīm un siltajiem siroko, tie ir ellīgi apstākļi, pie tam tiek tērēts milzum daudz nodokļu maksātāju naudas. Ko tik neuzsāksi pretinieka-konkurenta "agresijas apturēšanai", vai ne? Gan apaukstēsies, gan sniegu kausēsi, ja padzerties gribas, gan mitekli kupenās celsi, ja gadās kas neparedzēts. Tiesa, amerikāņi ir ķērušies pie darba pamatīgi un ļoti delikāti. Pēta Krievijas un Ziemeļkorejas klimatu un dabas īpatnības sīki un detalizēti, jo vienā brīdī no zināšanām acīmredzot var būt atkarīgs – dzīvosi vai mirsi. Ņemot vērā potenciālo pretinieku, jūras kājnieki izmēģina dažādus tehniskos līdzekļus, iepazīst kauju un loģistikas taktiku tundras apstākļos.

Uzdevums ir acīmredzams: kaut vai par mazdrusviņu pietuvoties, piemēram, Krievijas karavīru sagatavotības un ekipējuma līmenim, kuru dienests norit karaspēka arktiskajā grupējumā. Labi zināms, un, protams, arī amerikāņi ir informēti par to, ka pēdējos gados tas būtiski nostiprināts, turklāt Krievijas aizsardzības komplekss izstrādājis un laiž klajā veselu virkni uzticamas arktiskās militārās tehnikas un specializētā bruņojuma vienību.

Taču krieviem (un ziemeļkorejiešiem) laikam tik un tā vajag drebēt šausmās, tikai iedomājoties vien polāros amerikāņu jūras kājniekus. Propaganda un mediji dara visu iespējamo, stāstot, cik drosmīgi viņi cīnīsies dziļos sniegos, augstos un aukstos kalnos un baismīga aukstuma apstākļos. Tiesa, viņi piebilst, ka jau gandrīz trīs ceturtdaļas gadsimta amerikāņiem nav nācies karot tādos apstākļos. Arī paši jūras kājnieki pauž savaldīgas bažas par iespējamajiem upuriem un milzīgu trūkumu sadzīvē. Dažu labu reizi pat karstu kafiju ar svaigu šokolādes pončiku nepadzersi. Taču viņi ir karavīri un dosies turp, kur dzimtene sūtīs.

Ja atmiņa neviļ, savulaik dažas īpaši attīstītas un varen ambiciozas Eiropas valstis jau sūtīja savus kareivjus uz Krieviju. Bez tūristu vīzām un saimnieku ielūguma. Apmācītus un bruņotus ar tālaika kara zinātnes un tehnikas jaunākajiem sasniegumiem. Diemžēl krievu ziema viņus salauza. Un nonāvēja.

Protams, amerikāņi ņem vērā agrāko pieredzi un soļo tehnoloģiskā progresa avangardā, pārdomājot katru sīkumu. Taču, lai izsmeļoši zinātu karu, kam viņi, spriežot pēc visa, gatavojas, nenāktu par ļaunu iegaumēt vienu, no pirmā acu uzmetiena, dīvainu, taču neapgāžamu noteikumu. Dažbrīd krievu ziema vairs nav klimatisks jēdziens – zināmā mērā tas ir mistisks faktors. Tā nekad nepiedod nelūgtiem svešiniekiem.

Autora viedoklis var nesakrist ar redakcijas pozīciju.

95
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
ASV jūras kājnieku mācības krievu ciematā. Slepens feļetons
Vistām smiekli nenāk: ASV jūras kājnieki "atbrīvo Ukrainu"
Amerikāņu jūras kājnieki izmanto vecus restaurētos iznīcinātājus
Sapieru darba

Sapieru darba perspektīvas Kalnu Karabahā

3
(atjaunots 11:58 26.11.2020)
Atmīnēšana nesenās karadarbības zonā un citos rajonos Kalnu Karabahā paredz sprādzienbīstamo priekšmetu pakāpenisku likvidāciju simtiem kvadrātkilometru teritorijā.

Tai nepieciešami milzīgi resursi – miljoniem dolāru – un gadu desmitiem rūpīga darba, līdz bīstamo teritoriju atkal būs iespējams apsaimniekot, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Mīnu lauki, nesprāguši lādiņi un paštaisītie spridzekļi tiek uzskatīti par galveno problēmu jebkurā postkonflikta teritorijā. Nāves draudus spilgti ilustrē gluži nesens piemērs – 23. novembrī Madagiza ciema rajonā neatzītās Kalnu Karabaha republikas teritorijā sprādzienā cieta azerbaidžāņu un krievu kareivji, kā arī vietējie ĀSM darbinieki. Konflikta zonā tamlīdzīgs risks ik dienas apdraud miernešus, sapierus un glābējus.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Aizvakar Erevānas pilsētas lidostās ieradās vairāk nekā simt karavīri no Krievijas AM Starptautiskā pretmīnu centra. Līdz ar viņiem Armēnijā nogādātas 13 militārās un speciālās tehnikas vienības. Vakar inženieru vienības devās uz Stepanakertu. Sapieru avangards jau 23. novembrī sāka atmīnēt apvidu ceļus, apvidu un objektus.

Prioritārs uzdevums – operatīvi pārbaudīt dislokācijas vietas, miernešu pārvietošanās maršrutus starp posteņiem un atsevišķus infrastruktūras objektus.

Tikai vienā iecirknī vien krievu sapieri likvidēja aptuveni 30 prettanku mīnas. Parasti atrastos lādiņus likvidē speciālā poligonā vai uz vietas. Krievijas BS Starptautiskā pretmīnu centra speciālisti ir sagatavoti sarežģītajam un saspringtajam darbam saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas pretmīnu darbības standartiem. Viņi saņēmuši mūsdienīgu tehniku, arī mīnu meklētājus IMP-S2 un robotehniskos kompleksus "Uran 6". Mūsdienīgais ekipējums un iekārtas mazina risku Krievijas karavīru veselībai un dzīvībai Kalnu Karabahā, tomēr nav iespējams nivelēt draudus pilnībā.

Misija ir sarežģīta

Lokālajiem un reģionālajiem konfliktiem mūsdienās raksturīgs karadarbības permanentais raksturs, kā arī mīnu lauku, lamatu, fugasu un citu "pārsteigumu" plašs pielietojums operāciju zonā un apkārtējā teritorijā. Konflikta pušu rīcībā nav lielu bruņoto spēku un resursu, kas ļautu veidot taktiski pareizu, blīvu, ešelonētu aizsardzību (piemēram, simt kilometrus garā frontes līnijā), tāpēc tās koncentrē vienības un militāro tehniku atsevišķos iecirkņos, bet "caurumus" aizklāj ar mīnu laukiem. Kalnu Karabahā pārsvarā tika izmantotas PSRS ražotās mīnas – prettanku TM-62, kājnieku PMN-2. Pie tam to izvietojuma shēmas parasti zīmē pavirši, nereti kartes pazūd. Laikapstākļi ir kaprīzi, mīnas ar laiku iziet no ierindas, un mīnu lauki tiek "atjaunoti".

Domājams, jaunos mīnu laukus un lamatas konflikta puses neitralizēs bez īpašām problēmām. Tomēr nevienam nav zināma visu konfrontācijas ilgajos gados uzstādīto mīnu lauku precīzs izvietojums. Īpašu problēmu sagādā lielais skaits nesprāgušo vai kaujas apstākļos pamesto artilērijas šāviņu. Karabahā ir tūkstošiem un tūkstošiem sprādzienbīstamu priekšmetu. Tāpēc gadu desmitiem ilgs krievu sapieru darbs, ANO un citu humanitāro organizāciju resursu piesaistīšana – tas ir pats minimālākais, kas vajadzīgs, lai karš teritorijā beigtos.

Iepriekš Azerbaidžānas Teritoriju atmīnēšanas nacionālās aģentūras (ANAMA) vadītājs Gazanfars Ahmedovs paziņoja, ka atmīnēšana rajonos, kas pārgājuši Azerbaidžānas ziņā, aizņems vairāk nekā desmit gadus. Armēnijas humanitārā misija Sīrijā – 83 speciālisti – 2019. gada sešu mēnešu laikā atbrīvoja no mīnām, lādiņiem, aviobumbām un paštaisītiem spridzekļiem zonu aptuveni 20 hektāru platībā. Ilggadējie atmīnēšanas darbi Abhāzijā un Dienvidosetijā (kur sapieriem vēl ir daudz darāmā) tāpat apstiprina uzdevumu milzīgo apjomu Karabahā.

Apvienotiem spēkiem

ANO atmīnēšanas dienests (UNMAS) tikai aizvadītajā gadā vien 19 valstīs (ieskaitot Irāku, Afganistānu un Sīriju) iztērēja aptuveni 495 miljonus dolāru. Iespējams, daļa šo līdzekļu tiks atvēlēta arī atmīnēšanas darbiem Kalnu Karabahā. Saskaņā ar UNMAS datiem, misija šeit tiks izvērsta decembra beigās. Vispirms speciālisti novērtēts darba apjomu kalnu un mežu apvidus sarežģītajos apstākļos. Domājams, starptautiskais sapieru darbs ļaus bēgļiem ātrāk atgriezties postkonflikta reģionā.

Optimismu iedveš arī ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutjerreša viedoklis – viņš paziņoja, ka uguns pārtraukšana nodrošinās humanitārajām organizācijām piekļuvi konfliktā cietušajiem civiliedzīvotājiem. Viņš pauda gatavību sadarboties ar Krieviju Kalnu Karabahā.

3
Tagi:
mierneši, Kalnu Karabaha, ANO, Krievija
Pēc temata
Karabaha: melu un atspēkojumu informatīvā fronte
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Mierneši Karabahā – Krievija atkal uzvēlusi plecos smago nastu
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

49
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

49
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Covid-19

Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie

0
(atjaunots 12:05 26.11.2020)
Daugavpils reģionālā slimnīca nemeklē, kas vainojams par epidemioloģiskas situācijas pasliktināšanos – vienkārši saprot, ka tā būs nākamā robeža, kad klīnikas Rīgā pārpildīs pacienti.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Būtu nepareizi vainot pašvaldības administrāciju par epidemioloģiskās situācijas paplašināšanos Daugavpilī, - tas bija neizbēgami, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

Iepriekš valdība pieņēma stingrākus ierobežojumus Daugavpilī un 11 citās pašvaldībās, ņemot vērā Covid-19 izplatības augsto līmeni. Pasākumi skāruši skolēnu un studentu mācības klātienē, sabiedriskā transporta, kultūras iestāžu un tirdzniecības uzņēmumu darbību.

"Tendences liecina, ka situācija pasliktinās ne tikai Daugavpils administratīvajā teritorijā. Jau pirms divām nedēļām slimnīca vairāk nodarbojās ar pacientu ārstēšanu un izolāciju no citām teritorijām reģionā, veda arī pacientus no ļoti tālām vietām. Tomēr jau toreiz šķita neizbēgama situācijas pasliktināšanās pašā Daugavpilī, un tā notika," pastāstīja Semjonovs.

Viņš norādīja, ka slimnīca ir pārsniegusi 50 stacionāros izvietoto Covid-19 pacientu slieksni. Tagad rādītājs zem šī sliekšņa nekrītas.

"Jāsaprot, ka pastāv divu veidu statistika un informacija. Slimnīcas rīcībā ir tieši dati par inficēto pacientu ārstēšanu, nedalot viņus atbilstoši piederībai noteiktai administratīvai teritorijai. Kolēģi savā diskusijā izmanto Slimību profilakses un kontroles centra datus, kas ņem vērā pacientu deklarēto dzīvesvietu," paskaidroja DRS ārsts.

Semjonovs uzsvēra: viņš neuzskata, ka būtu pareizi vainot pašvaldību vai Veselības ministriju par situācijas pasliktināšanos.

"Jau vasarā bija skaidrs, ka koronavīruss ir kopēja problēma, un tā jārisina kopīgi. Mēs pastāvīgi audzējam potenciālu, negaidot pacientu skaita reālu krasu pieaugumu, un neļaujam samazināties brīvo "kovida" gultasvietu skaitam vairāk nekā par 50% - tūlīt organizējam papildu vietas," skaidroja mediķis.

Viņš piezīmēja, ka DRS ļoti labi saprot, ka nevar pastāvīgi cerēt uz universitātes klīnikām.

"Pienāks brīdis, kad pacienti tās pārpildīs, un mūsu slimnīca kļūs par nākamo robežu. Tāpēc mēs maksimāli iedziļināmies procesā, palīdzam kontrolēt situāciju, pastāvīgi uzturam sakarus ar kolēģiem no Krāslavas un Preiļiem," atzīmēja Semjonovs.

Slimnīcā mēdz būt problēmas ar aizsarglīdzekļiem un eksprestestiem pacienta diagnozes diferenciācijai, atzina Sputnik sarunbiedrs. Viņš uzsvēra, ka arī tādi jautājumi jārisina kopīgi.

"Situācija ir slikti prognozējama, tā ir smaga "šeit un tagad". Daudziem spriedze ir maksimāla, taču vajag to atlikt pie malas un risināt kopējo problēmu," secināja Semjonovs.

Aizvadītās diennakts laikā Latvijā fiksēti 580 jauni Covid-19 gadījumi, deviņi cilvēki ir miruši. Kopš epidēmijas sākuma reģistrēti 14 273 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 184 cilvēki miruši. Veselības ministre Ilze Viņķele aicināja negaidīt, ka 6. decembrī tiks atcelts ārkārtējās situācijas režīms, kā bija plānots agrāk.

0
Tagi:
pandēmija, mediķi, Daugavpils
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā pirms apokalipses: kas biedē ārstu
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā
Nēsāt vai nenēsāt? Ārsts pastāstīja, cik lielā mērā maska pasargā no Covid
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie