Homsas pilsēta Sīrijā

Ko slēpj Krievija un par ko cīnās Amerika: Sīrijas kara iemesli un sekas

266
(atjaunots 08:27 18.02.2018)
Kāpēc Krievijas valdība noliedz savu pilsoņu bojāeju amerikāņu uzlidojumā Sīrijā 7. februārī? Ko patiesībā aizstāv Savienotās Valstis?

Pēc provalstisko militāro vienību sastāvā esošo Krievijas pilsoņu bojāejas amerikāņu koalīcijas aviācijas uzlidojumā Krievijas Valsts domes deputāti nosūtīja Ministru kabinetam likumprojektu par privātu militāro kompāniju legalizāciju.

Debates un saskaņošana VD, valdībā un ekspertu aprindās ilgst jau vairāk nekā piecus gadus. Problēma ir daudzšķautņaina un attiecas uz PMK funkcijām un statusu ne tikai Sīrijā.

Jebkurai karadarbībai jābūt reglamentētai. Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Vladimirs Šamanovs un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, cik svarīgi ir likumā regulēt PMK formātu. Turklāt valsts neapšaubāmi atbild par savu pilsoņu drošību un veselību, kuri riskē ar savu dzīvību tās interesēs.

Atbildības zonas

It kā jau visiem ir skaidrs: nepieciešama PMK tiesiskā integrācija, sinhronizācija ar varasiestādēm un valsts prioritāšu sistēmu. Likumprojekts paredz PMK uzdevumus un ierobežojumus, kā arī sociālās garantijas gan Krievijā, gan citās valstīs. Ļaunums slēpjas citur.

Likumprojekts nosaka, ka PMK var piedalīties karadarbībā ārvalstīs tikai ar Krievijas Aizsardzības ministrijas atļauju. Taču uz vadošo lomu un kontroles funkcijām pretendē arī citas varas struktūras, jo PMK ir kvalitatīvi jauns iespēju logs. Ļoti grūti atrast starpresoru kompromisu, racionāli sadalīt atbildības zonas.

Starp citu, amerikāņi organizatoriski un finansiāli integrējuši savas PMK katrā ieinteresētā struktūrā (kā apakšuzņēmējus), vienalga, vai tas būtu Pentagons, CIP vai kāds cits "kantoris".

Uzbrukums Eifratas ielejā

Krievijas AM rīcībā esošā informācija liecina, ka amerikāņu uzbrukumu 7. februārī izsaukušas "ar Krievijas operatīvās grupas komandieriem nesaskaņotas Sīrijas zemessargu darbības izlūkošanas un meklējumu jomā Salhijaka apdzīvotajā vietā". Zaudējumu jautājumā AM viedoklis ir viennozīmīgs: šajā dienā Deir ez Zoras provincē Sīrijā astoņus kilometrus uz austrumiem no saskaņotās konfliktu novēršanas līnijas gar Eifratas upi krievu karavīru nebija.

Kremlis un Ārlietu ministrija lūdza žurnālistus un sabiedrību nerīkoties ar kļūdainiem datiem par Krievijas pilsoņu bojāeju. Tomēr dūmu bez uguns nemēdz būt. Domājams, PMK nodalas Sīrijā patiešām nokļuvušas notikumu epicentrā un cietušas zaudējumus.

Kļuvuši zināmi vairāki bojāgājušo un ievainoto uzvārdi, kā arī sākotnējie apstākļi. Tādus faktus nenoslēpsi, tos reālā laika režīmā publisko vispasaules informatīvais tīmeklis. Savukārt ASV aizsardzības ministrs Džeims Metiss paziņoja, ka "Sīrijas demokrātiskie spēki", kuri notur pozīcijas Sīrijas ziemeļaustrumos, un amerikāņu spēki bijuši spiesti atklāt uguni, lai atvairītu Sīrijas provalstisko spēku uzbrukumu kurdu štābam, kurā it kā esot bijuši amerikāņu padomnieki.

ASV periodiski uzbrūk Sīrijas spēkiem, ja tie pietuvojas amerikāņu pozīcijām. Nesamērīgo reakciju 7. februārī iespējams skaidrot ne tikai ar sadales zonas robežām un drošības pasākumiem.

Sakrālā atradne

Reiz Eifratas labajā krastā amerikāņi atklāja naftas atradni un uzbūvēja naftas pārstrādes rūpnīcu (NPR). Vēlāk uzņēmumu nacionalizēja Damaska, pēc tam to ieņēma ISIS kaujinieki. 2017. gada nogalē par militāro palīdzību pateicīgie kurdi no jauna atdeva (de facto) rūpnīcu amerikāņiem, kuri neplāno atdot dabas bagātības Sīrijas Arābu republikas (SAR) likumīgajai valdībai.

Ķīmiskas aizsardzības militārās vienības
© Sputnik / Павел Лисицын
Eifratas rietumu krastā — Sīrijas provalstiskās vienības. Austrumu krastā — kurdi Damaskas pretinieku "Sīrijas brivās armijas" sastāvā, ko atbalsta Pentagons. Iespējams, šajā rajonā atrodamas arī "snaudošās" ISIS šūnijas. Tamlīdzīgi mezgli paši no sevis neatšķetinās. Situācija draud ar jaunu eskalāciju.

Pentagona pārstāvji parasti brīdina kolēģus no Krievijas par uzbrukumiem Sīrijas karaspēkam (kurā pastāvīgi strādā Krievijas kara padomnieki). 7. februārī sīrieši un PMK varēja doties uzbrukumā, kas nebija saskaņots ar Krievijas komandieriem, un KF grupējuma štābs par šo lokālo operāciju nebija informēts. Tiesa, pat precīza informācija par pretinieka kolonnu sastāvu diezin vai būtu mainījusi amerikāņu reakcijas raksturu. Nafta ASV acīs ir sakrāla lieta.

Dārgs lauks

Patlaban privātās militārās kompānijas atrodas ārpus tiesiskā lauka. Lai arī likumprojekti par PMK legalizāciju Valsts domē iesniegti četras reizes — no 2014. līdz 2016. gadam. Pie tam Krievijā paredzēta kriminālatbildība par algotņa darbību.

Arī ārvalstīs PMK tiesiskais ietvars ir visai izplūdis — tā ir "pelēkā zona" ārpus Starptautiskās konvencijas par algotņu vervēšanu, izmantošanu, finansēšanu un apmācīšanu no 1989. gada. Dokumenti, kas regulē ārvalstu PMK darbību — 2008. gadā pieņemtā "Montrē konvencija" un Starptautiskais privāto militāro kompāniju rīcības kodekss no 2010. gada ir rekomendējoši akti.

Starptautiskās tiesības neaizsargā valstu suverenitāti un neatkarību, kuru teritorijā rīkojas PMK. Un tomēr pašlaik pasaulē strādā vairāk nekā 3 tūkstoši privāto militāro kompāniju.

ANO dati liecina, ka privāto militāro pakalpojumu eksporta apjoms sasniedz 100 miljardus dolāru gadā. Arī Krievijā tūkstošiem karavīru ar kaujas pieredzi pēc atvaļināšanas dotu priekšroku labi pazīstamam un legālam biznesam, kas nestu labumu ģimenei (vidēji — 200 tūkstoši rubļu, aptuveni 2800 eiro mēnesī) un valstij (pozīciju nostiprināšanās ģeopolitiskās turbulences zonās).

Tikai retais politiķis Krievijas valdībā apšauba PMK spēju efektīvi risināt kaujas uzdevumus, nepiesaistot Aizsardzības ministriju un citas varas struktūras, taču KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba militārā doktrīna un citi stratēģiskie dokumenti neņem vērā PMK instrumentus un potenciālu.

Domāju, valsts pārāk ilgi vērtē šo instrumentu. Turklāt, pēc būtības, PMK vienības Sīrijā pilda tos pašus uzdevumus, kas nosprausti Gaisa kosmisko spēku un Jūras kara flotes grupējumiem.

Normatīvo aktu bāze dotu iespēju oficiāli piesaistīt privāto kompāniju darbiniekus kontrteroristiskajās operācijās ārzemēs, sabiedroto valstu suverenitātes aizsardzībai pret ārējo agresiju, gāzes un naftas atradņu vai dzelzceļa aizsardzībai daudzos "karstajos" punktos uz Zemes (neoficiāli Krievijas PMK tajos atrodas). 

266
Pēc temata
Notriektais turku helikopters: Krievija māca jaunus kara noteikumus
ASV koalīcija uzbrūk provalstiskajiem spēkiem Sīrijā
Viltīgas operācijas upuris: ko komandieriem pirms nāves paziņoja Su-25 pilots
Jauns faktors: kur kaujinieki Sīrijā dabūjuši PZRK
Avīzes, foto no arhīva

Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas

12
(atjaunots 00:51 09.07.2020)
Starptautiskā ziņu aģentūra iepazīstināja ar pētījumu "Astoņkājis 2.0. Koronavīruss Krievijā", kas veltīts KF tēlam Rietumu (un ne tikai) medijos.

Šoreiz pētnieku uzmanības centrā ir pandēmija, un izskatīti ne tikai G7, bet arī Ķīnas populārākie mediji, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Papildinājums iznācis visai veiksmīgs, jo statistika par Ķīnas medijiem nodrošinājusi negaidītu fonu pasaules ainai, ko translē rietumvalstu izdevumi.

Kopumā "Astoņkājis 2.0" nekādus lielos pārsteigumus nesagādāja: Rietumu mediji izmanto Covid-19 kā vēl vienu informatīvo ieganstu Krievijai naidīgās propagandas turpināšanai.

Neapšaubāms līderis šajā ziņā ir amerikāņi – 58% publikāciju par pētāmo tēmu piecos nozīmīgākajos (auditorijas aptvēruma ziņā) amerikāņu medijos bija negatīvs tonis. Tiem seko vācu mediji, kuros šis rādītājs sasniedzis 44%, kanādieši – 41% un briti – 38%. Toties pārējās G7 valstīs negatīvais noskaņojums ir manāmi zemāks: Japānā – 33%, Itālijā – 28%, Francijā – pat 21%.

Tiesa, ar pozitīvo toni īsti labi nav – tas sasniedz 1-5%. Izņēmums ir tikai Itālija, kur veseli 9% rakstu, kuros pieminēta Krievija un koronavīruss, demonstrē pozitīvu toni. Domājams, palīdzība, ko Krievija sniedza itāļiem cīņā ar epidēmiju (tika nosūtīti medicīniskie resursi un mediķi) nodrošināja medijos lielāku daļu labvēlīgu publikāciju.

Tomēr šajos datos daudz interesantāks šķiet cits aspekts: tie uzskatāmi demonstrē aktuālākās ģeopolitiskās tendences. No vienas puses, anglosakši (gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē) joprojām ir pret Krieviju vērstā uzbrukuma avangardā. Taču no otras puses, viņi nepārprotami zaudē pat tuvāko sabiedroto atbalstu, kuri cenšas izvēlēties neitrālāku pieeju un neaizrauties ar rusofobiju. Loģiski vien ir: laiki ir mainījušies, un nu jau vairs nav 2014. gads.

Vienlaikus dati atklāj cik grūtā stāvoklī nonākusi Vācija. Vadošo mediju aktīvā Krievijai naidīgā pozīcija ir pretrunā valsts politiskajai līnijai – Berlīne ne tikai virza uz priekšu un aizstāv ar KF uzsāktos kopīgos projektus, bet arī konsekventi atbrīvojas no daļējai okupācijai līdzīgās atkarības no ASV. Tomēr medijos saglabājas tendence: populārākie izdevumi bez ierunām pakļaujas nevis nacionālajām interesēm, bet gan valdonim Vašingtonā.

No Krievijai naidīgajā un ar koronavīrusu saistītajā propagandā izmantoto konkrēto tēmu viedokļa jāsaka, ka tās neizceļas ar īpašu oriģinalitāti: tā vai citādi izskan viens no abiem sen dzirdētajiem motīviem: Krievija kārtējo reizi iet bojā, kā nekad agrāk, un rada milzu draudus visai pasaulei.

Cita starpā tiek kritizēta gan vispārējā situācija valstī, gan valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, gan Krievijas valdības soļi cīņā ar Covid-19, līdz ar pareģojumiem, ka situācija atkal karājoties mata galā un kuru katru brīdi var sabrukt. No visas planētas milzīgā apdraudējuma viedokļa nekas jauns tāpat nav izgudrots: Maskavai pārsvarā tiek pārmesta pandēmijai veltīta dezinformācijas kampaņa, kas nolaižas pat līdz apgalvojumiem par to, ka Krievija viltīgi iedveš cilvēcei priekšstatu: rokas mazgāt nav jēgas.

Protams, Ķīnas medijos problēma tiek atspoguļota pavisam citādi, un runa pat nav par 20% pozitīvu rakstu par Krieviju koronavīrusa apkarošanas kontekstā. Galvenā īpatnība ir tēmai veltīto rakstu skaits. Pētījuma periodā – no marta līdz jūnijam – 5 lielākajos Ķīnas mediju resursos bija publicēti vairāk nekā 1200 materiāli par cīņu pret epidēmiju Krievijā. salīdzinājumam: šajā pašā laika posmā minimāls skaits rakstu nācis klajā Kanādā – 238 materiāli, bet pārējo sešu valstu rādītāji svārstās no 371 (Itālija) līdz 470 (Japāna). Amerikāņi ar saviem 428 rakstiem ieņem 5. vietu sarakstā.

Tātad trīs mēnešu laikā par tēmu "Koronavīruss Krievijā" Ķīnas mediji publicējuši trīskārt vairāk materiālu nekā šķietami spēcīgie amerikāņu mediji. Turklāt jāatgādina, ka 80% rakstu Ķīnā bija neitrāli informatīvi, tātad runa pārsvarā ir vienkārši par ziņām.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kolosālā starpība skaidrojama ar īpašu Ķīnas interesi par Krieviju. Domājams, viss ir daudz banālāk: runa ir par vadošo Ķīnas mediju apjomīgāko darbu un augstāku efektivitāti – tie pārstrādā daudz lielāku informācijas plūsmu nekā viņu kolēģi-konkurenti Rietumos.

Faktiski tas apstiprina Rietumu bažas par līdera vietas zaudējumu informācijas jomā. Protams, viņi piepūšas kā vardes, lai pasniegtu ziņu auditorijai, taču patiesībā tam nav pamata.

Reiz Rietumi radīja plašsaziņas līdzekļus to modernajā interpretācijā un kļuva par neapšaubāmu līderi un atdarināšanas cienīgu paraugu. Vārda brīvība un informācijas izplatība bija viens no to galvenajiem trumpjiem cīņā pret ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem, ko tie sekmīgi izmantoja.

Tomēr tagad mēs vērojam augošu krīzi sistēmā, kas vēl nesen šķita pavisam stabila.

Jo tālāk, jo grūtāk Rietumu medijiem ir konkurēt ar "nebrīvās pasaules" – gan Ķīnas, gan Krievijas medijiem. Var pēc sirds patikas smieties par paniku, ko amerikāņu un eiropiešu politiķi ceļ par "Kremļa taustekļiem", tomēr RT un Sputnik patiešām aizvien biežāk sociālajos tīklos gūst lielāku atsauksmi, nekā pazīstamākie un ietekmīgākie ziņu resursi Eiropā. Procesu pietiekami daiļrunīgi atspoguļo arī ziņu skaits: vairāk nekā 1200 ziņas Ķīnas medijos pret nepilniem 450 – amerikāņu medijos par vienu vienīgu tēmu, turklāt gana šauru un ne īpaši aktuālu šajās valstīs.

Rietumu mediji aizvien sliktāk (salīdzinājumā ar augošajiem konkurentiem) pilda savu galveno funkciju – akumulē un sniedz auditorijai maksimāli plašu un daudzveidīgu informāciju. Tas attiecas gan uz materiālu saturu, gan pasniegšanas veidu.

Jā, pagaidām Rietumu mediji vēl tiek uzskatīti par "brīvāko, godīgāko un profesionālāko presi", tomēr te nu ir tāpat kā ar karaļa tērpu no pasakas – vienā jaukā brīdī apgalvojumi vairs nelīdz.

12
Tagi:
Sputnik, RT, Rietumi, vārda brīvība, mediji
Militāro mācību novērotājs, foto no arhīva

Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu

46
(atjaunots 14:41 08.07.2020)
Krievija sekmīgi izmēģina uzbrukuma bezpilota lidaparātus un bruņutehniku ar mākslīgo intelektu, kā arī tāla darbības rādiusa līdzekļus potenciālā pretinieka moderno kaujas sistēmu un robotu likvidācijai.

Informācijas avoti Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā ziņo: elektromagnētisko lielgabalu garantētas mērķa neitralizācijas attālums sasniedzis 10 kilometrus. Tas nozīmē, ka tiešas redzamības zonā pretinieka mūsdienīgo gaisa un virszemes bruņojumu iespējams vienā acumirklī pārvērst par metāllūžņu kaudzi – elektromagnētiskais impulss sadedzina kontroles un tēmēšanas aparatūras komponentus. Beztrokšņainais šāviens ilgst milisekundi, nav ne uguns, ne dūmu vai atdeves. Ar parastajiem radiolokācijas vai satelītu izlūkošanas līdzekļiem neizdosies fiksēt EM lielgabala pozīciju rajonu.

Agrāk EM lielgabala darbības rādiuss sasniedza 3 kilometrus. Jaunā bruņojuma veida izmēģinājumi poligonā ilgst kopš 2015. gada, lielgabali sekmīgi "dedzina" dronus gaitā un dažādas iekārtas uz zemes. paredzēta Krievijas militārās elektronikas aizsardzība no EM lielgabala "draudzīgās uguns" ietekmes. Piemēram, holdinga "Roselektronika" speciālisti izstrādājuši ferrīta šķiedru, kas spēj pasargāt mūsdienu bruņutehnikas, zenītraķešu kompleksu un lidmašīnu elektroniskās iekārtas no pretinieka radioelektroniskas cīņas (REC) līdzekļiem.

Termiņi, kādos jaunais EM lielgabals tiks uzņemts bruņojumā, nav nosprausti, tomēr Krievija tiem ir pavisam tuvu, panākumi ir acīmredzami. Šodien izmēģinājumu paraugi spēj ievērojamā attālumā satriekt pretinieka bezpilota lidaparātus, helikopterus un spārnotās raķetes. Jaunais lielgabals uzstādījis rekordu kā pretgaisa aizsardzības līdzeklis – tas "sadedzināja" mācību mērķi gaisā 10 kilometru attālumā. Ja darbības attālumu izdosies palielināt līdz 20 kilometriem, mērķu kategroijā iekļūs arī mūsdienu kara lidmašīnas (no augstuma viedokļa). Domāju, Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) jaunie sasniegumi nebūs ilgi jāgaida. Krievijas armija jau izmanto radioelektroniskos ieročus ar jauniem fizikas principiem, nesen Sputnik stāstīja par tālvadības atmīnēšanas mašīnu "Listva".

EM lielgabali priekšējā līnijā

Bruņojums, kura pamatā ir elektromagnētiskā starojuma tehnoloģija, pēc darbības principa ir tuvs REC sistēmām. Pulvera un metāla vietā Krievijas EM lielgabals izmanto augstas frekvences starojuma enerģiju. Starojums izplatās gaismas ātrumā. Pagaidām grūtības rada milzīgais enerģijas patēriņš, tomēr tehnoloģijas pastāvīgi attīstās. Perspektīvā EM lielgabalus būs iespējams izvietot uz sestās paaudzes smagajiem bezpilota iznīcinātājiem, sauszemes spēku tehnikas un JKF kuģiem.

Ja cīņas laukā bez acīmredzamiem iemesliem atteiksies darboties lidmašīnas un helikopteri, bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes, tanki un cita pretinieka bruņutehnika, - pret viņiem vērstas jaunas kara tehnoloģijas.

EM lielgabals tiek uzskatīts par neletālu ieroci – tas iznīcina elektroniku, taču saudzē dzīvo spēku. Cietais elektromagnētiskais starojums ir bīstams cilvēka veselībai, var kaitēt nervu, imūnajai un citām organisma sistēmām. Tomēr, ja EM impulss "sadedzinās" mikroshēmas un apturēs pilotējama lidaparāta dzinēju, pilota liktenis ir izlemts – arī katapulta neiedarbosies.

Elektromagnētisko bruņojumu veido vesels instrumentu spektrs, kas paredzēti darbam konkrētos sektoros. Magnētisko lauku iespējams izmantot lādiņa sākuma ātruma piešķiršanai, kā alternatīvu pulverim klasiskajā artilērijā (sliežu lielgabals). Krievijā prioritāte piešķirta REC sistēmām, elektromagnētiskajām bumbām, kas spēj atslēgt pretinieka radio un elektronisko aparatūru 4 km rādiusā, tas ir, atstāt spēkus bez sakariem un pārvaldes, pārvērst vienības par neorganizētu pūli. EM lielgabals ir jauns mūsdienīgs uzvaras elements.

Interesanti, ka elektromagnētiskā lielgabala ideja dzima vienlaikus Krievijā un Francijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās pamatā bija vācu pētnieka Johana Karla Frīdriha Gausa, elektromagnētisma teorijas autora, darbi. Ideja apsteidza savu laiku un militārajā tehnikā netika pielietota praktiski: franču modelis paātrināja 50 gramus smagu lādiņu līdz ātrumam 200 m/sek. un piekāpās parastajai artilērijai.

Krievijā izstrādātais projekts palika neīstenots. Elektromagnētisko ieroču idejas atkal atdzima XXI gs. sākumā. Arcimoviča sliežu lielgabals 2011. gadā tika sekmīgi izmēģināts Krievijas Zinātņu akadēmijas Augsto temperatūru apvienotā institūta Šaturska filiāles laboratorijā. Elektromagnētiskais lielgabals šāva ar ļoti maziem lādiņiem, taču šie "zirnīši" ar elektromagnētisko paātrinājumu pārvērta plazmā tērauda plāksnes, ko sastapa savā ceļā. Piecus gadus vēlāk Krievijas speciālisti paātrināja matēriju gandrīz līdz pirmajam kkosmiskajam ātrumam, un kopš tā laika spēruši lielus soļus uz priekšu.

Partneri atpaliek

Pie elektromagnētisko lielgabalu projektiem strādā ASV, Izraēla, Turcija, Francija, Ķīna. Tomēr neviena no šīm valstīm nav panākusi "augstās frekvences uguns" efektīvu darbību 10 kilometru attālumā. piemēram, ASV Jūras spēki pērnvasar izmēģināja sliežu lielgabalu ar palaistā lādiņa ātrumu līdz 2041 m/sek. Jāpiezīmē, ka cietais ķermenis (ne elektromagnētiskais impulss) tomēr nav pārsniedzis mūsdienu pulvera artilērijas lādiņa maksimālo ātrumu (2500 m/sek.). Nākotnes karam tāds paātrinājums nav pietiekams.

Sliežu lielgabals ir elektromagnētiskā lielgabala paveids. Tā galvenie elementi ir enerģijas avots, komutāciju aparatūra un divas sliedes ar elektrovadītspēju, 1-5 metrus garas. Šāviens notiek augsta sprieguma padeves brīdī, pateicoties plazmas (speciāla ieliktņa sadegšana) enerģijas mijiedarbībai ar elektromagnētisko lauku. Amerikāņi izmēģina 475 mm sliežu lielgabalu (to izstrādājušas kompānijas "General Atomics" un "BAE Systems") kopš 2000. gadu sākuma, tomēr panākumi nav acīmredzami. 23 kg smags lādiņš, kas izlido no stobra ar aptuveni 2200 m/sek. ātrumu, var radīt milzu kaitējumu. Nav zināms, kurp un cik tālu tas lido.

Sliežu lielgabala liktenis ASV Jūras spēkos nav apskaužams. Tā resurss – daži desmiti šāvienu un milzīgais enerģijas patēriņš lika atteikties no bruņojuma izvietošanas uz amerikāņu modernā eskadras kuģa Zumwalt. Kuģis nevar kļūt par sava bruņojuma upuri, bet EM lielgabala pielietojuma laikā bija paredzēts atslēgt gandrīz visu kuģa elektroniku, ieskaitot PGA un PRA sistēmas. ASV Jūras kara institūta speciālisti galu galā ieteica izmantot Zumwalt tipa "eskadras superkuģus" tikai kā komandas kuģus. Pētījumi turpinās. Modernā bruņojuma sfērā vadošās valstis nepārprotami atpaliek no Krievijas.

46
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija
Mežciema panorāma, foto no arhīva

Rīdzinieki izīrē dzīvokļus lauciniekiem un brauc prom uz ārzemēm

0
(atjaunots 09:51 09.07.2020)
Radio Baltkom klausītājs uzskata, ka no Latvijas galvaspilsētas aizbraukušo pilsētnieku vietā ierodas laucinieki, kuri beigās pārpildīs galvaspilsētu.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Radio Baltkom raidījumā "Vakara interaktīvs" Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmas apspriešanas procesā piezvanījušais klausītājs pastāstīja, kā viņš redz šo situāciju.

Radioklausītājs padalījās savos novērojumos, un, pēc viņa sacītā, viņa mājas kāpņutelpā vien praktiski katrā dzīvoklī "kāds kaut kur ir aizbraucis".

Turklāt vairāki dzīvokļi tiek izīrēti. Radioklausītājs apgalvo, ka šie dzīvokļi tiek izīrēti Latvijas lauku iedzīvotājiem.

"Es domāju, ka Rīgas iedzīvotāju skaitu kompensē laucinieki," padalījās savā prognozē vīrietis.

Iepriekš tika ziņots, ka Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu ir norādīts, ka, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, gada sākumā Rīgā dzīvoja 693 tūkstoši cilvēku, jeb 33,3% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita.

No 2013. līdz 2017. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinājās. Pēc tam no 2017. līdz 2019. gadam tika atzīmēts pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums. Un no 2019. gada Rīgā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji atkal sāka pamest pilsētu.

Turklāt, kā apgalvo speciālisti, Latvijā parādījusies nekustamā īpašuma iegādes tendence Rīgas apkaimē un ārpus Rīgas.

Latvijas iedzīvotāji pērk nekustamo īpašumu ārpus pilsētas ne tikai atpūtai, bet arī darbam. Tādēļ izvēlas mājas ar vienu vai divām dzīvojamajām telpām, kuras pārveido darba kabinetos.

Lai gan, ja runā par darba algu, tad Rīgā tā ir augstāka, nekā citās Latvijas pilsētās, un ievērojami lielāka, nekā laukos.

Tai pašā laikā Latvijas iedzīvotājus ar prieku pieņem darbā citās Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, fermeri Vācijā, Francijā, Anglijā apgalvo, ka viņi vienalga samaksās par ražas novākšanu vairāk, nekā Latvijā, tāpēc viņus neinteresē pūstošās zemenes pašmāju laukos.

0
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji, Rīga
Pēc temata
Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Latvijas iedzīvotāji pamet Rīgu, tomēr latviešu un krievu skaita proporcija nemainās
Kompānija airBaltic atsāk lidojumus no Rīgas uz Londonu