Pikets krievu mācību valodas atbalstam Latvijā

"Krievu pasaules taustekļi". Kur bijušajā PSRS iepotē rusofobiju

126
(atjaunots 09:27 14.02.2018)
Pastāvīgā "cīņa ar krievu pasauli" ir ļoti izdevīga. Pateicoties tai, Ukrainā un Baltijas valstīs izdodas radīt un atbalstīt ienaidnieka tēlu.

Etniskie konflikti novērš cilvēku uzmanību no īstām problēmām: bezdarba, zemām algām. Pie tam valsts rusofobijas aizsegā notiek cīņa ar "padomju mantojumu". Aģentūras RIA Novosti autors Antons Lisicins pamēģināja tikt skaidrībā, kāpēc Kijevai, Tallinai, Viļņai un Rīgai tik ļoti vajadzīgi iedomātie "krievu draudi".

Likumi pret krievu skolām

Viena no spilgtākajām diskriminācijas izpausmēm bijušajā PSRS ir pakāpeniska krievu valodā iegūstamās izglītības izskaušana. Par to runā ne tikai mediji, bet arī — tiesa, paretām — starptautiskās iestādes. 2018. gada janvārī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma rezolūciju par mazākumtautību valodu aizstāvību Eiropā. EPPA uzskata, ka mazākumtautībām jādod iespēja saņemt izglītību dzimtajā valodā visā mācību periodā — no pirmskolas iestādēm līdz augstskolām.

Konkrēti adresāti dokumentā nav minēti, taču ir skaidrs, ka Strasbūra runā par Ukrainu, Latviju, Lietuvu un Igauniju, jo tieši Kijeva, Rīga, Viļņa un Tallina rīkojas pilnīgi pretēji EPPA rekomendācijām.

To atklāti apstiprināja Ukrainas mediji pēc principa "podu neesmu ņēmusi un atdevu veselu" — tie nekavējoties paziņoja, ka Kijeva rezolūcijas tekstā nav pieminēta. Tiesa, Ungārijas pārstāvis paskaidroja, ka Ukraina pārkāpj EP standartus mazākumtautību valodu jautājumā. Budapešta konsekventi kritizē Ukrainā pieņemto izglītības likumu, kas pārkāpj ungāru, rumāņu un moldāvu mazākumtautību tiesības. Tiesa, Ukrainas parlaments neslēpa, ka pamatos likums vērsts pret krievvalodīgajām skolām.

Baltijas valstis tamlīdzīgu politiku sekmīgi īsteno ne pirmo gadu desmitu. No 2020. gada Latvijā vispārizglītojošie priekšmeto skolās tiks pasniegti tikai latviešu valodā — valdība apstiprinājusi atbilstošos likumu grozījumus un nodevusi tos Saeimai.

Skolas cenšas igauniskot arī Tallina. Jau 90. gados republikas parlaments nodrošināja atbilstošo likumu bāzi. Jāpiebilst, ka, pateicoties Pilsonības likumam, 1992. gadā parlamentā iekļuva tikai etniskie igauņi.

Atnācēji no krievu pasaules

Gan Latvijā, gan Igaunijā ir alien'u — "ārzemnieku", "svešinieku", "atnācēju" problēma. Pēc neatkarības iegūšanas Rīga un Tallina nepiešķira visas pilsoniskās tiesības tiem, kuru ģimenes iepriekšējās paaudzēs nav bijuši pirmskara Latvijas un Igaunijas pilsoņi. Nepilsoņu skaits pakāpeniski samazinās naturalizācijas, emigrācijas un dabiskās mirstības rezultātā. Tomēr galveno "republikas tēvi" paveica: valsts politiskā pamata formēšana un privatizācija aizritēja bez nepilsoņiem, tas ir, bez krieviem.

Lietuva piešķīra pilsonību pēc "nulles varianta" principa. Vienādas tiesības saņēma visi Lietuvas PSR iedzīvotāji neatkarīgi no etniskās piederības un senčiem. Taču arī šajā valstī ir problēmas ar krievu skolām.

Karjera "okupācijas režīma" laikā

Tallina, Viļņa un Rīga konsekventi un aktīvi cīnījās pret to, kas tām bija palicis no PSRS laikiem. Sākot ar padomju simboliku, kas aizliegta Latvijā un Lietuvā, un beidzot ar rūpniecību: fabrikas un rūpnīcas tika burtiski sazāģētas metāllūžņos. Ar nepieciešamību atbrīvoties no "totalitārā" padomju mantojuma Baltijas valstis aizbildina gan nepilsonību, gan krievu valodas izspiešanu. Uz jautājumu par to, kas tad īsti kopīgs "totalitārajam režīmam" ar krievu mazākumtautību, Tallina, Viļņa un Rīga atbildēt nevēlas, citādi taču nāksies atzīt, ka rusofobija sakņojas citos apsvērumos.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

"Krievu skolas pastāvēja uz budžeta līdzekļiem arī 1918.-1940. gadu neatkarīgajā Latvijas Republikā līdz ar poļu, ebreju un vācu skolām. Vēl vairāk, krievu un vācu valodā bija iespējams uzstāties Latvijas Saeimā no 1922. līdz 1940. gadam," — atgādina Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs Aleksandrs Kuzmins.

Klaipēdas pilsētas padomes deputāts Vjačeslavs Titovs atsauca atmiņā, kā, aizbildinoties ar cīņu pret PSRS mantojumu, līdz ar rusofobu nākšanu pie varas 90. gados tika iznīdēts viss ar PSRS saistītais, kas patiesībā nozīmēja visu krievisko un pa krieviski rakstīto.

"Krievu iedzīvotāji nokļuva rusofobi noskaņotās valdības ķīlniekos," — viņš ir pārliecināts.

Igauņu sabiedriskais darbinieks Alans Hantsoms atzīmēja, ka cīņa ar padomju mantojumu noritēja pēc principa "Lai iet kā iet, jo zinu labāk vēl ies!" "Padomju laikos visa partijas saimnieciskā nomenklatūra tika komplektēta pārsvarā ar nacionālajiem kadriem, tas ir, tieši igauņiem, kuru vidū daudzi "okupācijas režīma" laikā veidoja tīri labu karjeru valsts varas iestādēs un armijā. Tāpēc jau Igaunijā nevirzījās uz priekšu savulaik bijušo disidentu izvirzītā globālā kriminālprocesa ideja pār PSKP, jo lielākā daļa neatkarīgās Igaunijas vadītāju, ieskaitot prezidentu un premjerministru, bija augsti stāvoši nolādētās PSKP locekļi," — viņš skaidroja.

Hantsoms stāsta arī par igauņu valstiskuma sakariem ar krieviem, ko Tallina piemin ļoti negribīgi. "Neatkarība tika iegūta Pilsoņu kara laikā. Par to lielā mērā varam pateikties krievu baltgvardiem. Tiem pašiem, ko Igaunija pēc Tartu līguma noslēgšanas 1920. gadā pēc boļševiku prasības atbruņoja un ieslodzīja koncentrācijas nometnē, kur lielākā daļa mira no tīfa, bada, aukstuma un smagā darba," — atgādina sabiedriskais darbinieks.

Toties 1940. gadā Igaunijā ienākusī padomju vara ļoti labi zināja, kas palīdzēja nelielajai republikai iegūt valstiskumu. "Igaunijas varasvīriem to atcerēties negribas, taču pirmajā lielajā masveida deportācijā 1940. gadā NKVD vispirms arestēja krievu virsniekus un sabiedriski politiskos darbiniekus," — uzsvēra Hantsoms.

Starp citu, arī pie Latvijas neatkarības šūpuļa 1918. gadā stāvēja baltgvardi. No Sarkanās armijas Rīgu citu starpā atbrīvoja arī krievu virsnieka — pulkveža Anatolija Līvena vienība. 

Bulgakovs, Visockis, Cojs

Cīņa ar "totalitāro" pagātni — dekomunizācija — notiek arī Ukrainā. 2015. gadā tika pieņemts likums, kas aizliedz gan komunistiskā, gan nacistiskā režīma propagandu. Likums tiek ievērots tāpat kā Baltijas valstīs.

2016. gada maijā Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzsvēra, ka dekomunizācija ir nacionālās drošības jautājums, un deva norādījumus, kā to labāk paveikt. "Neatgriezties pie impēriskajiem nosaukumiem. Es nepieļaušu, lai Ukrainas karti atkal notraipītu jaunkrievu toponīmi," — klāstīja valsts galva.

Tā paša gada vasarā parlaments pieņēma lēmumu par nosaukuma maiņu Kirovogradas pilsētai, kas 1939. gadā tika nosaukta par godu komunistiskās partijas darbiniekam. Tomēr Ukrainas politiķi nepiešķīra pilsētai vēsturisko nosaukumu — Jeļisavetgrada. Neskatoties uz vietējo iedzīvotāju un pilsētas padomes iebildumiem, Rada apstiprināja jaunu toponīmu — Kropivņicka — par godu ukraiņu dramaturgam, kurš pazīstams ar savu atteikumu tulkot savus daiļdarbus krievu valodā.

Galvenā dekomunizācijas iestāde Ukrainā ir Nacionālās atmiņas institūts. Janvārī tā vadītājs, aktīvs ideoloģisks cīnītājs Vladimirs Vjatrovičs ar tegu "prom no Maskavas" paziņoja, ka Visocki, Bulgakovi un Coji ir "krievu pasaules taustekļi".

Brīdinājumu par to, cik bīstams ir Bulgakovs un Cojs, Vjatrovičs noslēdza tā: "Tieši kultūra ir pamats, uz kura katrs imperiālisms būvē savas varenības templi."

Tegu "prom no Maskavas" Vjatrovičs izmanto jau sen, un savos izteikumos ir konsekvents. 2017. gada maijā viņš aicināja ukraiņus saraut sakarus ar tuviniekiem Krievijā. "Viss, kas attālina mūs no Krievijas, nāk par labu Ukrainai. Viss, kas satur sakarus starp mūsu valstīm (ekonomika, valoda, vēsture, kultūra, tradīcijas, galu galā pat radnieciski sakari), tiks izmantots pret mums," — sludināja Vjatrovičs.

Ukrainiskuma pirmdzimtība

Kijevas Sociālo sakaru aģentūras direktors Sergejs Belaško norāda, ka ukraiņu rusofobo nacionālistu vidū ir pārsteidzoši maz ukraiņu. Tomēr pašreizējai valdībai tas netraucē sekmīgi izmantot "cīņu pret krievu pasauli" personīgo bagātību vairošanai.

"Vjatrovičs ir cilvēks, kam "visa dzīve ir cīņa". Lai arī viņš nav gluži ukrainis. Ja būtu ukrainis, viņam būtu ukraiņu, nevis poļu uzvārds. Toties viņam ir, tēlaini izsakoties Aitmatova valodā, — mankurta komplekss. Poļu izcelsmes cilvēks, kurš, vēsturisku apstākļu spiests, kļuvis par Ukrainas pilsoni, cenšas būt svētāks nekā Romas pāvests un pierādīt sava ukrainiskuma pirmdzimtības tiesības," — paskaidroja Belaško.

Waffen SS leģionāru un viņu piekritēju gājiens Rīgā
© Sputnik / Oksana Dzadan

Sociālo sakaru aģentūras direktors piezīmēja, ka ukraiņi neveido pat "visapzinīgāko" nacionālistu avangardu. "Paskatījos pazīstamo "Nacionālo vienību" dibinātāju sarakstu: trīs krievi, viens ukrainis, viens baltkrievs. Stāstot par nācijas ideju, viņi tikai abstrakti iztēlojas, kas ir ukraiņi. Viņi to izlasījuši ideologa Dmitrija Doncova grāmatā "Mūsu sentanes gars", kurs pats bija Melitopolē dzimis krievs. Tās visas ir mankurta, janičāra sindroma izpausmes," — uzskata eksperts.

Taču Kijevai ļoti noder ukraiņu nacionālisma versija, kurā tiek sludināta cīņa ar Poliju un Krieviju. Mobilizācijas retorika — "ienaidnieki ir visapkārt" — ļauj uzturēt sabiedrībā nepieciešamo konflikta līmeni. "Porošenko ir pragmatisks līdz cinismam. Viņš saprot: ja valstī nebūs pastāvīga kara, pie tam vienalga, kurš ar ko karos, viņam neizdosies noturēt varu un īpašumus. Tāpēc viņš sarīda visas opozīcijas grupas savā starpā. Viņam būtu vēlams, lai šis process nepārtrūktu. Nojaukti visi Ļeņina pieminekļi? Nojauksim pieminekļus Puškinam! Puškins nojaukts, — tiksim līdz Bulgakovam! Tam pamatā nav nekādas idejas, tas viss tiek darīts, lai paildzinātu savu varu, saņemtu bagātības un izvestu tās ārpus valsts," — ir pārliecināts Belaško.

Rusofobie izteikumi kalpo varas un īpašumu saglabāšanai. Nekādu citu mērķu idejai "prom no Maskavas" nav. 

 

126
Pēc temata
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Lavrovs pastāstījis par rusofobo noskaņojumu Baltijas valstīs
Krievijas GKS Su-57

Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus

10
(atjaunots 10:28 26.05.2020)
Koronavīrusa pandēmijas radītā tehnoloģiskā spriedze nav jūtami ietekmējusi Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksu: valsts saskaņā ar plānu sāk piektās paaudzes iznīcinātāja Su-57 sērijveida ražošanu.

Krievijas Federācija ieņem vien ceturto vietu pasaulē aizsardzības izdevumu ziņā. Tomēr Krievijas ARK panākumi ir iespaidīgi: pirmo reizi vēsturē Krievija apsteigusi visas pasaules valstis, ieskaitot ASV, jaunāko bruņojumu jomā, un nedomā apstāties pie jau sasniegtā.

Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs, kurš pārrauga valsts aizsardzības rūpniecību, 21.maijā intervijā RIA Novosti pastāstīja: "Izmēģinājumu gaitā Su-57 apstiprinājis gandrīz visas taktiskā un tehniskā uzdevuma prasības pilnā apjomā. Valsts iepirkums – 76 lidmašīnu iegāde triju Gaisa kosmisko spēku aviācijas pulku apgādei tiek izpildīts saskaņā ar piegāžu grafiku."

Jāpiebilst, ka iznīcinātāju aviācijas pulks cīņasspējas ziņā ir salīdzināms ar armijas divīziju. Trīs jauni pulki būtiski pastiprina Krievijas GKS.

Borisovs uzskata, ka, neskatoties uz Covid-19 radīto force majeure situāciju, piektās paaudzes iznīcinātāju Su-57 pirmā partija tiks nodota KF Bruņotajiem spēkiem 2020.gadā. Informāciju par sērijveida piegādes tempu apstiprināja arī valsts korporācijas "Rosteh" vadītājs Sergejs Čemezovs.

Pirmajā posmā Krievijas GKS saņems lidmašīnas ar ceturtās paaudzes dzinējiem, savukārt piegādes ar piektās paaudzes dzinējiem – ar paaugstinātu degvielas efektivitāti un mazākām dzīves cikla izmaksām – sāksies 20.gadu vidū. Tomēr arī pašreizējie dzinēji lielā mērā pārspēj ārvalstu analogus.

Izmēģinājumu gaitā daudzkārt, dažādos režīmos, ieskaitot bezpilota režīmu, pārbaudīts visu jaunā iznīcinātāja sistēmu un dzinēju darbs. Krievijas Aizsardzības ministrija jau informēja, ka Su-57 sekmīgi izmēģināts cīņas apstākļos Sīrijas Arābu Republikā. Kā gan citādi, jo piektās paaudzes iznīcinātājs paredzēts visu gaisa, virszemes un virsūdens mērķu efektīvai likvidācijai. Spēcīgais bruņojums līdz ar mūsdienīgajām pretinieka identifikācijas sistēmām, virsskaņas ātrumu un izcilo manevrētspēju un vājo pamanāmību nodrošina Su-57 absolūtu pārākumu gaidā. Visā pasaulē tam nav līdzvērtīgu analogu.

Nebijušas iespējas

Trīs aviācijas pulki ar Su-57 ir kvalitatīvs izrāviens Krievijas GKS cīņasspēju attīstībā. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt gaisa un virszemes mērķus līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un sniegt informāciju par mērķiem citām lidmašīnām un trieciena bezpilota lidaparātiem).

"Sukhoi" ir pārāki pār amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem, pateicoties tādām īpašībām, kā vājā pamanāmība virsskaņas ātrumā (tās nav F-35 un F-22), izcilas pilotāžas īpašības, galvenā radiolokācijas stacija, unikāla optiski elektroniskā mērķu identifikācijas sistēma un elektronisko traucējumu sistēma ("gudrā apšuve"), 10 tonnu ieroču arsenāls (ieskaitot hiperskaņas raķetes). Iznīcinātāja munīcija izvietota iekšējās tilpnēs, tātad pretinieka radaros nav saskatāma.

Atstarojošās virmas mazais laukums (0,4 kvadrātmetri) ļauj Su-57 palikt gandrīz nemanāmam pretinieka radaros – pateicoties mūsdienīgajiem konstrukcijas kompozītajiem materiāliem (70% virsmas un 25% lidmašīnas svara). Galvenā RLS un vairākas citas aktīvas un pasīvas radiolokācijas un optikas-lokācijas stacijas, kā arī vienota Su-57 cīņas pielietojuma un vadības informatīvā sistēma, kas integrētas apakšsistēmā datu apmaiņai ar citām lidmašīnām, komandpunktiem, GFKS, JKF un sauszemes spēku izlūkošanas sistēmām.

Divi turboreaktīvie dzinēji ļauj Su-57 sasniegt ātrumu līdz 2600 km/h un pacelšanās ātrumu – līdz 21 kilometram minūtē. Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs pāriet virsskaņas ātrumā, neieslēdzot forsāžu, un spēj ne tikai izdarīt triecienu ar maza, vidēja un liela darbības rādiusa raķetēm, bet arī iesaistīties veiklā tuvcīņā ar lielgabalu bruņojumu (šo īpašību piloti vērtē īpaši augstu). Dzinēju vilkmes vektora nobīdes trīsdimensiju sistēma nodrošina lidmašīnai izcilas manevrētspējas.

Atliekt tikai minēt, cik lielā mērā pieaugs Krievijas armijas pasūtīto 76 smago iznīcinātāju cīņas iespējas,  ja tie izpildīs uzdevumus saiknē ar jauno bezpilota lidaparātu "Ohotņik". Mijiedarbībā ar 5.paaudzes iznīcinātāju trieciena drons var dāvāt revolūciju iznīcinātāju aviācijas pielietojumā kaujās. Šajā aspektā paveras plašas iespējas efektīvai pilota un kaujas robota sadarbībai.

Informācija par bezpilota režīma izmēģinājumiem pašā Su-57 ir ārkārtīgi interesanta – tas nozīmē, ka sarežģīto mašīnu var vadīt mākslīgais intelekts (vai operators) lielā attālumā no bāzes. Šī iespēja izslēdz fizioloģiskos ātruma un manevru ierobežojumus (taktikā vairs nebūs nozīmes pārslodzēm).

Ne velti ASV ar satraukumu seko tam, kā Krievijā attīstās piektās paaudzes iznīcinātāju bezpilota modifikācijas, jo amerikāņu jaunie F-35 Lightlning II var izjukt pēc aptuveni divas minūtes ilga lidojuma virsskaņas ātrumā – apšuve neizturēs.

Militāri politiskā turbulence

Smagā iznīcinātāja Su-57 atklātībā nonākušās īpašības un iespējas – tā ir tikai "aisberga virsotne". Gaisa izlūkošana un kontrole, citu karaspēku veidu darbību koordinācija, precīzi triecieni ar plaša darbības rādiusa spektra raķetēm – 5.paaudzes "Sukhoi" viss ir pa spēkam. Tomēr militārais pārākums nav pašmērķis.

Jaunā aviācijas kompleksa efektivitātei ir milzīga (principiāla) nozīme Krievijas un tās sabiedroto militārajā drošībā – ārējas agresijas novēršanai. Ļoti nozīmīga ir arī tehnoloģiskā progresa saglabāšanai aviācijas rūpniecībā un Krievijas līdera vietas noturēšanai pasaules bruņojuma tirgū.

Pēdējos gadu desmitos piedzīvotajos militārajos konfliktos Afganistānā, Irākā, Sīrijā, Lībijā, Dienvidslāvijā gūtā pieredze liecina, ka Rietumu galvenais instruments, jeb "vāle"ir kvantitatīvs un kvalitatīvs pārsvars gaisā (uzbrukuma aviācija, spārnotās raķetes, bezpilota lidaparāti). Pentagons izstrādā tūlītēja konvencionālā trieciena koncepciju, kam vajadzētu dāvāt ASV bruņotajiem spēkiem iespēju likvidēt nocietinātus un mobilus mērķus ar konvencionālajiem lādiņiem tā, lai ikviens ASV pretinieks tiktu satriekts pāris stundu laikā.

At;gādināšu: 2019.gadā Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu lauza Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, radīja neziņu attiecībā par Līgumu par stratēģisko uzbrukuma bruņojumu, palielināja PRA globālās sistēmas uzbrukuma potenciālu. 2020.gadā ASV militārais budžets pieauga līdz 750 miljardiem dolāru – šī summa desmitkārt pārsniedz Krievijas aizsardzības budžetu un salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu militārajiem izdevumiem.

Šajā fonā neapšaubāma Krievijas prioritāte ir spēcīgu Gaisa kosmisko spēku, kā arī pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu veidošana. Maskava ir spiesta reaģēt uz militāro draudu pieaugumu visā drošības perimetrā, uzlabot savu spēku cīņasspējas un bruņojuma iespējas, kā arī stiprināt sabiedroto drošību.

10
Tagi:
iznīcinātājs Su-57, Krievijas GKS, Krievija
Pēc temata
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas
Plakanā grīste un nestandarta nosēšanās: Su-57 divreiz pārsteidzis izstādē MAKS
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
ASV politikas efekts: Krievijas ieroču popularitāte aug visā pasaulē
Kodolieroču izmēģinājumi

"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu

25
(atjaunots 10:05 26.05.2020)
Vadāmās aviācijas kodolbumbas un vidēja darbības rādiusa raķetes pie Krievijas robežam – Pentagons pārdomā iespējas izvietot kodolieročus Polijā.

ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva iespēju pārvietot uz Poliju aviācijas kodollādiņus no Vācijas. Ko tas nozīmē Krievijai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Līgumu pārkāpšana

Atbildot uz ASV diplomātes izteikumiem, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka Savienoto Valstu kodolarsenāls Eiropā jau patlaban sarežģī situāciju, tāpēc Vašingtonai to labāk vajadzētu savākt.

Ministrs uzsvēra, ka ASV ne tikai glabā savu bruņojumu piecās NATO valstīs, bet arī organizē tā saucamās kopīgās kodolmisijas (Nuclear sharing), kuru gaitā bezkodola valstu armijas tiek apmācības pielietot kodollādiņus.

Politiķis uzskata, ka tas ir tiešs Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums, - tas paredz, ka tamlīdzīgas munīcijas nodošana citu valstu kontrolē, gan tieša, gan netieša ir aizliegta.

Turklāt amerikāņu arsenāla pārcelšana no Vācijas uz Poliju rupji pārkāpj Krievijas un NATO aktu.

Tomēr tamlīdzīgas runas rit jau labu laiku. piemēram, 2015.gadā Polijas aizsardzības ministra vietnieks Tomašs Šatkovskis informēja, ka Polijas bruņotie spēki plāno vērsties NATO ar lūgumu izvietot valstī ASV kodolieročus īpašas programmas ietvaros. Toreiz runa bija par Nuclear sharing.

"Krievijai tie ir nopietni draudi, jo raķetes tuvošanās laiks no Polijas ir daudz mazāks, nekā no Vācijas, sarunā ar RIA Novosti paskaidroja Ģeopolitisko problēmu akadēmijas prezidents Konstantins Sivkovs. – Tādu soli var uzskatīt par vienu no amerikāņu soļiem kara gatavošanas darbā, turklāt runa ir par preventīvu kodoluzbrukumu. Vispirms viņi var pārvietot uz Poliju bumbu B61, kā arī tās nesējus. Tomēr, ticamākais ASV nogādās tuvāk Krievijas robežāk vidēja darbības rādiusa raķetes ar kodolgalviņām. Maskavai šajā gadījumā nāksies pastiprināt pretgaisa aizsardzību, kā arī izvērst papildu karaspēka grupējumu pie robežām."

Vēlme iztapt

Aviobumba B61 ir ASV stratēģisko kodolspēku galvenais bruņojums, tiek izmantota no 60.gadiem. Kopš tā laika izstrādāta virkne modifikāciju, kas pārsvarā atšķiras jaudas ziņā. Patlaban modernākā versija ir B61-12, aprīkota ar īpašu tēmēšanas sistēmu – no nevadāma lādiņa bumba pārvērtusies par precīzu koriģējamu munīciju.

Neskatoties uz samazināto līdz 50 kilotonnām jaudu, šai modifikācijai ir augstāka caursišanas spēja – tā var likvidēt pazemes un nocietinātus objektus. ASV plāno modificēt līdz B61-12 līmenim visas aviobumbas Eiropā dislocētajā kodolarsenālā.

Analītiskā centra "Valdai" militārais eksperts Artjoms Kurejevs uzskata, ka Polijas politiskā elite īpaši vēkas aktivizēt runas par jebkādu NATO militārā kontingenta pastiprināšanos Polijā.

"Iedzīvotāju iebiedēšana ar stāstiem par "Krievijas ekspansiju uz Rietumiem" ir valsts ideoloģijas elements, - viņš norādīja. – Vāl vairāk, poļu politiķi regulāri atsauc atmiņā "Suvalku koridoru" no Baltkrievijas uz Kaļiņingradas apgabalu, kas atdalīs Baltiju no pārējām NATO valstīm. 2017.gadā mācību "Dzelzs vilks" gaitā alianses karavīri pat trenējās atvairīt hipotētisku Krievijas agresiju norādītajā virzienā."

Eksperts atgādināja, ka jau aizvadītā gada sākumā, kad ASV apsprieda Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju darbības apturēšanu, viens no pirmajiem ieceri atbalstīja Polijas ārlietu ministrs.

"Pēc būtības, tagad Varšava iesaka pārvietot kodolbumbas no Vācijas, kur valdošā koalīcija kārtējo reizi atbalsta atbruņošanos, - piebilda Kurejevs. – Tā nav tikai vēlme palielīties ar muskuļiem Krievijas prieksā, bet arī mēģinājums stiprināt savu nozīmi ES un NATO, panākt lielāku Vašingtonas labvēlību."

Pulvera muca

Vairākās Eiropas valstīs kopā glabājas aptuveni divi simti bumbu B-61. Lielākais arsenāls ir ASV aviobāzē Aviano (Itālija), kur 12 noliktavās atrodas 35 lādiņi. Turpat dislocētas nesējlidmašīnas – 31.aviācijas spārns ar iznīcinātājiem F-16. Vēl četri desmiti B-61 atrodas Gedi Torres aviobāzē Itālijas ziemeļos. Amerikāņu lidmašīnu tur nav, toties ir itāļu iznīcinātāji-bumbvedēji "Tornado".

Indžirlikas aviobāzē Turcijā atrodas aptuveni piecdesmit B-61. Tur ir 25 pazemes glabātavas, kurās pietiks vietas līdz 100 kodolbumbām. Nolaišanās un pacelšanās josla var uzņemt gan frontes aviāciju, gan stratēģiskos bumbvedējus. No šī aerodroma ASV un Turcijas Gaisa spēki dodas uzlidojumos Tuvajos Austrumos.

Jāpiebilst, ka bāzes priekšnieku, ģenerāli Bekiru Erdžanu Vanu apsūdzēja par dalību nesekmīgajā valsts apvērsumā 2016.gadā. pēc puča viņu un vairākas citas militārpersonas arestēja, Turcijas varasiestādes bloķēja vienu no NATO galvenajiem militārajiem objektiem un atslēdza tam elektropadevi. Incidents aptumšoja ASV un Turcijas attiecības – amerikāņi par plānoja pārvietot kodolieročus no Indžirlikas uz Deveselas bāzi Rumānijā.

Bīheles aviobāzē Vācijā ir aptuveni 20 kodolgalviņas. Tāpat kodolieroči atrodami arī Kleine Brogel aviobāzē Beļģijā, netālu no Briseles. Divi desmiti B61 atrodas arī Volkeles bāzē Nīderlandē.

"Kodolieroču dislokācija Polijā ļaus iznīcināt objektus Krievijā par dažām minūtēm ātrāk, - atzīmē Kutejevs. – Taču tā apdraudēs Polijas aviobāzes, kuru starpā daudzas atrodas netālu no lielpilsētām."

Taktiskos kodolieročus amerikāņi nogādāja Eiropā pagājušā gadsimta vidū un sadalīja to pa Austrumu bloka tanku spēku hipotētisko pārvietošanās maršrutu liela mēroga kara gadījumā. Rietumu militārpersonas rēķināja, ka PSRS tanku armādas varētu nokļūt pie Lamanša jau dažu dienu laikā.

Tērauda lavīnu bija plānots apturēt ar kodoltriecieniem. Amerikāņi izvietoja raķetes "Tomahawk" un "Pershing" ar kodolgalviņām visā Rietumeiropā – 80.gados to skaits sasniedza četrus simtus. Turklāt 150 spārnotās raķetes ar kodolgalviņām bija Lielbritānijas rīcībā.

25
Tagi:
kodolieroči, NATO, Krievija, Polija, ASV
Pēc temata
Spārnotie "lāči" kontrolē ziemeļus. Amerikāņu B-52H neapsteigs Tu-95
Piesavinājušies un ekspluatē Baltiju: Lietuvas AM ir sajūsmā par NATO un ASV
Neprātīgs plāns: ar ko Baltijai draud amerikāņu "Globālais pērkons"
Staņislavs Bišoks

Analītiķis paskaidroja, kādēļ ASV nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī"

0
(atjaunots 15:34 26.05.2020)
Krievija vispār var neko nedarīt militārajā ziņā, taču Rietumi nepārstās runāt, ka tā ir NATO pastāvēšanas un aktivitātes iemesls, paziņoja politiskais analītiķis Staņislavs Bišoks.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Par "dunci Eiropas sirdī" KF Kaļiņingradas apgabalu nosauca ASV prezidenta padomdevējs nacionālās drošības lietās Roberts Obraiens. Politiķis paziņoja Vācijas izdevumam Bild, ka Kaļiņingradu ir pārvērtuši "slēgtā militārajā bāzē, kas ir piebāzta ar mūsdienīgiem ieročiem un raķetēm".

Rietumi tradicionāli vērtē jebkādu Krievijas militāro aktivitāti kā nedraudzīgu, paziņoja Sputnik Latvija politiskais analītiķis, Starptautiskās monitoringa organizācijas CIS-EMO izpilddirektors Staņislavs Bišoks.

Kaļiņingrada ir viens no nedaudziem reģioniem, kurš, neskaitot Pēterburgu un Maskavu, ir zināms rietumu elitei. Jau kopš bruņojuma sacīkšu laikiem Rietumi padara par vainīgo spriedzes rosināšanā Krieviju un tai skaitā Krievijas eksklāvu Eiropā. Ne tikai jebkādas plānveida KF mācības pie rietumu robežām, bet arī pati bruņoto spēku klātbūtne Kaļiņingradas apgabalā tiek vērtēta kā nedraudzīgs solis. Krievija šajā ziņā vispār var neko nedarīt, taču Rietumi nepārstās sludināt to kā NATO aktivitātes iemeslu," atzīmēja Bišoks.

Rietumu stratēģiskais virziens šobrīd rada lielākos drošības draudus KF, paziņoja aizritējušajā nedēļā KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Krievija ir spiesta palielināt savas saturēšanas iespējas un bruņoto spēku kaujas potenciālu situācijā, kad NATO palielina klātbūtni pie Krievijas robežām.

Pēc Polijas un Baltijas valstu lūguma reģionā ir izvietoti četri starptautiskie NATO spēku bataljoni, kuru kopējais skaits ir virs 4,8 tūkstošiem cilvēku. Mācību laikā alianses militārpersonu skaits pie KF rietumu robežām pieaug vairākas reizes, atzīmēja Šoigu. NATO ir labi informēta par to, ka Maskavai nav nekādu uzbrukuma plānu, taču tā turpina novirzīt pie KF rietumu robežām militāro kontingentu un kaujas tehniku ar izdomātu "Krievijas draudu" ieganstu.

Бышок объяснил, как Калининград оказался "кинжалом в сердце Европы"
0
Tagi:
draudi, drošība, Krievija, ASV
Pēc temata
Lietuvas specdienesti uzskata Krieviju par lielāko apdraudējuma faktoru
Ierobežojuma zona NATO: Kaļiņingradu plānots nostiprināt ar jaunu divīziju
Eksperts: Lietuvai jāsaprot, ka tā rada draudus Krievijas nacionālajai drošībai
Trampa padomdevējs nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī".