Ziemeļu Straumes caurules

Vācija atdevusi Ukrainu "Gazprom" žēlastībai

103
(atjaunots 14:31 08.02.2018)
Galīgās atļaujas "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem tiks saņemtas šī gada pirmajā ceturksnī, un pēc tam reālas iespējas to apturēt būs varbūt tikai Eiropas Komisijai.

Kompānija Nord Stream 2 AG, "Ziemeļu straumes 2" operators saņēmusi atļauju gāzesvada būvdarbiem un ekspluatācijai Vācijas teritoriālajos ūdeņos un uz sauszemes Graifsvaldes pilsētas tuvumā. Tā nav pēdējā atļauja, kas nepieciešama cauruļvada būvdarbiem un ekspluatācijai, taču tas ir apņēmīgs Vācijas žests projekta atbalstam, neskatoties uz visām ASV, Polijas un Ukrainas pūlēm bloķēt projektu, raksta bloga Crimson Alter autors Ivans Daņilovs portālam RIA Novosti. Rakstu pārpublicēja Sputnik Igaunija.

Vācijas varasiestāžu atbildi kompānijas "Naftogaz Ukraini" vadītājs Andrejs Koboļevs komentēja savā lapa Facebook: "Kārtējais zvans mums visiem (ieskaitot darba grupu konveijera veidošanas speciālistus). Tas vēl nav pēdējais, taču darbībām no Ukrainas puses ir atlicis ļoti maz laika." Visu cieņu ierēdnim, taču nākas konstatēt, ka viņam ir nopietnas problēmas ar dzirdi vai pat dzirdes halucinācijas. Vācijas valdības lēmums – tas nav zvans, tur signalizē aizejošais vēstures vilciens, kurā gaišajās tālēs un uz svešām kabatām dodas trīs miljardi dolāru gadā – tieši tik daudz Ukraina nesaņems, kad beigsies Krievijas gāzes tranzīts. Var jau, protams, gulties uz sliedēm vēstures vilciena priekšā, taču rezultāts ir tīri labi paredzams.

Vācijas valdības lēmums šķiet drosmīgs, zināmā mērā pat izaicinošs, ņemot vērā neseno "Kremļa sarakstu", kuram Krievijas ierēdņus, korporāciju vadītājus un uzņēmējus teorētiski vajadzēja padarīt par "nepieskaramajiem", "toksiskiem" visa Rietumu biznesa acīs. Jā, saraksts (pagaidām) neparedz konkrētas personīgās sankcijas, taču amerikāņu eksperti un politiķi nekad nav slēpuši tā fundamentālo mērķi – panākt, lai Rietumos neviens negribētu sadarboties ar tā figurantiem, baidoties no sankcijām un amerikāņu justīcijas garās rokas, kas plaši pazīstama ar savu eksteritoriālo nekaunību.

Taču, neskatoties uz to, ka "Gazprom" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers sarakstā redzams 96. rindiņā, Vācijas valdība nolemj piešķirt atļauju gāzesvada – "Gazprom" galvenā projekta būvdarbiem Vācijas teritoriālajos ūdeņos un uz sauszemes. Iznāk, ka vācu ierēdņi nevis sarauj attiecības, lauž līgumus, dzēš telefona numuru no saraksta un skrien sūdzēt grēkus Valsts departamentā par tuviem trešās pakāpes sakariem ar galaktiskā ļaunuma pārstāvjiem – Krievijas gāzes korporāciju, bet gan sper vēl vienu svarīgu soli "Ziemeļu straumes 2" atbalstam un viennozīmīgi demonstrē, cik ierobežotas ir "amerikāņu priekšrakstu"iespējas. 

Pavisam nesen poļu un ukraiņu žurnālistu un ekspertu noskaņojums bija visnotaļ spārnots, pateicoties Polijas premjerministra Mateuša Moravecka paziņojumiem, kurš izmantoja tikšanos ar ASV valsts sekretāru Reksu Tilersonu, lai izklāstītu savas iegribas par "Ziemeļu straumi 2" un Krievijas gāzes cenām.

"Mēs gribam, lai ASV likums par ierobežojošo režīmu no 2017. gada 2. augusta, kurā cita starpā runa ir par sankcijām pret Krieviju, attiektos uz gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem," – klāstīja Polijas premjers.

Atliek tikai pabrīnīties par Tilersona aukstasinību: viņš nolēma neatgādināt publikas priekšā poļu sapņotājam, ka Valsts departamenta paskaidrojumi par ASV sankciju režīma likumu no 2017. gada 2. augusta jau ir oficiāli publicēti un formulēti tā, lai sankcijas nekādos apstākļos netiktu attiecinātas uz "Ziemeļu straumi 2".

Tilersons diplomātiski atbildēja, ka ASV atbalsta Poliju un iebilst pret "Ziemeļu straumi 2", turklāt piezīmēja, ka gāzesvads ir Krievijas politiskā spiediena instruments un tiks izmantots "reģiona destabilizācijai", taču nekādas sankcijas nesolīja. Vēl vairāk, viņš izmantoja situāciju, lai paziņotu, ka amerikāņu enerģētiskajām kompānijām ir nepieciešamās preces un pakalpojumi, lai "sekmētu Polijas enerģētiskās drošības panākšanu". Tulkojumā no diplomātiskās valodas var teikt, ka poļi pieprasīja ASV valsts sekretāram sankcijas, bet viņš attrauca, ka sankciju un "Gazprom" lētās gāzes vietā viņiem nāksies maksāt par dārgo sašķidrināto gāzi no Amerikas.

Situācija kļūst īpaši pikanta, ņemot vērā to, ka pēc Krievijas projekta "Jamal SDG" ekspluatācijas sākuma amerikāņiem paveras īsti neticamas iespējas: pirkt SDG no Krievijas par zemāku cenu, kas ļaus "atbrīvot" papildu SDG apjomus, lai pārdotu tos valstīm, kuras nevar atteikties politisku iemeslu dēļ.

Diezin vai tas patiks Polijas valdībai, taču īpašas izvēles nav, tātad atliek tikai piepūst vaigus, prasīt sankcijas un izlikties, ka nesaprot patiesos to trūkuma iemeslus.

Ja ASV varētu nesodīti ieviest ierobežojumus pret "Gazprom" partneriem Eiropā un "Ziemeļu straumi 2", tas jau sen būtu izdarīts, un Ukrainai ar Poliju pat nenāktos lūgt tādus soļus no ASV Valsts departamenta.

Vašingtonas lēmums atturēties no tāda soļa ir saistīts ar tīri pragmatiskiem apsvērumiem: Vācija publiski piedraudēja ar atbildes sankcijām, lai sodītu ASV par likumdošanas eksteritoriālo pielietojumu. Vācijas ekonomikas ministre norādīja, ka tas ir "starptautisko normu pārkāpums". Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu: starp atbildes pasākumiem noteikti būtu aizliegums amerikāņu SDG piegādēm Eiropā, vismaz tāpēc, lai neļautu ASV politiķiem īstenot pasludināto sankciju mērķi (tas ir, bīdīt savu SDG Eiropas tirgū).

Neapšaubāmi, Vašingtona dod priekšroku scenārijam, kurā iespējams nopelnīt vismaz kaut cik naudas, pārdodot gāzi vasaļiem Eiropā, nevis variantu, kura ietvaros Eiropas SDG tirgus zaudējumam ASV pievienotos sankcijas pret Eiropā strādājošajām nacionālajām enerģētiskajām kompānijām un plašs diplomātiskais skandāls.

ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Vēl būtu pāragri apgalvot, ka "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēta, taču atliek aizvien mazāk laika negatīvo scenāriju īstenošanai. Atļauju galīgo paketi Nord Stream 2 AG saņems šī gada pirmajā ceturksnī, un pēc tam reālas iespējas apturēt tā izbūvi būs varbūt tikai Eiropas komisijas rokās, turklāt tikai tad, ja Vācijā brīnumainā kārtā radikāli mainīsies attieksme pret projektu.

Spriežot pēc tā, ka partneri Eiropā jau lūdz "Gazprom" 2019. gadā nodrošināt viņiem gāzi pa tiešo no Vācijas, nevis cauri Ukrainai, var secināt, ka Eiropas enerģētiskie giganti par "Ziemeļu straumes 2" panākumiem nešaubās. "Es nevienu vārdā nesaukšu, taču daudziem partneriem tika piedāvāta iespēja saglabāt tranzītu cauri Ukrainai pēc 2019. gada, un viņi atbildēja: "Nē, paldies, mēs vēlamies saņemt gāzi jaunajā punktā," – pastāstīja "Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs. Faktiski Eiropas enerģētiskie giganti pieprasa pārvērst Ukrainas gāzes tranzīta sistēmu par metāllūžņiem, un tagad to var glābt tikai brīnums.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

103
Temats:
Ziemeļu straume 2 (224)
Pēc temata
"Radīts Eiropai": "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar apturēt
Ekologi pieprasa Merkelei apturēt "Ziemeļu straumi 2"
Mediji: Vācija aizstāv "Ziemeļu straumi 2" no Eiropas Komisijas
Eksperts: "Ziemeļu straumes 2" būvdarbi ir svarīgāki nekā pret Krieviju vērsto sankciju atcelšana
Miernešu spēki

Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā

11
(atjaunots 10:45 24.11.2020)
Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Misija demonstrē Krievijas ārpolitikas augsto efektivitāti, kā arī Krievijas Bruņoto spēku nevainojamo organizāciju un cīņas gatavības augsto līmeni, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki konflikta zonā nivelē pretinieku bruņotas konfrontācijas risku. Krievijas GKS kara transporta lidmašīnas vēl joprojām nogādā konflikta zonā 15. motorizēto strēlnieku brigādes vienības un tehniku – tas ir uzticams stabilitātes garants Dienvidkaukāzā. Kopš operācijas sākuma Stepanakertā un citās apdzīvotās vietās no Armēnijas teritorijas atgriezušies vairāk nekā 4 tūkstoši bēgļu.

Sarežģītā humanitāro uzdevumu kompleksa risināšanai Kalnu Karabahā Starpresoru reaģēšanas centrā strādā Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vienība un piecas specializētās struktūras, kas nodarbojas ar spridzekļu neitralizācijas, medicīniskās, transporta un sadzīves sagādes jautājumiem un naidīgo pušu samierināšanu.

Novērošanas posteņi, patruļas un  policijas funkciju izpilde drošības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" ir manāmas ar neapbruņotu aci. Mierneši rūpējas par civilā autotransporta drošu satiksmi Lačinas koridorā, pārbauda automašīnas, lai novērstu ieroču pārvadāšanu. Daudzi operācijas uzdevumi, struktūras, mehānismi un algoritmi nav tik labi saskatāmi. Situācijai Karabahā nav analogu vēsturē un tā izvirza ļoti stingras prasības 15. motorizēto strēlnieku brigādes kareivjiem.

Krievijas Federālais drošības dienests kontrolēs to, kā Armēnija nodrošina transporta satiksmi starp Azerbaidžānas rietumu rajoniem un Nahičevānas Autonomo Republiku (nekavēta pilsoņu, transporta līdzekļu un kravu pārvietošanās abos virzienos). Krievijas valdība segs ar miernešu darbību saistītos izdevumus. Jāpiebilst, ka tāda operācija izmaksā simtiem miljonu dolāru gadā (personālsastāva uzturēšana, tehnikas ekspluatācija, degvielas patēriņš), taču drošība Dienvidkaukāzā nav ar naudu mērāma.

Operācijas nozīme ir milzīga, reitings – ārkārtīgi augsts. Lai arī ANO mērogā Krievijas misija Karabahā nav plašākā, tomēr tai ir milzīga nozīme stabilitātei Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā.

Tuvākās ārvalstis

Krievijas mierneši daudz izdarījuši, lai stiprinātu drošību pēcpadomju teritorijā – Abhāzijā, Dienvidosetijā, Tadžikistānā, Piedņestrā. Tomēr nesenie traģiskie notikumi Kalnu Karabahā liecina, ka bruņoto konfliktu potenciāls NVS valstīs saglabājas. Piemēri ir visu acu priekšā.

Nesen Moldovas jaunievēlētā prezidente Maija Sandu paziņoja, ka nepieciešams izvest Krievijas karavīrus no Piedņestras. Iespējams, viņa ir aizmirsusi, ka tas ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta ievešanas 1992. gadā saskaņā ar atbilstošu vienošanos tika pielikts punkts karadarbībai un tā nav atsākusies jau 28 gadus.

© Sputnik / Aram Nersesyan

Piedņestrā dislocēta Krievijas BS Operatīvā grupa. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir milzīgā un ļoti bīstamā vecās munīcijas arsenāla (vairāk nekā 20 tūkstoši tonnu) apsardze netālu no Kolbasnas apdzīvotās vietas (90. gadu sākumā šurp nogādāja padomju karaspēka munīcijas krājumus no Vācijas, Ungārijas un Polijas). Nav iespējams likvidēt arsenālu uz vietas, arī izvest būtu grūti – būtu vajadzīgi aptuveni 2500 vagoni, pie tam 57% munīcijas vairs nav pārvietojami. Ja krievu kareivji aizies, stāvoklis Moldovā kļūs sprādzienbīstams – vistiešākajā nozīmē. Cerēsim, ka pragmatiska pieeja gūs virsroku.

Gribētos pieminēt miernešu efektivitāti Centrālāzijas virzienā. atgādināšu: 1993. gadā Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna parakstīja lēmumu par Kolektīvo miernešu spēku (KMS) izveidi. Tie kļuva par stabilitātes stūrakmeni reģionā. Toreiz KMS iekļāvās Krievijas 201. motorizēto strēlnieku divīzija un pārējo valstu vienības. Kopīgiem spēkiem miernešiem tajā pašā gadā izdevās nivelēt bruņoto konfliktu Tadžikistānā. Republikā palika Krievijas FDD robežsardzes dienesta operatīvā grupa, bet 2005. gadā uz 201. motorizēto strēlnieku divīzijas bāzes Tadžikistānā veidojās 201. Krievijas armijas bāze, pēc būtības – mierneši.

Krievijas Federācija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle līdz ar citām valstīm ir atbildīga par mieru visā pasaulē. Valsts novērš un likvidē starpnacionālos un iekšējos konfliktus pēcpadomju teritorijā un citās valstīs autonomu misiju, ANO spēku un KDLO kontingenta sastāvā.

No Dienvidslāvijas līdz Angolai

Krievijas mierneši guvuši vērā ņemamu pieredzi – no ANO militāro novērotāju skaita viedokļa valsts iekļāvusies pirmajā desmitā.

Šada veida misijas tiek relatīvi dalītas divās kategorijās – miera uzturēšana un pušu piespiešana ievērot mieru ar spēku. Atbilstoši stāvoklim konflikta zonā, miernešu spēku prioritārie uzdevumi un darbības, operācijas statuss var mainīties. Piemēram, 2008. gada augustā miera uzturēšanas operācija Gruzijas-Dienvidosetijas konflikta zonā pārvērtās par operāciju, kas piespieda Gruziju ievērot mieru (pēc Gruzijas lēmuma sākt karadarbību un uzbrukuma Krievijas miernešu postenim).

Smago pieredzi Krievijas karavīri paplašina jau kopš 1992. gada, kopš ANO operācijām Dienvidslāvijā (1992.-2003.gg.), kur Krievijas kontingents sasniedza 1600 cilvēkus. Vēlāk līdzīgi uzdevumi tika risināti Angolā, Libērijā, Mozambijā, Kotdivuārā, Ruandā, Burundi, Etiopijā, Sudānā, Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā. Katrai misijai ir savas īpatnības, atkarīgas no konflikta līmeņa, militārās pretdarbības riska drošības zonā, piesaistāmo spēku skaita, loģistikas un rotācijas īpatnībām, vietējo iedzīvotāju mentalitātes un klimata apstākļiem. Kareivji spiesti ātri pielāgoties "nestabila" miera stāvoklim svešā valstī un pastāvīgi būt cīņas gatavībā visa komandējuma laikā. Parastais rotācijas cikls veido sešus mēnešus, un tas ir skarbs miernešu fiziskās izturības un gara spēka pārbaudījums. Novērotāju misijas ir gandrīz neapbruņotas, operācijas ar miernešu spēku dalību pārsvarā ir viegli bruņotas.

Šogad Krievijas mierneši piedalās deviņās ANO misijās: Rietumsahārā (MINURSO), CĀR (MINUSCA), Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), Kiprā (UNFICYP), Sudānā (UNISFA), Kosovā (UNMIK), Sudānas dienvidos (UNMISS), Tuvajos Austrumos (UNTSO) un Kolumbijā (UNVMC). To vidū lielākā ir ANO un Āfrikas savienības miernešu operācija Sudānā (vairāk nekā 20 tūkstoši kareivju). Neskatoties uz eksotisko ģeogrāfiju, tas ir smags darbs ar pastāvīgu dzīvības risku. Ik gadus visā pasaulē iet bojā aptuveni 100 mierneši. Pārsvarā tas notiek mērķtiecīgu uzbrukumu rezultātā.

11
Tagi:
aizsardzība, bruņotie spēki, mierneši, Kalnu Karabaha, Krievija, ANO
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņi nepamet Afganistānu

27
(atjaunots 21:19 22.11.2020)
Mūzika būs mūžīga – amerikāņi atkal izved savus bruņotos spēkus no ārvalstīm. Trampa administrācija oficiāli informēja par kontingenta samazināšanu Afganistānā un Irākā.

Pēc diviem mēnešiem Afganistānā paliks 2500 cilvēki (tagadējo 4 tūkstošu vietā), par pieciem simtiem saruks kareivju skaits Irākā (līdz 2500). Tiesa, iepriekš Tramps bija apņēmies jau līdz Ziemassvētkiem izvest no Afganistānas visus amerikāņus, tomēr bija skaidrs, ka tie ir tukši vārdi. Pat līgums ar talibiem paredz: amerikāņiem jāpamet Afganistāna līdz nākamā gada pavasara beigām, portālā RIA Novosti pastāstīja Pjotrs Akopovs.

Vai patiešām visa šī apņemšanās ir nopietna? Ameriāņi tik un tā neaizies – tagad skaitu samazina, pēc tam palielinās? Viņiem taču ir simtiem bāzu visā pasaulē (Vašingtona pat stāstīja, ka amerikāņu karavīri dislocēti 177 valstīs) ko nozīmē divu tūkstošu kareivju izvešana no divām islāma valstīm?

Tur jau tā lieta, ka tā nav tikai kontingenta samazināšana vien, tas ir priekšpēdējais solis ceļā, kas pieliks punktu ilgākajai militārajai operācijai mūsdienu vēsturē: amerikāņu karam Tuvajos Austrumos. Karš Afganistānā ilgst jau 19 gadus, un tā apogejā ASV kontingents sasniedza gandrīz 100 tūkstošus. Karš Irākā – 17 gadus, taču tas ir vērienīgāks, valstī bija līdz 250 tūkstoši tikai amerikāņu vien (vēl jau bija arī sabiedrotie). Jā, ASV prezidenti ne vienu reizi vien jau stāstījuši par militārās misijas beigām – gan Bušs, gan Obama, gan Tramps. Tomēr spēkus izvest pilnībā neizdodas. Kāpēc tā?

Vienkāršākā atbilde – tāpēc, ka nevēlas – nebūs pareiza. Kurš tad nevēlas? Tas pats Tramps gribēja vest amerikāņus mājup no Afganistānas, pat parakstīja "kapitulāciju", tas ir, līgumu ar talibiem (par lielām dusmām kolaboracionistiem Kabulā). Arī tagad pat nepilnīgi lēmumi rada sašutumu gan Vašingtonā, gan NATO.

Jau pirms Pentagona oficiālā paziņojuma republikāņu vairākuma līderis Senātā Mičs Makkonels klāstīja, ka "amerikāņu spēku ātra izvešana no Afganistānas tagad kaitēs mūsu sabiedrotajiem un iepriecinās tos, kas vēl mums ļaunu. (..) Tas atgādinātu amerikāņu pazemojošo aiziešanu no Saigonas 1975. gadā".

Neapmierināts ir arī NATO ģenerālsekretārs, sak, ASV un sabiedroto spēku pārlieku ātras izvešanas rezultātā "valsts atkal kļūs par teroraktu organizācijas platformu". Nav nekādas nozīmes tam, ka 19 gadus ilgā okupācijas spēku uzturēšanās ir labākais iemesls uzbrukumiem. Agrāk tos sauca par partizāniem, tagad – par teroristiem. Droši vien ģenerālsekretārs runā par 2001. gada 11. septembri – sak, ben Ladens organizēja uzbrukumu ASV, sēdēdams Afganistānas kalnos? Vai atmaksas uzbrukums Afganistānai ļāva ASV mazināt terorisma draudus? Vai, gluži pretēji, tie ir pieauguši, piemēram, Eiropā? Bet agresija pret Irāku un tās tālākais sabrukums ir veicinājuši mieru, vai tomēr noveda pie simtiem tūkstošu bojāgājušo un veselas karu virknes, ieskaitot karu Sīrijā un karu ar "kalifātu"?

Īpaši daiļrunīga tomēr ir Eiropas atlantistu reakcija, piemēram, Vācijā (no kuras Tramps jau paspējis izvest daļu amerikāņu kontingenta). Piemēram, raksts "Karaspēka izvešana no Afganistānas un Irākas – bezatbildīgs Trampa lēmums" Deutche Welle portālā. Propagandisks nosaukums un atbilstoši secinājumi:

"Amerikāņu bruņoto spēku nekoordinēta izvešana ir spļāviens sejā ASV sabiedrotajiem, it īpaši NATO, kas pēc 11. septembra, lai atbalstītu ASV, pirmo reizi izmantoja kolektīvās pašaizsardzības principu, kas nozīmē palīdzību sabiedrotajam militāra uzbrukuma gadījumā. Tagad ASV prezidents pārkāpj dzelžaino noteikumu – kopā sākt un kopā noslēgt operāciju, kopā ieiet valstī un kopā pamest to. NATO partneri misijā Afganistānā ir atkarīgi no ASV loģistikas. (..) Ja pati svarīgākā alianses locekle neievēro vienošanos, NATO nav nākotnes. Tramps izved spēkus pretēji viņa ģenerāļu un vadošo republikāņu padomiem. Baidenam būs vajadzīgi lieli spēki, lai pārskatītu tādu lēmumu. Pie tam līdz 20. janvārim vēl daudz kas var notikt. Pēc paziņojuma par karaspēka izvešanu vairs nav nekādu šaubu: Donalds Tramps burtiski ir gatavs iet pa līķiem, lai iztaptu saviem piekritējiem un saglabātu viņu simpātijas pēc savas prezidentūras beigām."

Lūk, kā: izvest spēkus – tas nozīmē "iet pa līķiem". Karš ir miers, miers ir karš. Ak jā, runa taču ir par to, ka Trampa bezatbildība novedīs tiktāl, ka pēc tam ASV būs spiestas bēgt no Afganistānas, tāpat kā no Vjetnamas, un ies bojā liels skaits lielisko amerikāņu karavīru? Tomēr "zaļās beretes" aizgāja no Vjetnamas labu laiku pirms Saigonas krišanas, un toreiz karā dzīvības zaudēja ne tikai 50 tūkstoši amerikāņu, bet arī desmitkārt vairāk vjetnamiešu (upuru skaits vēl joprojām nav zināms).

Janvārī Afganistānā paliks 2500 amerikāņu kareivju, taču līdz pavasara beigām viņiem visiem nāksies pamest valsti. Nevar palikt pat privāto militāro kompāniju darbinieki (tagad viņu skaits valstī sasniedz vismaz vairākus simtus). Ja amerikāņi, tas ir, Baidena jaunā administrācija pieļaus pārkāpumus ar izvešanas termiņiem, talibi atsāks karadarbību. Agri vai vēlu – drīzāk gan agri – viņi ieņems Kabulu un amerikāņi būs spiesti bēgt no Afganistānas tieši tāpat, kā viņi bēga no Vjetnamas.

Tomēr tā vairs nebūs Trampa vaina – vainīgi būs tie, kas vēlas pagarināt okupāciju, tie, kam nav svarīgas ne afgāņu, ne amerikāņu dzīvības, tie, kas nevēlas organizētu aiziešanu un līgumu izpildi. Tie, kas domā, ka var mūžam okupēt svešas valstis un nemana, ka ne okupants, ne partizāns vairs negrib karot. Vieni vēlas ātrāk aiziet, otri – ātrāk padzīt svešzemniekus, un tikai trešais spēks ir gatavs liet asinis. Un tam vairs nav nekāda sakara ne ar Ameriku, ne Afganistānu.

27
Tagi:
bruņotie spēki, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Politologs: ASV paliks Afganistānā, neskatoties uz skaļajiem solījumiem
Ko tad mums iesākt: Igaunija noraizējusies par ASV plāniem pamest Afganistānu
ASV neatskaitījās par 1,5 miljardu dolāru izdevumiem Afganistānā

Nirnbergas process: unikāli kadri no tiesas zāles

0
(atjaunots 16:31 24.11.2020)
  • Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.
  • Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par Vēstures tiesu, sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.
  • Nirnbergas Tiesu pils.
  • Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko
  • Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.
  • Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.
  • Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).
  • ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.
  • Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.
  • Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.
  • Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.
  • Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).
  • Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.
  • Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings
  • Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.
  • Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.
  • 1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.
  • Korespondenti Nirnbergas procesā.
  • Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.
  • Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.
Šajās fotogrāfijās iemūžināta Nirnbergas procesa gaita. Pirms 75 gadiem starptautiskā tribunāla priekšā stājās Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.
0
  • Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.
    © Sputnik / Евгений Халдей

    Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.

  • Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par Vēstures tiesu, sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.
    © AP Photo / STF

    Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par "Vēstures tiesu", sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.

  • Nirnbergas Tiesu pils.
    © Sputnik / Viktor Temin

    Nirnbergas Tiesu pils.

  • Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko

  • Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.
    © Sputnik

    Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.

  • Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.
    © Foto : Public domain

    Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.

  • Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).

  • ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.

    ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.

  • Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.

    Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.

  • Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.
    © Sputnik / Viktor Kinelovskiy

    Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.

  • Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.

  • Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).
    © Sputnik / Viktor Kinelovskiy

    Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).

  • Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.
    © Sputnik / Maks Alpert

    Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.

  • Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings
    © AP Photo

    Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings

  • Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.
    © Sputnik / Виктор Кинеловский

    Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.

  • Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.
    © Foto : Public domain

    Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.

  • 1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.
    © AP Photo / Eddie Worth

    1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.

  • Korespondenti Nirnbergas procesā.
    © AP Photo / B.I. Sanders

    Korespondenti Nirnbergas procesā.

  • Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.
    © Foto : Public domain

    Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.

  • Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.
    © AP Photo / Henry Burroughs

    Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.

Tagi:
fotolente, Nirnbergas tribunāls
Pēc temata
RIA Novosti likusi pamatus multivides projektam par Nirnbergas procesu
KF Izmeklēšanas komitejas vadītājs: Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus
Nacisma slavēšana augstākajā līmenī: EDSO pārvēršas "ačgārnā Nirnbergā"
Ceļš uz ešafotu. Atmaksas akts — Nirnbergas tribunāls arhīva kadros