Darbs ar klēpjdatoru

Pilsoņu kiberkarš Latvijā

129
(atjaunots 14:52 09.02.2018)
Latvijas specdienestu drosmīgie pūliņi pasargāt Latvijas iedzīvotājus no ārējās kaitīgās ietekmes nav nesuši gaidītos augļus: kaut kādi nezināmi spēki ir iezagušies valstī un tagad lūr, noklausās un kurina jauna formāta pilsoņkaru.

Iespējams, dažs labs vēl lolo ilūzijas par elektroniskās veselības aprūpes sistēmu Latvijā, taču tagad nāksies samierināties, — tās ir aizgājušas viņsaulē.

Visā šajā haosā un fiasko, kas gandrīz paralizējis veselības aprūpes sistēmu pārsteidz dažu labu augsti stāvošu personu absolūtā bezatbildība un nespēja. Jā, pie tā jau visi ir pieraduši, iemanījušies nebrīnīties jau "E-skolas" laikos. Taču te problēma ir dziļāka — nekvalitatīvas apmācības rezultāti var parādīties tikai vēlāk, bet ar veselību joki ir mazi.

Visvairāk tomēr pārsteidza fakts, ka varasvīri un mediji necēla trauksmi tūlīt: šausmas, prokrieviskie hakeri sit pa Latvijas veselības aprūpes sistēmas nierēm un aknām! Nu jau visi nekautrēdamies klāsta, ka krievu hakeri no darba brīvajā laikā ieceļ amatos pat ASV prezidentus.

Tikai nesen sākušās kautras runas. Latvijas televīzijas raidījumā De facto tika izvirzīta versija: iespējams, ar uzbrukumu saistīti paši veselības aprūpes sistēmas darbinieki, kuriem nav patikusi piedāvātā sistēmas pārskatāmība. Taču tikpat labi iespējams, ka ar uzbrukumu esot saistīti spēki, kuri vēlas atainot Latviju kā neveiksminieci. Par kādiem tad īsti spēkiem ir runa?

Kur meklējami nezināmie spēki

Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis, jautāts par iespējamo ietekmi no ārienes, neslēpa, ka lielākais iejaukšanās risks Latvijai draud no Krievijas puses. Taču pagaidām, pēc viņa vārdiem, nav nekādu signālu par iejaukšanos no ārienes. Un tomēr Ulmanis droši atkārtoja Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces tēzi par to, ka Krievija noteikti iejaukšoties gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.

"Mēs uz savas ādas vēl neesam izjutuši, un mūsu rīcībā vēl nav tāda informācija, kas liecinātu, ka kāda no ārvalstīm vēlas iejaukties Latvijas vēlēšanu sistēmā. Bet es domāju, ka mēs būsim tam gatavi," — katram gadījumam teica PB vadītāja vietnieks.

Ulmanis ir labi informēts šajā jautājumā, jo DP taču veikusi milzīgu darbu, lai piesegtu visvairāk ievainojamās publiskās interneta pieslēguma vietas — bibliotēkas. Tagad bibliotekārēm jāprot identificēt potenciālos teroristus, iespējams, arī krievu spiegus un neitralizēt tos ar slepenu džiudžitsu paņēmienu palīdzību, lai aizturētu, līdz ieradīsies policija.

Taču lielākais risks, kā izrādījies, slēpjas nevis bibliotēkās, bet gan aptiekās. Te jau var būt runa par īstu karu, jo cilvēki, kuri laikus nav saņēmuši palīdzību un vajadzīgās zāles, itin droši ieskaitāmi kadru sastāva zaudējumos. Un tie nu vairs nav nekādi joki.

Avīzes  Neatkarīgā redaktora vietnieks Juris Paiders raksta, ka Latvijā jau parādās "militārie eksperti", kuri pieprasa īstenot NATO līguma 5. pantu kiberuzbrukuma gadījumā (atgādināsim: 5. pants paredz, ka uzbrukums vienai alianses valstij tiks uzskatīts par uzbrukumu visām alianses valstīm).

Labi gan, ka līdz pilnvērtīgai karadarbībai pret ārvalstu agresoru un sabiedroto piesaistīšanai lieta nav nonākusi ne internetā, ne reālajā dzīvē.

Pilsoņkarš kibertelpā

Taču neapšaubāms ir fakts: Latvijas tīmekļa segmentā jau sen manāmas pilsoņkara pazīmes.

Latviešu un krievvalodīgo viedokļu apmaiņu komentāros informatīvajos portālos nav vērts ņemt par pilnu. Tā atgādina apšaudi, ko ierakumos sarīkojuši smagās artilērijas un informatīvo uzlidojumu kontuzēti pretinieki.

Taču dažas parakstu vākšanas iniciatīvas jau var uzskatīt par latviešu un krievu kiberkaru. Kā piemēru var minēt parakstu vākšanu prasībai nojaukt pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem Pārdaugavā vai aicinājumu izskaust bilingvālo izglītību.

Ielās sabiedrības šķelšanās nav manāma, toties internetā to ignorēt ir grūti. Spilgtākā cīņa, tā sakot, precedents Latvijā izcēlās Google Play Store par labi zināmo pielikumu viedtālruņiem Valodas draugs, ko nesen prezentēja Valsts valodas centrs.

Kad valstiskuma sargi iepazīstināja sabiedrību ar savu sistēmu, kas ļauj operatīvi sūdzēties par necieņu pret valodu vai, gluži pretēji, uzlielīt valodai draudzīgas kompānijas un organizācijas, internetā parādījās aicinājums bloķēt lietotni, sūdzoties par to Google.

Twitter un Facebook parādījās virkne kritisku publikāciju, kuru autori uzsvēra: lietotne veicina starpnacionālo naidu un pārkāpj cilvēka tiesības.

Nekavējoties internetā sākās patriotu un valsts valodas draugu kampaņa. Parādījās pat politiskie komisāri. Svētajā karā savus līdzgājējus un potenciālos vēlētājus aicināja Nacionālā apvienība Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka personā — viņš lūdza Latvijas  iedzīvotājus stāties pretī "Krievijā organizētajai" kampaņai pret "Valodas draugu".

"Krievu medijos ir organizēta kampaņa lietotnei likt 1 zvaigznīti un ziņot kā "neatbilstošu". Vai mēs varam saorganizēties pretsparam Kremļa troļļiem, dodot Valsts valodas centra mobilajai lietotnei "Valodas draugs" objektīvu vērtējumu?" — vaicā Iesalnieks.

Latviešu sociālajos tīklos sākās īsts pretuzbrukums. Valodas patriotiem vajadzēja ieiet Google Play Store, ielādēt lietotni un novērtēt to par 5 ballēm. Savukārt virtuālajiem krievvalodīgajiem pretiniekiem vajadzēja novērtēt lietotni pēc iespējas zemāk.

Cīņa rit ar mainīgām sekmēm. Sākotnēji lietotnes vidējā atzīme bija tikai nedaudz virs grīdlīstes — 1,3, taču ar valodas cietokšņa aizstāvju palīdzību jau pēc dienas izauga līdz 2,2 ballēm no 5 iespējamām. Četras dienas vēlāk vērtējums palika pie 1,9 ballēm. Pie tam piecnieku lietotnei likuši 284 lietotāji, vieninieku — 872.

Lai nu būtu, kā būdams, lai jau labāk karš, arī pilsoņkarš notiek tikai kibertelpā. Šeit nav ne norautu roku, ne kāju, tuvinieki neapraud bojāgājušos. Galva? Jā, galva cieš. Taču, kā liecina jaunākā vēsture, tā nav svarīgākā ķermeņa daļa.

Negaidīts turpinājums

Briesmas nāca pavisam no citas puses — no Norvēģijas. Kā modram valodas draugam, autoram nākas ziņot: sociālajos tīklos izplatās fotogrāfija no kāda bērnudārza Norvēģijā.

Lieta tāda, ka šajā valstī ir aizvien vairāk bērnu no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm. Tā nu kāda bērnudārza administrācija nolēma palīdzēt pati sev un audzēkņiem: tika izstrādāts neliels plakāts "špikeris", kurā norādīti vārdi norvēģu, latviešu un poļu valodās.

Amizanti ir tikai tas, ka ailē "latviešu valoda" visi vārdi rakstīti krieviski latīņu burtiem: privjet, poka, spasibo, kak dila un tā tālāk.

Komentētāju viedokļi atkal dalījās. Vieni smejas. Toties latviešu valodas aizstāvji ārzemēs gaužas par to, ka gandrīz 30 gadus ilgās neatkarības laikā Latvija nav varējusi pastāstīt pasaulei, kāda ir tās dzimtā valoda, viena vienīgā, valstiskā, nacionālā.

129
Pēc temata
Valsts valodas centrs: ārvalstu studentiem ir jāprot latviešu valoda
Cīņa par latviešu valodu jaunā līmenī: VVC izstrādās mobilo aplikāciju sūdzību iesniegšanai
Barikāžu varoņi: savējie vai svešinieki
Skolu reforma liks latviešu bērniem sākt runāt krieviski
Donald Cook

NATO iziet Melnajā jūrā. Vai alianse pabīdīs malā Krieviju Krimā

18
(atjaunots 11:56 04.12.2020)
Ziemeļatlantijas alianse iecerējusi reformas pirms Džo Baidena ievākšanās Baltajā namā. Nesenajā samitā alianses ārlietu ministri pārskatījuši tās pamatprincipus un ieviesuši izmaiņas darbā.

Saglabājušās tikai galvenās problēmas – Krievija un Ķīna. Par to, kā NATO plāno savaldīt "Krievijas draudus", portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Pielāgot NATO krīzēm

Video apspriedei ar alianses valstu ārlietu ministriem Jenss Stoltenbergs gatavojās īpaši rūpīgi. Tikšanās ministru līmenī ir pēdējā pirms ikgadējā samita, kas ieplānots gada sākumā. Iepriekš izstrādāt dienas kārtību un apspriest aktuālākos jautājumus, - tas nozīmē nodrošināties pret neprognozējamiem dalībniekiem. Precedenti jau ir bijuši.

Piemēram, pirms pagājušā gada tikšanās Emanuels Makrons paziņoja, ka "NATO mirušas smadzenes". Tas noteica diskusijas toni un izjauca visus plānus. Alianses locekļi viens skaļāk par otru pierādīja Francijas līderim un viens otram, ka blokā viss ir kārtībā.

Izrādījās, ka transatlantijas solidaritātei vismazāk tic Donalds Tramps. Atbildot uz argumentiem par alianses lielo lomu Krievijas, Ķīnas un Irānas savaldīšanas darbā, ASV prezidents pieprasīja vispirms palielināt iemaksas par aizsardzību. Pēc viņa domām, cīņa ar ārējiem izaicinājumiem pārsvarā uz Amerikas militārā potenciāla rēķina nav racionāla.

Gaidāmajā samitā ASV pārstāvēs Džo Baidens, un alianses ģenerālsekretārs cer, ka izdosies atgriezties pie "vecajiem labajiem laikiem" – amerikāņi apstiprinās militāri politiskās savienības nozīmi.

Lai izklausītos pārliecinošāk, pirms samita ģenerālsekretārs lūdza analītiķiem izskatīt problēmas organizācijas iekšienē, norādīt to risināšanas metodes un nospraust uzdevumus tuvākajiem desmit gadiem. Pētnieku darbs apkopots pārskatā ar daiļrunīgu nosaukumu "NATO 2030".

Tā nu ārlietu ministri sāka pētīt un koriģēt ekspertu slēdzienus. Visi apspriedes dalībnieki, pat Francija atzina, ka "smadzeņu nāve" aliansei nedraud, tomēr reformas par ļaunu nenāks.

"Ir svarīgi adaptēt aizsardzības savienību jaunajai starptautiskajai situācijai. Krīzes situācijās NATO jārīkojas operatīvi un saliedēti, pat ja tas draud ar pamatprincipu laušanu," teikts dokumentā.

Pats galvenais, ko pārskata autori iesaka mainīt, ir veto tiesības: tās patlaban līdztiesīgi izmanto visi NATO dalībnieki. "Ja ierobežot vienbalsīgo balsojumu, spriedze aliansē mazināsies," uzskata pētnieki.

Viņu slēdzieniem vairāki ministri nepiekrita, tomēr atzina, ka idejas ir novatoriskas.

Jau atkal "Maskavas roka"

Toties visi dalībnieki bija vienisprātis par viedokli par ārējiem draudiem: nopietnu izaicinājumu transatlantiskajai drošībai joprojām met Krievija un Ķina.

"Maskava modernizē kodolarsenālu un dislocē jaunās raķetes no Galējiem Ziemeļiem līdz Sīrijai un Lībijai. Krievijas klātbūtne pastiprinājusies arī krīzes rezultātā Baltkrievijā un Kalnu Karabahā," teica Stoltenbergs.

"Kremlis tiecas pēc hegemonijas pār bijušajām padomju republikām un grauj to suverenitāti. NATO ir svarīgi pielāgoties jaunajai videi, kurā atgriezusies sāncensība ar pastāvīgi agresīvo Krieviju," ģenerālsekretāram piebalsoja pārskata autori.

"Krievijas draudu neitralizācijas" darbs jau rit. Stoltenbergs minēja tādus piemērus, kā NATO sadarbība ar Gruziju un Ukrainu. Tagad abas valstis ir alianses partneri ar paplašinātām iespējām, kas paredz piekļuvi Rietumu tehnoloģijām un izlūkošanas informācijai, tomēr netuvina pilnvērtīgai dalībai blokā.

Krievijas savaldīšanai alianse plāno paplašināt klātbūtni Melnajā jūrā – tā ir atbilde uz "Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos Krimā". Nianses pagaidām netiek atklātas.

Krievijas amatpersonas reaģēja. "NATO darbības, tostarp arī Melnās jūras reģionā, kaitē EDSO "burtam un garam". Tiek noraidīts drošības nedalāmības princips," konstatēja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.

Melnās jūras prioritātes

"NATO galvenais uzdevums ir sagatavoties ASV prezidenta maiņai. Bloks cer, ka Baidens veicinās konsolidāciju un Trampa laikā radušās problēmas pazudīs. Tomēr diezin vai Amerikas jaunais līderis atteiksies no priekšgājēja mantojuma visā pilnībā. Noteikti uzstās, ka visiem alianses dalībniekiem jāiemaksā bloka aizsardzības krājkasītē 2% no IKP," uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Politologs uzskata, ka Baidena nākšana pie varas nemainīs NATO un Krievijas spriedzes pilnās attiecības. Tomēr, ņemot vērā Maskavas darbu vairākās starptautiskās problēmās, alianse nevarēs ignorēt dialogu, vismaz militārpersonu līmenī.

Melnās jūras problemātiku starp NATO apspriestajiem jautājumiem Kortunovs skaidroja ar Krievijas augošo ietekmi Aizkaukāzā: "Alianse pievērsusi uzmanību karam Kalnu Karabahā un Krievijas miernešu ievešanai. Šīs teritorijas ir netālu no Melnās jūras, ko NATO uzskata arī par savu interešu zonu. Maskavas nostiprināšanos reģionā viņi uzskata par potenciālu izaicinājumu. No šejienes izriet arī paziņojumi par Melnās jūras reģiona prioritāti."

Tomēr Krievija nav vienīgais riska faktors NATO Melnās jūras akvatorijā, ir pārliecināts eksperts. "Viņu plāni nostiprināties Melnās jūras reģionā nav tik lielā mērā vērsti pret Maskavu, cik pret Ankaru, - viņš uzskata. – Neskatoties uz dalību blokā, Turcijas viedoklis vairākos jautājumos neatbilst kopējam viedoklim. Redžepam Tajipam Erdoganam ir pretrunas ar Grieķiju, Franciju, pat Vāciju un ASV. Taču NATO vēlas atgūt Turciju. Vēl viens mērķis – novērst Turcijas un Krievijas tālāku tuvināšanos."

NATO darbības Melnās jūras reģionā turpinās aktivizēt arī Ukraina. Pie tam par galveno jautājumu attiecībās ar aliansi kļūs Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšana Krimā, uzskata eksperts. "Jaunu objektu būvdarbus pussalā Kijeva pozicionē kā kārtējos draudus transatlantijas drošībai. Ukrainas vadība joprojām uzstājīgi apgalvos, ka Krievijas militāro sistēmu dislokācija Krimā prasa īpašu uzmanību," pieļāva Kortunovs.

Atvadas no ilūzijām

NATO uzmanību Melnās jūras reģionam atbalsta arī Tbilisi, ir pārliecināts Gruzijas Sabiedrisko lietu universitātes profesors Tornike Šarašanidze. Viņš uzskata, ka tas saistīts ar Krievijas karavīru klātbūtni Dienvidosetijā.

"Gruzija jau sen nelolo ilūzijas, ka vidēja termiņa perspektīvā iestāsies NATO. Tomēr cenšas paplašināt sadarbību ar bloku," atzīmēja Šarašenidze.

Viņš atzina, ka karš Kalnu Karabahā pastiprinājusi Krievijas pozīcijas Aizkaukāzā, un piebilda: "Armēnijai ir sabiedrotais – Krievija. Azerbaidžānai – Turcija. Faktiski starp abām valstīm izveidojusies militāra alianse. Gruzijai tāda sabiedrotā nav, atliek paļauties uz NATO."

Neskatoties uz izskanējušajiem apgalvojumiem, ne Gruzija, ne viss Melnās jūras reģions nav prioritāras problēmas, uzskata eksperts. Tagad aliansei pats galvenais ir sakārtot dialogu ar Baidenu. Samits nākamā gada sākumā būs pirmais pārbaudījums.

18
Tagi:
Krima, NATO, Krievija, ASV
Pēc temata
Gluži kā kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā
Mediji: ASV flotes mācības Melnajā jūrā draud ar militāru konfliktu ar Krieviju

Kāpēc Armēnija zaudēja konfliktā tik lielu skaitu militārās tehnikas vienību?

25
(atjaunots 11:47 04.12.2020)
Kalnu Karabahas konflikta aktīvā posma periodā ekspertu aprindās un medijos sākās diskusijas par Armēnijas bruņoto spēku izmantotā Krievijā ražotās tehnikas efektivitāti.

Sputnik militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko pacentās noskaidrot, vai vaina meklējama bruņojumā, vai tomēr karavīru iemaņās un aizsardzības organizācijas jautājumos.

Šodien vērojami daži mēģinājumi attaisnot armēņu zaudējumus ar Krievijā ražotajiem "nederīgajiem" iznīcinātājiem Su-30SM, "pusaklajiem" zenītraķešu kompleksiem S-300, "neefektīviem" REC kompleksiem un "nepareizas sistēmas" tankiem. It kā Armēnija nekad nebūtu pirkusi bruņojumu citās valstīs (piemēram, radarus Swathi no Indijas), bet azerbaidžāņu spēki būtu bruņoti tikai ar Izraēlā un Turcijā tapušu produkciju (tādu, kā Bayraktar), kas izšķīrusi "lielo lūzuma punktu". Vispārējais diskurss: Karabaha koriģēs Krievijas bruņojuma piegādes sabiedrotajiem un partneriem. Tamlīdzīgas runas slēpj militāri politiskās vadības stratēģiskās kļūdas un aso konkurences cīņu pasaules bruņojuma tirgū. Labāk tomēr būtu atgriezties realitātē.

Maskava piešķīra Armēnijai vairākus militāros kredītus. Tālākie militārie projekti ir pašu armēņu ziņā. Ja Krievijā ražotie ZRK S-300 piedalījās karadarbībā Karabahā un guva bojājumus tāpēc, ka nebija nodrošināta uzticama, ešelonēta PGA sistēma, tad iepriekš pieminētie Indijā tapušie pretbateriju radari Swathi par 40 miljoniem dolāru nekādas aktivitātes pēdas neatstāja. Lai arī būtu varējuši, saskaņā ar reklāmām, fiksēt mīnmetēju šāvienus līdz 20 km, artilērijas – līdz 30 km, raķešu – līdz 40 km attālumā (katra iekārta it kā spējot fiksēt līdz 7 mērķus vienlaikus). Iespējams, karavīri nepaspēja apgūt jauno radaru ekspluatāciju. Armēņu speciālistu prasmes, iespējams, ir izšķirošais (vājais) posms arī Krievijā ražotās militārās tehnikas ekspluatācijā (paši no sevis ieroči nešauj). Un, protams, kaujās absolūti nepieņemams ir organizētības trūkums un pašpaļāvība.

Zaudējumi un trofejas

1. decembrī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzrunā nācijai detalizēti pastāstīja, kādi bija Armēnijas zaudējumi Kalnu Karabahā. Garā sarakstā – simtiem dažāda bruņojuma vienību, iznīcinātu vai saņemtu trofejās. Azerbaidžānas prezidents pieminēja gan raķešu kompleksus un zalves reaktīvās sistēmas, gan tankus un radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Šos datus var uztvert dažādi, tāpat kā pārdomāto lēmumu noklusēt Azerbaidžānas armijas zaudējumus (noteikti tie ir būtiski), taču pašreizējā situācijā, kad valsts atguvusi septiņus rajonus, prezidentam nav iemesla radikāli pārspīlēt datus par pretinieka zaudējumiem. Likumsakarīgi rodas jautājums par armēņu grupējuma militārās organizācijas līmeni 44 diennaktis ilgajās cīņās Kalnu Karabahā.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Armēņu spēku iznīcinātās tehnikas lielo skaitu iespējams skaidrot ar nežēlīgo konfrontāciju, tomēr pie tam pārsteidz pamestie 79 tanki, 47 kājnieku mašīnas, 104 artilērijas vienības (lielgabali un mīnmetēji), 5 zenītiekārtas "Šilka", 93 speciālās automašīnas, 270 kravas automašīnas (iespējams, trofejas tiks nodemonstrētas Baku, lai apliecinātu valsts vadītāja vārdus). Jāpiebilst: 79 cīņasspējīgi tanki – tas ir divarpus tanku bataljonu bruņojums, liels spēks gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Domāju, armēņu neticamajam "dāsnumam" ir tikai divi iemesli: militārā tehnika pamesta neorganizētas (stihiskas) atkāpšanās laikā, vai arī nav piegādāta degviela (sagādes problēmas), un mašīnas vienkārši vairs nespēja pārvietoties.

Jebkurā gadījumā ir vajadzīgi organizatoriski secinājumi, tomēr tā ir Armēnijas Ģenerālštāba un valsts militāri politiskās vadības prerogatīva.

25
Tagi:
aizsardzība, militārā tehnika, Armēnija, Krievija
Pēc temata
Miers Kalnu Karabahā: kas un par ko cīnījās
Kalnu Karabaha: jau gatavojāmies cīņām ielās
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
BelAES

Parūpējieties par produktu krājumiem: lietuviešus gatavo avārijai BelAES

0
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
Lietuvas Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar instrukciju par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Lietuvas Iekšlietu ministrija publicējusi savā lapā Facebook instrukciju valsts pilsoņiem par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos, vēsta RIA Novosti.

"Saņemot informāciju par iespējamu avāriju BelAES, katra iedzīvotāja rīcībā jābūt pārtikas un ūdens krājumam vismaz 72 stundām, līdz jūs saņemsiet speciālo dienestu palīdzību," rekomendācijas paziņoja valsts Iekšlietu ministrijas preses dienesta vadītājs Mindaugs Bajarūns nacionālās televīzijas programmā.

Starp produktiem, kuru sarakstu Facebook publicēja IeM, iekļauti gaļas un dārzeņu konservi, putraimi, eļļa, cukurs, garšvielas, sāls, medus, tēka, kā arī 12 litri minerālūdens. Sniegti norādījumi, kur un kā glabāt produktus. Evakuācijas gadījumam resors ieteica parūpēties par atbilstošu somu.

Lietuvas valdība jau pirms BelAES ekspluatācijas sākuma iepirka 4 miljonus joda tablešu. Ar tām apgādās iedzīvotājus 100 km rādiusā no BelAES. Jods tabletēs tiek izmantots kodolavāriju apstākļos, lai aizsargātu organismu no radiācijas ietekmes. Bija plānots, ka tabletes izdosies izdalīt līdz 17. novembrim, tomēr vien 40% iedzīvotāju atsaukušies uz aicinājumu nodrošināt preparāta krājumus.

Lietuva sāka kritizēt Baltkrievijas topošo atomelektrostaciju jau pirms tās būvdarbiem un tagad cenšas aizliegt Baltkrievijas elektroenerģijas importu ES.

Novembra sākumā Astravjecā, Baltkrievijā notika BelAES ekspluatācijas sākuma oficiālā ceremonija. Tai bija izraudzīts Krievijā izstrādātais AES projekts ar 3+ paaudzes reaktoriem VVER-1200, kas atbilst augstākajām starptautiskajām drošības prasībām. Stacijas pirmā bloka ekspluatācija pilnā mērā sāksies 2021. gada pirmajā ceturksnī, otrs bloks tiks ieslēgts 2022. gadā.

0
Tagi:
BelAES, Lietuva
Pēc temata
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
Latvija bloķē Baltkrieviju un pieprasa no KF elektroenerģijas izcelsmes pierādījumus
Lietuvā palielinās sirēnu skaitu BelAES "avārijas" gadījumam