Gāzes plīts

Stratēģiskā utopija: Eiropa nespēj atteikties no Krievijas gāzes

51
(atjaunots 09:49 28.01.2018)
ES nav spējusi panākt mērķi – samazināt atkarību no Krievijas gāzes, atzīmēja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ES Vladimirs Čižovs.

Eiropas Savienība nav sasniegusi savu mērķi — mazināt atkarību no Krievijas piegādātās gāzes — un kļuvusi par upuri sankcijām, kas ieviestas pret Krieviju, norādīja KF pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs.

"Stratēģiskais mērķis, ko deklarējusi Eiropas Savienība, — mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, pagaidām netuvojas, un es pat teiktu, tas attālinās, jo no Krievijas ES valstīm piegādātais gāzes fiziskais apjoms pieaug. 2016. gadā tas pieaudzis par 12%, bet 2017. gadā — vēl par 8%," — Čižova teikto citēja RIA Novosti.

Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Eiropa ne vienu reizi vien deklarējusi vēlmi diversificēt gāzes piegādes reģionā un mazināt atkarību no Krievijas "Gazprom". Pirms diviem gadiem Eiropā sākās sašķidrinātās dabasgāzes piegādes Eiropā, taču tā ir aptuveni par trešdaļu dārgāka nekā cauruļvadu gāze, un piegādes Eiropā nav lielas — lielākā daļa SDG nokļūst Āzijas tirgū, kur cenas ir daudz augstākas, un gāzi ir izdevīgāk pārdot tur.

Iepriekš "Gazprom" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers paziņoja, ka 2017. gadā kompānija ir par 8,1% palielinājusi gāzes eksportu uz tālākajām ārvalstim salīdzinājumā ar 2016. gadu — līdz 193,9 miljardiem kubikmetru. Piegādes pieaugums tika fiksēts arī 2016. gadā. Viņš paskaidroja, ka šī tendence, no vienas puses, liecina par Krievijas gāzes augošo pieprasījumu Eiropas valstīs, no otras — tās stabilās piegādes nepieciešamajā apjomā.

Pēc valsts korporācijas "TeleTreid" galvenā analītiķa Pjotra Puškarova domām, alternatīvs gāzes avots Eiropai ir nepieciešams politisku apsvērumu dēļ, taču SDG regulāras piegādes ir ekonomiski nepamatotas.

Nesen no Krievijas gāzes gandrīz pilnībā bija atkarīga teju visa Austrumeiropa: Čehija, Slovākija, Somija, Lietuva, Latvija un Igaunija, atgādināja eksperts. Tām jebkādi sarežģījumi Krievijas gāzes piegādes jomā — politisku vai tehnisku iemeslu dēļ — būtu daudz bēdīgāki un manāmi nekavējoties, atzīmēja Puškarovs.

Savukārt Oksfordas Enerģētisko pētījumu institūta eksperts Tjeri Bross telekompānijai RTL atzīmēja, ka, izvēloties gāzes piegādātāju, Eiropa ņem vērā ekonomiskos apsvērumus.

"Tirgus izvēlas ražošanai un piegādēm Eiropā lētāko gāzi, un tā ir gāze no Krievijas. Eiropa saka, ka esot pārāk atkarīga (no Krievijas gāzes — red.), taču nekas nav darīts, lai to mainītu," — paziņoja Bross.

Pēc eksperta domām, "var teikt, ka Eiropas Savienībai ir ātruma ierobežošanas zīmes, taču tās nedarbojas, ja nav radara". Savukārt jautājumā par ES likmi alternatīviem gāzes piegādes avotiem dalībvalstīm, eksperts uzsvēra, ka tas nenovēršami saistīts ar papildu izdevumiem. "Jautājums ir, kas par to maksās?" — uzsvēra Bross.

Sankcijas kaitē

Pēc Čižova domām, Eiropa ir iedzinusi sevi strupceļā ar savu viedokli jautājumā par sankcijām pret Krieviju un bezierunu atbalstu Ukrainai.

"Eiropa ir iedzinusi sevi stūrī, tā ir iedzinusi sevi stūrī ar tā saucamajām sankcijām pret Krieviju, un, no otras puses, — ar atbalstu Kijevai. Tagad tai ir visai grūti atteikties, pirmkārt, no sankcijām, otrkārt — no bezierunu atbalsta Kijevai, jo tas prasa nopietnu politisko gribu, kas, protams, krājas, kā mēs ceram, un redzam, kā tas notiek. Taču pagaidām nav uzkrājusies," — uzsvēra Čižovs.

Krievijas un Eiropas Savienības attiecības pasliktinājās 2014. gadā sakarā ar notikumiem Ukrainā un Krimā. Brisele ieviesa ierobežojumus noteiktām Krievijas kompānijām un privātpersonām, pēc tam bloķēja veselas KF ekonomikas nozares. 2014. gada 6. augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas aizliedza lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un pārtikas produktu importu Krievijā no vairākām valstīm. Aizliegts gaļas, desu, zivju un jūras produktu, dārzeņu, augļu un piena produkcijas imports.

Rietumvalstu sankcijām saglabājoties, Krievija pagarināja atbildes pasākumus. 28. jūnijā ES Padome pagarināja ekonomiskos ierobežojošos pasākumus pret Krieviju par sešiem mēnešiem. 30. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par atbildes pasākumu pagarināšanu līdz 2018. gada 31. decembrim.

2017. gadā Eiropas komisija paziņoja, ka vairākas lauksaimniecības nozares trīs gadu laikā nav varējušas atgūties pēc Krievijas embargo. EK vērtē, ka lauksaimniecības produkcijas eksports uz Krieviju ir krities gandrīz divkārt kopš 2013. gada (pēdējais kalendārais pilnais gads pirms embargo): gandrīz no 11,8 miljardiem eiro līdz aptuveni 5,6 miljardiem eiro 2016. gadā.

Aizvadītā gada novembrī Sputnik.Viedokļi aptaujas rezultāti liecināja, ka lielākā daļa Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Francijas pilsoņu atbalstīja Krievijas un ES attiecību uzlabošanos tuvākajā laikā.

51
Pēc temata
Sašķidrinātās gāzes gaidās: Latvijā par 75% pieaugusi gāzes iegāde no "Gazprom"
Polija vēlas kļūt par amerikāņu gāzes sadales centru
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

43
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

43
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
Piloti pie Su-24M, foto no arhīva

"Nosvīdu pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko

31
(atjaunots 11:53 01.08.2020)
Pareizi aprēķināt ātrumu, precīzi novērtēt distanci un vairākas minūtes noturēt lidmašīnu nemainīgā stāvoklī – degvielas uzpilde tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem pilota darba elementiem. No ekipāžas tā prasa dzelzs nervus.

Lai saņemtu atļauju degvielas uzpildei, vajadzīga solīda pieredze grupas pilotāžā. Par to, kā notiek degvielas uzpilde gaisā, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Noķert konusu

Degvielas uzpilde debesīs būtiski palielina lidojuma attālumu, teorētiski var padarīt to pat neierobežotu. Tas ir īpaši aktuāli lidmašīnām, kas strādā lielā attālumā no bāzes aerodroma – ne vienmēr taču pēc kaujas uzdevuma izpildes tvertnēs pietiks degvielas mājupceļam.

Palīgā nāk degvielas uzpildes lidmašīnas. Paši piloti tās dēvē par tankkuģiem. Parasti "lidojošās DUS" ir modificētas kara transporta aviācijas kravas lidmašīnas. Tajās uzstāda papildu tvertnes ar aviācijas degvielu un speciālas parsūknēšanas sistēmas. Krievijā vienīgais specializētais degvielas uzpildes lidmašīnas tips ir Il-78 un tā variants Il-78M. Kopā GKS ir piecpadsmit šādi lidaparāti.

Degvielas pārsūknēšanai gaisā Krievijas aviācija izmanto formulu "šļūtene – konuss – stanga". Lidmašīna tiek komplektēta ar vienu vai vairākām piekares uzpildes iekārtām. Parasti divas atrodas zem spārniem, aiz dzinēju motogondolām, trešā – fizelāžas astes daļā. Katrai ir vairākus desmitus metru gara elastīga šļūtene. Tās galā – tā saucamais konuss, līdzīgs badmintona volānam. Tā ir "uzpildes pistole".

"Tankkuģis uzņem noteiktu augstumu un samazina ātrumu līdz 500-600 km/h, pēc tam, saglabājot pastāvīgu kustības virzienu, izlaiž šļūtenes, - RIA Novosti pastāstīja Krievijas Nopelniem bagātais kara lidotājs, ģenerālmajors Vladimirs Popovs. – Lidmašīnai-"klientam" ir jāpietuvojas tās astei un mazliet jāsamazina augstums, jāizlaiž stanga – degvielas uztvērējs un jātrāpa ar to precīzi konusā šļūtenes galā. Stanga ar elektromagnētisko slēdzeni savienota ar centrālo atveri, pēc tam notiek hermetizācija, un degviela tiek padota zem augsta spiediena. Procedūra ilgst desmit-piecpadsmit minūtes. Tiklīdz degvielas padeve pārtrūkst, uzpildītā lidmašīna atvienojas no tankkuģa un turpina lidojumu."

Intuīcija un savaldība

Izskatās vienkārši tikai uz papīra. Patiesībā tas ir viens no sarežģītākajiem taktiskajiem pilotēšanas elementiem. Uzpildes stangas uzstādītas visiem iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, pārtvērējiem, tālās un stratēģiskās aviācijas lidmašīnām. Īpaša loma degvielas uzpildei ir jūras aviācijā, jo okeānā nav aerodromu, kur nosēsties un pieliet pilnas tvertnes.

Personālsastāva apmācības un kvalifikācijas celšanas centri atļauj sākt treniņus šīs operācijas izpildei tikai pirmās klases lidotājiem, kuri labi apguvuši lidojumus grupā. Tieši grupas pilotāža izstrādā virsniekiem acumēru un prasmi orientēties telpā. Augstumā bieži "krata": turbulence un "gaisa bedres" var jebkurā brīdī novirzīt lidmašīnu no kursa.  

"Vispirms māca vienkārši pietuvoties tankkuģim no astes un turēties noteiktajā attālumā no tā, - skaidroja lidotājs. – Nākamais posms – "sausā" uzpilde: šļūtenes savienošana ar konusu bez degvielas padeves. Tikai vēlāk, kad parādās iemaņas un pārliecība par saviem spēkiem, notiek īsta uzpilde. Ekipāžas, kas nav spējušas apgūt procedūru, dodas uzdevumos ar piekārtām degvielas tvertnem. Tas nav labākais risinājums – tvernes aizņem bruņojuma piekares punktus un samazina lidmašīnas aerodinamiku."

Smago tankkuģu pacelšana gaisā pilotu apmācībām nav nekāds lētais prieks. Tāpēc to lomu parasti izpilda frontes bumbvedēji Su-24, kā arī klāja Su-33 un MiG-29K. Šim nolūkam izstrādāti speciāli piekarami agregāti.

"Ļoti labi atceros savu pirmo mācību uzpildi gaisā, - stāsta atvaļinātais majors Dmitrijs Ļitvinovs, iznīcinātāja Su-27 pilots. – Pacēlos no aerodroma, izgāju noteiktajā rajonā, pietuvojos Su-24 astei. Viņš izlaida savu "puņķi", es izlīdzināju ātrumu, ieņēmu augstumu, izlaidu stangu... un te sāka "kratīt". Nokļuvām turbulences zonā, lidmašīnu pasvieda uz priekšu, uzpildes konuss iesita pa kabīnes lukturi. Samazināju ātrumu, atkal pamēģināju savienoties, atkal neizdevās. Tikai ar trešo mēģinājumu trāpīju ar stangu konusā. Nosvīdis biju kā pirtī."

Uzpilde ar autopilotu

Kara lidmašīna var līdz trīs reizes uzpildīties gaisā. Stratēģiskie raķešnesēji Tu-95MS un Tu-160, kas strādā maksimālā attālumā no aerodroma, parasti divas reizes papildina degvielas rezervi – pa ceļam uz mērķi un atpakaļceļā.

Iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, armijas aviācijas lidaparātiem parasti pietiek ar vienu degvielas "papildporciju".

"Varētu domāt, helikoptera un lidmašīnas ātrums nav salīdzināms, - stāstīja Popovs. – Tomēr ātrgaitas kaujas helikopterim ir pa spēkam panākt tankkuģi, kas izlaidis aizspārņus un samazinājis ātrumu līdz 250-300 kilometriem stundā. Uzpildes stanga armijas aviācijas mašīnām ir ļoti gara – lai šļūteni nepārcirstu nesošās skrūves lāpstiņas. Tāda uzpilde prasa augstāko kvalifikāciju gan no helikoptera pilota, gan tankkuģa ekipāžas. Pirmajam nākas ilgu laiku turēt maksimālu ātrumu, otram – minimālu, teju vai nekrītot. Skaidrs, ka piloti strādā uz savu iespēju robežas."

Nākotnē plānots svītrot cilvēka faktoru no degvielas uzpildes procedūras. Tamlīdzīgs darbs jau sākts gan Krievijā, gan Rietumos. Degvielas tverņu papildināšanas automatizāciju plānots panākt uz jauno uzpildes sistēmu rēķina, kas sinhronizēs tankkuģa un "klienta" borta datoru darbu.

Iznīcinātājs vai bumbvedējs pats uzņems optimālu kursu, izlīdzinās ātrumu un notvers konusu ar stangu. Cilvēkam atliks tikai novērot. Tamlīdzīga tehnoloģija tiks daļēji īstenota Krievijas degvielas uzpildes lidmašīnu Il-78 jaunākajā modifikācijā – Il-78M-2.

 

31
Tagi:
Krievija, aviācija
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā

0
(atjaunots 11:10 05.08.2020)
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pavadīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas uzņemšanas nodaļā veselas sešas stundas – darba organizāciju novērtēja ar nulli, taču ārstus paslavēja.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Par sociālo eksperimentu savu vizīti uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas uzņemšanas nodaļu nosauca satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Pēc "traumas" apmeklēšanas viņš izdarījis dažus interesantus secinājumus, kurus publicēja Twitter vietnē, kas izraisīja lielu atsauksmju vilni sabiedrībā.

​"Šodien piedalos sociālā eksperimentā: cik stundas jāgaida uz uzņemšanu traumās. Pagājušas pirmās piecas stundas, cilvēks līdz ārstam vēl nav nonācis," uzrakstīja Tālis Linkaits.

Pēc kāda laika satiksmes ministrs pievienoja eksperimenta gala rezultātus un savus iespaidus par pieredzēto.

"Traumu uzņemšanas telpas glaunas, par ES fondu naudu celtas, tikai krēslu trūkst, topošie pacienti stundas uz kājām. Daži, uzzinājuši, ka jāgaida vismaz 6 stundas, nolamājas un dodas prom," dalās ieraudzītajā ministrs.

​"Rezultāts: no durvīm līdz durvīm 6 stundās; med.personāls - ātrs, pieklājīgs, profesionāls (cik varu spriest); darba/plūsmas organizācija - nulle; telpas jaunas, bet jau par šauru, par gaidītājiem nav padomāts," rezumēja savu vizīti "traumā" satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Neskatoties uz to, ka par savu eksperimentu ministrs paziņoja jau 3. augustā, komentāri zem viņa tvīta turpina parādīties joprojām – Latvijas iedzīvotāji aktīvi dalās savā pieredzē un domās par vietējo medicīnu.

Tā, amerikāņu endokrinologs Uģis Gruntmanis, kurš pēc 20 gadu dzīves ASV atgriezās dzimtenē, Latvijā, un tagad atkal brauc prom uz ASV, jo viņam šeit nav atradusies viņa ambīcijām tīkama vieta, ir pārliecināts, ka problēma nav mediķos, bet gan sistēmā.

​"Mediķi te netiek vainoti, lai šo sakārtotu ir vajadzīgi sistēmiski risinājumi, informācija par to, ka atkarībā no tā, kurā triāža grupā esi, tad gaidīšanas periodi ir tādi, sistēmai, kur kolēģi var izsaukt no mājas dežūras, ja gaidīšana pārsniedz x stundas…" izdarīja visiem acīmredzamu secinājumu Uģis Gruntmanis.

Citi komentētāji sniedza praktiskus padomu, kādās Latvijas vietās medicīniskā palīdzība ir pieejamāka.

​"Šādās situācijās iesaku braukt uz Cēsīm. Draugam bija stikla lauska trāpijusi rokā, 1. janvārī, nekādas rindas, laipna attieksme 30 minūtēs salāpīja. Tāpat saskarsme ar BKUS vienmēr bijusi diezgan laba, īpaši no jaunajiem rezidentiem. Diemžēl dažviet ir slikti ar personālu," uzrakstīja Kārlis.

Daži sociālo tīklu lietotāji nevarēja palaist garām iespēju un atgādināja satiksmes ministram par viņa darbības jomu.

​"Katru dienu piedalos sociālā eksperimentā: braucu ar auto pa dziļām bedrēm un gadiem ilgi gaidu kamēr ceļš būs salabots. Mans auto līdz labam ceļam vēl nav nonācis. Ja Jūs gaidāt 5 stundas, nozīme, ka Jūs neesat neatliekami/steidzami ārstējams pacients," sarkastiski atzīmēja Dainis Tomsons.

Taču vairums sociālo tīklu lietotāju stāstīja par to, cik ilgi viņiem ir nācies gaidīt medicīnisko palīdzību – kāds rakstīja, ka pieņēma pusstundas laikā, bet kāds sūdzējās, ka saņēmis to vien pēc 12 stundām.

​"Traumu institūts ir kaut kas tiešām traģisks. Es tur nenovēlu nonākt pat ienaidniekam. Tās ir šausmas. Par to sadistismu varētu pat šausmu grāmatu sarakstīt," paziņoja lietotājs ar segvārdu Ziemas Ezis.

​"Pirms pusgada Stradiņos mana 87 gadus vecā vecmamma uzņemšanā ar mokošām sāpēm mugurā uz kušetes, caurvējā, bez ēšanas un dzeršanas (nemaz nerunājot par zālēm) tika noturēta ~12h. Tas ir nevis sociāls eksperiments, bet ņirgāšanās par cilvēkiem," aprakstīja savu stāstu Zane.

​"Man pāris gadus atpakaļ ar fleksi pārgrieztu kāju bija kāda stunda jāpagaida uzņemot un vēl kādas 30 min kamēr pēc apskates sašuva traumās. Likās ļoti, ļoti adekvāti, jo pa priekšu ņēma tiešām cilvēkus ar krietni smagākām lietām, man viss stabili bija. Varbūt paveicās," uzrakstīja Arvis Skrējāns.

​"Mana draudzene, kuras vairs nav mūsu vidū, Stradiņos gaidīja 8 stundas, pēc tam viņai paziņoja, ka neesot vajadzīgā speciālista un aizsūtīja mājās. Žēl, viņa nepaspēja iesniegt prasību tiesā!" atstāja komentāru lietotājs ar segvārdu Vilcienstūrmanis.

Atgādināja satiksmes ministram arī viņa politisko piederību (Jaunā konservatīvā partija), kā arī to, kā valdības koalīcija nobalsoja medicīnas darbinieku algu jautājumā.

​"Turpmāk vispār ar likumu ir jānosaka, ka deputāti, ministri un viņu radinieki izmanto tikai valsts medicīnas iestādes. P.S. Kā par mediķu algām nobalsoja Jūsu partija? Ak jā, par budžetu, kurā uzspļauj veselības aprūpes finansēšanas likumam, balsojāt arī pats," atgādina ministram Andis Feldmanis.

​"Vai pats ministrs atceras, ka ar savu balsi MK atbalstīja budžetu, kas neievēroja likumā noteikto atalgojuma palielinājumu mediķiem? Acīmredzot, nē. Savādāk būtu kauns "piedalīties" šādos eksperimentos," atzīmēja ekonomists un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa").

Atgādināsim, ka pērnā gada beigās Saeimas kārtējā sēdē vairākums deputātu no valdošās parlamentārās koalīcijas nobalsoja pret lēmuma izskatīšanu likt valdībai atrast solīto papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei 120 miljonu eiro apmērā.

0
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Tālis Linkaits
Pēc temata
Jaunie ārsti nebrauc uz Krāslavu pat par naudu
Latvijas Veselības ministrija iztērēs 180 tūkstošus eiro bērnu izpētei
Veselības ministrija: slimnīcas Latvijā joprojām strādā ar zaudējumiem