Gāzes plīts

Stratēģiskā utopija: Eiropa nespēj atteikties no Krievijas gāzes

33
(atjaunots 09:49 28.01.2018)
ES nav spējusi panākt mērķi – samazināt atkarību no Krievijas gāzes, atzīmēja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ES Vladimirs Čižovs.

Eiropas Savienība nav sasniegusi savu mērķi — mazināt atkarību no Krievijas piegādātās gāzes — un kļuvusi par upuri sankcijām, kas ieviestas pret Krieviju, norādīja KF pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs.

"Stratēģiskais mērķis, ko deklarējusi Eiropas Savienība, — mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, pagaidām netuvojas, un es pat teiktu, tas attālinās, jo no Krievijas ES valstīm piegādātais gāzes fiziskais apjoms pieaug. 2016. gadā tas pieaudzis par 12%, bet 2017. gadā — vēl par 8%," — Čižova teikto citēja RIA Novosti.

Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Eiropa ne vienu reizi vien deklarējusi vēlmi diversificēt gāzes piegādes reģionā un mazināt atkarību no Krievijas "Gazprom". Pirms diviem gadiem Eiropā sākās sašķidrinātās dabasgāzes piegādes Eiropā, taču tā ir aptuveni par trešdaļu dārgāka nekā cauruļvadu gāze, un piegādes Eiropā nav lielas — lielākā daļa SDG nokļūst Āzijas tirgū, kur cenas ir daudz augstākas, un gāzi ir izdevīgāk pārdot tur.

Iepriekš "Gazprom" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers paziņoja, ka 2017. gadā kompānija ir par 8,1% palielinājusi gāzes eksportu uz tālākajām ārvalstim salīdzinājumā ar 2016. gadu — līdz 193,9 miljardiem kubikmetru. Piegādes pieaugums tika fiksēts arī 2016. gadā. Viņš paskaidroja, ka šī tendence, no vienas puses, liecina par Krievijas gāzes augošo pieprasījumu Eiropas valstīs, no otras — tās stabilās piegādes nepieciešamajā apjomā.

Pēc valsts korporācijas "TeleTreid" galvenā analītiķa Pjotra Puškarova domām, alternatīvs gāzes avots Eiropai ir nepieciešams politisku apsvērumu dēļ, taču SDG regulāras piegādes ir ekonomiski nepamatotas.

Nesen no Krievijas gāzes gandrīz pilnībā bija atkarīga teju visa Austrumeiropa: Čehija, Slovākija, Somija, Lietuva, Latvija un Igaunija, atgādināja eksperts. Tām jebkādi sarežģījumi Krievijas gāzes piegādes jomā — politisku vai tehnisku iemeslu dēļ — būtu daudz bēdīgāki un manāmi nekavējoties, atzīmēja Puškarovs.

Savukārt Oksfordas Enerģētisko pētījumu institūta eksperts Tjeri Bross telekompānijai RTL atzīmēja, ka, izvēloties gāzes piegādātāju, Eiropa ņem vērā ekonomiskos apsvērumus.

"Tirgus izvēlas ražošanai un piegādēm Eiropā lētāko gāzi, un tā ir gāze no Krievijas. Eiropa saka, ka esot pārāk atkarīga (no Krievijas gāzes — red.), taču nekas nav darīts, lai to mainītu," — paziņoja Bross.

Pēc eksperta domām, "var teikt, ka Eiropas Savienībai ir ātruma ierobežošanas zīmes, taču tās nedarbojas, ja nav radara". Savukārt jautājumā par ES likmi alternatīviem gāzes piegādes avotiem dalībvalstīm, eksperts uzsvēra, ka tas nenovēršami saistīts ar papildu izdevumiem. "Jautājums ir, kas par to maksās?" — uzsvēra Bross.

Sankcijas kaitē

Pēc Čižova domām, Eiropa ir iedzinusi sevi strupceļā ar savu viedokli jautājumā par sankcijām pret Krieviju un bezierunu atbalstu Ukrainai.

"Eiropa ir iedzinusi sevi stūrī, tā ir iedzinusi sevi stūrī ar tā saucamajām sankcijām pret Krieviju, un, no otras puses, — ar atbalstu Kijevai. Tagad tai ir visai grūti atteikties, pirmkārt, no sankcijām, otrkārt — no bezierunu atbalsta Kijevai, jo tas prasa nopietnu politisko gribu, kas, protams, krājas, kā mēs ceram, un redzam, kā tas notiek. Taču pagaidām nav uzkrājusies," — uzsvēra Čižovs.

Krievijas un Eiropas Savienības attiecības pasliktinājās 2014. gadā sakarā ar notikumiem Ukrainā un Krimā. Brisele ieviesa ierobežojumus noteiktām Krievijas kompānijām un privātpersonām, pēc tam bloķēja veselas KF ekonomikas nozares. 2014. gada 6. augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas aizliedza lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un pārtikas produktu importu Krievijā no vairākām valstīm. Aizliegts gaļas, desu, zivju un jūras produktu, dārzeņu, augļu un piena produkcijas imports.

Rietumvalstu sankcijām saglabājoties, Krievija pagarināja atbildes pasākumus. 28. jūnijā ES Padome pagarināja ekonomiskos ierobežojošos pasākumus pret Krieviju par sešiem mēnešiem. 30. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par atbildes pasākumu pagarināšanu līdz 2018. gada 31. decembrim.

2017. gadā Eiropas komisija paziņoja, ka vairākas lauksaimniecības nozares trīs gadu laikā nav varējušas atgūties pēc Krievijas embargo. EK vērtē, ka lauksaimniecības produkcijas eksports uz Krieviju ir krities gandrīz divkārt kopš 2013. gada (pēdējais kalendārais pilnais gads pirms embargo): gandrīz no 11,8 miljardiem eiro līdz aptuveni 5,6 miljardiem eiro 2016. gadā.

Aizvadītā gada novembrī Sputnik.Viedokļi aptaujas rezultāti liecināja, ka lielākā daļa Lielbritānijas, Vācijas, Polijas un Francijas pilsoņu atbalstīja Krievijas un ES attiecību uzlabošanos tuvākajā laikā.

33
Pēc temata
Sašķidrinātās gāzes gaidās: Latvijā par 75% pieaugusi gāzes iegāde no "Gazprom"
Polija vēlas kļūt par amerikāņu gāzes sadales centru