Avīzes Washington Post ēka. Foto no arhīva

"GRU slepenais ziņojums": krievu troļļi apkaunojuši Washington Post

100
(atjaunots 14:40 15.01.2018)
Iespējams, izdevumam patiešām "iesmērēts" materiāls, kas nosaukts par "GRU slepeno ziņojumu". Taču Washington Post to ņēmis par pilnu un sagatavojis plašu rakstu.

Pret civilizāciju vērsto Kremļa noziegumu saraksts ir papildinājies. Washington Post publicējusi rakstu par Galvenās izlūkošanas pārvaldes (krievu val. – GRU. Red.piez.) operāciju dezinformācijas izplatīšanai Ukraināļ 2014. gadā, vēsta RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis.

Materiāls balstīts uz "GRU slepenā ziņojuma", kas nokļuvis avīzes rokās. Jā, jā, tieši tā tur ir rakstīts – ne Kremļa insaidera stāsts, kurš lasījis dokumentu un pārstāstījis to redakcijai, bet gan pats slepenais dokuments nonācis Washington Post žurnālistu rokās.

Izdevums pārstāsta dokumenta saturu. Nekā interesanta: kad Viktors Janukovičs pameta Ukrainu 2014. gadā, Krievijas militārā izlūkošana izvērsusi sociālajos tīklos "lielu skaitu" viltus kontu. Šiem kontiem vajadzēja "pārstāvēt parastus cilvēkus no visas Ukrainas", kam it kā sagādājis vilšanos Eiromaidans.

Avīze skaidro, ka dezinformācijas operācijai tika atlasītas 30 ukraiņu grupas sociālajos tīklos un 25 izdevumi angļu valodā.

Viltus kontiem vajadzēja paust vilšanos par "pašcieņas revolūciju" un diskreditēt "protestu dalībniekus", nepamatoti dēvējot viņus par nacistiem. Washington post citē slepeno ziņojumu: "Izmantojot mūsu kontus Facebook, laidām klajā komentārus, kuri informēja Krimas pussalu par draudiem no nacistisko organizāciju puses."

Pie tam izdevums apraksta metodiku, ko it kā esot izmantojuši šie konti. Piemēram, tur figurēja vērtīgi norādījumi Krievijas kara izlūkiem – izveidojot kontus, neizmantot savas fotogrāfijas, ielādēt svešas.

Jā, tieši tā. Neizmantot savus fotouzņēmumus.

Protams, grūti noticēt, taču viens no ietekmīgākajiem un cienījamākajiem medijiem pasaulē to publicē gluži nopietni.

Starp citu, rakstā ne reizi nav pieminēts Krievijas kara izlūkošanas pareizais nosaukums vai saīsinājums: Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde (ГУ ГШ ВС РФ – saīsinājums krievu val. – Red.). Tāpēc rodas aizdomas, ka mīklainajā dokumentā, kas nonācis redakcijas rokās, figurē plaši pazīstamā abreviatūra "GRU", kam sen vairs nav nekāda oficiāla statusa, tāpēc, protams, situācija atgādina anekdoti. Publikācija liek vai simttūkstošo reizi prasīt: kas tas ir? Un kas patiesībā notiek ar rietumu medijiem?

Protams, iespējams, Washington Post vienkārši turpina savu Krievijai naidīgo politiku un pati sašuvusi tādu šķību un greizu "feiku", no kura pa visām šuvēm diegi lien ārā.

Taču rodas doma, ka patiesībā situācija ir daudz sarežģītāka. Izskatās, ka izdevums patiešām saņēmis kaut kādu dokumentu, kas pasniegts kā "GRU slepenais ziņojums". Redakcija to ņēmusi par pilnu un sagatavojusi rakstu.

Tas šķiet ticamāk, ņemot vērā sižeta tēmu. Trīs gadus vecie notikumi Ukrainā jau sen vairs nav aktuāli ASV. Ja amerikāņu žurnālisti (vai specdienesti) būtu nolēmuši palaist jaunu informācijas vilni pret Krieviju, viņi noteikti būtu izvēlējušies kaut ko svaigāku un aktuālāku.

Pie tam brīdinājumi par fašistiem Maidanā tagad skan kā ņirgas Rietumu sejā. Pirms trim gadiem Maskavas brīdinājumi par augošo nacionālistisko, antisemītisko un ksenofobo noskaņojumu Maidana "kaujinieciskajā" daļā lika Rietumiem pasmieties un pārmest Kremlim – tas apmelojot brīvību un demokrātiju mīlošo Ukrainas tautu.

Bulgārijas jaunievēlētais prezidents Rumens Radevs
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Tagad Krievijas teikto vārdu patiesīgums ir tik acīmredzams, ka par nacionālistiskā un neonacistiskā noskaņojuma pieaugumu Ukrainā raksta pat valdībai lojālākie rietumu mediji. Washington Post jaunā publikācija tikai atgādina, ka Maskava jau pašā sākumā centās norādīt uz minētajiem draudiem.

Galu galā rodas aizdomas, ka Washington Post publikācijas pamatā ir nevis amerikāņu žurnālistu un specdienestu stiķi, bet gan Krievijas troļļu joks. Aptuveni tāpat kā prankeri Leksuss un Vovans regulāri izjoko augsti stāvošas amatpersonas no visas pasaules.

Šķiet, kāds nospraudis mērķi likt rietumu mediju (tāpat kā valsts struktūru) profesionālisma līmenim kristies līdz zemei un izbaro viņiem fantastiskākās un absurdākās muļķības, liekot ticēt maksimāli neticamiem viltojumiem.

Droši vien labāk būtu šo domu tālāk neizvērst. Citādi taču amerikāņu medijiem var ienākt prātā ielīst Vikipēdijā un noskaidrot, ka KF BS ĢŠ GP, pēc neoficiāliem datiem ir Pārvalde "12 bis", kas it kā nodarbojoties ar informācijas kariem. Tad viņi bez mazākajām šaubām noticēs, ka rietumu mediju viltus ziņu skandālos patiešām vainojami krievu specdienesti ar trīsburtu un garākām abreviatūrām.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

100
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
New York Times saņēmusi Pulicera prēmiju par materiāliem, kas veltīti "Krievijas ietekmei"
Aktīvisti no "Baltajām ķiverēm" pieķerti viltus datu fabricēšanā par darbu Sīrijā
Lietuviešu ražotāji protestē pret ukraiņu konfektēm
Kijeva cer, ka ukraiņi varēs mācīties un nodarboties ar biznesu ES
Pētījums: Viltus ziņas neietekmēja ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

59
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

59
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

192
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

192
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Latvijas Valsts policija

Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu

0
(atjaunots 11:20 03.07.2020)
Ir kļuvuši zināmi dažu Latvijas Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu vārdi, kā arī viņu esošie rangi.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) uz konkursa pamata veica kandidāta meklējumus Valsts policijas priekšnieka amatam.

Kļuvis zināms, ka pieteikumus konkursam paspējuši iesniegt ģenerālis Andrejs Grišins, kurš ir esošās Valsts policijas priekšnieks, un Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes priekšnieks – ģenerālis Juris Šulte, vēsta BВ.lv.

Tāpat pieteikumu paspējis iesniegt vēl viens gribētājs ieņemt Latvijas Valsts policijas priekšnieka amatu, taču viņš pagaidām paliek sabiedrībai inkognito. Lai gan vēl viena kandidāta vārds jau tika saukts neoficiālos avotos.

Latvijas Iekšlietu ministrijā pagaidām nekādus komentārus nesniedz, jo notiek pieteikumu informācijas apkopošanas process.

Pretendēt uz augsto posteni varēja tikai amatpersonas – augstākā vai vidējā ranga virsnieki ar ne mazāk kā 10 gadu dienesta stāžu IeM vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tiesneši, prokurori un citi strādājošie ārpus IeM sistēmas konkursā nedrīkstēja piedalīties.

Iepriekš ziņots, ka uz Valsts policijas priekšnieka posteni pretendē bijušā priekšnieka vietnieki – Šulte, Grišins un Normunds Krapsis.

Tika atzīmēts, kas viens no atlases nosacījumiem ir potenciālā kandidāta pārbaude ar melu detektoru. Šulte un Grišins stāstīja, ka viņus nemulsina šī prasība.

Savukārt Krapsis norādīja, ka prasība iziet pārbaudi uz melu detektora liecina par iekšlietu ministra neuzticību augstākā līmeņa amatpersonām Valsts policijā.

0
Tagi:
Latvijas policija
Pēc temata
Video ir tikai sākums: kā policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem