ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita ar amerikāņu karavīriem

Gluži mājās. Eiropiešus aizvien vairāk kaitina amerikāņu karavīri

187
(atjaunots 10:01 14.01.2018)
Seši seglvilcēji piespiedušies pie ceļa malas. Ekspeditori, izmisīgi vicinādami rokas, mēģina kaut ko ieskaidrot policistiem, taču kārtības sargi ir nepielūdzami: kolonna tālāk netiks. Itin ierasta aina uz automaģistrāles. Neparasti izskatās tikai masīvās 155 mm haubices uz puspiekabēm.

Vācijā, Saksijas federālajā zemē ceļu policija apturēja konvoju ar amerikāņu pašgājējiem, kas devās no Polijas. Iemesls — transportēšanas noteikumu pārkāpumi. Lai tos novērstu, konvojs tika nogādāts speciālajā stāvvietā.

Jāņem vērā, ka tas ir pirmais gadījums, kas nokļuvis mediju uzmanības lokā, lai arī pēdējos gados amerikāņu militārie konvoji regulāri kursē no Vācijas. NATO sabiedrotie pavisam nelabprāt atklāj savus sadzīviskos kašķus. Taču vairāku valstu — alianses locekļu politiķi un iedzīvotāji aizvien biežāk pauž neapmierinātību ar formās tērpto ciemiņu pieplūdumu no ASV, atzīmēja RIA Novosti autors Andrejs Kocs.

"Sveikas nemāsim"

Amerikāņu konvoju kārtības sargi pārmeklēja ar vāciešiem raksturīgo rūpību. Organizēja kontroles svēršanu un noskaidroja: krava pārsniedz gabarītus un ir pārāk smaga puspiekabēm. Visi vilcēji pārslogoti aptuveni par 16 tonnām. Turklāt ekspeditori nevarēja uzrādīt daļu nepieciešamo dokumentu, kolonnu nepavadīja eksorts, un vadītāji neievēroja atpūtas režīmu. Pēdējā sakšu ceļu policijas pretenzija ir acīmredzama "piekasīšanās" no kategorijas "jums automašīnas aptieciņā nav korvalola". Acīmredzot, ekspeditori arī iepriekš ir pārkāpuši militārās tehnikas pārvadāšanas noteikumus, vienā brīdī policijai tas ir apnicis, un viņi nolēmuši izteikt pretenzijas pārvadājumu organizatoriem "pēc pilnas programmas".

Arī augstāka ranga ierēdņiem ir nepārprotami apnicis skatīt amerikāņu tankus savā zemē. 3. janvārī vācu izdevums Potsdamer Neuste Nachrichten citēja Brandenburgas federālās zemes premjerministra Ditmāra Voidkes teikto, kurš norādīja, ka neplāno sveikt amerikāņu zaldātus un "māt viņiem ar roku uz ielas", jo "šurp un turp braukājošie tanki" nenesīs Vācijai labumu ilgtermiņa perspektīvā. Politiķis pavēstīja, ka Berlīnei ir jāuzņemas vēsturiskā atbildība par labu attiecību uzturēšanu ar Maskavu un uzsvēra: VFR un VDR nekad nebūt apvienojušās bez Padomju Savienības piekrišanas. "Mēs to esam pārāk ātri aizmirsuši," — konstatēja premjerministrs.

Izdevums atzīmēja, ka līdzīga attieksme pret amerikāņu spēkiem dzimtenē ir arī daudziem Austrumvācijas iedzīvotājiem. Autors paskaidroja, ka viņiem raksturīgs "neslēpts dziļi iesakņojies antiamerikānisks noskaņojums". Tiesa, diezin vai tas ir vienīgais bijušās VDR iedzīvotāju neapmierinātības iemesls. Galu galā, tikai rets cilvēks būs sajūsmā, ja viesi no okeāna viņa krasta pārvērš viņa mājas par nocietinātu rajonu. Turklāt rīkojas ātrā tempā.

To saprot arī valsts rietumos, kur netālu no Ramštainas pilsētas izvērsta lielākā amerikāņu armijas bāze ārpus ASV teritorijas. Šis objekts ir galvenais sadales centrs, kurā no ASV uz Eiropu tiek pārsviesti karaspēki un bruņutehnika. No šejienes viņi pēc tam cauri visai valstij dodas uz austrumiem — uz Poliju un Baltijas valstīm. Pie bāzes periodiski notiek antimilitāras vāciešu demonstrācijas. Pirmā no tām 2016. gada 11. jūnijā sapulcēja vairāk nekā 3500 cilvēkus.

Alianse bez ASV
ES karogs
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Vietējie iedzīvotāji bija neapmierināti arī ar daudzajām NATO mācībām operācijas Atlantic Resolve ietvaros Baltijā un Austrumeiropā. Igaunijā sākumā tanku kolonnas tika sagaidītas ar ziediem. Taču karavīru "Brauna kustība" nelielās valsts teritorijā daudzos neradīja ne sajūsmu, ne sapratni.

Daudzi sociālo tīklu apmeklētāji sūdzējās par augošo avāriju riska situāciju uz ceļiem, šāviņu un tanku dzinēju dārdiem, militārās tehnikas sabojātajiem ceļiem un visuresošajiem cilvēkiem formas tērpos. Pret manevriem iebilda kreisie Igaunijā, kuri pilsētās un laukos izplatīja skrejlapas ar aicinājumiem atbalstīt viņu militāro kampaņu STOP NATO un atgūt valsts "patieso neatkarību un pārliecību par nākotni". Pēc aktīvistu domām, nevar būt ne runas par valsts suverenitāti, kamēr tās teritorijā dislocēti ārvalstu spēki.

Lai arī Rietumeiropas valstu valdības oficiāli atbalsta ASV militāro spēku paplašināšanos Krievijas robežu tuvumā, neoficiāli tiek sperti soļi, lai ar laiku no tiem atbrīvotos. Pērnā gada decembrī ES valstu līderi lika pamatus pastāvīgas strukturētas sadarbības programmai drošības un aizsardzības jomā (PESCO). Pēc būtības, šī vienošanās paredz NATO alternatīvas izveidi, tikai pirmo vijoli jaunajā blokā spēlēs nevis amerikāņi, bet Francija un Vācija. Vairāki eksperti uzskata, ka tam par iemeslu bijuši ASV prezidenta Donalda Trampa pastāvīgie pārmetumi, kurš prasīja no sabiedrotajiem lielākus līdzekļus Ziemeļatlantijas alianses budžetā. Eiropai jau ir apnicis finansēt NATO (galvenokārt — ASV) militārās operācijas visā pasaulē: saskaņā ar programmu PESCO, ES valstis iecerējušas tuvākajos gados palielināt izdevumus savu armiju vajadzībām un ieroču iepirkumiem. Kad tās izaudzēs "zobus", amerikāņu spēki reģionā vienkārši nebūs vajadzīgi.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Savienība izstrādājusi 15 pilotprojektus PESCO ietvaros, kuru mērķis ir kopīga izstrāde, iegāde un spēku un līdzekļu izmantošana, kā arī operāciju īstenošana aizsardzības un drošības jomā. Piedāvāto projektu sarakstā ir krīzes situāciju centra izveide, jūras novērošanas sistēmas pilnveide, mīnu meklēšanai un neitralizācijai paredzētu zemūdens bezpilota aparātu izstrāde, informācijas  apmaiņa un reaģēšana uz kiberuzbrukumiem un kiberdraudiem, Eiropas loģistikas centra izveide ar perifērijas tīkliem, pārrobežu militārās mobilitātes procedūru vienkāršošana un standartizācija, ārvalstu instruktoru misiju pārvaldes centra atklāšana, vienotas medicīniskās pārvaldes ieviešana un palīdzības sniegšana bruņotajiem spēkiem katastrofu apstākļos. Nav grūti iedomāties: šobrīd lielāko daļu minēto jautājumu Eiropā uzrauga amerikāņi.

Ja tiks atlaista vaļīgāk ASV militārā kaklasiksna, kas jau sen žņaudz ES valstis, tas perspektīvā varētu nākt par labu arī Krievijai. Pirmkārt, no drošības, otrkārt, — no ekonomikas viedokļa. Bez bruņoto spēku atbalsta Eiropā Vašingtonai būs daudz grūtāk to piespiest, piemēram, ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju. 

187
Pēc temata
Ģenētiskais kods nedod mieru: NATO meklē lielu ienaidnieku austrumos
Baltijas valstis – mazā un vidējā darbības rādiusa ieročnesēji
Vladimirs Žirinovskis: Mēs vienkārši brīdinām par iespējamām sekām
Absurda līgums: kāpēc Krievija vairs neziņo NATO par saviem tankiem
ASV militārās tehnikas dislokācija Sīrijā

"Yankee go home!": kas sācies Sīrijā

38
(atjaunots 17:46 14.08.2020)
Uzbrukumi armijas bāzēm un patruļām, raķešu apšaudes un fugasu sprādzieni kolonnu maršrutā – ASV armijas karavīriem Sīrijā kļūst neomulīgi ap dūšu.

Pie tam uzbrukumus organizē ne tikai teroristiskie grupējumi. Nikolajs Protopopovs portālā RIA Novosti stāsta, kas vēl ir neapmierināts ar amerikāņu klātbūtni Arābu Republikā.

No visām pusēm

Nesen ASV nelikumīgā armijas bāze Hasakas provincē Sīrijas ziemeļaustrumos tika apšaudīta ar raķetēm. Šeit, sešdesmit kilometru attālumā uz dienvidiem no Hasakas pilsētas amerikāņi iekārtojuši aerodromu trieciena un transporta helikopteru un lidmašīnu uzņemšanai. Sīrijas mediji vēsta, ka bāzi apšaudījuši neidentificēti bruņotie formējumi.

Pēdējos mēnešos amerikāņus Sīrijā regulāri apšauda, viņi cieš zaudējumus. "Nezināmo" uzbrukumiem īpaši viegli ievainojamas ir mobilās patruļas. Piemēram, maija beigās automašīnu kolonnai ar ASV armijas karavīriem un grupējuma "Sīrijas demokrātiskie spēki" (SDS) kaujiniekiem Deirezoras provincē uzbruka ar automātiem, ložmetējiem un granātām bruņota nodaļa. Trīs amerikāņi un četri SDS locekļi ievainoti.

Aprīlī fiksēta vesela uzbrukumu sērija Hasakas provincē. Piemēram, bruņumašīnu "Hummer” ar amerikāņu kareivjiem un SDS locekļiem "nezināmas personas" apšaudīja netālu no Ruveišida ciema. Vairāki cilvēki ievainoti. Līdzīgā incidentā Deirezorā gājis bojā ASV armijas virsnieks un SDS kaujinieki. Pēc vēl viena uzbrukuma divi kareivji pazuduši bez vēsts. Viņu liktenis nav zināms.

Bieži vien patruļu ceļā iedarbojas spridzekļi. Piemēram, jūlijā automašīnu kolonna cieta sprādzienā Sabha ciemā tajā pašā Deirezoras provincē. Dažkārt uzbrūk pašnāvnieki mīnētās mašīnās. Lielākos zaudējumus amerikāņi cieta pērnā gada janvārī: Manbidžā Sīrijas ziemeļos pašnāvnieks uzspridzināja fugasu līdzās kājnieku patruļai: gāja bojā divi kareivji, ASV Aizsardzības ministrijas darbinieks un algotnis.

Savukārt Pentagons konsekventi noliedz lielāko daļu ziņojumu par uzbrukumiem Sīrijā – tos dēvē par melu ziņām.

Cīņa par resursiem

Militārais eksperts Jurijs Ļamins sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka uzbrukumus amerikāņu armijas objektiem un patruļām var organizēt vietējās ciltis, ko okupējušas ASV un to sabiedrotie.

Situācija Sīrijā, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Tie ir Sīrijas austrumos un ziemeļaustrumos dzīvojošie arābi, - paskaidroja Ļamins. – Tagad viņi faktiski ir kurdu varā, ko atbalsta amerikāņi. Protams, cilvēki ir neapmierināti, viņi kategoriski iebilst pret pašreizējo stāvokli, jo uzskata, ka reģionam jābūt Damaskas kontrolē. Tāpēc notiek protesti."

Pie tam šīs ciltis nereti ir labi bruņotas un apmācītas.

"Valstī jau ilgus gadus rit pilsoņu karš, iedzīvotāju rokās ir papilnam ieroču, - uzsvēra Ļamins. – Runa nav tikai par šaujamieročiem. Ir gan mīnmetēji, gan smagie ložmetēji, pat Sīrijā un Irākā plaši izplatītās vieglās 107 mm zalves uguns sistēmas, ražotas Ķīnā vai Saūda Arābijā."

Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras docents, organizācijas "Krievijas virsnieki" ekspertu padomes loceklis Aleksandrs Perendžijevs uzskata, ka uzbrukumi amerikāņu kareivjiem, iespējams, ir daļa no koalīcijas iekšējās cīņas par Sīrijas resursiem.

"Faktiski tā ir sadursme starp pašiem laupītājiem, - viņš precizēja. – No vienas puses, ir Pentagons, no otras – dažādas finanšu un rūpniecības grupas, kas lobē privāto militāro kompāniju intereses, var apbruņot tos pašus teroristus."

Viņš atgādināja, ka arī Pentagons nav patstāvīgs spēks Sīrijas spēlē, - tas pārstāv noteiktas grupas ASV. Tamlīdzīgi slepeni triecieni liecina, ka cīņa par Sīrijas derīgajiem izrakteņiem turpinās.

"Ja būtu uzbrukusi Sīrijas armija, to Pentagons uzreiz atzītu, - piebilda Perendžijevs. – Bet, kad saka "nezināmas nodaļas", vienkārši nevēlas atklāt slepeno, iekšējo karu. Pie tam, esmu pārliecināts, amerikāņiem labi zināms, no kā viņi dabūjuši pa ādu."

Tautas dusmas

Vēl viens riska faktors, kas apdraud amerikāņus, ir tautas pretošanās. Valsts prezidents Bašars Asads konstatēja, ka tās galvenais mērķis ir atbrīvot Sīrijas teritoriju no ārvalstu okupācijas. Iemeslu neapmierinātībai ar amerikāņiem ir pietiekami daudz.

Jūnijā Abadas pilsētas iedzīvotāji (Hasakas province) organizēja piketu robežkontroles punktā – viņi pūlējās nepieļaut savu kviešu nelikumīgu izvešanu. Pirms incidenta Sīrijas ĀM paziņoja, ka turkiem lojālie kaujinieki un ASV sabiedrotās bandas vairākkārt nodedzinājušas kviešu un citas labības laukus, lai destabilizētu situāciju valstī. ASV militārpersonas un viņu sabiedrotie padara aizvien sarežģītāku humanitāro situāciju Sīrijas ziemeļos, lai noskaņotu iedzīvotājus pret oficiālo valdību.

Senās Palmīras pilsdrupas, foto no arhīva
пресс-служба Института наследия

Bieži amerikāņu vainas dēļ iet bojā civiliedzīvotāji. Maija beigās ASV  karavīri nošāva automašīnas vadītāju Deirezoras provincē – automašīna it kā esot nogriezusies no šosejas netālu no naftas atradnes. Kareivjiem šķita, ka tas ir draudīgi, un viņi atklāja uguni.

Februārī kontrolpostenī netālu no Kamišli pilsētas Sīrijas karavīri apturēja ASV armijas kolonnu, kas brauca pa nesaskaņotu maršrutu. Amerikāņi izprovocēja konfliktu ar vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā kareivji atklāja haotisku uguni pa civiliedzīvotājiem. Gāja bojā 14 gadus vecs zēns Feisals Halids Muhamads, vēl viens cilvēks tika ievainots. Incidentu izdevās noregulēt tikai pēc Krievijas karavīru iejaukšanās, kuru autokolonna devās uz bāzes vietu.

38
Tagi:
Sīrija, ASV
Pēc temata
Kvazivalsts Eifratas austrumu krastā: kādi ir ASV mērķi Sīrijā
Uz ceļa Sīrijā noticis incidents starp KF un ASV karavīriem
Krievijas pārstāvis ANO: Sīrijai ir tiesības likvidēt teroristus Idlibā
ASV izmanto pandēmiju, lai palīdzētu kaujiniekiem Sīrijā
Okhotnik

Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO

23
(atjaunots 14:57 14.08.2020)
ASV Gaisa spēku smagie bezpilota lidaparāti pārsvarā paredzēti cīņām ar nemierniekiem "trešās pasaules" valstīs, bet Krievija gatavo 5. paaudzes iznīcinātāju slepkavu ar mākslīgo intelektu un spējām "sastrādāties" ar Su-57.

Rietumu "partnerus" tik ļoti satrauc autoritatīvais žurnāls Forbes, kas parasti velta uzmanību finansēm un ekonomikai, 7. augustā meta pie malas galveno tēmu un sāka satraukti salīdzināt Krievijas smago bezpilota lidaparātu S-70 Okhotnik (Hunter) ar līdzīgiem ASV aparātiem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu izdevums atzīmēja: atšķirībā no ASV Gaisa spēku "darba zirdziņa" MQ-9 Reaper Krievijas izlūkošanas un trieciena drons paredzēts nevis cīņām ar nemierniekiem (bez pretgaisa līdzekļiem), bet gan pilnvērtīgiem militārajiem konfliktiem. Tas var nest izlūkošanas līdzekļus un vairāk nekā 6 tonnas bumbu vai "zeme-gaiss" un "gaiss-gaiss" raķetes aptuveni 5000 km attālumā. "Okhotnik" ir "bezprecedenta iespējas" no darbības attāluma un bruņojuma daudzveidības viedokļa. Ārēji tas atgādina projektu X-47B Northrop Grumman, taču iet pa citu ceļu. Publicēti plāni būtiski paātrināt darbu pie mazpamanāmā uzbrukuma drona "Okhotnik", kura sērijveida piegādes sāksies 2024. gadā.

Līdzīgs projekts ASV buksē. Amerikāņu smagā BPLA X-47B pirmais lidojums notika 2011. gadā (tolaik korporācija Sukhoi tikai sāka darbu pie "Okhotnik". Programmu perspektīvā drona adaptācijai jūras kara spēku vajadzībām UCLASS Pentagons iniciēja 2013. gadā, ar mērķi panākt mašīnas operatīvo gatavību līdz 2020. gadam (četras kompānijas, kas tajā piedalījās, saņēma pa 15 milj. dolāru). Jau 2015. gadā JKS speciālisti apšaubīja klāja trieciena drona nepieciešamību (efektivitāti). Tālāk gāja šķībi un greizi. Programmas UCLASS ietvaros drona statuss pakāpeniski kritās no trieciena līdz izlūkošanas un tālāk – vienkārši lidojošā degvielas uzpildītāja statusam.

ASV GKS šodien piesardzīgi izmēģina relatīvi nelielo uzbrukuma aparātu XQ-28 Valkyrie kā uzticamo padoto (loyal wingman). Tas spēj pacelt līdz 450 kg lietderīgās kravas (vienu vai divas bumbas vai raķetes), un ar stealth īpašībām nav apveltīts. Forbes bija spiests konstatēt: lai arī bezpilota jomā ASV startēja  agrāk, tās var finišēt aiz Krievijas. Modernā bruņojuma jomā tā jau ir tendence.

Militārais intelektuālis

Iepriekš amerikāņu izdevums "The Drive" veltīja Krievijas smagajam dronam veselu publikāciju sēriju: "Okhotnik" atgādina iznīcinātāju un "izskatās visnotaļ iespaidīgi – aptuveni 38 pēdas garš ar spārnu vēzienu 62 pēdu apmērā (tas ir, 11 un 19 metri), izmēri ļauj novietot bruņojumu iekšpusē, konstrukcija – lidot virsskaņas ātrumā, un spēj strādāt mijiedarbībā ar jauno pilotējamo iznīcinātāju Su-57.

Interese ir likumsakarīga. Pārāk maz ir valstu, kas spēj radīt smagos neredzamos izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Savukārt trieciena dronu un 5. paaudzes iznīcinātāju integrācijas tehnoloģiju pagaidām neviens nav apguvis. Domājams, Krievija būs pirmā.

Precīza informācija par "Okhotnik", tā militārajiem mērķiem, aprīkojumu un bruņojumu vēl ilgi būs aizslepenota. Zināms, ka drons izstrādāts pēc "lidojošā spārna" shēmas, tam izmantoti kompozīti materiāli, kas mazina aparāta pamanāmību pretinieka RLS. Tam ir reaktīvais dzinējs ar vadāmu vilkmes vektoru, pārvietojas ar ātrumu aptuveni 1000 km/h. Spēj nest 5-6 tonnas lietderīgās kravas. pacelšanās masa – līdz 20 tonnas. Var strādāt PGA būtiskas pretestības apstākļos. Izmēģinājuma lidojumi turpinās otro gadu.

Bez tam "Okhotnik" un vesela virkne viņa "mazo brāļu" saņems mākslīgo intelektu. Domājams, vienībā ar smagajiem iznīcinātājiem Su-57 (pirmajā posmā Krievijas AM pasūtījusi 76 mašīnas) "gudro" BPLA "Okhotnik" iespējas būs daudz lielākas: Su-57 spēj fiksēt gaisa un virszemes mērķus līdz 400 km attālumā, kontrolēt līdz 62 objektus un nodot informāciju par mērķi trieciena droniem. Ņemot vērā Su-57 nepārprotamās priekšrocības salīdzinājumā ar amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem (izcila pilotāža, 10 tonnas arsenāla (ieskaitot hiperskaņas ieročus), unikāla galvenā RLS un optiski elektroniskā mērķu reģistrācijas sistēma), paveras pilota un "Okhotnik" tipa kaujas robotu efektīvas mijiedarbības iespējas.

Smagais izlūkošanas un trieciena drons būs lietderīgs gan GKS, gan JKF. Pie tam "Okhotnik" un modificētais Su-57 varēs bāzēties uz perspektīvajiem aviācijas bāzes kuģiem un pildīt kaujas uzdevumus. Domāju, perspektīvā Krievijas smagajam bezpilota lidaparātam būs daudz darba – moderno "medību" debesīs.

Lido – līdz pirmajam šāvienam

ASV Gaisa kara spēki 7. augustā informēja, ka Nevadas štatā noslēgušās trīs dienas ilgas mācības, kurās tika izmantots liels skaits stealth-iznīcinātāju F-22 Raptors un F-35A Joint Strike Fighter, neredzamie bumbvedēji B-2A Spirit, stealth-drons RQ-170 Sentinel (no superslepenās 44. izlūkošanas eskadriļas), kā arī "redzamie" iznīcinātāji F-15E Strike Eagle un radioelektroniskās cīņas lidmašīna EA-18G Growler ВМС. Viss šis 1,4 miljonus dolāru vērtais pasākums izskatās kā nopietna gatavošanās agresijai pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, kādus Amerikā ASV atrast nevar.

Manevru gaitā lidmašīnas izspēlēja slēptu iekļūšanu ešelonētas PGA zonās, nosacītā pretinieka aizsardzības līdzekļu un sistēmu radioelektronisko apslāpēšanu un iznīcināšanu. Nav grūti uzminēt, kam viņi gatavojas. Pērnā gada septembrī ASV GKS Eiropā komandieris Džefrijs Harrigans atklāja, ka Pentagona rīcībā ir plāns, kā pārraut daudzslāņaino PGA Kaļiņingradas apgabalā. Oktobrī tika publicēts plāns, kā Polijai un ASV ieņemt Kaļiņingradas apgabalu.

Pentagons aizvien aktīvāk un neapdomīgāk "savalda" Krieviju pie tās robežām. Baltijas un Melnās gūras gaisa telpā amerikāņu izlūki vienkārši nokļūst tēmēklī. Tās ir atklātas un bezatbildīgas provokācijas ar mērķi no konceptuālā pāriet pie bruņotā konflikta.

Vienlaikus 2020. gadā pieaudzis Savienoto Valstu izlūkošanas lidmašīnu pārtveršanas gadījumu skaits pie Krievijas robežām. Tie var nest traģiskas sekas. Amerikāņu žurnāla The National Interest eksperti atklāti norāda, ka par incidentiem vainojama Vašingtona, jo NATO spēki ielenc Krievijas robežas, nevis otrādi. Krievija ir spiesta reaģēt – paplašināt uzbrukuma un aizsardzības līdzekļus visās militārā pielietojuma vidēs – uz zemes, jūrā un gaisā. Smagā trieciena drona "Okhotnik" parādīšanās pie apvāršņa izskatās likumsakarīga un savlaicīga.

Global Firepower dati liecina, ka Savienoto Valstu rīcībā ir aptuveni 2 tūkstoši trieciena lidmašīnu. Kopā Pentagonam ir vairāk nekā 5000 lidaparātu, pat neņemot vērā sabiedroto NATO kara aviāciju. Salīdzinājumam: Krievijas AM ir apmēram 870 iznīcinātāji, bumbvedēji un trieciennieki, kopā – aptuveni 4000 lidaparātu. Domājams, hipotētiskai Vašingtonas "savaldīšanai" no Meksikas vai Kubas teritorijas ar Krievijas lidmašīnām būtu par maz, taču Maskava tādu mērķi nav nospraudusi.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki Eirāzijas kontinentā risina tikai aizsardzības uzdevumus, un iznīcinātāju (trieciena) aviācijas iespējas būtiski papildina PGA un PRA līdzekļi un sistēmas, kas pārsvarā izvietotas Krievijas robežu perimetrā. PGA ešelonētās sistēmas pārraušanas plāni un ASV GKS "neredzamo aparātu" treniņi Nevadā ir praktiski bezjēdzīgi un nāvējoši bīstami amerikāņu karavīriem, kuri "izlido aiz realitātes robežām".

Bezpilota "Okhotnik" ir izrāviens, taču tas ir tikai viens no plašā Krievijas perspektīvo instrumentu pulka, kas dāvās pārsvaru gaisā. Krievijas mūsdienīgās aizsardzības iespējas atbilst augošajiem draudiem un sabalsojas ar Rietumu "partneru" ļaunākajām gaidām. Tās burtiski nivelē Pentagona un NATO skaitlisko pārākumu atsevišķu bruņoto spēku un konvencionālā bruņojuma komponentu ziņā.

23
Tagi:
militārā tehnika, NATO, ASV, Krievija
Pēc temata
Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
ANO

Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē

0
(atjaunots 09:56 15.08.2020)
ASV prezidenta padomnieks atzina, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Savienotās Valstis cietušas neveiksmi ANO Drošības padomē, cenšoties pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo, intervijā Fox News pastāstīja ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ANO Drošības padomes locekļi neatbalstīja Savienoto Valstu rezolūciju šajā jautājumā. Saskaņā ar vienošanos KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu) ietvaros, militārās tehnikas piegādes Irānai atļautas uz laiku, un šis termiņš beidzas 18. oktobrī. Dokumentu atbalstīja tikai pašas ASV un Dominikāna. Krievija un Ķīna pret to iebilda, pārējie DP locekļi atturējās.

"Šodien mēs cietām sakāvi, taču tās vēl nav beigas," apliecināja O’Braiens.

ASV prezidenta padomnieks intervijā atzina arī to, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos, tomēr nepārsteidz.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Mihails Uļjanovs paziņoja, ka ASV mēģinājums pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo ir izgāzies. Diplomāts pauda pārliecību, ka ASV jau iepriekš pieļāva šādu balsojuma rezultātu, tomēr nolēma "skriet ar pieri sienā".

Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja paziņoja, ka Krievija balsojusi ANO DP pret ASV piedāvāto rezolūcijas projektu, ko konsekventi iebilst pret mēģinājumiem uzspiest Teherānai tamlīdzīgus ierobežojumus.

2015. gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie pārrunu dalībnieki panāca vēsturisku vienošanos par Irānas atomenerģētikas ilggadējās problēmas noregulēšanu. Vairākus mēnešus ilgās diskusijas rezultātā tika pieņemts Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, kura izpilde pilnībā atceļ pret Irānu ieprieks vērstās ANO DP, ASV un ES ekonomiskās un finansiālās sankcijas.

Cita starpā vienošanās paredzēja, ka ieroču embargo tiks atcelts piecu gadu laikā. Militārās tehnikas piegādes iespējamas arī pirms šī termiņa, taču vienīgi ar ANO DP atļauju.

Darījums tā sākotnējā izskatā nepastāvēja ne trīs gadus – 2018. gada maijā ASV paziņoja, ka vienpusējā kārtībā izstājas no tā un atjauno stingras sankcijas pret Teherānu.

0
Tagi:
Ņebenzja, Drošības Padome, ANO, Irāna, ASV
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
"Mēs viņus novērtējām par zemu": Rietumi atzinuši krievu militāros panākumus Sīrijā
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli