Arleigh Burke tipa eskadras kuģis

Ciemiņi nāk? Sagaidīsim. ASV nogādājušas Melnajā jūrā "Tomahaukus"

174
(atjaunots 16:29 29.11.2017)
Melnajā jūrā ieradies Arleigh Burke tipa eskadras kuģis. Krieviju jau viens tāds apciemoja. Donald Cook saucās. Tāds pats arsenāls, tāda pati ekipāža. Kas no tā iznāca?

– Ciemiņi nāk.

– Sagaidīsim.

Nav droši zināms, vai tieši tāds bija dialogs Krievijas Aizsardzības ministrijā. Vai Melnās jūras flotē. Taču par to, ka sagaidīs, šaubu nav, atzīmē Mihails Šenkmans, RIA Novosti komentētājs.

Turku blogeri, kuri pirmie tīklā publicēja amerikāņu eskadras kuģa "James E. Williams" iziešanu cauri Bosfora šaurumam, var tikai minēt, kas viņam darāms Melnajā jūrā. Taču mēs tīri labi zinām, ko nozīmē "dodas uz ziemeļiem gar Melnās jūras rietumu krastu". Viņiem pat mūsu Krimas dienvidu krasts tik un tā ir "ziemeļi".

Arleigh Burke tipa eskadras kuģim ir 56 spārnotās raķetes "Tomahawk". Aptuveni tikpat viņi izšāva aprīlī pa Šairatas aviobāzi Sīrijā. Ar to līdzības arī beidzas. Izņemot to, ka bail nav. Toreiz līdz mērķim aizlidoja tikai trešā daļa, un tikai tāpēc, ka nekādu traucēkļu nebija. Melnajā jūrā tā neiznāks, lai kā viņiem gribētos. Bet viņiem nemaz negribas, vismaz tā viņi saka. ASV JKF preses dienests klāstīja, ka nekādi konkrēti uzdevumi eskadras kuģim nav noteikti. Tā mērķis – nodrošināt militāro klātbūtni, jeb, kā teiktu pie mums, drusku uzmundrināt. Uz to viņiem ir tiesības. Montrē konvencija ļauj no Melnās jūras attālu valstu karakuģiem paplunčāties tās akvatorijā ne vairāk kā trīs nedēļas. Tiesa, dažiem pacietība izsīka ātrāk. Viens tāds mūs jau apciemoja. Donald Cook saucās. Tāds pats arsenāls, tāda pati ekipāža. Tagad daudzi no viņiem jau ir aiz borta. Bēga no krievu lidotāja tā, ka aizmuka ne tikai no Melnās jūras, bet arī no flotes. Lai arī Su-24 toreiz nebija ne bumbu, ne raķešu. Tikai radioelektroniskās cīņas komplekss zem fizelāžas. 

Tā nu viņš izslēdza "Kuku", gluži kā pults – televizoru ar visu tā izlielīto elektroniku, radaru un sistēmu Aegis. Bet pēc tam, kā Maestro teica, "Pamāja vienu reizīti! Paklau, nu sodīt taču vajadzēja! Nav taču četrdesmit pirmais!" Tiesa, iznāca drusku vairāk. Kādas reizītes divpadsmit. Galu galā, cilvēku ir vairāk. Vajag taču tā, lai visi redzētu. Toties tagad viņi droši varētu teikt "Džeimsam Viljamsam" – kā nu ne, peldējām, zinām. Jūrniekiem gan ļoti nepatīk "peldēšana". Taču runa ir par jūrniekiem, kuri "brauc". Uz "Kuka" plunčājās kā ASV JKF dzīvības procesu produkts. Taču tas bija sen. Pirms trim gadiem. Ir arī jaunāki piemēri. "La Fayette" klases franču fregate, būvēta ar tehnoloģiju stealth, pirms nedēļas apciemoja Melno jūru. Pie ieejas to pieķēra Krievijas kontroles stacijas. Žēl, ka "Viljamsa" komanda nepamanīja, kā fregate nesās pretējā virzienā, ko kājas nes. Laikam jau tāpēc, ka tā ir "neredzama" tikai savējiem.

Jā, var jau saprast ASV. Flote šūpojas uz visām pusēm. Ko vērts jau ir superkuģis Zumwalt. Īsta pīle. Pie tam dārga pīle. Ja to sagrieztu gabalos, visiem slimniekiem pasaulē varētu izdalīt pa "pīlei". Tik un tā nekam citam tas neder. Bet viņiem – orģijas uz flagmaņa, korupcija uz aviācijas kuģa, sūces pēc jūras kaujas ar civilajiem kuģiem. Stāsta, ka zaudējumi esot tādi, ka sliktāk gāja tikai Pērlhārborā. Bet te – militārā klātbūtne. Galu galā, svarīgi tomēr, kāda iemesla pēc tevi norakstīs krastā.

Vārdu sakot, ja amerikāņu matrožiem gribas, lai viss mūžs gar acīm aizlidotu, lai filozofiskais "kāda velna pēc es esmu uz šitās galeras" ļautu atgūt dzīves jēgu, viņi ir īstajā vietā. Ar tādām lietām jāvēršas pie Krievijas. Pie mums kara aviācijā dien tādi psihologi! Viņiem tādi kuģi ir vajadzīgi. Savedīs kārtībā smadzenes jebkurai komandai. Jenkiji var pēc sirds patikas domāt, ka ir īstie jūras vilki.

174
Pēc temata
Krievu lidotāju tikšanās ar amerikāņu eskadras kuģi Donald Cook Baltijas jūrā
Su-24M un Donald Cook duelis Baltijas jūrā
Taliban

Amerikāņu spēku izvešanu no Afganistānas vada talibi

9
(atjaunots 17:43 22.04.2021)
Teroristiskā organizācija "Taliban" diktē Savienotajām Valstīm skarbus noteikumus bruņotā kontingenta izvešanai no Afganistānas un piespiež Vašingtonu atgriezties daudzpolārās pasaules realitātē.

13. aprīlī Baltais nams informēja par amerikāņu kontingenta izvešanu no Afganistānas līdz 11. septembrim. Talibi ultimatīvā formā pieprasīja ASV spēku izvešanu līdz 1. maijam (saskaņā ar 2020. gada 29. februārī Dogā parakstītās vienošanās noteikumiem". "Taliban" uzstājīgi aicināja "Ameriku un visas okupējošās valstis beigt aizbildināt kara ievilkšanu garumā un nekavējoties izvest visus savus spēkus no Afganistānas". Tālāk sekoja atklāti "Islāma Emirāta modžahedu" draudi, atgādināja militārais analītiķis Aleksands Hroļenko.

ASV administrācija operatīvi reaģēja un paziņoja, ka 1. maijā sāksies spēku izvešana no Afganistānas. Sabiedrotie NATO tajā pašā dienā pieņēma līdzīgu lēmumu par misijas "Apņēmīgais atbalsts" spēku izvešanu. Visi mēģināja šajā interešu konfliktā saglabāt reputāciju.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka amerikāņu karavīru klātbūtne Afganistānā nepalīdzēs veidot pagaidu valdību. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins atzīmēja, ka armija uzdevumu Afganistānā ir izpildījusi un "padarījusi iespējamu progresu ekonomikas, pilsoniskās sabiedrības un politikas jomās".

Vai bija vērts Pentagonam un tā sabiedrotajiem tērēt simtiem miljardu dolāru operācijām Afganistānā, zaudēt tūkstošiem kareivju, lai tik skumīgi pamestu cīņas lauku un visu nelaimīgo valsti vakarējam ienaidniekam – talibiem? Tas ir retorisks jautājums.

1. maija spēka demonstrācija

14. aprīlī CIP direktors Viljams Bērns paziņoja, ka bruņoto spēku izvešana saistīta ar ievērojamu risku un prognozēja iespējamu "Islāma valsts" un "Al Kaida" (KF un vairākās citās pasaules valstīs aizliegtas teroristiskas organizācijas) ietejmes atjaunošanos Afganistānā pēc ASV militārās klātbūtnes beigām. ASV prezidenta bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons ir pārliecināts, ka spēku izvešana nozīmē varas nodošanu "Taliban".

Vienlaikus talibi ir gatavi atsākt karadarbību – "džihādu" pret ārvalstu spēkiem, ja ASV un NATO neiekļausies iepriekš atrunātajā termiņā – līdz 1. maijam. "Taliban" viedokli iepriekš pauda Zabiulla Modžaheds: "Baidens teica, ka ir grūti izvest spēkus līdz maijam, taču mēs uzskatām, ka Dohā parakstītā vienošanās ir jāpilda, jo tā īstenošana ir vienīgā iespēja atrisināt problēmas Afganistānas un ASV attiecībās."

No loģistikas viedokļa 3-5 tūkstošu karavīru pārvietošanai ar transporta lidmašīnām laika ir pietiekami. Nepārprotami, ASV un NATO spēku izvešanu bremzē permanentās karadarbības ar talibiem, "mācekļu" nespēja vienoties varas pilnvaru sadales jautājumā nākamajā valsts aparātā ar pašreizējo (proamerikānisko) Afganistānas valdību.

AIR Nacionālās samierināšanās augstākajai padomei izdevās apvienot programmā vairāk nekā divus desmitus ierosinājumu, ieskaitot prezidenta Ašrafa Gani miera plānu. Taču 14. aprīlī "Taliban" atteicās piedalīties pārrunās par Afganistānas nākotni (kārtējais posms bija ieplānots Turcijā). Talibu bruņotās vienības gaida ASV un NATO kontingenta un militārās tehnikas izvešānu, lai panāktu militāru uzvaru pār valdības spēkiem. Kabula "aplenkumā" pārsvarā turas, pateicoties amerikāņu aviācijas uzlidojumiem teroristiem. Tuvākajā laikā Afganistāna var pārvērsties par "Islāma Emirātu".

Pēc 20 gadus ilgās kara darbības Afganistānā (kuras platība ir mazāka nekā Teksasai) un kaunpilnā miera noslēgšanas ar talibiem amerikāņiem vajadzētu piesardzīgāk žvadzināt ieročus un kļūt pieticīgākiem starptautiskajā arēnā. Tomēr viņiem vēsture nedod nekādu mācību. Pie tam atkal vainīga ir Krievija.

Ameikāņu izlūkdienesti ar "zemu vai vidēju pārliecības līmeni" uzskata, ka Krievijas izlūki finansiāli atbalstīja "Taliban" uzbrukumus ASV un koalīcijas kareivjiem Afganistānā 2019. gadā un agrāk. Datu avoti nav ne mazākās uzticības vērti un nav pārbaudāmi. Krievija šādas apsūdzības atspēko.

Mērķi mainās

Pentagona vadītājs Loids Ostins uzskata, ka vairāku tūkstošu amerikāņu karevju izvešana no AIE ļaus "mainīt centienu mērķus", savaldīt vai uzvarēt "nākamos pretiniekus" – Ķīnu un Krieviju, kas pūlas "grozīt pasaules kārtību". Neticis galā ar relatīvi nelielajiem teroristiskajiem grupējumiem uz opija magoņu plantāciju bāzes, Pentagons meklē pretinieku starp kodollielvalstīm. Tikai tāpēc, ka kaut kādas to darbības "neatbilst ASV nacionālajām interesēm".

Pēc amerikāņu "mērķu nomaiņas" Afganistānai un tās kaimiņiem Centrālāzijā nāksies patstāvīgi risināt līdzāspastāvēšanas problēmu ar agresīvu militāri reliģisku kustību. Talibu varā (līdz 2001. gadam) AIR sievietēm nebija pieejama izglītība, par laulības pārkāpumu sodīja ar nāvi pilsētas laukumā, zagļiem cirta nost rokas, televīzija bija aizliegta līdz ar teātri un mūziku.

Fakti ir spītīga lieta. 12. aprīlī Afganistānas Nacionālās drošības pārvalde ziņoja, ka ASV un "Taliban" vienošanās Dohā nav sekmējusi stabilizāciju – kopš 2020. gada 29. februāra talibu uzbrukumu skaits valstī pieaudzis par 24%. "Taliban" Kataras ofisa vadītājs mulla Abduls Gani Baradars 12. aptīlī pateicās Uzbekistānas prezidentam Šavkatam Mirzijojevam par iniciatīvu kopīgo ekonomisko projektu īstenošanā Afganistānā, taču tas negarantē miermīlīgu sadarbību. Militāri reliģiskā kustība no sava sastāva, viedokļu un mērķu viedokļa ir ļoti daudzveidīga.

"Taliban" savu taktiku nemaina, nemazina vardarbības līmeni valstī, nesarauj sabiedroto vai partneru attiecības ar "Al Kaida".  

9
Tagi:
taliban, bruņotie spēki, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Kāpēc amerikāņi nepamet Afganistānu
Kāpēc Krievija gatava glābt Ameriku no kara un apkaunojuma
"Taliban" pastāstīja, kur ņem ieročus
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Piotr Velikiy

"Bez tām neiztikt": Krievijas Ziemeļu flote atbildēs NATO Jūras spēkiem

13
(atjaunots 10:17 22.04.2021)
Neparasti konstruktoru risinājumi, slepenība, izcila patstāvība un nestandarta uzdevumi – līdz 2027. gadam Krievijas JKF Ziemeļu flote saņems vismaz četras jaunās "Lada" projekta dīzeļelektriskās zemūdenes.

Šodien tamlīdzīgi kuģi īpaši vajadzīgi Arktikā. Par to, kā mainīsies valsts spēcīgākā jūras kara grupējuma sastāvs, portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Dīzeļa sērija

Ceturtās paaudzes projekta "Lada" dīzeļelektriskās zemūdenes (DEZ) tiek būvētas kopš 90. gadu beigām. Flagmanis "Sankt-Peterburg" patlaban turpina izmēģinājumu ekspluatāciju. Vēl divas zemūdenes - "Kronshtadt" un "Velikiye Luki" ir dažādās būves stadijās. Vēl divas tiks sāktas 2022. gadā.

"Lada" ir novatorisks projekts. Izstrādātāji no konstruktoru biroja "Rubin" tām izmantoja Krievijas kuģubūvē neraksturīgo viena korpusa shēmu. Pateicoties speciālajam segumam, mūsdienīgām radioelektroniskajām sistēmām un augstajam automatizācijas līmenim, "Lada" izceļas ar īpašu slepenību.

Piedevām perspektīvā "Lada" saņems anaerobās spēkiekārtas, kas ļauj nepacelties uz virsmas akumulatoru uzlādei.

"Lada" ir viens no Krievijas flotes "ilgbūves" projektiem. Kuģu nodošanas termiņš ne vienu vien reizi atlikts, apšņāpts finansējums, apturēti darbi. Apvienotās kuģubūves korporācijas vadītājs Aleksejs Rahmanovs pastāstīja, ka problēmas saistītas ar iekārtu piegādēm. Šī iemesla dēļ pat tika pieņemts lēmums Klusā okeāna flotes vajadzībām "Ladu" vietā uzbūvēt sešas cita projekta zemūdenes.

Flagmanis "Sankt-Peterburg" jūrniekiem nodots tikai 2010. gadā. Pēc būtības, tas kļuva par izmēģinājumu laboratoriju – ilgs laiks bija vajadzīgs papildinājumiem ekspluatācijas gaitā un "bērna kaišu" novēršanai.

"Lada" ir relatīvi kompakta: tonnāža – apmēram 1800 tonnas, ātrums zem ūdens – 21 mezgls, darba dziļums – 250 metri. Ekipāža – 35 cilvēki, autonoms darbs – 45 diennaktis. Flagmanis bruņots tikai ar torpēdām un mīnām, nākamās sērijā saņems spārnotās raķetes "Kalibr".

Neaizvietojamās neredzamās zemūdenes

Eksperti uzskata, ka patlaban Ziemeļu flotei ļoti vajadzīgas dīzeļa zemūdenes. Pagaidām ir tikai dažas novecojušas projekta "Paltus" zemūdenes, bet parsvarā zemūdens spēkus veido daudzfunkcionālās un stratēģiskās atomzemūdenes. Rezultātā tās bieži nākas atraut no pamata uzdevumiem un izmantot taktiskajās operācijās. Flotes bijušais komandieris Vjačeslavs Popovs atzina, ka tāda situācija ir 90. gadu krīzes atbalss.

"Ziemeļu flotē vienmēr ir bijušas vajadzīgas dīzeļzemūdenes, - viņš pastāstīja. – Katram projektam ir savs mērķis, un citas to nespēs aizvietot pilnībā. Mūsdienu DEZ no kodolzemūdenēm atšķiras ar pilnīgu beztrokšņainību, tās ir ļoti grūti ieraudzīt. Galvenais uzdevums – cīņa ar pretinieka zemūdenēm."

Admirālis paskaidroja, ka tādu zemūdeņu trūkumu kompensē ar citiem līdzekļiem – aviāciju, kuģiem, raķešnesējiem. Pie tam bieži vien uzdevumiem, ko spēj atrisināt viena vai divas DEZ, nākas atraut daudz iespaidīgājus spēkus.

"Ziemeļu flotei ir vajadzīgi visu tipu kuģi un zemūdenes – no DEZ līdz aviācijas bāzes kuģiem, - ir pārliecināts Popovs. – Kad komandēju floti, mums bija trīs BEZ brigādes. Pakāpeniski tās norakstīja dienesta termiņa beigās, bet nomaiņai neko īsti neatsūtīja – nolēma ar DEZ papildināt Melnās jūras floti. Acīmredzot, politisku iemeslu dēļ."

Saskarsmes punkts

Aukstā kara gados Ziemeļu flote bija ārkārtīgi svarīgs kodolsavaldīšanas elements – tā saņēma modernākās stratēģiskās atomzemūdenes un raķešu kuģus.

Šodien vēsture atjaunojas: Ziemeļu flote saņēmusi atsevišķa kara apgabala statusu. Šurp ierodas jaunākais bruņojums un tehnika. Piemēram, Ziemeļu flote pirmā apguva jaunās "Borey" projekta atomzlemūdenes un daudzfunkcionālās zemūdenes "Yasen", dziļa modernizācija tiek veikta raķešu atomkreiserim "Admiral Nakhimov", pēc tā uz stāpeļiem stāsies TRAK "Piotr Velikiy"

Vienlaikus Ziemeļu frote saņēmusi vairākas daudzfunkcionalās fregates ar spārnotajām raķetēm "Kalibr" un pretkuģu raķetēm "Oniks". Piedevām sērijas flagmaņa vimpelis "Admiral Groshkov" izmēģina perspektīvo hiperskaņas kompleksu "Cirkon".

Pašreizējos apstākļos Krievija nevar iztikt bez spēcīga priekšposteņa Ziemeļos. Arktikai pievērsa lielvaru uzmanība – šeit atrodami milzīgi derīgo izrakteņu krājumi. Daudzas valstis cenšas pastiprināt militāro klātbūtni reģionā. Citu starpā sarosījušās arī ASV, kas par saviem galvenajiem sāncenšiem Arktika uzskata Krieviju un Ķīnu.

Pēdējos gados amerikāņi pārpilda Ziemeļus ar ieročiem: Aļaskā būvē radiolokācijas stacijas, turp pārvieto desmitiem trieciena iznīcinātāju, Pentagons plāno izvērst reģiona jauna tipa vienības – daudzdomēnu grupas. Savelk arī citus papildspēkus.

Norvēģija tagad dislocētas ASV stratēģiskās aviācijas lidmašīnas, vairākas iekonservētas jūras kara bāzes netālu no Krievijas robežām atkal plānots atvērt un atsākt ekspluatāciju.

13
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Krievija, NATO
Pēc temata
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs
Neredzamā patruļa: Krievijā izstrādāts nirstošais kuģis
Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

Arī bērni slimo ar Covid-19: infekcionisti bīstas no skolu Dziesmu svētkiem

0
(atjaunots 17:53 22.04.2021)
Bērni bieži vien smagi pārcieš Covid-19, taču Dziesmu svētku laikā viņiem būs grūtāk nekā pieaugušajiem ievērot ierobežojumus.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Bērnu slimību speciālisti ļoti piesardzībi vērtē ieceri organizēt Skolēnu dziesmu un deju svētkus: bērniem gribas būt kopā, taču tas ir tiešs vīrusa izplatības ceļš, paziņoja LSM.lv.

Šogad Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) hospitalizēti 64 bērni ar Covid-19. Otrdien, 20. aprīlī BKUS Infektoloģijas nodaļā ārstējās 4 bērni ar Covid-19. Viens no viņiem ir tikai mēnesi vecs. Viņam ir abpusējs plaušu karsonis.

"Bērni slimo, pašlaik ir četri karantīnas nodaļā, citā nodaļā ir meitenīte, kam ir ļoti smagas sekas. Mēs nevaram teikt, ka Covid bērniem nav smaga saslimšana. Mīts par vieglu Covid-19 bērniem ir tiešām mīts. Un daļai bērnu tas norit smagi," skaidroja BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.

"Mums ir 16 pacienti, kuriem ir multi sistēmu iekaisuma sindroms, ko saucam par Covid komplikācijām. Paiet viena, divas, četras nedēļas. Ir izslimots asimptomātiski. Un tad ir straujš veselības stāvokļa pasliktinājums. Augsta temperatūra, izsitumi," viņa piezīmēja.

Šonedēļ valdība noklausījās informāciju par iespēju šovasar organizēt XII Skolēnu dziesmu un deju svētkus. Galīgais lēmums par svētku formātu tiks pieņemts maija beigās. Likums paredz, ka Dziesmu svētki notiek Mežaparka Lielajā estrādē, taču tas šovasar nav iespējams.

Bērnu ārsti ar interesi noklausījušies ziņas par svētkiem.

"Tas, ko mēs šeit redzam, no epidemioloģiskā viedokļa, ir arī atrašanās kopā vienā transportā, ja jādomā, kā jāpārvietojas. Un ir jau arī sadzīve. Bērniem ir jāpaēd. Un jāatpūšas starp koncertiem. Bērniem pašiem par sevi ir grūti ievērot distanci. Īpaši, kad ilgi nav tikušies," sacīja Pavāre.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis norādīja, ka mazāki pasākumi skolēnu dziesmu svētkos varētu notikt pie 20 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc viņa domām, šāds rādītājs nozīmētu, ka risks būtu zems, taču, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, to nevarētu sasniegt pat vasaras otrajā pusē.

"Saprotams, ka risks palielinās, ja cilvēki atrodas blakus. Runa ir par bērniem, kuriem ir raksturīgs tas, ka viņi vēlas komunicēt, rotaļāties, svētku noskaņā viņi var piemirst epidemioloģiskos noteikumus," sacīja SPKC pārstāvis.

0
Tagi:
bērni, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Eksperimentālā" Eirovīzija: konkurss notiks ar skatītājiem