Tanki T-90 un T-80 un pašgājēju haubice Msta S

Absurda līgums: kāpēc Krievija vairs neziņo NATO par saviem tankiem

125
(atjaunots 13:47 24.06.2020)
Tanki, armijas bruņumašīnas, artilērija ar kalibru virs 100 mm, lidmašīnas un trieciena helikopteri. Dokuments par šī bruņojuma ierobežošanu Eiropā un droša militārā līdzsvara noteikšanu stājies spēkā 1992. gada 9. novembrī.

Līgumam par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem (CFE) Eiropā pievienojušās 28 Eiropas valstis, ASV un Kanāda. Uzbrukuma potenciāla samazināšanu kontrolēja inspektori. NATO paplašināšanās rezultātā Krievija kopš 2007. gada ir pārtraukusi pildīt līgumā paredzētās saistības. Par to, kā galvenais dokuments, kas garantē drošību Eiropā ir pārvērties par papīra strēmeli, — Andreja Stanavova materiālā, ko publicēja RIA Novosti.

Bloku paritāte

 

1990. gadā parakstītais līgums sadalīja bruņojuma un militārās tehnikas daudzumu Eiropā starp Varšavas līguma valstīm un NATO. Katram blokam bija atļauts dislocēt Eiropā ne vairāk kā 20 tūkstošus tanku, 30 tūkstošus bruņumašīnu, 20 tūkstošus artilērijas sistēmu, 6,8 tūkstošus kara lidmašīnu un 2 tūkstošus armijas helikopteru. Flangos militārās tehnikas skaits bija ierobežots ar 4,7 tūkstošiem tanku, 5,9 tūkstošiem bruņumašīnu un 6 tūkstošiem artilērijas sistēmu.

Taču CFE līgums savā sākotnējā variantā pat nepaspēja sākt darbu Padomju Savienības sabrukuma dēļ. Dokumentu nācās pārveidot un adaptēt vairs ne blokiem, bet atsevišķām valstīm un armijām. Jaunajā vienošanās versijā PSRS kvota tika sadalīta starp bijušajām republikām, turklāt Krievijai tika ļauts dislocēt ne vairāk kā 6,4 tūkstošus tanku, 11 480 bruņumašīnas, 6415 artilērijas sistēmas, 3450 lidmašīnas un 890 helikopterus.

9. maija Uzvaras svētku parāde Maskavā
© Sputnik / Grigoriy Sisoev

"Sākotnēji CFE novērsa grupējumu veidošanu pēkšņa trieciena izdarīšanai abiem blokiem, — aģentūrai RIA Novosti pastāstīja Ģeopolitikas problēmu akadēmijas prezidents ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs. — Mūs neapmierināja vairāki tā aspekti. Jomās, kur NATO bija priekšrocības, piemēram, no kuģu grupējumu viedokļa, viņi nepiekrita nekādiem ierobežojumiem. Turklāt līgums neattiecās uz jūras un gaisa bāzes spārnotajām raķetēm. Ar laiku sāka mainīties politika Krievijas jautājumā un izpaudās ASV vadītās alianses agresīvā būtība."

1995. gadā Krievija samazināja bruņojumu gandrīz līdz limitam, taču grūtības sagādāja grupējumi flangos. Daļēji traucēja kampaņa Čečenijā, kuras nolūkiem Ziemeļu Kaukāzā tika dislocēti papildu spēki. Šos jautājumus izdevās atrisināt līdz 1996. gadam, taču drīz vien radās citi problemātiskie aspekti.

Spēle vienos vārtos

 

Nepieciešamība kārtējo reizi pārskatīt dokumentu radās 90. gadu beigās, kad vairākas Austrumeirpoas valstis iestājās NATO. Tika aizliegts dislocēt trešo valstu militāro tehniku suverēno valstu teritorijā, bet Krievijas nacionālā kvota tika vēl mazliet "apšņāpta". Pie tam NATO saglabāja tiesības uzturēt Eiropā gandrīz tikpat lielus spēkus, kādus paredzēja līguma pirmā "bloku" versija.

"Šis dokuments vairs nav aktuāls, — atzimēja Krievijas Raķešu un artilērijas zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs. — NATO jau atrodas bijušās PSRS teritorijā. CFE vietā jānāk jaunam līgumam, taču Rietumi to nepieļaus. Patlaban alianses izplatīšanos uz Austrumiem Krievija var apturēt tikai liekot pretī tādu militāro spēku, ko bloks nespēs samalt. Viņi saprot tikai spēka valodu."

Ņemot vērā jaunās prasības, Krievija ierobežoja savus spēkus ziemeļrietumu virzienā (Pleskavas un Kaļiņingradas apgabali), izveda bruņotos spēkus no Moldovas un ratificēja līgumu. Savukārt NATO, gluži pretēji, uzņēma aliansē vairākas bijušā Varšavas līguma valsti un Baltijas valstis, kas neiesaistījās CFE. Vēl vairāk, ASV bāzes parādījās Bulgārijā un Rumānijā. Tādējādi bloka konvencionālā bruņojuma kopskaits Eiropā ir būtiski palielinājies un pārsniedzis jebkādas nospraustās robežas.

"Trauksmes signāls"

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš atzīmēja, ka situācija pasaulē ir kardināli mainījusies un galu galā tagad Krievija ir vienīgā valsts, kas pilda CFE noteikumus.

"Neviens NATO loceklis nepilda šo līgumu, un mēs nevēlamies izskatīties tā, it kā piedalītos absurda teātrī," — uzsvēra Lavrovs uzrunā Krievijas un NATO Padomes sēdē Oslo.

Pēc Ivašova domām, mūsdienās ir bezjēdzīgi no jauna radīt CFE vai izstrādāt jaunu vienošanos par bruņojuma samazināšanu, jo Eiropas valstis — NATO dalībnieces ir tikai "ASV vardarbīgās rusofobās politikas" instruments. To apstiprina fakts, ka alianses Apvienotos spēkus Eiropā visbiežāk komandē amerikāņu ģenerālis.

"Patlaban nav labākais periods Krievijas un ASV vai Krievijas un Eiropas attiecībās, lai noslēgtu jaunu līgumu. Iepriekšējais ir miris un necelsies augšām. Var no tā smelties zināmus principus, ierobežojumus karaspēku un smagās tehnikas koncentrācijas jomā, taču tikai pēc tam, kad eiropieši kļūs patstāvīgāki," — ir pārliecināts Ivašovs.

2007. gada jūnijā sasauktajā ārkārtas konferencē Krievija ierosināja iekļaut līgumā Baltijas valstis un samazināt NATO bruņojumu, taču šos grozījumus saskaņot neizdevās. Pēc tam 2007. gada 13. jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par CFE darbības pārtraukšanu no Krievijas puses.

Kopš šī brīža Krievija ir pārtraukusi informēt līguma partnerus par savas militārās tehnikas pārvietošanos un liegusi ārvalstu inspektoru piekļuvi bruņotajiem spēkiem. Vēlāk Krievija izstājās arī no CFE Kopējās konsultatīvās grupas. Šis solis radīja Francijas, Vācijas un Polijas bažas. "Veimāras formāta" tikšanās noslēgumā sagatavotajā paziņojumā ārlietu ministri nosauca šo soli par "vēl vienu trauksmainu Maskavas sūtītu signālu".

125
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO pastāstījis par alianses darbības virzienu
The Nation: ASV bez lieka trokšņa nogādā speciālo uzdevumu vienības pie Krievijas robežām
Global Research: 15 pazīmes, kas liecina, – NATO gatavojas karam ar Krieviju
Trešā pasaules kara loģistika: kāpēc Eiropu gatavo karam ar Krieviju
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņi nepamet Afganistānu

27
(atjaunots 21:19 22.11.2020)
Mūzika būs mūžīga – amerikāņi atkal izved savus bruņotos spēkus no ārvalstīm. Trampa administrācija oficiāli informēja par kontingenta samazināšanu Afganistānā un Irākā.

Pēc diviem mēnešiem Afganistānā paliks 2500 cilvēki (tagadējo 4 tūkstošu vietā), par pieciem simtiem saruks kareivju skaits Irākā (līdz 2500). Tiesa, iepriekš Tramps bija apņēmies jau līdz Ziemassvētkiem izvest no Afganistānas visus amerikāņus, tomēr bija skaidrs, ka tie ir tukši vārdi. Pat līgums ar talibiem paredz: amerikāņiem jāpamet Afganistāna līdz nākamā gada pavasara beigām, portālā RIA Novosti pastāstīja Pjotrs Akopovs.

Vai patiešām visa šī apņemšanās ir nopietna? Ameriāņi tik un tā neaizies – tagad skaitu samazina, pēc tam palielinās? Viņiem taču ir simtiem bāzu visā pasaulē (Vašingtona pat stāstīja, ka amerikāņu karavīri dislocēti 177 valstīs) ko nozīmē divu tūkstošu kareivju izvešana no divām islāma valstīm?

Tur jau tā lieta, ka tā nav tikai kontingenta samazināšana vien, tas ir priekšpēdējais solis ceļā, kas pieliks punktu ilgākajai militārajai operācijai mūsdienu vēsturē: amerikāņu karam Tuvajos Austrumos. Karš Afganistānā ilgst jau 19 gadus, un tā apogejā ASV kontingents sasniedza gandrīz 100 tūkstošus. Karš Irākā – 17 gadus, taču tas ir vērienīgāks, valstī bija līdz 250 tūkstoši tikai amerikāņu vien (vēl jau bija arī sabiedrotie). Jā, ASV prezidenti ne vienu reizi vien jau stāstījuši par militārās misijas beigām – gan Bušs, gan Obama, gan Tramps. Tomēr spēkus izvest pilnībā neizdodas. Kāpēc tā?

Vienkāršākā atbilde – tāpēc, ka nevēlas – nebūs pareiza. Kurš tad nevēlas? Tas pats Tramps gribēja vest amerikāņus mājup no Afganistānas, pat parakstīja "kapitulāciju", tas ir, līgumu ar talibiem (par lielām dusmām kolaboracionistiem Kabulā). Arī tagad pat nepilnīgi lēmumi rada sašutumu gan Vašingtonā, gan NATO.

Jau pirms Pentagona oficiālā paziņojuma republikāņu vairākuma līderis Senātā Mičs Makkonels klāstīja, ka "amerikāņu spēku ātra izvešana no Afganistānas tagad kaitēs mūsu sabiedrotajiem un iepriecinās tos, kas vēl mums ļaunu. (..) Tas atgādinātu amerikāņu pazemojošo aiziešanu no Saigonas 1975. gadā".

Neapmierināts ir arī NATO ģenerālsekretārs, sak, ASV un sabiedroto spēku pārlieku ātras izvešanas rezultātā "valsts atkal kļūs par teroraktu organizācijas platformu". Nav nekādas nozīmes tam, ka 19 gadus ilgā okupācijas spēku uzturēšanās ir labākais iemesls uzbrukumiem. Agrāk tos sauca par partizāniem, tagad – par teroristiem. Droši vien ģenerālsekretārs runā par 2001. gada 11. septembri – sak, ben Ladens organizēja uzbrukumu ASV, sēdēdams Afganistānas kalnos? Vai atmaksas uzbrukums Afganistānai ļāva ASV mazināt terorisma draudus? Vai, gluži pretēji, tie ir pieauguši, piemēram, Eiropā? Bet agresija pret Irāku un tās tālākais sabrukums ir veicinājuši mieru, vai tomēr noveda pie simtiem tūkstošu bojāgājušo un veselas karu virknes, ieskaitot karu Sīrijā un karu ar "kalifātu"?

Īpaši daiļrunīga tomēr ir Eiropas atlantistu reakcija, piemēram, Vācijā (no kuras Tramps jau paspējis izvest daļu amerikāņu kontingenta). Piemēram, raksts "Karaspēka izvešana no Afganistānas un Irākas – bezatbildīgs Trampa lēmums" Deutche Welle portālā. Propagandisks nosaukums un atbilstoši secinājumi:

"Amerikāņu bruņoto spēku nekoordinēta izvešana ir spļāviens sejā ASV sabiedrotajiem, it īpaši NATO, kas pēc 11. septembra, lai atbalstītu ASV, pirmo reizi izmantoja kolektīvās pašaizsardzības principu, kas nozīmē palīdzību sabiedrotajam militāra uzbrukuma gadījumā. Tagad ASV prezidents pārkāpj dzelžaino noteikumu – kopā sākt un kopā noslēgt operāciju, kopā ieiet valstī un kopā pamest to. NATO partneri misijā Afganistānā ir atkarīgi no ASV loģistikas. (..) Ja pati svarīgākā alianses locekle neievēro vienošanos, NATO nav nākotnes. Tramps izved spēkus pretēji viņa ģenerāļu un vadošo republikāņu padomiem. Baidenam būs vajadzīgi lieli spēki, lai pārskatītu tādu lēmumu. Pie tam līdz 20. janvārim vēl daudz kas var notikt. Pēc paziņojuma par karaspēka izvešanu vairs nav nekādu šaubu: Donalds Tramps burtiski ir gatavs iet pa līķiem, lai iztaptu saviem piekritējiem un saglabātu viņu simpātijas pēc savas prezidentūras beigām."

Lūk, kā: izvest spēkus – tas nozīmē "iet pa līķiem". Karš ir miers, miers ir karš. Ak jā, runa taču ir par to, ka Trampa bezatbildība novedīs tiktāl, ka pēc tam ASV būs spiestas bēgt no Afganistānas, tāpat kā no Vjetnamas, un ies bojā liels skaits lielisko amerikāņu karavīru? Tomēr "zaļās beretes" aizgāja no Vjetnamas labu laiku pirms Saigonas krišanas, un toreiz karā dzīvības zaudēja ne tikai 50 tūkstoši amerikāņu, bet arī desmitkārt vairāk vjetnamiešu (upuru skaits vēl joprojām nav zināms).

Janvārī Afganistānā paliks 2500 amerikāņu kareivju, taču līdz pavasara beigām viņiem visiem nāksies pamest valsti. Nevar palikt pat privāto militāro kompāniju darbinieki (tagad viņu skaits valstī sasniedz vismaz vairākus simtus). Ja amerikāņi, tas ir, Baidena jaunā administrācija pieļaus pārkāpumus ar izvešanas termiņiem, talibi atsāks karadarbību. Agri vai vēlu – drīzāk gan agri – viņi ieņems Kabulu un amerikāņi būs spiesti bēgt no Afganistānas tieši tāpat, kā viņi bēga no Vjetnamas.

Tomēr tā vairs nebūs Trampa vaina – vainīgi būs tie, kas vēlas pagarināt okupāciju, tie, kam nav svarīgas ne afgāņu, ne amerikāņu dzīvības, tie, kas nevēlas organizētu aiziešanu un līgumu izpildi. Tie, kas domā, ka var mūžam okupēt svešas valstis un nemana, ka ne okupants, ne partizāns vairs negrib karot. Vieni vēlas ātrāk aiziet, otri – ātrāk padzīt svešzemniekus, un tikai trešais spēks ir gatavs liet asinis. Un tam vairs nav nekāda sakara ne ar Ameriku, ne Afganistānu.

27
Tagi:
bruņotie spēki, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Politologs: ASV paliks Afganistānā, neskatoties uz skaļajiem solījumiem
Ko tad mums iesākt: Igaunija noraizējusies par ASV plāniem pamest Afganistānu
ASV neatskaitījās par 1,5 miljardu dolāru izdevumiem Afganistānā
Maskavas Kremlis

Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju

40
(atjaunots 21:11 22.11.2020)
Britānija sāk uzbrukumu Krievijai. Tiesa, to sauc par "pretuzbrukumu". Kārtējās Krievijai naidīgās kampaņas rezultātā noteikti tiks izdomātas jaunas, daudz izsmalcinātākas melu ziņas un nepamatotu pārmetumu virkne.

Patiesībā Krievijai jau sen vajadzēja pie tā pierast. Tomēr, šķiet, tagad Londonas dezinformācijas kampaņa iegūst absolūti jaunu līmeni – tajā sava loma būs armijai un speciālo uzdevumu vienībām, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Londona, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Tāds slēdziens nāk prātā, lasot avīzes The Times atklāsmes – atsaucoties uz anonīmiem avotiem valdībā, izdevums vēsta, ka Valdības sakaru centrs (Government Communications Headquarters, jeb GCHQ) "sāk uzbrukuma kiberoperāciju ar mērķi neitralizēt naidīgu valstu izplatītu propagandu pret vakcīnu". Skaidrojumi, ar ko avīze pavada šos paziņojumus, neatstāj ne mazākās šaubas: runa ir tikai par vienu valsti – par Krieviju.

Pie tam, spriežot pēc visa, tā ir vairāku britu specdienestu kopīga operācija. Pats GCHQ oficiāli veido Ārlietu ministrijas struktūru, pie tam Apvienotās izlūkošanas komitejas ietvaros cieši sadarbojas ar MI5, MI6 un Lielbritānijas militāro izlūkdienestu. Pie tam The Times vēsta, ka operācijā pret Krieviju piedalās 77. armijas brigāde – pirms 5 gadiem radīta kibervienība psiholoģiskajām speciālajām operācijām sociālajos tīklos un internetā. Spriežot pēc izmantot spēku mēroga, piesaistīti lieli resursi.

Visa šī grandiozā jezga it kā radusies sakarā ar "Krievijas dezinformācijas kampaņu pret britu koronavīrusa vakcīnu" – to pašu, kas vēl nav izstrādāta un, iespējams, galu galā nemaz netiks izstrādāta. Atgādināsim: šausmonīgā kampaņa, ko it kā esot uzsākusi Krievija, pastāv vienīgi iztēlē. Domājams, to izgudrojusi tā pati The Times redakcija, kas bez mazākajiem pierādījumiem apsūdzēja Maskavu par mēģinājumiem diskreditēt neesošo vakcīnu. Tagad tā nākusi klajā ar stāstu par "pretuzbrukumu" Krievijai. Tātad varam pieņemt, ka reiz tik solīdā avīze kļuvusi par speciālās operācijas elementu.

Protams, pagaidām mēs varam tikai minēt, ko Krievijai gatavo britu specdienesti. Tomēr The Times avotu īsais komentārs liecina, ka GCHQ gatavojas pielietot pret Krieviju instrumentus, ko Londona lika lietā pret ISIS* un "teroristisko propagandu". Centrs klāstīja, ka jau sen organizē kiberuzbrukumus pret interneta resursiem, kas, pēc viņu domām, saistīti ar islāmistiem, ieskaitot "Al Kaidu*". Tiesa, centrs pats atzina, ka tā esot tikai "aisberga virsotne".

Par to, kas ir "aisberga" pamatā, var spriest pēc vairākiem skandāliem ap dažām britu struktūrām, kas saistītas ar valstības pasūtījumiem ārvalstīs organizēto psiholoģisko operāciju jomā. Starp tiem bija arī vairākus gadus ar Britānijas un ASV valdībām saistītās pazīstamās PR kompānijas "Bell Pottinger" metožu atmaskošana. 2016. gada rudenī tās bijušie darbinieki pastāstīja, kā, izpildot Pentagona un CIP pasūtījumu, vairākus gadus nodarbojušies ar slepenām informatīvām operācijām Irākā.

Viņu pienākumos ietilpa melīgu videoierakstu, filmu, "ziņu" sižetu un pat ziepju operu izstrāde. Tiem bija jāizskatās kā autentiskam "arābu" produktam. Izmantojot "Al Kaidas*" propagandistu oriģinālos kadrus, britu reklāmisti ķepināja viltotus ierakstus, ko publikai pasniedza kā islāmistu teroristu filmas ar mērķi viņus diskreditēt. Grūti teikt, kāds bija viltojumu skaits, tomēr par darba mērogu liecina budžets – no 2007. līdz 2011. gadam tikai šai firmai vien samaksāja 540 miljonus dolāru. Savukārt Žurnālistu izmeklēšanas biroja dati rāda, ka Irākā strādāja vairāk nekā 40 tamlīdzīgas struktūras.

Galu galā pēc skandāliem "Bell Pottinger" bija slēgta. Tomēr tālākie notikumi demonstrēja, ka briti aktīvi izmanto tās pašas metodes, tikai ar citu firmu rokām. Piemēram, viens no galvenajiem britu valdības un specdienestu apakšuzņēmējiem jau trīs gadu desmitus ir firma "SCL Group" (bijusī Strategic Communication Laboratories), kuras specialitāte ir psiholoģiskās specoperācijas visā pasaulē. Tās darba metodes kļuva zināmas pēc skandāla ap tās meitas uzņēmumu "Cambridge Analytica".

Tās vadītāji atklāti atzina (viņiem ne prātā nenāca, ka saruna tiek slepus ierakstīta): "Ja mēs strādājam, mēs varam radīt viltotas lietotāju lapas vai interneta vietnes. Mēs tēlojam studentus, kuri strādā pie pētījumu projektiem universitātes vajadzībām, mēs varam tēlot tūristus. Iespēju ir daudz... Šajā ziņā mums ir plaša pieredze." Pie tam runa taču bija par SCL metodēm, tomēr mediji visā pasaulē uzbruka tās meitas uzņēmumam, pie tam tikai tāpēc, ka tā strādāja Donalda Trampa labā 2016. gadā. Galu galā "Cambridge Analytica" tika iznīcināta, tās mātes struktūra arī ziņoja, ka kompāniju slēdz. Tomēr periodiski izceļas skandāli, kas liecina: SCL atlūzas joprojām aktīvi piedalās valdības pasūtījumu izpildē Rietumos, tikai ar citiem nosaukumiem.

Iespējams, ka viņi vai ar viņiem saistītas personas tiks izmantoti arī jaunajā "vakcīnas kampaņā" pret Krieviju, ņemot vērā arī viņu bagāto darba pieredzi "Krievijas virzienā" Ukrainā.

Starp citu, pāris vārdi par Ukrainu. Iespējams, ka šīs valsts prezidenta Vladimira Zeļenska nesenā mīklainā vizīte MI6 galvenajā mītnē Londonā un slepenā tikšanās ar struktūras direktoru Ričardu Mūru zināmā mērā saistīta ar gaidāmo speciālo operāciju pret Krieviju. Pats Ukrainas vadītājs atzinās, ka tikšanās laikā runa esot bijusi par "pretošanos dezinformācijai un melu ziņām". Pēc tam no Augstākās radas tribīnes viņš publiski aicināja "melu un dezinformācijas radīšanas ekspertus" iesaistīties darbā, ko nospraudusi Londona.

Interesanti, kāpēc pieredzējušajiem britu speciālistiem psiholoģiskajās operācijās būtu ievajadzējusies Ukrainas palīdzība? Lieta tāda, ka "Bell Pottinger" metožu izmeklēšana parādīja: netīrajā melu radīšanas darbā ļoti nepieciešami valodas nesēji, kurā tiek izplatīta dezinformācija. "Al Kaidas*" viltoto ierakstu radīšanai tika piesaistīti līdz 300 cilvēki, kuru vidū lielākā daļa bija irākieši. Ja britu specdienesti nolēmuši izmantot tādas pašas metodes pret Krieviju, viņiem ļoti vajadzīgi zinoši krievu valodas nesēji. Skaidrs taču, kur tādus meklēt.

Tātad varam iezīmēt, ar kādām metodēm briti plāno uzbrukt Krievijai. Ja viņi nolēmuši izmantot to pašu tumšo operāciju arsenālu, ko viņi izmanto Tuvajos Austrumos, gaidāms, ka parādīsies viltoti video, ieraksti krievu valodā, provokatīvas publikācijas internetā, ko izmantos tālākām apsūdzībām pret Krieviju. Pie tam, spriežot pēc iesaistītajiem resursiem, plānots vērā ņemams mērogs. Tas jāpatur prātā.

Rietumu informācijas avoti apgalvo, ka tas notiek, lai neitralizētu Maskavas mēģinājumus "sēt šaubas par iespējām izstrādāt drošu vakcīnu pret koronavīrusu". Interesanti, ka nesen Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons parlamentā publiski pauda bažas par iespējām radīt vakcīnu. Pret Krieviju vērsto apsūdzību loģika liecina, ka viens "antivakcīnas kampaņas aģents" jau atklājies. Tikai Krievijai ar to nav ne mazākā sakara.

* Krievija un vairākās citās pasaules valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi

40
Tagi:
informācijas kari, viltus ziņas, Lielbritānija
Rīgā noritēja akcija pret masku valkāšanu, foto no arhīva

Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās

0
(atjaunots 09:58 24.11.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta stingrāku ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu ieviešanu Latvijā koronavīrusa izplatības dēļ.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Latvijā tiek apspriesta iespēja ieviest striktākus ierobežojumus ar mērķi apturēt jaunās koronavīrusa infekcijas izplatību. Kantar TNS aptauja Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem liecina, ka vienota viedokļa sakarā ar šādu pasākumu nepieciešamību sabiedrībā nav. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Jaunu ierobežojumu pretinieku tomēr izrādījās nedaudz vairāk. Gandrīz puse respondentu (48%) paziņoja ka nav vajadzības pastiprināt ārkārtējās situācijas režīmu, no tiem 20% ir stingri par to pārliecināti, vēl 28% drīzāk piekrīt tam, ka šādas nepieciešamības nav.

Vien nedaudz mazāk aptaujāto – 44%, – tieši pretēji, uzskata, ka valdībai ir jāievieš stingrāks epidemioloģiskais režīms, no tiem 19% paziņoja, ka tas noteikti ir nepieciešams, bet 25% drīzāk atbalsta šo variantu.

Katram desmitajam (8%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrais koronavīrusa vilnis Latvijā izrādījies krietni spēcīgāks par pirmo, un veselības aprūpes sistēmas resursi ātri izsīkst.

0
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus
Ko mēs gaidām? Ieviesiet totālu lokdaunu! Ārsts aicināja Latvijas premjerministru rīkoties
Latvijas veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums