Avīžu kaudze

Ukrainas diplomāts pieprasa slēgt simtiem preses izdevumu Eiropā

61
(atjaunots 12:15 26.11.2017)
Pirms ES un Austrumu partnerības valstu samita Krievijas kritiķi centās iekvēlināt kaislības ap East Stratcom darbību.

Ukrainas vēstnieks Eiropas Savienībā Mikola Točickis pieprasījis aizliegt ES teritorijā ne tikai RT un Sputnik ziņu resursus, bet arī "simtiem un pat tūkstošiem citu melīgu ziņu izdevumu", vēstīja interneta izdevums Eurobserver. Informāciju par to portālā Sputnik Igaunija publicēja Aleksejs Toms.

Eiropā labi pazīstams interneta izdevums Euobserver publicējis rakstu, kura autors stāsta, cik ļoti Brisele nevēlas atvēlēt naudu cīņai ar "Krievijas propagandu". Cita starpā tajā norādīts, ka Maskava it kā ietekmējot ES ar mērķi kaitēt stratēģisko komunikāciju operatīvās grupas (East Stratcom Task Force) darbam. Padodoties šim spiedienam no ietekmīgā krievu diplomāta Andreja Keļina puses, ES izvairoties no Stratcom budžeta palielināšanas.

Lai apstiprinātu savus apsvērumus, Euobserver autors intervējis Ukrainas vēstnieku Eiropas Savienībā Mikolu Točicki. Diplomāta viedoklis izrādījies tik, maigi sakot, dīvains, ka, šķiet, apstulbinājis pat portāla žurnālistu Endrjū Termanu. Viņa nemainīgi Krievijai naidīgie uzskati un publikācijas Euobserver dažkārt izkropļo faktus un vārdus par labu autora viedoklim par realitāti.

Taču pat Retmans nav gājis tiktāl, lai pieprasītu ES "ierobežot vai aizliegt" Eiropā "Krievijas propagandisko izdevumu, piemēram, RT un Sputnik", kā arī "simtiem un pat tūkstošiem citu melīgu ziņu izdevumu, piemēram, avīzi Luxembourg Herald un viltotus kontus sociālajos tīklos.

Luksemburgas un Ukrainas attiecību noslēpums nav atklāts

Ukrainas vēstnieka prasību vēriena samulsinātais žurnālists Retmans uzskata par nepieciešamu likt pēdiņās spēcīgākos Mikolas Točicka izteicienus, — šķiet, viņam nekas nav iebilstams pret Luksemburgas Heraldu. Euobserver, protams, noklusē savas domas jautājumā par prasību slēgt "tūkstošiem Eiropas izdevumu" un — obligāti, obligāti! — Luxembourg Herald, taču zināms iespaids par to, ka intervija ar Točicki ir sirreāla, noteikti rodas.

Cita starpā vēstnieks Točickis paziņoja, ka Maskava cenšoties kaitēt grupas East Stratcom darbam tāpēc, ka tā traucējot "Eiropas vērtību sagraušanai paredzētās Krievijas propagandas" izplatīšanu. Tiesa, diplomāts nepastāstīja, vai šīm vērtībām atbilst ierosinājums aizliegt tūkstošiem "melus ziņu" izdevumu.

Portālam Sputnik Igaunija neizdevās noskaidrot, ar ko tieši Ukrainas un vēstnieka Točicka priekšā nogrēkojies klusais un rāmais izdevums Luxembourg Herald, kurš galvenokārt stāsta lasītājiem par dzimto Luksemburgu.

Brisele apšauba East Stratcom pastāvēšanas jēgu

Atgādināsim, ka grupas East Stratcom nodaļa nodarbojas ar "Krievijas nepatieso ziņu" "apgāšanu". Tieši East Stratcom vajadzībām trīskārt lielākas summas no ES budžeta pieprasīja ES "intelektuālie centri, tostarp arī "Igaunijas Starptautiskais aizsardzības un drošības centrs".

Euobserver informēja par Krievijas ĀM delegācijas ES lietās vadītāja Andreja Keļina un Austrijas ĀM Austrumeiropas nodaļas vadītāja Tomasa Maira-Hartinga tikšanos. Pie tam izdevums apgalvoja, ka runa bijusi par East Stratcom. Keļins sarunas gaitā esot atzīmējis, ka šīs grupas finansējuma palielinājums, kuras līdzstrādnieki, starp citu, nomināli pakļauti Mairam-Hartingam, var kaitēt Krievijas un Eiropas attiecībām.

Portāla Sputnik rīcībā nav informācijas par abu diplomātu sarunas saturu. Taču portālam labi zināma ar Ukrainu cieši saistītā East Stratcom darba "kvalitāte". Iespējams, arī Briseles domas par "Krievijas viltus ziņu" "atmaskošanas" efektivitāti nav īpaši augstas, tāpat kā par to, cik pamatotas ir apsūdzības pret Krievijas resursiem par tamlīdzīgu ziņu sagatavošanu. Domājams, tieši šīs šaubas, nevis Maskavas "spiediens" rada ES ieceri atturēties no papildu izdevumiem "kontrpropagandai" un pārorientēt Stratcom East darbību izglītojošā gultnē.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

61
Pēc temata
Krievijas vēstniecība Londonā asi atbildējusi medijiem par uzbrukumiem Krievijai
Krievijas ĀM pārstāve: viltus informācijas izplatīšanu par Krieviju atbalsta vairākas valstis

"Tas jādara tūlīt pat": par ko ASV sodīs Krieviju

20
(atjaunots 10:18 05.07.2020)
Nesen "civilizētajā pasaulē" izskanēja vērā ņemami ASV Kongresa locekles Nensijas Pelosi vārdi par to, ka pret Krieviju steigšus jāievieš jaunas sankcijas. To fonā – jauni koronavīrusa gadījumu skaita rekordi ASV.

Atgādināsim, ka Pelosi izteikusi sekoja vājprātīgajam stāstam par "Krievijas sazvērestību ar talibiem pret amerikāņiem". Galu galā noskaidrojās, ka tā nav par informācija, ko amerikāņu specdienesti saņēmuši no saviem avotiem, bet gan "secinājums, ko pēc talibu nopratināšanas" izdarījuši kaut kādi analītiķi – par to, ka kāds Krievijā kaut kādu iemeslu dēļ nolēmis talibiem, kuri jau ilgus gadus uzbrūk amerikāņu karavīriem, maksāt par amerikāņu karavīru slepkavībām (tikpat labi Krievija varētu maksāt afrikāņiem par bērnu dzemdēšanu), portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Pentagons un padomnieks nacionālās drošības jautājumos O’Braiens informēja, ka varenais slēdziens nav apstiprinājies, tāpēc par to savulaik pat neziņoja ASV prezidentam. Tāpat kā, acīmredzot, par virkni citu neapstiprinātu baumu un pieņēmumu, kuru saņemšana un apstrāde ir specdienestu tiešs pienākums.

Taču lieta tāda, ka Amerika vairs nedzīvo pēc normālas valsts ierastajiem likumiem ("Vašingtonā pašlaik notiek daudz neizskaidrojamu lietu" – tā situāciju korekti aprakstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs). Amerika dzīvo saskaņā ar nāvējošās iekšējās ažiotāzu kaujas likumu, kas formulējams īsi: "Nekādu likumu".

Tāpēc kodollielvalsts Pārstāvju palātas vadītāja, viena no pirmajām amatpersonām valstī, kas par savas ideoloģijas pamatos "liek" taisnīguma principus, uz nekādi neapstiprinātas "operatīvās informācijas" parādīšanos reaģē ar viennozīmīgu un praktisku politisko secinājumu: jāievieš sankcijas pret otru kodollielvalsti, pie tam tepat uz vietas.

Mediji, kuri iesvieda pašu informāciju sabiedriskajā telpā, nedomādami par tās ticamību, jau atmasko valsts prezidentu, sak, viņam "nepatīk, kad viņam ziņo ko sliktu par Krieviju". Tā ar jauniem faktiem, tā sakot, tiek pierādīta agrāk ne vienu reizi vien sakautā tēze "Tramps – krievu spiegs".

Tomēr uzmanība jāpievērš arī tam, kā amerikāņu mediji apstrādā otru "dienas jaunumu" – par to, ka ik dienas fiksēto Covid-19 gadījumu skaits valstī sasniedzis rekordu – virs 50 tūkstošiem.

Piemēram, autoritatīvais izdevums Huffington Post raksta:

"Dažus pēdējā uzliesmojuma iemeslus var izsekot līdz Piemiņas dienas svinībām maija beigās."

CNN:

"Trampa pretmasku krustakarš atgriezies, lai iekostu viņam."

The New York Times:

"Aptaujas liecina, ka daudzi amerikāņu vīrieši masku uzskata par vājuma pazīmi, un prezidenta Trampa atteikšanās no maskas norāda, ka viņš to uzskata par vārgulības izpausmi."

Vai jums šķiet, ka šajos ģeniālās analītikas piemēros kaut kas ir palaists garām? Pareizi vien ir. Tajos nav ne vārda par to, ka kopš maija beigām pa visu Ameriku, nospļaudamies par sociālo distanci un ieteikumiem palikt mājās utt., milzu pūļiem apkārt staigā progresīvās un pareizās kustības Black Lives Matter pārstāvji un īsteno virkni dziļu socializētu darbību: demolē veikalus, aizdedzina ēkas, dauza mašīnas, slepkavo cilvēkus (pieticīgākās un nebūt ne pilnīgās aplēses rāda, ka patlaban uz BLM sirdapziņas ir vairāk nekā 25 līķi), krīt ceļos un mazgā kājas minoritātēm.

Simtiem tūkstošu, iespējams, pat miljoniem amerikāņu ir apņēmīgi metuši pie malas piesardzību un izturas tā, it kā nekāda koronavīrusa nebūtu. Visi neatkarīgie novērotāji norādīja, ka citāds rezultāts nemaz nav iespējams – tas novedīs pie ellīga slimības uzliesmojuma. Kad uzliesmojums sākās, izrādījās, ka ir aizliegts teikt par to patiesību.

Tāpēc progresīvie analītiķi lamā tautas toksisko vīrišķību (nepareiza tauta), Trampa bezatbildību Piemiņas dienā maijā un spītīgi nevēlas redzēt acīmredzamo iemeslu, kas ne tikai vīd acu priekšā, bet arī pūš taures un aizklāj debesis ar ugunsgrēku dūmiem.

Ko šajā kontekstā vajadzētu atzīmēt.

Patiesībā šķiet, ka abi šie piemēri ir vienas parādības – plašas un biedējošas – simptomi.

Īsumā to varētu nosaukt par "emocionālās drošības ideoloģiju". Tā paredz, ka pastāvēt var tikai tā loģika un fakti, kas nepārkāpj mērķa auditorijas emocionāko komfortu un atbilst tās uzskatiem.

Mērķa auditorijas acīs taču nav nekādas nozīmes jautājumam par to, cik idiotisks izdomājums ir ziņa par "krievu naudu par amerikāņu skalpiem". Nav svarīgs arī jautājums par to, kāda iemesla dēļ patiesībā Amerikā sācies jauns koronavīrusa uzliesmojums.

Mums ir darīšana ar kaut kādu šausmīgu Okama naža emo-viariāciju:nav vajadzības meklēt jebkādu parādību patiesos traktējumus, ja ir emocionāli apmierinošs un pareizs traktējums.

Tāpēc "jebkurā sarežģītā situācijā vaino Krieviju un Trampu".

Tas ne velna neļaus atrisināt Amerikas reālās problēmas – bēdīgi slaveno pasaules hegemona statusa zaudējumu un nespēju pārvarēt pandēmiju.

Toties tas dāvās gandarījumu progresīvo spēku kareivīgajam spārnam un ļaus prezidenta pretiniekiem gāzt viņu no krēsla.

Starp citu, tas viss notiek valstī, ko dažs labs vēl joprojām uzstāda par piemēru Krievijai. Tomēr, spriežot pēc tautas balsojuma rezultātiem maģiskā frāze "kā Amerikā" Krievijā vairs tā īsti nedarbojas.

20
Tagi:
sankcijas, pandēmija, Nensija Pelosi, Black Lives Matter, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

82
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

82
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Krievijas Federācijas karogs

Krievijas ĀM stingri atspēkoja absurdos maldus par KF bruņojuma izmēģinājumiem

0
(atjaunots 11:02 05.07.2020)
Krievijas "Poseidon", "Burevestņik" un citiem ieročiem nav nekāda sakara ar incidentu. Krievijas ĀM norāda, ka pieņēmumi par bruņojuma izmēģinājumiem, kuri esot ietekmējuši radiācijas fonu Ziemeļeiropā, ir absolūti izdomājumi.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Krievijas ĀM stingri atspēkoja absurdos maldus par bruņojuma izmēģinājumiem, kuri esot ietekmējuši radiācijas fonu Ziemeļeiropā, vēsta RIA Novosti.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs norādīja, ka visi apgalvojumi par to, ka KF veiktie perspektīvo ieroču izmēģinājumi varējuši ietekmēt radiācijas fonu, ir absolūti nepamatoti. Diplomāts savā paziņojumā izteica loģisku pieņēmumu par to, no kurienes un ar kādu mērķi tamlīdzīga ziņa varējusi parādīties.

Jāatgādina, ka iepriekš medijos parādījās informācija: jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas teritorijā atmosfērā  fiksēta mazliet paaugstināta tā saucamās reaktoru izcelsmes radioaktīvo izotopu koncentrācija.

Vēlāk Visaptverošā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas Sagatavošanas komisijas izpildsekretārs Lassina Zerbo savā lapā Twitter publicējis karti, kurā atzīmēts rajons, kurā konstatēti radioaktīvie izotopi cēzijs-134, cēzijs-137 un rutēnijs-103.

Norādītais rajons ietver Baltijas jūru, Eiropas ziemeļu daļu un reģionu Krievijas rietumos Sanktpēterburgas rajonā. Atzīmēts, ka izotopi atrasti 22.-23. jūnijā.

Nīderlandes Nacionālais veselības un apkārtējās vides institūts (RIVM) uzskata, ka izotopi nākuši no Krievijas teritorijas. Tur pieļāva, ka kādas AES reaktorā Krievijā notikusi degvielas elementa dehermetizācija.

Taču Krievijas atomelektrostaciju operators "Rosenergoatom" norādīja, ka nekādi incidenti Ļeņingradas un Kolas AES nav fiksēti. Visas iekārtas darbojas ierastajā režīmā, iemeslu satraukumam nav.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka nav saņemta nekāda informācija par draudiem vai avārijas situācijām, kuru rezultātā valstī varētu augt radiācijas līmenis.

Šķita, ka jautājums ir izsmelts. Nekā nebija. Atradās spēki, kuri sāka izvērst sižetu. Rietumu mediji laida klajā pavisam muļķīgus pieņēmumus par to, ka radiācijas līmenis Ziemeļeiropā pieaudzis tādēļ, ka Krievija izmēģinājusi ieročus "Poseidon" un "Burevestņik".

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs stingri atspēkoja nepamatotos pieņēmumus – viņš tos kategoriski noliedz. Tamlīdzīgu informāciju diplomāts uzskata par propagandu un amerikāņu centienu elementu ar mērķi sēt bažas, it īpaši eiropiešu vidū.

Rjabkovs uzsvēra, ka no ASV puses iespējami arī tālāka līdzīga veida ziņu noplūde, kas attiecas uz Krievijas darbu kodolsavaldīšanas jomā. Pie tam to var nodrošināt gan anonīmas personas, gan augstu stāvoši ierēdņi.

Lieta tāda, ka amerikāņi apņēmušies atbrīvoties no bruņošanās savaldīšanas važām un nevēlas apstāties nekādu šķēršļu priekšā.

Interesanti ir arī tas, atzīmēja Rjabkovs, ka ASV ir informētas par Krievijas bažām, Maskava regulāri iesaka tām nodarboties ar perspektīvo bruņojuma sistēmu tēmu plašākā kontekstā, ņemot vērā virkni faktoru, kas ietekmē stratēģisko stabilitāti, pievēršot uzmanību amerikāņu perspektīvajām sistēmām, kas ārkārtīgi destabilizē situāciju.

Tomēr pagaidām, šķiet, adekvāta reakcija uz Krievijas ierosinājumiem nav sagaidāma.

0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu
Eksperts: Krievijas atbilde uz ASV aizsardzības stratēģiju būs negatīva
Kādu scenāriju izmanto ASV, lai demontētu bruņojuma kontroles sistēmu pasaulē