Kirstena Engelstada no Norvēģijas izdevuma Aftenposten spriež par Krimu un tās iedzīvotājiem. Materiālu pilnā apjomā pārtulkojis portāls InoSMI.
Šoruden es apmeklēju Krimu. Klausījos, ko vietējie iedzīvotāji stāstīja par 2014. gada pavasara notikumiem un par savu šodienas dzīvi. Lūk, pieci piemēri, kuri liecina par to, ka viņu versija atšķiras no mūsējās, rietumu versijas:
1. To, kas mums tiek pasniegts kā Krimas "Krievijas aneksija", vietējie iedzīvotāji dēvē par "atkalapvienošanos ar Krieviju".
2. No NATO un 100 ANO dalībvalstu viedokļa, 2014. gada referendums bija nelikumīgs saskaņā ar Ukrainas konstitūciju. Spriežot pēc Krimas politiķu teiktā, referendumā piedalījies 151 vērotājs no 23 valstīm, kā arī 1240 novērotāji no dažādām Krimas organizācijām. Viņu eksperti juristi atsaucas uz Ukrainas konstitūcijas 138.2 pantu un apgalvo, ka tautas referendums, atdalīšanās no Ukrainas un atkalapvienošanās ar Krieviju bija likumīgi pēc valsts apvērsuma Ukrainā 1998. gadā.
3. Saskaņā ar Rietumu apgalvojumiem Krimas šķiršanas no Ukrainas un atkalapvienošanās ar Krievijas Federāciju esot starptautisko tiesību normu pārkāpums.
Tomēr Rietumu ekspertu vidū nav vienprātības. Piemēram, norvēģis Pēters Ērebehs (Peter Ørebech), jurisprudences profesors, atsaucas uz ANO Statūtu 73. pantu, kurā teikts, ka starptautisko tiesību galvenais princips ir tautu suverenitāte. Viņš uzskata, ka tieši šā iemesla dēļ Krimas tautai pašai jānosaka savs liktenis, tai skaitā, jāizlemj, vai Krimas iedzīvotāji vēlas dzīvot neatkarīgā valstī vai atgriezties Krievijā, kuras sastāvā viņi bija līdz 1954. gadam. Tolaik Krimu "atdeva" Ukrainai, nejautājot tautas viedokli. Krimas politiķi apgalvo, ka tautas pašnoteikšanās tiesības nostiprinātas ANO Statūtu 1. pantā un apstiprinātas citos starptautiskos līgumos.
4. Rietumi apgalvo, ka elektroenerģijas padeves pārtraukšana Krimai (tur dzīvo aptuveni 2,5 miljoni cilvēku) no Ukrainas puses bija pilnīgi saprotama reakcija pēc tam, kad Krievija pārtrauca gāzes piegādes Ukraina pēc gadu ilgiem strīdiem par gāzes apmaksu.
Taču Ukrainas enerģētikas ministrs Vladimirs Demčišins jau 2015. gada 23. martā paziņoja, ka valsts pārtrauks pirkt Krievijas gāzi no 2015. gada 1. aprīļa, jo tā vairs nav vajadzīga. Kas notiktu, ja kāda valsts ziemas vidū pārtrauktu piegādāt elektroenerģiju pusei Norvēģijas iedzīvotāju? Krimā vairākus mēnešus ziemā iedzīvotājiem bija elektrība tikai dažas stundas dienā, turklāt, pateicoties improvizētiem risinājumiem.
5. Šī gada septembrī vienam Krimas tatāram piesprieda divu gadu cietumsodu par teroristisku darbību. Oktobrī tika arestēti vairāki tatāri par slaktiņu plānošanu. Helsinku komiteja un Rietumu mediji to pasniedz kā Krimas tatāru vajāšanu no krievu puses.
Tatāru augstākais reliģiskais līderis muftijs Emirali Hadži Ablajevs nesen paziņoja, ka tagad šos islāma radikāļus atbalsta minimāls Krimas tatāru skaits. Turklāt viņš izteica dziļu gandarījumu par tatāru stāvokļa uzlabošanos pēc atkalapvienošanās ar Krieviju, un tas attiecas arī uz reliģiskā kulta kopšanu, kompensācijas programmu par īpašumu, ko viņi zaudējuši 1944. gada deportāciju laikā, medijiem, pārvaldīšanu un Krimas tatāru valodas ieviešanu, kā vienu no trim oficiālajām valodām izglītības sistēmā.
Šie pieci piemēri rāda, ka konflikts Krimas dēļ ir daudz sarežģītāks nekā mūsu vienvirziena Rietumu uztvere. Vai patiešām arī mēs esam kļuvuši par propagandas upuriem?
Un vai mēs to apzināmies?
Dokumenta galvenā tēze – amerikāņu flotei jābūt stiprākajai Pasaules okeānā. Globālās kontroles mērķis – mierīga un sātīga dzīve amerikāņiem savā dzimtenē. Tomēr tekstā nepārprotami jūtama atklāta agresija pret citām valstīm. Ko iecerējuši admirāļi no Vašingtonas? Par to portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Amerikāņu flote ierauta ilgtermiņa konkurencē, kas apdraud ASV pilsoņu dzīves veidu un drošību, uzsver dokumenta autori. JKS vadība nedrīkst zaudēt ne minūti: vajag aktīvi strādāt, lai saglabātu spēku līdzsvaru ne tikai šajā desmitgadē, bet arī visa XXI gadsimta gaitā.
Galvenie konkurenti un globālā miera "pārkāpēji" – Krievija un Ķīna. Amerikāņu admirāļu ieskatā šīs valstis grauj brīvību jūrā, kas ilgu laiku devusi labumu visai pasaulei.
Maskava un Pekina pūlas "netaisnīgi kontrolēt" piekļuvi vērtīgiem resursiem jūrās aiz teritoriālo ūdeņu robežām, "iebiedē kaimiņus" un ar spēku uzspiež tiem savas pretenzijas", "tur tālās darbības raķešu tēmēklī svarīgākos ūdens ceļus".
Amerikāņiem šausmīgi nepatīk Krievijas uzsāktā mūsdienīgo raķešu kuģu un zemūdeņu, hiperskaņas raķešu un taktisko kodolieroču būve. Pentagons apgalvo, ka Krievijas flote aktivizējas visā pasaulē, izvērš spēkus aizvien tuvāk Savienoto Valstu krastiem. Tāpēc Krieviju vajagot "droši kontrolēt". Bažas raisa arī strauji augošā Ķīnas flote – pēc amerikāņu analītiķu domām, lielākā pasaulē. Pekina it kā met izaicinājumu Vašingtonai un tās sabiedrotajiem, rada aktuālākos draudus.
Vienlaikus atzīmēts, ka ASV ir jūras lielvalsts, tās uzplaukums un drošība ir atkarīgi no spējas saglabāt pārspēku jūrā. Šim nolūkam jāizpleš jūras kara spēki "katrā Pasaules okeāna nostūrītī". Amerikāņi joprojām peldēs un lidos visur, kur to pieļauj starptautiskās tiesības, un izvērsīs spēkus dažādos pasaules reģionos, lai apstrīdētu konkurentu "pārliekās ambīcijas jūrā" un nivelētu to militārās iespējas.
Piemēram, atomzemūdenes ar ballistiskajām raķetēm "aizsargā ASV no kodoluzbruuma", bet speciālo operāciju spēki "ir gatavi negaidot pārsteigt visstiprāko pretinieku". Admirāļi apgalvo, ka JKS esot spējīgi izsēdināt desantu kurā katrā krastā, lai atbalstītu sauszemes spēkus.
JKS "rīcībā ir visi līdzekļi, arī netradicionālie, kas nepieciešami agresijas savaldīšanai". Cita starpā runa ir par informācijas un kibernētiskajām tehnoloģijām un cita veida bruņojumu, kas ļauj uzbrukt no jūras, zem ūdens un no gaisa.
ASV lielu nozīmi mūsdienu konfrontācijā jūrā tuvākajos gados piešķir mākslīgajam intelektam. Admirāļi apgalvo, ka tādas sistēmas ir nodemonstrējušas efektivitāti un pārspēku cīņā, tāpēc flote modernizēsies un plaši tos izmantos. "Vitāli svarīgas" ir arī bezpilota jūras platformas. Tās nodrošinās priekšrocības izlūkošanā, novērošanā un cels flotes uzbrukuma iespējas. Līdz desmitgades beigām JKS kadriem jāprot pārliecinoši un saliedēti strādāt ciešā saiknē ar robotizētajiem aparātiem.
ASV JKS vadība uzskata, ka visu nosprausto plānu īstenošana prasa flotes pastiprināšanu un paplašināšanu. Vajadzīgs lielāks skaits atomzemūdeņu un kuģu ar plašām uzbrukuma iespējām. Pie tam jaunajiem kuģiem jābūt kompaktiem, kā, piemēram, Constellation klases perspektīvās fregates.
Pentagons neatteiksies arī no aviācijas bāzes kuģiem. Ts vēl joprojām ir JKS lepnums un galvenais spēka demonstrācijas instruments. Izcelta zemūdens spēku īpašā nozīme. Šajā jomā prioritāte piešķirta Columbia klases stratģiskajām atomzemūdenēm un daudzfunkcionālajām Virginia.
JKS vadība atzīst, ka ar vienu pašu tehniku tālu netiksi. Vajag rūpīgāk atlasīt kadrus, cita starpā - arī ar mērķi labāk izprast pretinieka izturēšanās nianses. Pēc admirāļu domām, jūrniekiem vajag ne tikai novērot un ātri reaģēt uz draudiem, bet arī "instinktīvi uzminēt pretinieka darbības, pateicoties dziļām zināšanām par noteiktās valsts pilsoņu mentalitātes īpatnībām".
"Gaidāmo konfliktu" scenāriji tiks izspēlēti mācībās uz visas zemeslodes – jo Galējiem Ziemeļiem līdz Klusā okeāna rietumu daļai. Piemēram, šogad ASV JKS organizēs plašas mācības vairākām aviācijas bāzes grupām ar desanta operācijām.
Tajās pirmo reizi tiks izmantotas nelielas taktiskās kibergrupas, kas izmanto jaunu uzbrukuma bruņojumu un informācijas resursus. Iepriekš admirālis Gildejs jau stāstīja, ka šo manevru mērogs būšot "neredzēts jaunākajā vēsturē".
Informācijas un digitālās tehnoloģijas ASV JKS stratēģijā ieņem galveno vietu. Bez tām karadarbība vairs nav iedomājama. "Cipari" risina visu, ļauj ātri un efektīvi vadīt cīņu uz jūras un sauszemes.
JKS uzskata, ka "ASV pretinieki plāno pārraut flotes aizsardzību ar milzīgu skaitu raķešu". Tāpēc Pentagons izmantos lielu skaitu stacionāro un mobilo izsekošanas sistēmu, zemūdeņu un jūras dronu radarus, pastiprinās kuģu un lidmašīnu aizsardzības iespējas. Pie tam plānots līdz ar konvencionālo bruņojumu tuvcīņā izmantot arī enerģētiskos ieročus.
Ziniet, bieži nākas dzirdēt, kā kritizē Saeimu par to, ka deputāti balso "automātiski" un pat miegā par visiem no valdības ienākošajiem likumprojektiem, jo paši nenieka nesajēdz. Pat neko daudz nediskutē. Sak, tāpēc valstī krītas likumdošanas procesa un tā rezultātā saņemto likumu kvalitāte.
Arī tautas kalpiem ir savas pretenzijas pret ministriem. Saeimas deputāts Ivars Zariņš debatēs par epidēmijas ierobežošanai parerdzētajiem pasākumiem valdībā izteicās, ka tā neciena parlamentu un apmētā ar aizkulisēs pieņemtiem lēmumiem – ko pameta, to ēd. Pēc viņa domām, parlaments ir pārvērsts par vīģes lapiņu.
Tagad aprunāsimies sīkāk par lapiņām un stiebriņiem. Cienījamie kritiķi, esiet reiz reālisti. Grozījumi mēdz būt likumdošanas aktiem visnotaļ specifiskās cilvēces zināšanu un pat zemapziņas nozarēs un jomās (runa, piemēram, ir par neseno aizliegumu tirgot zeķubikses ārkārtējās situācijas periodā).
Nesen, 7. janvārī valdība apstiprināja noteikumus par pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļām. Sarakstā iekļuvuši 60 augi un augu daļas, ko aizliegts izmantot pārtikas produktos.
Parasti vadībai un deputātiem nekas nav jādara – viņi vienkārši kopē Briseles iestrādes un šablonus. Tomēr te ir cits gadijums.
Dažādās valstīs aug dažādi augi! Tāpēc dalībvalstis bija spiestas pašas sacerēt visdažādākos tiesiskos aktus, lēmumus, sarakstus, principus, "labas prakses" ieteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē jautājumu.
Tas nav nekāds nieka jautājums. Ja valdība pieņems Nacionālo attīstības plānu 2020.-2050. gadiem, un tā izrādīsies katastrofāla kļūda un nepiepildāms sapnis, pēc 30 gadiem viņus neviens vairs pat nepieminēs. Ne plānu, ne valdību. Bet, ja kāds iedzīvotājs, kuru jau tagad ir pārāk maz, saindēsies ar kādām ziedlapiņām vai vīģes lapiņām, par to var sākties tiesas darbi.
Bet jūs gribat uzvelt tādu slogu deputātu plecos. Patiešām, nevar taču Saeimā dibināt speciālu Ēdamo un indīgo augu komisiju.
Zemkopības ministrijā noteikti ir speciālists. Iespējams, pat kāds sirms zintnieks, no senčiem mantojis slepenas zināšanas par to, ka burkāniem un kartupeļiem jāēd saknītes, bet rabarberiem, gluži otrādi, - lapas. Un par to, ka no zaļiem āboliem var gadīties caureja.
Starp citu, saknītēs un lakstos var būt visādas nelabas bioloģiski aktīvas vielas, tādas, ka fuga zivis ne blakus nestāv. Visādi terpenoīdi, tropāni, izohinolīni, piperidīni, steroīdi, alkaloīdi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi vai sirds glikozīdi, diterpeonīdi un feniletilamīna atvasinājumi un citi neapetītlīgi draņķi. No tādiem var gadīties saindēšanās, nelabums, galvas sāpes, nogurums vai gluži pretēji – uzbudinājums, aizsmakums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, pazeminars spiediens, blaugznas, neglīti plankumi uz ādas, siekalošanās un dzejošana, var trīcēt rokas un kājas (svētā Vita deja).
Vispār jau agrāk vectētiņi un vecmāmiņas mācīja bērniem, ko var bāzt mutē, ko – ne. Tagad gadžetu un sociālo tīklu dēļ paaudžu saikne ir pārtrūkusi, un valdība bija spiesta uzņemties agrāk tai neraksturīgas funkcijas. Varbūt nemaz tik slikti nav – no kurienes vectētiņam zināt, ka šitā saknīte satur proteolītiskos enzīmus, ka tevi jupis.
Tāpēc teiksim paldies mūsu valdībai. Ministri modri iekļāvuši melnajā sarakstā tādus Latvijai raksturīgus biotopus kā balanda, velnoga, čūskoga, driģene, maijpuķītes, velnābolus un tā tālāk. Vajag tikai vēl precizēt, vai aizliegums ēst maijpuķītes nav pretrunā Satversmei?
Atceros, bērnībā mēs metām līgumu vilkogai un tīruma gundegai – tai ar dzeltenajiem ziediņiem. Toreiz "trakajos totalitārisma laikos" PSRS valdībai bija nospļauties, tā risināja svarīgos industrializācijas, meliorācijas un kosmisko lidojumu uzdevumus. Apēd tu kaut visas maijpuķītes un gundegas apkaimē (turklāt padomju valstī bērniem ļoti trūka čipsu un košļeņu, tas tak ir labi zināms!).
Bet mūsējie, Latvijas valdība, spriežot pēc visa, paši apēduši vagonu driģeņu un izpīpējuši tonnu kaltētu maijpuķīšu, lai pieņemtu nosvērtu un viedu lēmumu! Paldies Dievam, ka vēl dzīvi palikuši!
Bet tagad, lūdzami, ejiet un netraucējiet mūsu ministru kabinetam darbā – tas risina daudz svarīgākas lietas.
Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai būs jānovērtē Lauksaimniecības akadēmijas pētījums, apmaksāts no Eiropas programmām Covid-19 apkarošanai. Pētījuma mērķis – radīt pārtikas paketes modeli silta ēdiena gatavošanai skolēniem, kad ēdināšana skolās nav pieejama.
Nē, ne jau kosmosā, lai arī visu skolēnu (vai vismaz izglītības ministres Šuplinskas) aizsūtīšana kosmosā atrisinātu milzum daudz problēmu. Pagaidām – ēdināšana mājās. Citādi vecākiem, pēc ministru domām, kovids izēdis pēdējās smadzenes un viņi aizmirsuši, kā barot savus skolas vecuma bērnus. Pieliks vēl zupā kādas nepareizas saknītes.
Nesen sociālajos tīklos vareni kritizēja tādus antikovida pētījumus, kam tikai pērn vien atvēlēti 5 miljoni eiro.
Ministrija mierina: pētījuma kvalitātes pārbaudei var piesaistīt neatkarīgos ārvalstu ekspertus. Proti, skolēnu pusdienu modeli novērtēs vēl rietumu eksperti. Un līdz tam brīdim varbūt arī epidēmija beigsies.
Atklāti sakot, tagad, kad daudz vecāki palikuši bez naudas piespiedu dīkstāves dēļ, zinātniekiem nāktos izdomāt kādu īpašu recepti, kādu "zupu no cirvja". Lai gan, piedodiet, cirvji, visdrīzāk gan ierakstīti kādā īpašā neapēdamu lietu sarakstā.
Viens no aizejošas nedēļas svarīgākajiem notikumiem bija 46. ASV prezidenta Džozefa Baidena inaugurācija. Gatavošanās darbi tai ritēja jau sen, tomēr gadījās arī pārsteigumi, piemēram, latvieši vētraini apspriež Bērnija Sandersa dūraiņus.
Diemžēl notikuši arī traģiski incidenti – 20. janvārī Madrides centrā atskanēja spēcīgs sprādziens.
Esam apkopojuši arī fotogrāfijas, kas atdod godu cilvēku vīrišķībai un prasmēm, arī kadrs ar alpīnistu Lai Či Vaju, invalīdu, kurš centās uzkāpt 320 metrus augstajā Nina tornī Honkongā. Šoreiz viņš sasniedza 250 metru atzīmi, un tas jau ir pārsteidzošs rezultāts.
Šie un citi fakti – mūsu fotolentē.
Indijas armijas karavīrs parādes mēģinājumā Ņūdeli, 18. janvāris
Indijas armijas karavīrs parādes mēģinājumā Ņūdeli, 18. janvāris
Policisti un protesta akcijas dalībnieks Vīnē, 16. janvāris
Bērni vizinās Stambulā, 18. janvāris
Orķestra Howard University Showtime priekšnesums pirms parādes par godu ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijai Vašingtonā, 20. janvāris
Donalds Tramps ar dzīvesbiedri pamet Balto namu, 20. janvāris
Meitene forografējas kopā ar cilvēku dinozaura tērpā Pasadinā, Kalifornijā, 15. Janvāris
Alpīnists Lai Či Vaju, invalīds ar paralizētām kājām centās uzkāpt 320 metrus augstajā Nina tornī Honkongā, 16. janvāris
Sieviete iet garām San Nicolas Tolentino kapiem Istapalapas pašvaldībā Mehiko, 15. janvāris
Islandes zirgs un Šetlandes ponijs rotaļās zirgaudzētavā Verhaimā netālu no Frankfurtes, 18. janvāris
Meitene pie pavērtām durvīm Gondaras pilsētā, Etiopija, 17. janvāris
Amerikāņu daiļslidotaji Mollija Česaneka un Jegors Jegorovs brīvajā programmā ASV čempionātā daiļslidošanā Lasvegasā, 16. janvāris
Ugunsdzēsēji traģēdijas vietā Madrides centrā, kur vienā no mājām notika sprādziens, 20. janvāris
Desmitiem krokodilu pamestā fermā Jordānas upes ielejā pie Petzaelas ciema Izraēlā, 18. janvāris
ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens ar dzīvesbiedri zvēresta laikā, 20. janvāris
Karogi Nacionālajā alejā pie Vašingtona pieminekļa par godu ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijai Vašingtonā, 18. janvāris
Ticīgie Kristīšanas ceremonijā Istras upē Piemaskavā, 19. janvāris
Etnas vulkāna izvirdums, 19. janvāris
Partijas "Ugandas Nacionālās pretošanās kustība" svin prezidenta Joveri Museveni uzvaru vēlēšanās, 16. janvāris
Valdības ēka guvusi bojājumus zemestrīcē Mamudžu, Rietumu Sulavesi, Indonēzija, 16. janvāris
Militārās mācības Irānā, 19. janvāris
Kaskadieris izpilda triku šovā "Nāves siena" gadatirgū Magh Mela festivālā Allahabadā, 20. janvāris
Pie tirdzniecības centra Pekinā, 18. janvāris
Bērni pārvietoto personu nometnē Idlibas provincē Sīrijā, 17. janvāris
Vīrietis pludmalē Aškelonā trešās izolācijas laikā Izraēlā, 18. janvāris