9. maija Uzvaras svētku parāde Maskavā

Cik liela ir Krievijas armija?

505
(atjaunots 09:23 22.11.2017)
Valsts prezidents Vladimirs Putins vēlas, lai bruņoto spēku skaits pārsniegtu miljonu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas, lai jau nākamgad valsts bruņoto spēku skaits pārsniegtu miljonu karavīru. Taču šī prezidenta prasība var slēpt gan Krievijas armijas priekšrocības, gan vājās puses, ko mēģina izvērtēt Damiens Šarkovs, kura rakstu publicējis ASV izdevums Newsweek. Materiālu pilnā apjomā pārtulkojis portāls InoSMI.

Krievijas prezidents parakstījis dekrētu, kas publicēts tiesiskās informācijas portālā. Tajā viņš devis rīkojumu palielināt valsts bruņoto spēku skaitu līdz 1 013 628 militārpersonām. Līdz 2018. gada janvārim bruņoto spēku štatam, ieskaitot civilo personālu, jāpārsniedz 1,9 miljonus cilvēku.

Faktiski šis dekrēts samazina Krievijas bruņoto spēku skaitu par 293 cilvēkiem – tāds mērķis bija nosprausts pērn, tomēr nav nekādu neatkarīgu faktu, kas apliecinātu: Aizsardzības ministrija šo mērķi ir sekmīgi īstenojusi. Jaunajā dekrētā minēti jauni dati, taču tajā nav informācijas par bruņoto spēku pašreizējo skaitu un skaidrojuma, kāpēc nepieciešamas izmaiņas. Nav skaidrs arī tas, kā aprēķināts konkrētais skaitlis.

Neatkarīgā analītiskā portāla Global Firepower rīcībā esošie dati liecina: šogad Krievijas regulāro bruņoto spēku skaits sasniedza 798 527 cilvēkus. Arī citi analītiķi ir secinājuši, ka Aizsardzības ministrijai nav izdevies izpildīt uzdevumu palielināt karavīru skaitu.

Februārī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku skaits vēl joprojām nav sasniedzis miljonu, taču minēja lielāku skaitu. Viņš informēja, ka Krievijas armijas skaits pārsniedzis 900 tūkstošus karavīru.

Konrāds Muzika (Konrad Muzyka), IHS Jane's analītiķis, kurš specializējies Eiropas un NVS bruņoto spēku jautājumos, oficiālajiem datiem neuzticas, taču atzīmēja, ka tādi cipari nepārsniedz Krievijas vajadzības. Pēc Krimas aneksijas (pēc Damiena Šarkova vārdiem – red.) un NATO pozīciju nostiprināšanās pie Krievijas robežām valsts veikusi reorganizāciju un palielinājusi vairākas vienības rietumu apgabalos, un šī iemesla dēļ bija nepieciešams lielāks karavīru skaits.

"Viņiem ir jāpieņem daudz jaunu cilvēku, un, pēc manām domām, ņemot vērā Krievijas dalību konfliktā Sīrijā un karu Ukrainā, sarukuma tempi ir saglabājušies vai pat pieauguši," – skaidro Muzika. Krievijā vēl joprojām darbojas karaklausības sistēma, neskatoties uz pašreizējo stratēģiju, kuras mērķis ir izveidot profesionālo armiju, piesaistot profesionālus karavīrus un līguma militārpersonas.

"Pirmkārt, cilvēki viņiem, protams, vajadzīgi flotē, — skaidro Muzika, atzīmējot, ka pašreizējā jūras kara tehnoloģiju modernizācija prasa profesionālu personālu, nevis jaunkareivjus. – Otrkārt, viņi vēlas papildināt ar jauniem spēkiem sauszemes spēkus. Viņi vēlas piesaistīt līguma militārpersonas Baltijas flotē un 11. armijas korpusā. Cilvēku trūkst arī 1. gvardes tanku armijā, kur nepieciešami vēl pāris tūkstoši cilvēku."

Visas šīs vienības dislocētas Rietumu kara apgabalā un kopš Maskavas un Rietumu attiecību krasās pasliktināšanās tās visas pastiprinātas, vai izveidotas no jauna, piemēram, tanku armija.

Cilvēku trūkums tiek uzskatīts par Krievijas bruņoto spēku biežajām neveiksmēm, piemēram, 2015. gada sešu mēnešu laikā avārijās cietušas sešas kara lidmašīnas.

Interneta portāla Mobilnije telekommunikaciji galvenais redaktors Leontijs Bukšteins
© Foto : из личного архива Леонтия Букштейна

Kārnegija fonda analīze liecina: neskatoties uz to, ka Krievijas militārā potenciāla pastiprināšanas pašreizējā programmā cipari, iespējams, ir pārspīlēti, taču tas nenozīmē, ka Krievijas bruņotie spēki zaudē spēku.

Daži bruņoto spēku veidi, piemēram, elitārie desantnieki (gaisa desanta vienības) kļuvuši par militāro stratēģiju neatņemamu elementu, ko Krievijas pārbauda militārajās mācībās. Šādu manevru laikā, piemēram, liela mēroga mācībās "Rietumi 2017", kas notika septembrī, Krievijas desantnieki apguva perimetra aizsardzības taktiku un pretošanos ienaidnieka uzbrukumam.

Tamlīdzīgu taktiku Krievijas karavīri izmantoja Krimā un, iespējams Ukrainas austrumos. Kārnegija fonda eksperti atzīmēja, ka liela nozīme šajā jomā ir ne tikai Krievijas karavīru spējām ātri rīkoties, bet arī "Krievijas augstajai – salīdzinājumā ar tās pretiniekiem – gatavībai izmantot militāros spēkus."

Priekšrocības Krievijai dāvā arī valsts prasme izmantot "pārsteiguma elementu", jo tas ļauj satriekt pretinieku un uz laiku atņemt viņam spēju rīkoties, – par to pērn rakstīja militārais analītiķis Aleksandrs Golcs.

505
Pēc temata
Krievijas BS Ģenerālštāba priekšnieks: NATO aktivitāte Baltijas jūrā ir pieaugusi
Krievijas artilērija
NATO GKS pavada Krievijas lidmašīnas pat ar ieslēgtiem transponderiem
"Krievijas iebrukums": internetā izsmietas amerikāņu F-15 un NLO sacīkstes

"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti

10
(atjaunots 11:16 24.09.2020)
Miglainās Albionas jūrniekus gaida grūts uzdevums: padarīt cīņasspējīgu Ukrainas degradējošo kara floti.

Nesenās vizītes gaitā Kijevā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs Ukrainas Jūras kara spēku karavīru treniņu starptautisko programmu. Viņaprāt, Ukraina ir jāpasargā no "Maskavas agresijas" un jāpanāk, lai tā spētu stāties pretī Krievijas Melnās jūras flotei. Vai tas ir reāli? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Sarūsējušais flagmanis

Volless pastāstīja, ka Ukrainas JKS kopā ar Lielbritāniju augšāmcels Kanāda, Dānija un Zviedrija. Atbalstu sniegs arī ASV un, iespējams, citas valstis. Ukraiņu jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēja amatu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Volles piebilda, ka jau tuvākajā laikā Melnajā jūrā ieradīsies britu kara "vimpeļi" kopīgām mācībām ar Ukrainu.

Grūti teikt, vai tāda godpilna misija karaliskajai flotei ir pa spēkam. Ukrainas JKS patlaban ir 27 kuģi, neskaitot vieglos kuterus un palīgkuģus. Tikai daži spēj pildīt kaujas uzdevumus. Jūlijā tīmeklī noplūda Ukraijas JKS vadības dokumenti par flotes  tehnisko stāvokli. Izrādījās, ka cīņai gatavi ir tikai seši "vimpeļi". Pārējiem inspekcija konstatējusi virkni trūkumu: artilērijas iekārtas un zenītraķešu kompleksi nefunkcionē, radiolokācijas un radio stacijas nestrādā, dzinēji miruši, korpusā vīd plaisas. Un tā tālāk.

Neviens nav apstiprinājis, ka dokumenti būtu autentiski, tomēr Ukrainas flotes bēdīgais stāvoklis vairs nav nekāds noslēpums. Pats jaunākais kuģis, JS flagmanis – fregate "Hetman Sagaidachniy" ūdenī nolaista 1992. gadā. Tai vairākkārt fiksēti bojājumi, un kuģis ilgu laiku pavadījios dokos.  Tīmeklī ir milzums fregates iekštelpu uzņēmumu. Redzams, ka tas ir vienkārši sarūsējis. Ukrainas Brunoto spēku, jūras kara un kuģu remonta infrastruktūras degradācijas rezultātā pat flagmani var tikai nosacīti saukt par cīņasspējīgu.

Pie tam "Hetman Sagaidachniy" ir vienīgais Ukrainas JS kuģis ar vismaz kaut kādām cīņas iespējām. Nepabeigtais raķešu kreiseris "Ukraina" joprojām rūsē Nikolajevskas kuģubūves rūpnīcas piestātnē. Pēc PSRS sabrukuma republika, kas reiz būvēja aviācijas būves kuģus, ir spējusi tikt galā tikai ar artilērijas kuteriem – flotes sastāvā tagad ir seši tādi mazuļi ar 38 tonnu tonnāžu katrs.

"Vilku bari"

Toties Ukrainas augstākās militārpersonas neskopojas ar draudīgām frāzēm. 2017. gadā ziņoja, ka tikšot radīta moskītu flote, kas spēs pielietot "vilku bara" taktiku. Komandieri plānoja, ka liels skaits bruņukuteru metīsies virsū Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem un tos pa vienam nogremdēs. Taču ne kutera bruņojums, ne jūrnieku prasmes nedod ne mazākās izredzes uz panākumiem – to apliecināja incidents Kerčas šaurumā 2018. gada 25. novembrī, kad divu bruņukuteru ekipāžas bez pretestības padevās Krievijas robežsargiem.

Galu galā pat augstākie Ukrainas JKS oficieri atzina: ar "vilku baru" Krievijai rīkli pārgrauzt neizdosies. 2019. gada martā Ukrainas JKS bijušais komandieris viceadmirālis Sergejs Gaiduks paziņoja, ka Ukrainas kuteri ir absolūti neaizsargāti pret Melnās jūras flotes pretkuģu raķetēm. Diezin vai stāvokli uzlabos 16 amerikāņu patruļas kuteri Mark IV, kuru pārdošanu Kijevai jūnijā apstiprinājā Valsts departaments. Ar 30 mm lielgabaliem flotes augšāmcelšanai būs par maz.

Tomēr zināmas iespējas Ukrainas kara flotei cīņā pret kuģiem ir. Jūnijā karavīri izmēģināja kompleksa "Neptun" spārnoto raķeti R-360. Mobilās krasta iekārtas sekmīgi trāpīja mērķos 80 km attālumā no krasta. 2020. gada 23. augustā "Neptun" oficiāli uzņemts bruņojumā. Izstrādātāji apgalvo, ka ar tā jaudu pietiks lai nogremdētu kuģi ar tonnāžu līdz 5 tūkstošiem tonnu, maksimālais darbības attālums – 300 km. Plānots radīt raķetes jūras un aviācijas versijas.

R-360 panākumi sagrozīja galvas Ukrainas militārpersonām. Ukraijas JKS komandieris Aleksejs Neižpapa ziņoja, ka ir gatavs sākt pilna mēroga karadarbību pret Krieviju un ar jaunajām raķetēm apšaudīt mērķus Sevastopolē un Melnās jūras flotes kuģus. Krievijas politiķi un eksperti viņa izteikumus raksturoja īsi – tukša lielīšanās. Ja kaut viens "Neptun" trāpīs mērķī, palaišanas rajonu pārklās "Kalibr" zalve.

Savās interesēs

Britu nodomi trenēt ukraiņu jūrniekus un organizēt kopīgas mācības izskatās visnotaļ dīvaini. Ukrainai nav ne kuģu, ne infrastruktūras, lai vismaz tuvotos Melnās jūras flotes cīņas iespējām. Jūras kara iespēju ziņā Krievija ir nesalīdzināmi pārāka. Tomēr eksperti uzskata, ka britu mērķi ir pavisam citādi un Ukrainas JKS līķi atdzīvināt plānots tikai uzmanības novēršanai.

"Lielbritānijas iniciatīva mācību kara darbības aktivizācijas jomā Melnās jūras akvatorijā iekļaujas vienā scenarijā – tā ir spriedzes zonu veidošana Krievijas robežu perimetrā, - radio Sputnik ēterā konstatēja Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksalndrs Žiļins. – Iedomājieties situāciju: tā saucamā Ukrainas kara flote, kas sastāv no metāllūžņiem, pēkšņi organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju. Tas nozīmē, ka Ukrainas JKS tiek izmantota piesegumam, jo nav iespējams izspēlēt daudzmaz efektīvu karadarbību ar Ukrainas floti."

Eksperts ir pārliecināts, ka briti, piesedzoties ar Ukrainu nodrošinās sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai turpinātu izlūkošanu Krievijas krastā savās interesēs un sava aizokeāna sabiedrotā interesēs. Bet Ukrainas JKS turpinās rūsēt un degradēt, līdz pārvērtīsies par "moskītu floti" uz piepūšamajām laivām.

10
Tagi:
flote, Ukraina, Lielbritānija
Pēc temata
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Rīgas domes vēlēšanas 2020

Latvietis nostājies "ņegru" pusē: etniskais jautājums ir pārāks par demokrātiju?

28
(atjaunots 18:11 23.09.2020)
Vai Latviju var uzskatīt par demokrātisku valsti, ja tajā ir nepilsoņi? Tādu jautājumu uzdevis Vācijā dzīvojošs latvietis.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Vācijā dzīvojošs latvietis nobalsojis vietējās vēlēšanās un nonācis pie skumīga secinājuma: Latviju nevar uzskatīt par demokrātisku valsti.

Pagājušajā nedēļā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē notika komūnu vēlēšanas. Tajās uzvarēja reģionā valdošā Kristīgi demokrātiskā savienība, rādītājus uzlaboja "zaļie" un zaudēja balsis Sociāldemokrātiskā partija. Taču Bonnā dzīvojošo Latvijas pilsoni Tomu Ancīti vēlēšanas uzvedināja uz pārdomām par politiku Latvijā. Viņš iegrima domās par cilvēkiem, kam nav balsstiesību valstī, kurā viņi dzīvo.

Savas pārdomas viņš publicēja Facebook.

"Lai arī esmu Latvijas, ne Vācijas pilsonis, man ir tiesības balsot Vācijā (un citās ES valstīs) gan vietējās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pateicoties manai ES pilsonībai. Arī ikviens Vācijas pilsonis var pārvākties uz Latviju un pēc sešiem mēnešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Iespējams, daudziem par to nav ne jausmas, taču, lai cik paradoksāli tas būtu, vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju nekad nav bijušas balsstiesības pašu valstī, lai arī šīs tiesības automātiski saņem jebkuras citas ES valsts pilsonis, pārvācies uz Rīgu.

Cilvēkus, kam atņemtas balsstiesības, sauc par "nepilsoņiem", Latvijas valdība viņiem piešķīrusi "citplanētiešu"pases. Faktiski viņi ir personas bez pilsonības, lai arī Latvijas valdība to noliedz.

Viņi nevar balsot vietējās vai visas Eiropas vēlēšanās – ne savā dzimtenē Latvijā, ne kādā citā pasaules valstī. Pret viņiem attiecināti vēl vairāk nekā 70 citi ierobežojumi, pārsvarā saistīti ar darbu valsts sektorā. Vēl vairāk, viņi netiek uzskatīti par ES pilsoņiem, tāpēc viņiem nav tiesību brīvi pārvietoties un strādāt jebkurā citā ES valstī.

No kurienes nākusi šī beztiesiskā cilvēku kategorija?

Kad Latvija kļuva neatkarīga no PSRS 90. gadu sākumā, valsts jaunie līderi sadalīja tās iedzīvotājus divās grupās – "vēlamie" un "nevēlamie".

Pirmajā grupā iekļauti cilvēki, kam bija Latvijas Republikas pilsonība pirms 1940. gada, un viņu pēcteči. Viņiem atļāva apmainīt padomju pases pret neatkarīgās Latvijas jaunajām pasēm (šajā grupā tika iekļautas aptuveni divas trešdaļas valsts iedzīvotāju).

"Nevēlamajiem", kuri bija ieradušies Latvijā pēc 1940. gada, un viņu pēctečiem radīja speciālu tiesisko statusu – "Latvijas nepilsonis" (šajā grupā bija aptuveni trešā daļa iedzīvotāju – apmēram 700 tūkstoši cilvēku). Lielākā daļa viņu vidū bija krievi, taču bija arī baltkrievi, ukraiņi, poļi, armēņi utt.

Tieskajam pamatam izmantoja tā saucamo "pārmantojamības doktrīnu": Latvija nav radīta no nulls pēc PSRS sabrukuma – tika atjaunota agrākā Latvijas Republika. Tā padomju pilsoņi, kuri ieradās Latvijas PSR no citām PSRS republikām padomju laikā, tika pasludināti par ārzemniekiem.

Dažus gadus vēlāk darbu sāka nepilsoņu "naturalizācijas" procedūra – viņi varēja saņemt pilsonību, ja pierādīs latviešu valodas zināšanas un pareizi atbildēs uz jautājumiem par Latvijas vēsturi (tas ir, piekritīs, ka PSRS to okupējusi).

Es vēl biju bērns, kad tika pieņemti tie vēsturiskie lēmumi. Neskatījos ziņas, nezināju likumus un, domāju, nesapratu, ko nozīmē "pilsonība". Taču es jau sapratu, ka cilvēki Latvijā runā dažādās valdās. Lielākā daļa runāja latviski, pārējie – krieviski, daudzi prata abas valodas. Tomēr šī starpība netraucēja saprasties un mierīgi dzīvot kopā – kā kaimiņi, dzīvesbiedri, draugi, radinieki un kolēģi.

Kad izaugu un sāku lasīt avīzes, noskaidroju, ka tik vienkārši nemaz nav. Uzzināju, ka krievvalodīgie ir citas šķiras cilvēki (lai arī tas neskanēja atklāti), ka viņi ir daudz sliktāki par latviešiem, ka viņu valodu nav vērts mācīties. Konstatēju, ka līdztekus ikdienas dzīvei pastāv cita joma: statusu un pasu sistēma, kas šķīra kaimiņus, dzīvesbiedrus, draugus, turviniekus un kolēģus.

Drīz pēc tam, kad saņēmu pats savu pirmo pasi, uzzināju, ka piederu pie privileģētās grupas. Man nebija jākārto eksāmens, jo mani vecāki piederēja pie "vēlamo" grupas.

Protams, uzzināju arī, kādi ir krievu un latviešu starpā valdošās spriedzes iemesli: okupācija, deportācijas, komunistiskā diktatūra un vēsturiskās pretenzijas.

Sociopolitiskā atmosfēra, kurā dzīvoju, ieskaitot politiķu-nacionālistu izteikumus, rakstus avīzēs, kas dēmonizēja krievvalodīgos, skolu izglītību un sabiedrisko viedokli – tas man palīdzēja izprast etnisko tiesību pārsvaru pār demokrātiskajām tiesībām.

Pagāja gadi, līdz spēju atbrīvoties no muļķīgajiem stereotipiem, ko man iekala, un uzzināt, ka īsti ir demokrātija.

Vēl daudz cilvēki Latvijā (starp "pirmās klases" pilsoņiem) ne tikai attaisno "nepilsoņa" statusa ieviešanu, bet arī pozitīvi vērtē tā tālāko pastāvēšanu. Cilvēki, kas runā par nepilsoņu diskrimināciju, sauc viņus par "prokrieviskiem", "Kremļa roku", "pretvalstiskiem" un tā tālāk (Krievijas valdība bieži kritizēja nepilsonību, tiesa, tāpat kā ES un ANO). Šajos "argumentos" nav intelektuālā elementa, tāpēc nav jēgas tos apspriest.

Citu argumentu pamatā ir mērķtiecība – "ja nepilsoņiem piešķirtu pilsonību, viņi balsotu par to vai citu partiju, un tas mainītu valsts politisko ainavu".

Var jau būt, ka tā ir patiesība. Taču lieta tā, ka tie ir atklāti nedemokrātiski izteikumi.

Kad mēs domājam par to, vai piešķirt tiesības kādai cilvēku grupai, ņemot vērā viņu "lietderību", mēs risinājām jautājumu par to, kas ir demokrātija. Vai tā patiešām ir labākā pārvaldes forma? Es esmu pārliecināts, ka tā ir, tāpēc tādi argumenti manās acīs ir bezjēdzīgi.

Vēl viens argumentu paveids ir atgādinājumi par to, ka naturalizācija vēl aizvien pastāv: "Daži nepilsoņi varēja naturalizēties, kāpēc citi nevar?", "Viņi vienkārši ir pārāk slinki, lai nokārtotu latviešu valodas eksāmenu."

Neiedziļināšos "naturalizācijas" sitēmas pazemojošajās niansēs un neskaidrošu, kāpēc tā nekad nav strādājusi (kopš 1995. gada naturalizējušies tikai 20% nepilsoņu; viņu skaita būtiskā lejupslīde ir saistīta ar iedzīvotāju skaita dabisko sarukumu un emigrāciju). Sākot tādu dialogu, tu automātiski legalizē "nepilsoņa" statusu. Tā mēs atgriežamies pie jautājuma: kas tie tādi "mēs" esam, kas var nosūtīt citus kārtot eksāmenu?

Un vēl viens jautājums: kāpēc patiesībā pirms trīsdesmit gadiem sākās revolūcija? Vai tā bija TIKAI nacionālā revolūcija? Cik daudzi no tiem, kas 90. gados izgāja ielās, pieprasīja demokrātiju, ieskaitot visus tās principus, priekšrocības un pienākumus? Cik daudzi vienkārši gribēja būt neatkarīgi no PSRS un nevarēja ne iedomāties, kas tā tāda ir – demokrātija?

Protams, tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai to apspriestu publikācijā Facebook.

Pat ja rīt visiem nepilsoņiem piešķirs pilsonību, nepilsonības sekas būs jūtamas vēl vairākas paaudzes.

Tomēr pagaidām, kamēr situācija ir tāda, kāda tā ir, es uzskatu, ka Latvijas prezidenta formulējums intervijā vienai vācu avīzei par protestiem Baltkrievijā ir dīvains. "Kā demokrātiskai valstij, mums jāparāda solidaritāte ar Baltkrievijas tautu, ka cīnās par demokrātiju un brīvām vēlēšanām," viņš teica.

Piekrītu, tas mums jādara. Protams, Latvijā ir virkne demokrātisku institūtu. Taču, manuprāt, ir nepareizi dēvēt to par demokrātisku valsti," viņš konstatēja.

28
Tagi:
nepilsoņi, Latvija
Pēc temata
Nevis Valsts valodas diena, bet Kauna diena: Levitam atgādina par nepilsoņiem
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Latvijas eksprezidents: nepilsoņiem dvēselē vēl dzīvo PSRS
Konovalovs

Cenšas izprovocēt KF kļūdu: eksperts par Abrams bataljonu Lietuvā

0
(atjaunots 11:31 24.09.2020)
ES un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Pieņemts lēmums par amerikāņu Lietuvā dislocētā kontingenta uzturēšanās termiņiem, informēja Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis. Sputnik Lietuva vēstīja, ka bataljons no ASV uzturēsies valstī no novembra līdz nākamā gada jūnija vidum. Karoblis apgalvoja, ka šis fakts nekādi neesot saistīts ar notikumiem Baltkrievijā.

Lietuvā dislocēto amerikāņu spēku galvenais uzdevums ir Krievijas provocēšana, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs.

Viņš norādīja, ka ASV kareivju klātbūtne Eiropā vienmēr būs kaitinošs faktors. Eiropas Savienība un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo, norādīja eksperts.

"Kā var samazināt spriedzi, ja burtiski pie Krievijas un Baltkrievijas robežām maršē amerikāņu bataljoni? Tas tiek darīts tīšām, ar provokāciju mērķi, lai tā pati spriedze būtu jūtama, lai Krievija, ko pastāvīgi cenšas izprovocēt, pieļautu kļūdu," uzskata eksperts.

Konovalovs uzsvēra, ka tas ir ASV militārā kontingenta Lietuvā galvenais uzdevums, NATO un ASV kopīgās politikas elements.

"Attieksme pret to fiksēta valsts dokumentos, kas attiecas uz Krievijas Bruņoto spēku izveidi. Rietumu virziena nostiprināšana tagad ir viena no prioritātēm, un tā attiecas uz ASV un to sabiedroto darbībām Eiropā. Tāda ir Krievijas atbilde," piezīmēja Sputnik sarunbiedrs.

Plānots, ka jaunā kontingenta sastāvā Lietuvā ieradīsies vairāk nekā 500 amerikāņu karavīri, tiks pārvietot aptuveni 25 tanki Abrams un aptuveni 30 bruņumašīnas Bradley. Tanku bataljons aizvietos nodaļu, kas kopš septembra sākuma dislocēta netālu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau augusta vidū norādīja, ka NATO "žvadzina kāpurķēdes" pie Baltkrievijas vārtiem, un pauda bažas par alianses augošo klātbūtni Lietuvā un Polijā. Toreiz NATO apgalvoja, ka karavīri atrodas netālu no Baltkrievijas robežas ar mērķi "novērst konfliktus un saglabāt mieru". Lukašenko deva rīkojumu pastiprināt aizsardzības pasākumus reģionā.

NATO, aizbildinoties ar augošo agresiju, būtiski paplašinājusi spēkus Baltijas reģionā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens nes lielākos draudus Krievijas drošībai un Maskava ir spiesta veikt adekvātus atbildes pasākumus.

Коновалов назвал цель переброски танкового батальона США в Литву
0
Tagi:
aizsardzība, ASV, Lietuva, Krievija
Pēc temata
Militārais eksperts: NATO dārgi maksās provokācija uz Baltkrievijas robežas
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
ASV aizvākušas tankus no Lietuvas: eksperts pastāstīja, kas sagaidāms Baltijā