Viltus ziņas

"Maskavieši ēd žurkas": kas Eiropā sacer melīgas ziņas par Krieviju

89
(atjaunots 13:02 21.11.2017)
Principā, ir skaidrs, kāpēc Nīderlandes valdībai aiz ausīm vilkt vārda brīvības reitingu savā valstī. Taču kāpēc Krievijas mediji no demokrātijas viedokļa jānostāda zemāk par Ukrainu, kur pēc Maidana jebkāda brīvība ir izmesta no galvas? Kāda tam jēga pašai Holandei?

Maskavieši tiktāl izbadējušies sankciju karā ar Eiropu, ka spiesti pāriet pie žurku gaļas. Jums šķiet, tie ir murgi? Protams. Taču lieta tāda, ka tamlīdzīgas muļķības par Krieviju regulāri raksta Nīderlandes vadošās avīzes. Tā ir valsts, ko bieži uzskata par vienu no līderiem pasaules preses brīvības reitingos. Apskaužami regulāri vietējie mediji sacer propagandiskas šausmenes par Krieviju, kas lielākoties biedē ar savu prastumu. Par preses brīvību Eiropā un Krievijā stāsta Vladimirs Korņilovs, RIA Novosti komentētājs.

Stāsts par "izsalkušajiem" maskaviešiem, kuri spiesti ēst žurkas, bija publicēts nevis kādā bulvāra avīželē, bet gan vienā no vadošajiem Holandes elites izdevumiem — De Volkskrant.

Vladimirs Barsegjans
© Sputnik / из личного архива Владимира Барсегяна

Milzīgais raksts bija veltīts šķietami nevainīgam faktam: Maskavā atklāts Dienvidkrievijas virtuves restorāns, kura ēdienkartē ir ne mazums delikatešu, tostarp arī nūtrijas gaļas ēdieni. Viss jau būtu labi, taču avīze pirmajā slejā lieliem burtiem ziņoja "Krievijā sāk ēst žurkas" (patiešām, nūtrijas bija nosauktas par žurkām). Rakstā dominēja doma par to, ka pēc Krievijas atbildes "Krimas sankcijām" – produktu kontrsankcijām vidējās klases pārstāvjiem Maskavā šausmīgi trūkst gaļas. Tā nu viņi, nabadziņi, tagad mokās ar "žurku gaļu".

Preses brīvības reitingi: "sekojiet naudai"

"Nu, vai daudzus maskaviešus redzējāt ielās, dzenājamies pakaļ žurkām, lai iestiprinātos?" – vaicāju holandiešu žurnālistam Ērikam van de Bekam. Viņš pasmējās: "Nē, un es nemaz necerēju ieraudzīt, kā maskavieši ķer žurkas, jo esmu ļoti labi informēts par situāciju, pateicoties šeit dzīvojošajiem draugiem no Holandes. Viņi man stāstīja, ka situācija nepavisam nav tāda, kā stāsta mūsu mediji."

Van de Beks ieradās Krievijā, lai piedalītos Eiropas Žurnālistu izglītības asociācijas konferencē, kas notika Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē. Tās galvenā tēma bija mēģinājums noskaidrot, kāda ir preses brīvības līmeņa reitingu starpība starp "demokrātisko" Nīderlandi un "totalitāro" Krieviju.

Piemēram, nesenais Freedom House reitings liecina, ka Holande un Zviedrija dala 2. vietu pasaulē mediju brīvības ziņā, bet Krievija ir tālu atpalikusi – tā ieņem 174. vietu. Cits labi pazīstams reitings, ko sastāda "Reportieri bez robežām", norāda, ka Nīderlande ieņem 5. vietu pasaulē, bet Krievija – tikai 148

Van de Beks uzskata, ka visi šie reitingi, maigi sakot, neatbilst patiesībai. "Tas ir negodīgs realitātes atainojums," – saka holandiešu žurnālists. Jautāts par tamlīdzīgas situācijas iemesliem, mans sarunbiedrs saka: "Sekojiet naudai. Paskatieties, kas maksā reitingu sastādītājiem, un jūs saņemsiet atbildi."

Labi zināms, ka skandalozās organizācijas Freedom House budžeta lauvas tiesu veido ienākumi no ASV valdības. Taču tā apgalvo, ka nesaņem valdības subsīdijas mediju brīvības reitinga sastādīšanai. Taisnību sakot, tā gluži nav. Nē, valdības nepiešķir naudu tieši šim proektam, taču viens no galvenajiem tā donoriem ir, piemēram, nevalstiskā organizācija Free Press Unlimited, ko finansē – kāds pārsteigums! — Nīderlandes ĀM. Dīvaini gan, ka šī valsts ieņem tik augstu vietu "neatkarīgajā" reitingā, vai ne?

Viens no galvenajiem Free Press Unlimited sponsoriem ir arī Zviedrijas Starptautiskā attīstības un sadarbības aģentūra, kas pasaulei pazīstama kā SIDA. Tā ir valdības struktūra, kas apgūst jaunattīstības valstu atbalstam piešķirtos līdzekļus no Zviedrijas budžeta. Kāds pārsteigums, ka arī Zviedrija līdz ar Nīderlandi ierindojusies 2. vietā tajā pašā reitingā, vai ne? Te nu bija – "neatkarība"!

Arī organizācijas "Reportieri bez robežām" donoru sarakstā ir milzum daudz Francijas valdības iestāžu, arī Eiropas Komisija un Eiropas Padome, tā pati zviedru SIDA un amerikāņu Nacionālais demokrātijas fonds (NED), ko tieši finansē ASV Kongress.

Tātad holandiešu žurnālista padoms "sekot naudai" noved pie viennozīmīga slēdziena: preses brīvības "neatkarīgie" reitingi ir ļoti ļoti atkarīgi no dažādu valstu viedokļa.

Krievijas demonizācija

Principā, ir skaidrs, kāpēc, teiksim, Nīderlandes valdībai vajadzētu "aiz ausīm" vilkt vārda brīvības reitingu valstī. Taču kālab būtu Krievijas mediji demokrātijas ziņā jānostāda zemāk nekā AAE vai tajā pašā Ukrainā, kura pēc Maidana ir aizmirsusi jebkādu brīvību? Kāpēc tas vajadzīgs Holandei?

Van de Beks atzīmē, ka pēdējos gados Holandē, tāpat kā visās rietumvalstīs sākta nepārprotama "Krievijas demonizācija", ko viņš salīdzina ar līdzīgu propagandisku kampaņu ar mērķi diskreditēt Irāku un Lībiju pirms militārajām operācijām pret tām. Nē, holandietis gan nedomā, ka Rietumi gatavojas iebrukumam Krievijā.

"Protams, viņiem divreiz jāpadomā, pirms iebrukt Krievijā," – saka Van de Beks. – Krievija nav nekāda Irāka. Gluži vienkārši tas ir izdevīgi no ieroču tirdzniecības pieauguma viedokļa. Tas ir izdevīgi NATO, jo tiem ir vajadzīgs ienaidnieks, un Krievija ir visērtākais kandidāts."

Cita starpā žurnālists atgādināja, ka avīzes NRC (viena no vadošajām avīzēm Holandē, kuras materiālos pastāvīgi tiek apspriesti "Krievijas draud") statūtos tieši norādīts, ka tā atbalsta NATO, turklāt "nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ", bet gan "ar mērķi saglabāt mieru un drošību Eiropā". Van de Beks norāda, ka avīzes redakcija formulējusi šo misiju jau kopš tās dibināšanas 1970. gadā un kopš aukstā kara laikiem tā nav mainījusies. 

Tātad, pēc žurnālista domām, ja jau avīzes ir spiestas atbalstīt NATO, bet pati alianse dēvē Krieviju par "savu galveno pretinieku", šo izdevumu žurnālistiem nav nekādas īpašas izvēles. Taču lasītāji, kuri sagremo Krievijai atklāti naidīgos holandiešu preses izteikumus, dažkārt pat nenojauš, kādi ideoloģiski ierobežojumi ir noteikti žurnālistiem.

Pēdējos gados Holandes valdība īpaši aktīvi strādā Krievijai naidīgā virzienā. Tā piešķīrusi 294 tūkstošus eiro spilgti izteikti antikrieviskas interneta vietnes "Logs uz Krieviju" (Raam op Rusland) radīšanai.

2013. gadā Nīderlandes valdība Ukrainā kļuva par galveno telekanāla Hromadske TV sponsoru. Telekanāls izveidojās par vienu no Kijevas Eiromaidāna un 2014. gada valsts apvērsuma ruporiem. Vēlāk noskaidrojās, ka Nīderlande sponsorē izdevumu "Novaja gazeta", kas nāk klajā Krievijā. Un tas viss notiek par holandiešu nodokļu maksātāju naudu!

Bet tagad iedomājieties, kas notiktu kaut vai tajā pašā Nīderlandē, ja Krievija sāktu finansēt kādu avīzi, kas kritiski noskaņota pret savas valsts valdību? Kad ieteicu Van de Bekam kaut uz mirkli iztēloties šādu situāciju, viņš bija šokēts. "Jā, tas ir labs jautājums, — pēc īsa mulsuma brīža viņš teica. – Man šķiet, Holandes valdība nevarēs pārmest Krievijai to, ko tā pati dara Krievijā. Protams, tādā gadījumā Nīderlandē sāksies īsta trako māja, taču tad vismaz Holandes sabiedrība uzzinās, ko viņu valdība dara ar tā saucamajiem "neatkarīgajiem" medijiem Krievijā."

Mīļākās – "revolūcijas" galvenais virzītājspēks

Kopā ar sarunbiedru, izskatot dažādus vājprātīgus rakstus par Krieviju, kas parādās Holandes presē, atcerējāmies avīzes De Telegraaf (lielākā avīze valstī) korespondentu Krievijā Pīteru Vaterdrinkeru, kurš reizi nedēļā ģenerē neticamus stāstus par dzīvi Maskavā un Pēterburgā. Pie tam gandrīz vienmēr stāstus pavada dialogi ar anonīmiem žurnālista paziņām.

Spriežot pēc viņu teiktā, visa Krievija dzīvo ar vienu vienīgu vēlmi – sarīkot "revolūciju". Vienu no saviem "stāstiem" Vaterdrinkers pat paskaidroja: sak, gaidāmās "revolūcijas" Krievijā galvenais virzītājspēks esot… Maskavas biznesmeņu mīļākās. Sak, cilvēkiem vairs nepietiek naudas, lai uzturētu "kreisās" meitenes (autors pat aprēķināja, ka šiem nolūkiem "nabadziņiem" nākas tērēt līdz 10 tūkstošus eiro mēnesī). Un ar tādām "reportāžām" no Krievijas Vaterdrinkers regulāri baro lasītājus Holandē.

Van de Beks tādu "žurnālistiku" skaidroja vienkārši: "Vaterdrinkers ir romānists. Viņš raksta daiļliteratūru. Un viņš to vienkārši ir sajaucis ar žurnālistiku." Lai nu tā būtu, bet tādu "romānistiku" drukā avīze ar lielāko tirāžu valstī. Un nez kāpēc tā neatļaujas drukāt tādas pašas "reportāžas" no citām pasaules valstīm.

Pavisam nesen iepriekšminēto avīzi NRC satricināja nopietns skandāls. Noskaidrojās, ka tās korespondents Ķīnā Oskars Harshahens vienkārši izdomājis intervijas, sarunbiedrus un citātus, pasniedzot to visu kā "reportāžas". Bet kāpēc tad tamlīdzīgas lietas ir atļautas tikai no Krievijas? Taču viņa noslēpumu izpauda ķīniešu tulkotājs – viņš publicēja pieredzējušā holandiešu "žurnālista" melīgo ziņu sīku analīzi. Galu gala avīze bija spiesta atvadīties no sava korespondenta un atvainoties lasītājiem.

Daiļrunīgs stāsts. Tas patiešām liecina par holandiešu mediju fantastisko "brīvību" – viņi var uzdrukāt jebkuru romānu vai pasaku un nodēvēt to par "žurnālistiku".

Van de Beks uzskata, ka šis skandāls, tāpat kā Krievijai naidīgie melīgie stāsti liecina par nopietnu krīzi Holandes žurnālistikā. Taču De Telegraaf korespondenta Vaterdrinkera daiļrades brīvība liecina par ko citu: "Viņš ir labs piemērs tam, kāda preses brīvība valda Krievijā mūsdienās, jo viņš joprojām šeit strādā ar visiem viņa stāstiem."

89
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
Šadurskis: mītiņu pret izglītības reformu iedvesmojusi Krievijas propaganda
Krievijas liberāļu un Rietumu propagandas lielā cīņa
Skolēnus Lietuvā apsūdz par līdzdalību "Krievijas propagandā"
Politico paziņojis, ka "Krievijas propaganda" iznīcina ASV armiju
ES citādi domājoši cilvēki tiek uzskatīti par "krievu propagandas" pazīmi
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

79
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

79
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

0
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

0
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ