Izpostīta māja Sīrijas pilsētā Araka

ASV koalīcija uzstādījusi civiliedzīvotāju slepkavību rekordu

26
(atjaunots 15:48 20.11.2017)
ASV mediji skaļi paziņo, ka Donalds Tramps cīņā pret ISIS jau nogalinājis lielāku skaitu civiliedzīvotāju nekā Obama.

RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Laikā, kad ASV delegācija ANO pauž neapmierinātību par veto, ko Krievija noteica viņu ierosinātajai Drošības padomes rezolūcijai, kas nosoda Sīrijas prezidentu Bašaru Asadu, lielākie amerikāņu izdevumi sākuši atklāti rakstīt par tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuri gājuši bojā koalīcijas operācijās pret ISIS, rakstā RIA Novosti vēsta komentētājs Avigdors Eskins.

Jāsaka, ka viss sākās jau vasarā, kad žurnāls Newsweek laida klajā rakstu "Tramps cīņā ar ISIS jau nogalinājis vairāk civiliedzīvotāju nekā Obama". Atsaucoties uz avotiem Lielbritānijā, žurnāls vēsta, ka no 2014. gada oktobra līdz 2017. gada vasarai ASV vadītās koalīcijas cīņā pret teroristiem bojā gājuši vairāk nekā pieci tūkstoši mierīgo iedzīvotāju.

Publikācija nepārprotami vērsta pret ASV prezidentu Trampu – raksta autors uzsvēra, ka "pēc Obamas aiziešanas koalīcijas darbības kļuvušas vēl asākas" un nonākušas līdz nekontrolējamai vardarbībai.

Newsweek publikācija lika pamatus akadēmiski nesteidzīgai diskusijai par ASV armijas darbībām, toties raksts "Nesarēķinātie", ko pagājušajā piektdienā publicēja NewYork Times, sacēla vētru.

Kā jau klājas mūsdienīgajiem liela apjoma vēstījumiem, raksta pamatā ir stāsts par to, kā Mosulas iedzīvotājs Basims Raza zaudējis visu ģimeni ASV GKS uzlidojumā pilsētai. Pats Basims iepriekš vairākus gadus dzīvojis ASV, un viņa tuvinieks ir pasniedzējs Jēlas universitātē.

Tā nu viņa traģiskais stāsts kļuva par pretkara ēsmu līdzīgi rakstiem, kuri veidoja žurnālistisko kampaņu pret karu Vjetnamā.

NYT izmeklēšanā noskaidrojies, ka militārajās darbībās pret ISIS un citiem teroristiem Irākā un Sīrijā amerikāņi un viņu sabiedrotie izdarījuši 27 500 uzlidojumus. ASV komandcentra sabiedrisko sakaru pārstāvis Irākā Šeins Haifs sarunā ar NYT apgalvoja, ka koalīcija dara visu iespējamo, lai uzbrukumi teroristiem būtu maksimāli precīzi.

Amerikāņu koalīcijas oficiālie dati liecina, ka tikai 89 no 14 tūkstošiem uzlidojumu Irākā skāruši civiliedzīvotājus. Taču amerikāņu profesionālo žurnālistu "vietējā pārbaude" (Irākas ziemeļos viņi apmeklējuši 150 uzlidojumu vietas) liecina, ka "uzbrukumi no gaisa nebūt nav tik precīzi, kā tos cenšas aprakstīt".

"Esam konstatējuši, ka katrs piektais koalīcijas uzbrukums aiznesis civiliedzīvotāju dzīvības, – raksta žurnālisti. – Tas ir, trīsdesmit vienu reizi biežāk, nekā ziņo BBC pārstāvji."

Situācija Sīrijā
© Foto : Александр Пушин / ВГТРК

Taisnības labad atzīmēsim: teroristi aktīvi izmanto mierīgos iedzīvotājus "dzīvajam vairogam". Ar to pastāvīgi saskaras arī Sīrijas armija (atsauksim atmiņā, kādu histēriju rietumu mediji sacēla ap kaujinieku padzīšanu no Alepo). Ar to saskārušies arī Izraēlas bruņotie spēki operācijās Gazas sektorā. Šī dilemma parādās ik reizi, kad teroristi sāk apšaudes no slimnīcu un mošeju logiem, apšauda karaspēka pozīcijas no bērnudārzu teritorijas. Atbildes uzbrukumos iet bojā nevainīgi cilvēki, jo tieši tāpat viņi ies bojā, ja uzbrukums nenotiks.

Tomēr pat Krievijas bumbvedējiem rietumu mediji nav pārmetuši tik lielu skaitu upuru, kā tagad – "savējiem". Tas liecina par to, ka amerikāņu operācijas gaitā patiešām nav ne runas par jebkādu rūpīgu aprēķinu un bažām par civiliedzīvotāju likteni. Iespējams, viņi cerējuši, ka "PR visu piesegs".

Mēs redzam, kā amerikāņi līdz ar saviem sabiedrotajiem centīgi meklē jebkuru skabargu Krievijas GKS operācijās Sīrijā. Taču, iespējams, pienācis laiks pamanīt baļķi paša acī un gūt mācību pašiem no savām kļūdām?

26
Pēc temata
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
Britu specdienests noklusē mierīgo iedzīvotāju slepkavības Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Donalds Tramps nolēmis pārtraukt Sīrijas opozīcijas apbruņošanu
ASV koalīcijas Militāro gaisa spēku apšaudes rezultātā Sīrijas ciematā bojā gāja 9 mierīgie iedzīvotāji
ASV kara flote

"Atklājuši rajonus": kurp pavērsusi ieročus ASV kara flote

36
(atjaunots 16:38 22.01.2021)
"Savaldīt un uzvarēt" – tā ASV JKS štāba priekšnieks admirālis Maikls Gildejs prezentēja "Navigācijas plānu" tuvākajiem desmit gadiem.

Dokumenta galvenā tēze – amerikāņu flotei jābūt stiprākajai Pasaules okeānā. Globālās kontroles mērķis – mierīga un sātīga dzīve amerikāņiem savā dzimtenē. Tomēr tekstā nepārprotami jūtama atklāta agresija pret citām valstīm. Ko iecerējuši admirāļi no Vašingtonas? Par to portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Konkurenti

Amerikāņu flote ierauta ilgtermiņa konkurencē, kas apdraud ASV pilsoņu dzīves veidu un drošību, uzsver dokumenta autori. JKS vadība nedrīkst zaudēt ne minūti: vajag aktīvi strādāt, lai saglabātu spēku līdzsvaru ne tikai šajā desmitgadē, bet arī visa XXI gadsimta gaitā.

Galvenie konkurenti un globālā miera "pārkāpēji" – Krievija un Ķīna. Amerikāņu admirāļu ieskatā šīs valstis grauj brīvību jūrā, kas ilgu laiku devusi labumu visai pasaulei.

Maskava un Pekina pūlas "netaisnīgi kontrolēt" piekļuvi vērtīgiem resursiem jūrās aiz teritoriālo ūdeņu robežām, "iebiedē kaimiņus" un ar spēku uzspiež tiem savas pretenzijas", "tur tālās darbības raķešu tēmēklī svarīgākos ūdens ceļus".

Amerikāņiem šausmīgi nepatīk Krievijas uzsāktā mūsdienīgo raķešu kuģu un zemūdeņu, hiperskaņas raķešu un taktisko kodolieroču būve. Pentagons apgalvo, ka Krievijas flote aktivizējas visā pasaulē, izvērš spēkus aizvien tuvāk Savienoto Valstu krastiem. Tāpēc Krieviju vajagot "droši kontrolēt". Bažas raisa arī strauji augošā Ķīnas flote – pēc amerikāņu analītiķu domām, lielākā pasaulē. Pekina it kā met izaicinājumu Vašingtonai un tās sabiedrotajiem, rada aktuālākos draudus.

Vienlaikus atzīmēts, ka ASV ir jūras lielvalsts, tās uzplaukums un drošība ir atkarīgi no spējas saglabāt pārspēku jūrā. Šim nolūkam jāizpleš jūras kara spēki "katrā Pasaules okeāna nostūrītī". Amerikāņi joprojām peldēs un lidos visur, kur to pieļauj starptautiskās tiesības, un izvērsīs spēkus dažādos pasaules reģionos, lai apstrīdētu konkurentu "pārliekās ambīcijas jūrā" un nivelētu to militārās iespējas.

Flotes pastiprināšana

Piemēram, atomzemūdenes ar ballistiskajām raķetēm "aizsargā ASV no kodoluzbruuma", bet speciālo operāciju spēki "ir gatavi negaidot pārsteigt visstiprāko pretinieku". Admirāļi apgalvo, ka JKS esot spējīgi izsēdināt desantu kurā katrā krastā, lai atbalstītu sauszemes spēkus.

JKS "rīcībā ir visi līdzekļi, arī netradicionālie, kas nepieciešami agresijas savaldīšanai". Cita starpā runa ir par informācijas un kibernētiskajām tehnoloģijām un cita veida bruņojumu, kas ļauj uzbrukt no jūras, zem ūdens un no gaisa.

ASV lielu nozīmi mūsdienu konfrontācijā jūrā tuvākajos gados piešķir mākslīgajam intelektam. Admirāļi apgalvo, ka tādas sistēmas ir nodemonstrējušas efektivitāti un pārspēku cīņā, tāpēc flote modernizēsies un plaši tos izmantos. "Vitāli svarīgas" ir arī bezpilota jūras platformas. Tās nodrošinās priekšrocības izlūkošanā, novērošanā un cels flotes uzbrukuma iespējas. Līdz desmitgades beigām JKS kadriem jāprot pārliecinoši un saliedēti strādāt ciešā saiknē ar robotizētajiem aparātiem.

ASV JKS vadība uzskata, ka visu nosprausto plānu īstenošana prasa flotes pastiprināšanu un paplašināšanu. Vajadzīgs lielāks skaits atomzemūdeņu un kuģu ar plašām uzbrukuma iespējām. Pie tam jaunajiem kuģiem jābūt kompaktiem, kā, piemēram, Constellation klases perspektīvās fregates.

Pentagons neatteiksies arī no aviācijas bāzes kuģiem. Ts vēl joprojām ir JKS lepnums un galvenais spēka demonstrācijas instruments. Izcelta zemūdens spēku īpašā nozīme. Šajā jomā prioritāte piešķirta Columbia klases stratģiskajām atomzemūdenēm un daudzfunkcionālajām Virginia.

Digitālā joma un lāzeri

JKS vadība atzīst, ka ar vienu pašu tehniku tālu netiksi. Vajag rūpīgāk atlasīt kadrus, cita starpā - arī ar mērķi labāk izprast pretinieka izturēšanās nianses. Pēc admirāļu domām, jūrniekiem vajag ne tikai novērot un ātri reaģēt uz draudiem, bet arī "instinktīvi uzminēt pretinieka darbības, pateicoties dziļām zināšanām par noteiktās valsts pilsoņu mentalitātes īpatnībām".

"Gaidāmo konfliktu" scenāriji tiks izspēlēti mācībās uz visas zemeslodes – jo Galējiem Ziemeļiem līdz Klusā okeāna rietumu daļai. Piemēram, šogad ASV JKS organizēs plašas mācības vairākām aviācijas bāzes grupām ar desanta operācijām.

Пресс-служба Минобороны РФ

Tajās pirmo reizi tiks izmantotas nelielas taktiskās kibergrupas, kas izmanto jaunu uzbrukuma bruņojumu un informācijas resursus. Iepriekš admirālis Gildejs jau stāstīja, ka šo manevru mērogs būšot "neredzēts jaunākajā vēsturē".

Informācijas un digitālās tehnoloģijas ASV JKS stratēģijā ieņem galveno vietu. Bez tām karadarbība vairs nav iedomājama. "Cipari" risina visu, ļauj ātri un efektīvi vadīt cīņu uz jūras un sauszemes.

JKS uzskata, ka "ASV pretinieki plāno pārraut flotes aizsardzību ar milzīgu skaitu raķešu". Tāpēc Pentagons izmantos lielu skaitu stacionāro un mobilo izsekošanas sistēmu, zemūdeņu un jūras dronu radarus, pastiprinās kuģu un lidmašīnu aizsardzības iespējas. Pie tam plānots līdz ar konvencionālo bruņojumu tuvcīņā izmantot arī enerģētiskos ieročus.

36
Tagi:
agresija, Krievija, Ķīna, ASV
Pēc temata
"Apšaubāma iecere": ko izmēģina amerikāņu kara jūrnieki
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
"Pa ādu dabūs visi": ko ASV slēpj aiz vārdiem par "Krievijas draudiem"

Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"

63
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Kādus superuzdevumus risina valdība smagajos pandēmijas un tās radīto ierobežojumu laikos?

Ziniet, bieži nākas dzirdēt, kā kritizē Saeimu par to, ka deputāti balso "automātiski" un pat miegā par visiem no valdības ienākošajiem likumprojektiem, jo paši nenieka nesajēdz. Pat neko daudz nediskutē. Sak, tāpēc valstī krītas likumdošanas procesa un tā rezultātā saņemto likumu kvalitāte.

Slēpjaties aiz vīģes lapiņas...

Arī tautas kalpiem ir savas pretenzijas pret ministriem. Saeimas deputāts Ivars Zariņš debatēs par epidēmijas ierobežošanai parerdzētajiem pasākumiem valdībā izteicās, ka tā neciena parlamentu un apmētā ar aizkulisēs pieņemtiem lēmumiem – ko pameta, to ēd. Pēc viņa domām, parlaments ir pārvērsts par vīģes lapiņu.

Tagad aprunāsimies sīkāk par lapiņām un stiebriņiem. Cienījamie kritiķi, esiet reiz reālisti. Grozījumi mēdz būt likumdošanas aktiem visnotaļ specifiskās cilvēces zināšanu un pat zemapziņas nozarēs un jomās (runa, piemēram, ir par neseno aizliegumu tirgot zeķubikses ārkārtējās situācijas periodā).

Nesen, 7. janvārī valdība apstiprināja noteikumus par pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļām. Sarakstā iekļuvuši 60 augi un augu daļas, ko aizliegts izmantot pārtikas produktos.

Parasti vadībai un deputātiem nekas nav jādara – viņi vienkārši kopē Briseles iestrādes un šablonus. Tomēr te ir cits gadijums.

Dažādās valstīs aug dažādi augi! Tāpēc dalībvalstis bija spiestas pašas sacerēt visdažādākos tiesiskos aktus, lēmumus, sarakstus, principus, "labas prakses" ieteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē jautājumu.

Tas jums nav nekāds Nacionālās attīstības plāns

Tas nav nekāds nieka jautājums. Ja valdība pieņems Nacionālo attīstības plānu 2020.-2050. gadiem, un tā izrādīsies katastrofāla kļūda un nepiepildāms sapnis, pēc 30 gadiem viņus neviens vairs pat nepieminēs. Ne plānu, ne valdību. Bet, ja kāds iedzīvotājs, kuru jau tagad ir pārāk maz, saindēsies ar kādām ziedlapiņām vai vīģes lapiņām, par to var sākties tiesas darbi.

Bet jūs gribat uzvelt tādu slogu deputātu plecos. Patiešām, nevar taču Saeimā dibināt speciālu Ēdamo un indīgo augu komisiju.

Zemkopības ministrijā noteikti ir speciālists. Iespējams, pat kāds sirms zintnieks, no senčiem mantojis slepenas zināšanas par to, ka burkāniem un kartupeļiem jāēd saknītes, bet rabarberiem, gluži otrādi, - lapas. Un par to, ka no zaļiem āboliem var gadīties caureja.

Vectētiņš nervozi pīpē savu zālīti

Starp citu, saknītēs un lakstos var būt visādas nelabas bioloģiski aktīvas vielas, tādas, ka fuga zivis ne blakus nestāv. Visādi terpenoīdi, tropāni, izohinolīni, piperidīni, steroīdi, alkaloīdi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi vai sirds glikozīdi, diterpeonīdi un feniletilamīna atvasinājumi un citi neapetītlīgi draņķi. No tādiem var gadīties saindēšanās, nelabums, galvas sāpes, nogurums vai gluži pretēji – uzbudinājums, aizsmakums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, pazeminars spiediens, blaugznas, neglīti plankumi uz ādas, siekalošanās un dzejošana, var trīcēt rokas un kājas (svētā Vita deja).

Vispār jau agrāk vectētiņi un vecmāmiņas mācīja bērniem, ko var bāzt mutē, ko – ne. Tagad gadžetu un sociālo tīklu dēļ paaudžu saikne ir pārtrūkusi, un valdība bija spiesta uzņemties agrāk tai neraksturīgas funkcijas. Varbūt nemaz tik slikti nav – no kurienes vectētiņam zināt, ka šitā saknīte satur proteolītiskos enzīmus, ka tevi jupis.

Kaut kāda velnišķība

Tāpēc teiksim paldies mūsu valdībai. Ministri modri iekļāvuši melnajā sarakstā tādus Latvijai raksturīgus biotopus kā balanda, velnoga, čūskoga, driģene, maijpuķītes, velnābolus un tā tālāk. Vajag tikai vēl precizēt, vai aizliegums ēst maijpuķītes nav pretrunā Satversmei?

Atceros, bērnībā mēs metām līgumu vilkogai un tīruma gundegai – tai ar dzeltenajiem ziediņiem. Toreiz "trakajos totalitārisma laikos" PSRS valdībai bija nospļauties, tā risināja svarīgos industrializācijas, meliorācijas un kosmisko lidojumu uzdevumus. Apēd tu kaut visas maijpuķītes un gundegas apkaimē (turklāt padomju valstī bērniem ļoti trūka čipsu un košļeņu, tas tak ir labi zināms!).

Bet mūsējie, Latvijas valdība, spriežot pēc visa, paši apēduši vagonu driģeņu un izpīpējuši tonnu kaltētu maijpuķīšu, lai pieņemtu nosvērtu un viedu lēmumu! Paldies Dievam, ka vēl dzīvi palikuši!

Desertam – zupa no cirvja

Bet tagad, lūdzami, ejiet un netraucējiet mūsu ministru kabinetam darbā – tas risina daudz svarīgākas lietas.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai būs jānovērtē Lauksaimniecības akadēmijas pētījums, apmaksāts no Eiropas programmām Covid-19 apkarošanai. Pētījuma mērķis – radīt pārtikas paketes modeli silta ēdiena gatavošanai skolēniem, kad ēdināšana skolās nav pieejama.

Nē, ne jau kosmosā, lai arī visu skolēnu (vai vismaz izglītības ministres Šuplinskas) aizsūtīšana kosmosā atrisinātu milzum daudz problēmu. Pagaidām – ēdināšana mājās. Citādi vecākiem, pēc ministru domām, kovids izēdis pēdējās smadzenes un viņi aizmirsuši, kā barot savus skolas vecuma bērnus. Pieliks vēl zupā kādas nepareizas saknītes.

Nesen sociālajos tīklos vareni kritizēja tādus antikovida pētījumus, kam tikai pērn vien atvēlēti 5 miljoni eiro.

Ministrija mierina: pētījuma kvalitātes pārbaudei var piesaistīt neatkarīgos ārvalstu ekspertus. Proti, skolēnu pusdienu modeli novērtēs vēl rietumu eksperti. Un līdz tam brīdim varbūt arī epidēmija beigsies.

Atklāti sakot, tagad, kad daudz vecāki palikuši bez naudas piespiedu dīkstāves dēļ, zinātniekiem nāktos izdomāt kādu īpašu recepti, kādu "zupu no cirvja". Lai gan, piedodiet, cirvji, visdrīzāk gan ierakstīti kādā īpašā neapēdamu lietu sarakstā.

63
Tagi:
iedzīvotāji, pandēmija
Pēc temata
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu preču sarakstu iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Medicīnas masa slimnīcā, foto no arhīva

Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija

0
(atjaunots 22:23 22.01.2021)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir spiests rūpīgi novērtēt Covid-19 pacientu hospitalizācijas nepieciešamību, ņemot vērā vietu trūkumu slimnīcās.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Par to, kā Covid-19 inficēto skaita pieaugums ietekmējis hospitalizācijas iespējas, Latvijas televīzijas ēterā pastāstīja Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Pēdējo dienu laikā valstī krītas hospitalizācijas gadījumus skaits, tomēr daudziem cilvēkiem ik dienas vēl joprojām vajadzīga aprūpe stacionārā, liels ir arī gultasvietu aizpildījums – 80% un vairāk. Slimnīcās nokļūst aptuveni simt pacienti dienā.

Atsevišķos rajonos saslimušo skaits slimnīcās sarūk, tāpat kā samazinās arī saslimstība darbinieku vidū, bet citviet pacientu skaits pieaug, pastāstīja Cipule.

Satraucoša tendence ir daudzu pacientu ārstēšanās ilgums, proti, pacienti ilgstoši atrodas intensīvās terapijas nodaļās, līdz ar to tur noslodze ir ļoti augsta. Piemēram, slimnīcu gultu noslodze Stradiņa slimnīcā ir 120%. Cipule skaidroja, ka šajā slimnīcā atsevišķās nodaļās izvērsts gultu skaits pacientiem, kas inficēti Covid-19.

Vienlaikus NMPD vadītāja apliecināja, ka aizvien visi slimnieki, kuriem nepieciešams ārstēties slimnīcās, tajās nokļūst.

"Jautājums ir par to, kādā veidā mēs to procesu noorganizējam un cik drošs tas īstenībā ir pacientiem. (..) Atsevišķās situācijās, dodoties izsaukumos un vērtējot parametrus pacientam, varam izvērtēt, ka viņš vēl nav jāhospitalizē," pastāstīja Cipule.

Turklāt pacienti ne vienmēr ir ar mieru doties uz slimnīcu valsts otrā malā.

"Ir pacienti, kas ir jau ar nopietniem plaušu bojājumiem, bet salīdzinoši ļoti labiem parametriem un netiek stacionēti. Tikai vēlāk tiek konstatēts, ka ir diezgan liels plaušu bojājums. Tāpēc no NMPD viedokļa mēs daudz drošāk justos, ja slimnīcās būtu lielākas iespējas uzņemt pacientus un mēs varētu pie vismazākajām aizdomām, nepaļaujoties tik daudz uz cipariem, papildu drošībai nogādāt pacientu slimnīcā, lai var izvērtēt, asinsanalīzes veikt, rentgena izmeklējumus," teica Cipule.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vidēji 15% no visiem Covid-19 pacientiem nonāk stacionārā. Pie tam hospitalizēto skaits konkrētā dienā nav saistīts ar dienu iepriekš reģistrēto koronavīrusa gadījumu skaitu. Ārsti skaidro, ka dažkārt slimnieka stāvoklis pasliktinās pat vienu vai divas nedēļas pēc slimības diagnosticēšanas.

0
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Neielaida jau lidostā: kā darbojas prasība uzrādīt Covid-19 testu
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību