Tanka M1 Abrams ekipāža

Pie sarkanās līnijas: ASV plāno "apturēt Krievijas agresiju"

156
(atjaunots 09:05 20.11.2017)
Jaunas trieciena sistēmas, militārās infrastruktūras celtniecība, kompleksa izlūkošana, propaganda un ieroču piegāde sabiedrotajiem – 2018. gadā ASV plāno iztērēt 4,6 miljardus dolāru cīņai ar "Krievijas agresīvajām darbībām Eiropā".

Amerikāņu varasvīri šonedēļ saskaņojuši atbilstošo valsts aizsardzības budžeta pantu. Summa paziņota līdztekus plašām ziņām par NATO aktivitātes paplašināšanos pie Krievijas robežām. Amerikāņu speciālo uzdevumu vienības pārsviestas uz Austrumeiropu, slēpjoties aiz mācībām "Rietumi 2017", Pentagons dubultojis reģionā dislocēto tanku un bruņumašīnu skaitu, ASV bruņoto spēku inženieru un sapieru vienības gatavojas nostiprināt automašīnu un dzelzceļa tiltus Baltijas valstīs, lai pa tiem varētu braukt smagā tehnika. Spriežot pēc visa, amerikāņi ir iecerējuši vēl plašākus pasākumus. Par to, kā Pentagons iztērēs gandrīz piecus miljardus dolāru pretdarbībai Krievijai, stāsta Andrejs Kocs portālā RIA Novosti.

Ierašanās — līdz 18 stundu laikā

Militārais budžets 2018. finanšu gadam ir pirmais šāda veida dokuments, kas apstiprināts Donalda Trampa prezidentūras laikā. Fakts, ka tas publicēts dienu pirms ASV prezidenta tikšanās ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu APEC samita ietvaros Vjetnamā, nav nejaušs. Vairāki analītiķi uzskata, ka ar savu uzstājību pazīstamais Tramps nekautrīgi izmantos trumpi gandrīz piecu miljardu apmērā kā argumentu sarežģītās sarunās par aktuālām starptautiskajām problēmām. Asākās to vidū ir KTDR kodolprogramma, militārā konflikta noregulēšana Donbasā un pilsoņu karš Sīrijā.

Visos šajos jautājumos Krievijai un ASV radušās domstarpības. Domājams, Donalds Tramps mēģinās tos risināt vecvecajā veidā, ko savulaik asprātīgi raksturoja amerikāņu kriminālais karalis Als Kapone: "Ar labiem vārdiem un pistoli var panākt daudz vairāk nekā ar labiem vārdiem vien." Tomēr 4,6 miljardu "kalibra" ierocis ir pārāk sīks atklātiem draudiem Krievijai. Šī summa līdzinās Šveices vai Vjetnamas aizsardzības izdevumiem un "apēdīs" nepilnu procentu ASV kolosālā militārā budžeta. Taču Pentagonam ir pa spēkam iztērēt to prātīgi.

"Protams, ar 4,6 miljardiem nepietiks, lai sāktu pilna mēroga karu pret Krieviju. Tam vajadzīgas cita līmeņa summas, — pastāstīja RIA Novosti Kara zinātņu akadēmijas profesors, politologs Sergejs Sudakovs. – Taču ar tiem pietiks triju virzienu finansēšanai, ko Pentagons patlaban uzskata par svarīgākajiem spiedienā pret Krieviju. Pats galvenais – amerikāņu infrastruktūras pilnveidošana reģionā, par kuru daudz runāja ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss, viņa ģenerāļi un lielu aizsardzības un rūpniecības projektu lobētāji. Runa ir par tā saucamo ātrās ierašanās bāžu celtniecību Austrumeiropā un Baltijā, kas ļaus īsā laikā – pat 18 stundu laikā sapulcēt pie mūsu robežām spēcīgus trieciena grupējumus."

Военные учения Saber Strike 2017
Militārās mācības Saber Strike

Pēc eksperta domām, otrs virziens ir informācijas drošība un kiberieroči. Daļa "Eiropas" naudiņas aizies speciālistu sagatavošanai karam kibertelpā, kas, starp citu, pavisam nesen tika apgūts ASV Bruņoto spēku stratēģiskajās mācībās Global Thunder. Trešā "naudas fronte" tiks atvērta noteiktu, teiksim tā, analītisku struktūru papildu finansējumam, kas nodarbojas ar izlūkošanu Krievijas pierobežas teritorijā. Tās vāc informāciju par šeit dislocētajiem spēkiem, militārajiem objektiem un stratēģisko infrastruktūru. Situācijai saasinoties, tieši šo "kurmju" ziņojumus Pentagons ņems vērā, sastādot uzbrukuma operāciju plānus.

"Ja kārtīgi izpētīsim visus amerikāņu politiķu un militārpersonu izteikumus par nepieciešamību "apturēt Krieviju" un izanalizēsim Pentagona jaunākās darbības Eiropā, kļūs skaidrs, ka tas viss ir vērsts vienīgi pret mums, — ir pārliecināts Sergejs Sudakovs. – Uzskatu, ka ASV ir pietuvojušās sarkanajai līnijai, ko Krievijas valdībai ir apņēmīgi jāapzīmē. Pretējā gadījumā viņi turpinās aizrautīgi "raustīt lāci aiz ausīm", kas ne pie kā laba nenovedīs. Baidos, ka mēs soli pa solim tuvojamies atklātai konfrontācijai."

Austrumeiropas tarāns

Tiesa, nekur nav teikts, ka amerikāņi paši dosies cīņas laukā, ja tomēr notiks visļaunākais. Budžeta projekta tekstā atsevišķā punktā iekļauta militārā palīdzība ASV sabiedrotajiem Austrumeiropā. Piemēram, Pentagons plāno piešķirt Ukrainai 350 miljonus dolāru bruņojuma iepirkšanai un armijas modernizācijai. Vēl 100 miljonus "brālīgi" sadalīs Igaunija, Latvija un Lietuva. Informācija par finansiālo atbalstu Rietumeiropas valstu aizsardzības ministrijām dokumentā nav sniegta.

"Nesen notika Ziemeļatlantijas valstu aizsardzības ministru samits, kura gaitā tika pieņemts lēmums izveidot divas NATO komandstruktūras – Austrumu un Rietumu, — RIA Novosti pastāstīja Nacionālas drošības sabiedrisko problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins. – Pirmā, acīmredzot, nodarbosies ar "jauno eiropiešu" jautājumiem, otrā – ar "vecās" Eiropas valstīm. Tādējādi sabiedrotie ir sadalīti "elitē" un "plebejos". Ja jau amerikāņiem tā rūp Eiropas drošība, kāpēc nepalīdz ar ieročiem un naudu tādām valstīm kā Vācija, Itālija, Francija un Spānija?

Pavisam vienkārši: amerikāņiem vajadzīga militārā klātbūtne šajās valstīs, lai kontrolētu Eiropas Savienību. Bet karā ar Krieviju, ja tas sāksies, dosies austrumu "plebeji". Šiem nolūkiem tiem piešķir naudu un tehniku, turklāt ne jau pašu jaunāko. Daļu Baltijai nodoto armijas mašīnu amerikāņi izveduši no Tuvajiem Austrumiem un pat noslinkojuši – viņi tās nav pārkrāsojuši no tuksneša maskēšanās krāsām citās, kas vairāk atbilstu ainavām Eiropā. Viņiem ir gluži vienkārši nospļauties par to, kas notiks ar tehniku un tās ekipāžām. Sabiedrotos Austrumeiropā ASV uzskata par lielgabalu gaļu, tarānu triecienam pa Krievijas vārtiem."

Международные военные учения Summer Shield XIV в Латвии
Sputnik
Tanks M1 Abrams starptautiskās militārās mācībās Summer Shield XIV Latvijā.

Atlikusī summa, pēc eksperta domām, tiks atvēlēta Eiropas teritorijā dislocēto ASV spēku bruņojuma atjaunošanai. Veco tehniku aizvedīs, ievedīs jaunu, piegādās mūsdienīgu munīciju. Aleksandrs Žiļins uzsvēra, ka daļa līdzekļu, iespējams, tiks iztērēta amerikāņu taktisko kodolieroču noliktavu modernizācijai Vācijā, lai tajās būtu iespējams glabāt jaunās, modificētās aviobumbas B61, kuru jauda sasniedz aptuveni 50 kilotonnas.

Raķetes "pa lēto"

Jāatzīmē arī citi ASV plāni kodolaizturēšanas spēku modernizācijai. Piemēram, Kongress apstiprinājis lēmumu piešķirt 58 miljonus dolāru jaunas vidēja darbības diapazona raķetes izstrādāšanai. Šāds bruņojums atklāti pārkāpj Līgumu par vidēja un maza darbības diapazona raķešu likvidāciju, ko 1987. gadā parakstīja PSRS un ASV. Lai aizbildinātos par šādu pārkāpumu, amerikāņu likumdevēji velk veco dziesmu – sak, vienošanos pārkāpjot Krievija. Vašingtona jau sen uzcītīgi apsūdz Maskavu par to, ka Kaļiņingradas apgabalā izvērstie operatīvi taktiskie raķešu kompleksi "Iskander" var apšaudīt mērķus vairāk nekā 500 km attālumā, un tamlīdzīgs bruņojums neatbilst vienam no līguma punktiem. Krievijas bruņotie spēki norāda, ka "Iskanderi" iekļaujas ierobežojumos, lai arī "tik tikko".

Gaisa desanta vienības izlūko rajonu mācībās Rietumi 2017
© Евгений Мешков / Министерство обороны Российской Федерации

Tiesa, speciālisti šaubās par Pentagona iespējām ātri izstrādāt vidēja darbības diapazona raķešu kompleksus. Aleksands Žiļins uzskata, ka tamlīdzīgi paziņojumi ir blefs. Tamlīdzīga bruņojuma izstrādei nepieciešamie līdzekļi ir noslēpums – gan Krievijā, gan ASV, bet Kongresa raķešu "atklāsmes" – tikai informācijas kara elements.

"Patlaban ASV cenšas noskaidrot kodolapturēšanas spēku attīstības vektorus, — viņam piekrīt Sergejs Sudakovs. – Rupji sakot, viņi cenšas sataustīt robežu, pie kuras mēs apstāsimies un tālāk vairs nepiekāpsimies. Ar saviem paziņojumiem par jaunu vidēja darbības diapazona raķešu izstrādi Kongress pārbauda Krievijas reakciju. Šim mērķim amerikāņi periodiski sāk runas par izstāšanos no Līguma par vidēja un maza darbības diapazona raķešu likvidāciju un uzmanīgi vēro, kāda būs Krievijas militārās un politiskās vadības reakcija. Šos 58 miljonus var uzskatīt par izmēģinājumu. Jaunas raķetes izstrādei un radīšanai ar šo naudu, maigi izsakoties, nepietiks."

156
Temats:
NATO austrumu flangā (210)
Pēc temata
Trešā pasaules kara loģistika: kāpēc Eiropu gatavo karam ar Krieviju
"Militārā Šengena": eskalācija sākas Latvijā
Krievijas AM: ASV "paklusām" izvērsušas Baltijā veselu divīziju
EP deputāte: NATO sašķeļ Eiropas Savienību
Izlūkdienestu veterāns: pēc PSRS sabrukuma NATO gribēja sašķelt Krieviju
Pentagonu nomāc Krievijas kaujas gatavība. Top jauna doktrīna
ASV militārās tehnikas dislokācija Sīrijā

"Yankee go home!": kas sācies Sīrijā

35
(atjaunots 17:46 14.08.2020)
Uzbrukumi armijas bāzēm un patruļām, raķešu apšaudes un fugasu sprādzieni kolonnu maršrutā – ASV armijas karavīriem Sīrijā kļūst neomulīgi ap dūšu.

Pie tam uzbrukumus organizē ne tikai teroristiskie grupējumi. Nikolajs Protopopovs portālā RIA Novosti stāsta, kas vēl ir neapmierināts ar amerikāņu klātbūtni Arābu Republikā.

No visām pusēm

Nesen ASV nelikumīgā armijas bāze Hasakas provincē Sīrijas ziemeļaustrumos tika apšaudīta ar raķetēm. Šeit, sešdesmit kilometru attālumā uz dienvidiem no Hasakas pilsētas amerikāņi iekārtojuši aerodromu trieciena un transporta helikopteru un lidmašīnu uzņemšanai. Sīrijas mediji vēsta, ka bāzi apšaudījuši neidentificēti bruņotie formējumi.

Pēdējos mēnešos amerikāņus Sīrijā regulāri apšauda, viņi cieš zaudējumus. "Nezināmo" uzbrukumiem īpaši viegli ievainojamas ir mobilās patruļas. Piemēram, maija beigās automašīnu kolonnai ar ASV armijas karavīriem un grupējuma "Sīrijas demokrātiskie spēki" (SDS) kaujiniekiem Deirezoras provincē uzbruka ar automātiem, ložmetējiem un granātām bruņota nodaļa. Trīs amerikāņi un četri SDS locekļi ievainoti.

Aprīlī fiksēta vesela uzbrukumu sērija Hasakas provincē. Piemēram, bruņumašīnu "Hummer” ar amerikāņu kareivjiem un SDS locekļiem "nezināmas personas" apšaudīja netālu no Ruveišida ciema. Vairāki cilvēki ievainoti. Līdzīgā incidentā Deirezorā gājis bojā ASV armijas virsnieks un SDS kaujinieki. Pēc vēl viena uzbrukuma divi kareivji pazuduši bez vēsts. Viņu liktenis nav zināms.

Bieži vien patruļu ceļā iedarbojas spridzekļi. Piemēram, jūlijā automašīnu kolonna cieta sprādzienā Sabha ciemā tajā pašā Deirezoras provincē. Dažkārt uzbrūk pašnāvnieki mīnētās mašīnās. Lielākos zaudējumus amerikāņi cieta pērnā gada janvārī: Manbidžā Sīrijas ziemeļos pašnāvnieks uzspridzināja fugasu līdzās kājnieku patruļai: gāja bojā divi kareivji, ASV Aizsardzības ministrijas darbinieks un algotnis.

Savukārt Pentagons konsekventi noliedz lielāko daļu ziņojumu par uzbrukumiem Sīrijā – tos dēvē par melu ziņām.

Cīņa par resursiem

Militārais eksperts Jurijs Ļamins sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka uzbrukumus amerikāņu armijas objektiem un patruļām var organizēt vietējās ciltis, ko okupējušas ASV un to sabiedrotie.

Situācija Sīrijā, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Tie ir Sīrijas austrumos un ziemeļaustrumos dzīvojošie arābi, - paskaidroja Ļamins. – Tagad viņi faktiski ir kurdu varā, ko atbalsta amerikāņi. Protams, cilvēki ir neapmierināti, viņi kategoriski iebilst pret pašreizējo stāvokli, jo uzskata, ka reģionam jābūt Damaskas kontrolē. Tāpēc notiek protesti."

Pie tam šīs ciltis nereti ir labi bruņotas un apmācītas.

"Valstī jau ilgus gadus rit pilsoņu karš, iedzīvotāju rokās ir papilnam ieroču, - uzsvēra Ļamins. – Runa nav tikai par šaujamieročiem. Ir gan mīnmetēji, gan smagie ložmetēji, pat Sīrijā un Irākā plaši izplatītās vieglās 107 mm zalves uguns sistēmas, ražotas Ķīnā vai Saūda Arābijā."

Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras docents, organizācijas "Krievijas virsnieki" ekspertu padomes loceklis Aleksandrs Perendžijevs uzskata, ka uzbrukumi amerikāņu kareivjiem, iespējams, ir daļa no koalīcijas iekšējās cīņas par Sīrijas resursiem.

"Faktiski tā ir sadursme starp pašiem laupītājiem, - viņš precizēja. – No vienas puses, ir Pentagons, no otras – dažādas finanšu un rūpniecības grupas, kas lobē privāto militāro kompāniju intereses, var apbruņot tos pašus teroristus."

Viņš atgādināja, ka arī Pentagons nav patstāvīgs spēks Sīrijas spēlē, - tas pārstāv noteiktas grupas ASV. Tamlīdzīgi slepeni triecieni liecina, ka cīņa par Sīrijas derīgajiem izrakteņiem turpinās.

"Ja būtu uzbrukusi Sīrijas armija, to Pentagons uzreiz atzītu, - piebilda Perendžijevs. – Bet, kad saka "nezināmas nodaļas", vienkārši nevēlas atklāt slepeno, iekšējo karu. Pie tam, esmu pārliecināts, amerikāņiem labi zināms, no kā viņi dabūjuši pa ādu."

Tautas dusmas

Vēl viens riska faktors, kas apdraud amerikāņus, ir tautas pretošanās. Valsts prezidents Bašars Asads konstatēja, ka tās galvenais mērķis ir atbrīvot Sīrijas teritoriju no ārvalstu okupācijas. Iemeslu neapmierinātībai ar amerikāņiem ir pietiekami daudz.

Jūnijā Abadas pilsētas iedzīvotāji (Hasakas province) organizēja piketu robežkontroles punktā – viņi pūlējās nepieļaut savu kviešu nelikumīgu izvešanu. Pirms incidenta Sīrijas ĀM paziņoja, ka turkiem lojālie kaujinieki un ASV sabiedrotās bandas vairākkārt nodedzinājušas kviešu un citas labības laukus, lai destabilizētu situāciju valstī. ASV militārpersonas un viņu sabiedrotie padara aizvien sarežģītāku humanitāro situāciju Sīrijas ziemeļos, lai noskaņotu iedzīvotājus pret oficiālo valdību.

Senās Palmīras pilsdrupas, foto no arhīva
пресс-служба Института наследия

Bieži amerikāņu vainas dēļ iet bojā civiliedzīvotāji. Maija beigās ASV  karavīri nošāva automašīnas vadītāju Deirezoras provincē – automašīna it kā esot nogriezusies no šosejas netālu no naftas atradnes. Kareivjiem šķita, ka tas ir draudīgi, un viņi atklāja uguni.

Februārī kontrolpostenī netālu no Kamišli pilsētas Sīrijas karavīri apturēja ASV armijas kolonnu, kas brauca pa nesaskaņotu maršrutu. Amerikāņi izprovocēja konfliktu ar vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā kareivji atklāja haotisku uguni pa civiliedzīvotājiem. Gāja bojā 14 gadus vecs zēns Feisals Halids Muhamads, vēl viens cilvēks tika ievainots. Incidentu izdevās noregulēt tikai pēc Krievijas karavīru iejaukšanās, kuru autokolonna devās uz bāzes vietu.

35
Tagi:
Sīrija, ASV
Pēc temata
Kvazivalsts Eifratas austrumu krastā: kādi ir ASV mērķi Sīrijā
Uz ceļa Sīrijā noticis incidents starp KF un ASV karavīriem
Krievijas pārstāvis ANO: Sīrijai ir tiesības likvidēt teroristus Idlibā
ASV izmanto pandēmiju, lai palīdzētu kaujiniekiem Sīrijā
Okhotnik

Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO

22
(atjaunots 14:57 14.08.2020)
ASV Gaisa spēku smagie bezpilota lidaparāti pārsvarā paredzēti cīņām ar nemierniekiem "trešās pasaules" valstīs, bet Krievija gatavo 5. paaudzes iznīcinātāju slepkavu ar mākslīgo intelektu un spējām "sastrādāties" ar Su-57.

Rietumu "partnerus" tik ļoti satrauc autoritatīvais žurnāls Forbes, kas parasti velta uzmanību finansēm un ekonomikai, 7. augustā meta pie malas galveno tēmu un sāka satraukti salīdzināt Krievijas smago bezpilota lidaparātu S-70 Okhotnik (Hunter) ar līdzīgiem ASV aparātiem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu izdevums atzīmēja: atšķirībā no ASV Gaisa spēku "darba zirdziņa" MQ-9 Reaper Krievijas izlūkošanas un trieciena drons paredzēts nevis cīņām ar nemierniekiem (bez pretgaisa līdzekļiem), bet gan pilnvērtīgiem militārajiem konfliktiem. Tas var nest izlūkošanas līdzekļus un vairāk nekā 6 tonnas bumbu vai "zeme-gaiss" un "gaiss-gaiss" raķetes aptuveni 5000 km attālumā. "Okhotnik" ir "bezprecedenta iespējas" no darbības attāluma un bruņojuma daudzveidības viedokļa. Ārēji tas atgādina projektu X-47B Northrop Grumman, taču iet pa citu ceļu. Publicēti plāni būtiski paātrināt darbu pie mazpamanāmā uzbrukuma drona "Okhotnik", kura sērijveida piegādes sāksies 2024. gadā.

Līdzīgs projekts ASV buksē. Amerikāņu smagā BPLA X-47B pirmais lidojums notika 2011. gadā (tolaik korporācija Sukhoi tikai sāka darbu pie "Okhotnik". Programmu perspektīvā drona adaptācijai jūras kara spēku vajadzībām UCLASS Pentagons iniciēja 2013. gadā, ar mērķi panākt mašīnas operatīvo gatavību līdz 2020. gadam (četras kompānijas, kas tajā piedalījās, saņēma pa 15 milj. dolāru). Jau 2015. gadā JKS speciālisti apšaubīja klāja trieciena drona nepieciešamību (efektivitāti). Tālāk gāja šķībi un greizi. Programmas UCLASS ietvaros drona statuss pakāpeniski kritās no trieciena līdz izlūkošanas un tālāk – vienkārši lidojošā degvielas uzpildītāja statusam.

ASV GKS šodien piesardzīgi izmēģina relatīvi nelielo uzbrukuma aparātu XQ-28 Valkyrie kā uzticamo padoto (loyal wingman). Tas spēj pacelt līdz 450 kg lietderīgās kravas (vienu vai divas bumbas vai raķetes), un ar stealth īpašībām nav apveltīts. Forbes bija spiests konstatēt: lai arī bezpilota jomā ASV startēja  agrāk, tās var finišēt aiz Krievijas. Modernā bruņojuma jomā tā jau ir tendence.

Militārais intelektuālis

Iepriekš amerikāņu izdevums "The Drive" veltīja Krievijas smagajam dronam veselu publikāciju sēriju: "Okhotnik" atgādina iznīcinātāju un "izskatās visnotaļ iespaidīgi – aptuveni 38 pēdas garš ar spārnu vēzienu 62 pēdu apmērā (tas ir, 11 un 19 metri), izmēri ļauj novietot bruņojumu iekšpusē, konstrukcija – lidot virsskaņas ātrumā, un spēj strādāt mijiedarbībā ar jauno pilotējamo iznīcinātāju Su-57.

Interese ir likumsakarīga. Pārāk maz ir valstu, kas spēj radīt smagos neredzamos izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Savukārt trieciena dronu un 5. paaudzes iznīcinātāju integrācijas tehnoloģiju pagaidām neviens nav apguvis. Domājams, Krievija būs pirmā.

Precīza informācija par "Okhotnik", tā militārajiem mērķiem, aprīkojumu un bruņojumu vēl ilgi būs aizslepenota. Zināms, ka drons izstrādāts pēc "lidojošā spārna" shēmas, tam izmantoti kompozīti materiāli, kas mazina aparāta pamanāmību pretinieka RLS. Tam ir reaktīvais dzinējs ar vadāmu vilkmes vektoru, pārvietojas ar ātrumu aptuveni 1000 km/h. Spēj nest 5-6 tonnas lietderīgās kravas. pacelšanās masa – līdz 20 tonnas. Var strādāt PGA būtiskas pretestības apstākļos. Izmēģinājuma lidojumi turpinās otro gadu.

Bez tam "Okhotnik" un vesela virkne viņa "mazo brāļu" saņems mākslīgo intelektu. Domājams, vienībā ar smagajiem iznīcinātājiem Su-57 (pirmajā posmā Krievijas AM pasūtījusi 76 mašīnas) "gudro" BPLA "Okhotnik" iespējas būs daudz lielākas: Su-57 spēj fiksēt gaisa un virszemes mērķus līdz 400 km attālumā, kontrolēt līdz 62 objektus un nodot informāciju par mērķi trieciena droniem. Ņemot vērā Su-57 nepārprotamās priekšrocības salīdzinājumā ar amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem (izcila pilotāža, 10 tonnas arsenāla (ieskaitot hiperskaņas ieročus), unikāla galvenā RLS un optiski elektroniskā mērķu reģistrācijas sistēma), paveras pilota un "Okhotnik" tipa kaujas robotu efektīvas mijiedarbības iespējas.

Smagais izlūkošanas un trieciena drons būs lietderīgs gan GKS, gan JKF. Pie tam "Okhotnik" un modificētais Su-57 varēs bāzēties uz perspektīvajiem aviācijas bāzes kuģiem un pildīt kaujas uzdevumus. Domāju, perspektīvā Krievijas smagajam bezpilota lidaparātam būs daudz darba – moderno "medību" debesīs.

Lido – līdz pirmajam šāvienam

ASV Gaisa kara spēki 7. augustā informēja, ka Nevadas štatā noslēgušās trīs dienas ilgas mācības, kurās tika izmantots liels skaits stealth-iznīcinātāju F-22 Raptors un F-35A Joint Strike Fighter, neredzamie bumbvedēji B-2A Spirit, stealth-drons RQ-170 Sentinel (no superslepenās 44. izlūkošanas eskadriļas), kā arī "redzamie" iznīcinātāji F-15E Strike Eagle un radioelektroniskās cīņas lidmašīna EA-18G Growler ВМС. Viss šis 1,4 miljonus dolāru vērtais pasākums izskatās kā nopietna gatavošanās agresijai pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, kādus Amerikā ASV atrast nevar.

Manevru gaitā lidmašīnas izspēlēja slēptu iekļūšanu ešelonētas PGA zonās, nosacītā pretinieka aizsardzības līdzekļu un sistēmu radioelektronisko apslāpēšanu un iznīcināšanu. Nav grūti uzminēt, kam viņi gatavojas. Pērnā gada septembrī ASV GKS Eiropā komandieris Džefrijs Harrigans atklāja, ka Pentagona rīcībā ir plāns, kā pārraut daudzslāņaino PGA Kaļiņingradas apgabalā. Oktobrī tika publicēts plāns, kā Polijai un ASV ieņemt Kaļiņingradas apgabalu.

Pentagons aizvien aktīvāk un neapdomīgāk "savalda" Krieviju pie tās robežām. Baltijas un Melnās gūras gaisa telpā amerikāņu izlūki vienkārši nokļūst tēmēklī. Tās ir atklātas un bezatbildīgas provokācijas ar mērķi no konceptuālā pāriet pie bruņotā konflikta.

Vienlaikus 2020. gadā pieaudzis Savienoto Valstu izlūkošanas lidmašīnu pārtveršanas gadījumu skaits pie Krievijas robežām. Tie var nest traģiskas sekas. Amerikāņu žurnāla The National Interest eksperti atklāti norāda, ka par incidentiem vainojama Vašingtona, jo NATO spēki ielenc Krievijas robežas, nevis otrādi. Krievija ir spiesta reaģēt – paplašināt uzbrukuma un aizsardzības līdzekļus visās militārā pielietojuma vidēs – uz zemes, jūrā un gaisā. Smagā trieciena drona "Okhotnik" parādīšanās pie apvāršņa izskatās likumsakarīga un savlaicīga.

Global Firepower dati liecina, ka Savienoto Valstu rīcībā ir aptuveni 2 tūkstoši trieciena lidmašīnu. Kopā Pentagonam ir vairāk nekā 5000 lidaparātu, pat neņemot vērā sabiedroto NATO kara aviāciju. Salīdzinājumam: Krievijas AM ir apmēram 870 iznīcinātāji, bumbvedēji un trieciennieki, kopā – aptuveni 4000 lidaparātu. Domājams, hipotētiskai Vašingtonas "savaldīšanai" no Meksikas vai Kubas teritorijas ar Krievijas lidmašīnām būtu par maz, taču Maskava tādu mērķi nav nospraudusi.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki Eirāzijas kontinentā risina tikai aizsardzības uzdevumus, un iznīcinātāju (trieciena) aviācijas iespējas būtiski papildina PGA un PRA līdzekļi un sistēmas, kas pārsvarā izvietotas Krievijas robežu perimetrā. PGA ešelonētās sistēmas pārraušanas plāni un ASV GKS "neredzamo aparātu" treniņi Nevadā ir praktiski bezjēdzīgi un nāvējoši bīstami amerikāņu karavīriem, kuri "izlido aiz realitātes robežām".

Bezpilota "Okhotnik" ir izrāviens, taču tas ir tikai viens no plašā Krievijas perspektīvo instrumentu pulka, kas dāvās pārsvaru gaisā. Krievijas mūsdienīgās aizsardzības iespējas atbilst augošajiem draudiem un sabalsojas ar Rietumu "partneru" ļaunākajām gaidām. Tās burtiski nivelē Pentagona un NATO skaitlisko pārākumu atsevišķu bruņoto spēku un konvencionālā bruņojuma komponentu ziņā.

22
Tagi:
militārā tehnika, NATO, ASV, Krievija
Pēc temata
Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

0
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību