Tanka M1 Abrams ekipāža

Pie sarkanās līnijas: ASV plāno "apturēt Krievijas agresiju"

159
(atjaunots 09:05 20.11.2017)
Jaunas trieciena sistēmas, militārās infrastruktūras celtniecība, kompleksa izlūkošana, propaganda un ieroču piegāde sabiedrotajiem – 2018. gadā ASV plāno iztērēt 4,6 miljardus dolāru cīņai ar "Krievijas agresīvajām darbībām Eiropā".

Amerikāņu varasvīri šonedēļ saskaņojuši atbilstošo valsts aizsardzības budžeta pantu. Summa paziņota līdztekus plašām ziņām par NATO aktivitātes paplašināšanos pie Krievijas robežām. Amerikāņu speciālo uzdevumu vienības pārsviestas uz Austrumeiropu, slēpjoties aiz mācībām "Rietumi 2017", Pentagons dubultojis reģionā dislocēto tanku un bruņumašīnu skaitu, ASV bruņoto spēku inženieru un sapieru vienības gatavojas nostiprināt automašīnu un dzelzceļa tiltus Baltijas valstīs, lai pa tiem varētu braukt smagā tehnika. Spriežot pēc visa, amerikāņi ir iecerējuši vēl plašākus pasākumus. Par to, kā Pentagons iztērēs gandrīz piecus miljardus dolāru pretdarbībai Krievijai, stāsta Andrejs Kocs portālā RIA Novosti.

Ierašanās — līdz 18 stundu laikā

Militārais budžets 2018. finanšu gadam ir pirmais šāda veida dokuments, kas apstiprināts Donalda Trampa prezidentūras laikā. Fakts, ka tas publicēts dienu pirms ASV prezidenta tikšanās ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu APEC samita ietvaros Vjetnamā, nav nejaušs. Vairāki analītiķi uzskata, ka ar savu uzstājību pazīstamais Tramps nekautrīgi izmantos trumpi gandrīz piecu miljardu apmērā kā argumentu sarežģītās sarunās par aktuālām starptautiskajām problēmām. Asākās to vidū ir KTDR kodolprogramma, militārā konflikta noregulēšana Donbasā un pilsoņu karš Sīrijā.

Visos šajos jautājumos Krievijai un ASV radušās domstarpības. Domājams, Donalds Tramps mēģinās tos risināt vecvecajā veidā, ko savulaik asprātīgi raksturoja amerikāņu kriminālais karalis Als Kapone: "Ar labiem vārdiem un pistoli var panākt daudz vairāk nekā ar labiem vārdiem vien." Tomēr 4,6 miljardu "kalibra" ierocis ir pārāk sīks atklātiem draudiem Krievijai. Šī summa līdzinās Šveices vai Vjetnamas aizsardzības izdevumiem un "apēdīs" nepilnu procentu ASV kolosālā militārā budžeta. Taču Pentagonam ir pa spēkam iztērēt to prātīgi.

"Protams, ar 4,6 miljardiem nepietiks, lai sāktu pilna mēroga karu pret Krieviju. Tam vajadzīgas cita līmeņa summas, — pastāstīja RIA Novosti Kara zinātņu akadēmijas profesors, politologs Sergejs Sudakovs. – Taču ar tiem pietiks triju virzienu finansēšanai, ko Pentagons patlaban uzskata par svarīgākajiem spiedienā pret Krieviju. Pats galvenais – amerikāņu infrastruktūras pilnveidošana reģionā, par kuru daudz runāja ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss, viņa ģenerāļi un lielu aizsardzības un rūpniecības projektu lobētāji. Runa ir par tā saucamo ātrās ierašanās bāžu celtniecību Austrumeiropā un Baltijā, kas ļaus īsā laikā – pat 18 stundu laikā sapulcēt pie mūsu robežām spēcīgus trieciena grupējumus."

Военные учения Saber Strike 2017
Militārās mācības Saber Strike

Pēc eksperta domām, otrs virziens ir informācijas drošība un kiberieroči. Daļa "Eiropas" naudiņas aizies speciālistu sagatavošanai karam kibertelpā, kas, starp citu, pavisam nesen tika apgūts ASV Bruņoto spēku stratēģiskajās mācībās Global Thunder. Trešā "naudas fronte" tiks atvērta noteiktu, teiksim tā, analītisku struktūru papildu finansējumam, kas nodarbojas ar izlūkošanu Krievijas pierobežas teritorijā. Tās vāc informāciju par šeit dislocētajiem spēkiem, militārajiem objektiem un stratēģisko infrastruktūru. Situācijai saasinoties, tieši šo "kurmju" ziņojumus Pentagons ņems vērā, sastādot uzbrukuma operāciju plānus.

"Ja kārtīgi izpētīsim visus amerikāņu politiķu un militārpersonu izteikumus par nepieciešamību "apturēt Krieviju" un izanalizēsim Pentagona jaunākās darbības Eiropā, kļūs skaidrs, ka tas viss ir vērsts vienīgi pret mums, — ir pārliecināts Sergejs Sudakovs. – Uzskatu, ka ASV ir pietuvojušās sarkanajai līnijai, ko Krievijas valdībai ir apņēmīgi jāapzīmē. Pretējā gadījumā viņi turpinās aizrautīgi "raustīt lāci aiz ausīm", kas ne pie kā laba nenovedīs. Baidos, ka mēs soli pa solim tuvojamies atklātai konfrontācijai."

Austrumeiropas tarāns

Tiesa, nekur nav teikts, ka amerikāņi paši dosies cīņas laukā, ja tomēr notiks visļaunākais. Budžeta projekta tekstā atsevišķā punktā iekļauta militārā palīdzība ASV sabiedrotajiem Austrumeiropā. Piemēram, Pentagons plāno piešķirt Ukrainai 350 miljonus dolāru bruņojuma iepirkšanai un armijas modernizācijai. Vēl 100 miljonus "brālīgi" sadalīs Igaunija, Latvija un Lietuva. Informācija par finansiālo atbalstu Rietumeiropas valstu aizsardzības ministrijām dokumentā nav sniegta.

"Nesen notika Ziemeļatlantijas valstu aizsardzības ministru samits, kura gaitā tika pieņemts lēmums izveidot divas NATO komandstruktūras – Austrumu un Rietumu, — RIA Novosti pastāstīja Nacionālas drošības sabiedrisko problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins. – Pirmā, acīmredzot, nodarbosies ar "jauno eiropiešu" jautājumiem, otrā – ar "vecās" Eiropas valstīm. Tādējādi sabiedrotie ir sadalīti "elitē" un "plebejos". Ja jau amerikāņiem tā rūp Eiropas drošība, kāpēc nepalīdz ar ieročiem un naudu tādām valstīm kā Vācija, Itālija, Francija un Spānija?

Pavisam vienkārši: amerikāņiem vajadzīga militārā klātbūtne šajās valstīs, lai kontrolētu Eiropas Savienību. Bet karā ar Krieviju, ja tas sāksies, dosies austrumu "plebeji". Šiem nolūkiem tiem piešķir naudu un tehniku, turklāt ne jau pašu jaunāko. Daļu Baltijai nodoto armijas mašīnu amerikāņi izveduši no Tuvajiem Austrumiem un pat noslinkojuši – viņi tās nav pārkrāsojuši no tuksneša maskēšanās krāsām citās, kas vairāk atbilstu ainavām Eiropā. Viņiem ir gluži vienkārši nospļauties par to, kas notiks ar tehniku un tās ekipāžām. Sabiedrotos Austrumeiropā ASV uzskata par lielgabalu gaļu, tarānu triecienam pa Krievijas vārtiem."

Международные военные учения Summer Shield XIV в Латвии
Sputnik
Tanks M1 Abrams starptautiskās militārās mācībās Summer Shield XIV Latvijā.

Atlikusī summa, pēc eksperta domām, tiks atvēlēta Eiropas teritorijā dislocēto ASV spēku bruņojuma atjaunošanai. Veco tehniku aizvedīs, ievedīs jaunu, piegādās mūsdienīgu munīciju. Aleksandrs Žiļins uzsvēra, ka daļa līdzekļu, iespējams, tiks iztērēta amerikāņu taktisko kodolieroču noliktavu modernizācijai Vācijā, lai tajās būtu iespējams glabāt jaunās, modificētās aviobumbas B61, kuru jauda sasniedz aptuveni 50 kilotonnas.

Raķetes "pa lēto"

Jāatzīmē arī citi ASV plāni kodolaizturēšanas spēku modernizācijai. Piemēram, Kongress apstiprinājis lēmumu piešķirt 58 miljonus dolāru jaunas vidēja darbības diapazona raķetes izstrādāšanai. Šāds bruņojums atklāti pārkāpj Līgumu par vidēja un maza darbības diapazona raķešu likvidāciju, ko 1987. gadā parakstīja PSRS un ASV. Lai aizbildinātos par šādu pārkāpumu, amerikāņu likumdevēji velk veco dziesmu – sak, vienošanos pārkāpjot Krievija. Vašingtona jau sen uzcītīgi apsūdz Maskavu par to, ka Kaļiņingradas apgabalā izvērstie operatīvi taktiskie raķešu kompleksi "Iskander" var apšaudīt mērķus vairāk nekā 500 km attālumā, un tamlīdzīgs bruņojums neatbilst vienam no līguma punktiem. Krievijas bruņotie spēki norāda, ka "Iskanderi" iekļaujas ierobežojumos, lai arī "tik tikko".

Gaisa desanta vienības izlūko rajonu mācībās Rietumi 2017
© Евгений Мешков / Министерство обороны Российской Федерации

Tiesa, speciālisti šaubās par Pentagona iespējām ātri izstrādāt vidēja darbības diapazona raķešu kompleksus. Aleksands Žiļins uzskata, ka tamlīdzīgi paziņojumi ir blefs. Tamlīdzīga bruņojuma izstrādei nepieciešamie līdzekļi ir noslēpums – gan Krievijā, gan ASV, bet Kongresa raķešu "atklāsmes" – tikai informācijas kara elements.

"Patlaban ASV cenšas noskaidrot kodolapturēšanas spēku attīstības vektorus, — viņam piekrīt Sergejs Sudakovs. – Rupji sakot, viņi cenšas sataustīt robežu, pie kuras mēs apstāsimies un tālāk vairs nepiekāpsimies. Ar saviem paziņojumiem par jaunu vidēja darbības diapazona raķešu izstrādi Kongress pārbauda Krievijas reakciju. Šim mērķim amerikāņi periodiski sāk runas par izstāšanos no Līguma par vidēja un maza darbības diapazona raķešu likvidāciju un uzmanīgi vēro, kāda būs Krievijas militārās un politiskās vadības reakcija. Šos 58 miljonus var uzskatīt par izmēģinājumu. Jaunas raķetes izstrādei un radīšanai ar šo naudu, maigi izsakoties, nepietiks."

159
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Trešā pasaules kara loģistika: kāpēc Eiropu gatavo karam ar Krieviju
"Militārā Šengena": eskalācija sākas Latvijā
Krievijas AM: ASV "paklusām" izvērsušas Baltijā veselu divīziju
EP deputāte: NATO sašķeļ Eiropas Savienību
Izlūkdienestu veterāns: pēc PSRS sabrukuma NATO gribēja sašķelt Krieviju
Pentagonu nomāc Krievijas kaujas gatavība. Top jauna doktrīna
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņi nepamet Afganistānu

27
(atjaunots 21:19 22.11.2020)
Mūzika būs mūžīga – amerikāņi atkal izved savus bruņotos spēkus no ārvalstīm. Trampa administrācija oficiāli informēja par kontingenta samazināšanu Afganistānā un Irākā.

Pēc diviem mēnešiem Afganistānā paliks 2500 cilvēki (tagadējo 4 tūkstošu vietā), par pieciem simtiem saruks kareivju skaits Irākā (līdz 2500). Tiesa, iepriekš Tramps bija apņēmies jau līdz Ziemassvētkiem izvest no Afganistānas visus amerikāņus, tomēr bija skaidrs, ka tie ir tukši vārdi. Pat līgums ar talibiem paredz: amerikāņiem jāpamet Afganistāna līdz nākamā gada pavasara beigām, portālā RIA Novosti pastāstīja Pjotrs Akopovs.

Vai patiešām visa šī apņemšanās ir nopietna? Ameriāņi tik un tā neaizies – tagad skaitu samazina, pēc tam palielinās? Viņiem taču ir simtiem bāzu visā pasaulē (Vašingtona pat stāstīja, ka amerikāņu karavīri dislocēti 177 valstīs) ko nozīmē divu tūkstošu kareivju izvešana no divām islāma valstīm?

Tur jau tā lieta, ka tā nav tikai kontingenta samazināšana vien, tas ir priekšpēdējais solis ceļā, kas pieliks punktu ilgākajai militārajai operācijai mūsdienu vēsturē: amerikāņu karam Tuvajos Austrumos. Karš Afganistānā ilgst jau 19 gadus, un tā apogejā ASV kontingents sasniedza gandrīz 100 tūkstošus. Karš Irākā – 17 gadus, taču tas ir vērienīgāks, valstī bija līdz 250 tūkstoši tikai amerikāņu vien (vēl jau bija arī sabiedrotie). Jā, ASV prezidenti ne vienu reizi vien jau stāstījuši par militārās misijas beigām – gan Bušs, gan Obama, gan Tramps. Tomēr spēkus izvest pilnībā neizdodas. Kāpēc tā?

Vienkāršākā atbilde – tāpēc, ka nevēlas – nebūs pareiza. Kurš tad nevēlas? Tas pats Tramps gribēja vest amerikāņus mājup no Afganistānas, pat parakstīja "kapitulāciju", tas ir, līgumu ar talibiem (par lielām dusmām kolaboracionistiem Kabulā). Arī tagad pat nepilnīgi lēmumi rada sašutumu gan Vašingtonā, gan NATO.

Jau pirms Pentagona oficiālā paziņojuma republikāņu vairākuma līderis Senātā Mičs Makkonels klāstīja, ka "amerikāņu spēku ātra izvešana no Afganistānas tagad kaitēs mūsu sabiedrotajiem un iepriecinās tos, kas vēl mums ļaunu. (..) Tas atgādinātu amerikāņu pazemojošo aiziešanu no Saigonas 1975. gadā".

Neapmierināts ir arī NATO ģenerālsekretārs, sak, ASV un sabiedroto spēku pārlieku ātras izvešanas rezultātā "valsts atkal kļūs par teroraktu organizācijas platformu". Nav nekādas nozīmes tam, ka 19 gadus ilgā okupācijas spēku uzturēšanās ir labākais iemesls uzbrukumiem. Agrāk tos sauca par partizāniem, tagad – par teroristiem. Droši vien ģenerālsekretārs runā par 2001. gada 11. septembri – sak, ben Ladens organizēja uzbrukumu ASV, sēdēdams Afganistānas kalnos? Vai atmaksas uzbrukums Afganistānai ļāva ASV mazināt terorisma draudus? Vai, gluži pretēji, tie ir pieauguši, piemēram, Eiropā? Bet agresija pret Irāku un tās tālākais sabrukums ir veicinājuši mieru, vai tomēr noveda pie simtiem tūkstošu bojāgājušo un veselas karu virknes, ieskaitot karu Sīrijā un karu ar "kalifātu"?

Īpaši daiļrunīga tomēr ir Eiropas atlantistu reakcija, piemēram, Vācijā (no kuras Tramps jau paspējis izvest daļu amerikāņu kontingenta). Piemēram, raksts "Karaspēka izvešana no Afganistānas un Irākas – bezatbildīgs Trampa lēmums" Deutche Welle portālā. Propagandisks nosaukums un atbilstoši secinājumi:

"Amerikāņu bruņoto spēku nekoordinēta izvešana ir spļāviens sejā ASV sabiedrotajiem, it īpaši NATO, kas pēc 11. septembra, lai atbalstītu ASV, pirmo reizi izmantoja kolektīvās pašaizsardzības principu, kas nozīmē palīdzību sabiedrotajam militāra uzbrukuma gadījumā. Tagad ASV prezidents pārkāpj dzelžaino noteikumu – kopā sākt un kopā noslēgt operāciju, kopā ieiet valstī un kopā pamest to. NATO partneri misijā Afganistānā ir atkarīgi no ASV loģistikas. (..) Ja pati svarīgākā alianses locekle neievēro vienošanos, NATO nav nākotnes. Tramps izved spēkus pretēji viņa ģenerāļu un vadošo republikāņu padomiem. Baidenam būs vajadzīgi lieli spēki, lai pārskatītu tādu lēmumu. Pie tam līdz 20. janvārim vēl daudz kas var notikt. Pēc paziņojuma par karaspēka izvešanu vairs nav nekādu šaubu: Donalds Tramps burtiski ir gatavs iet pa līķiem, lai iztaptu saviem piekritējiem un saglabātu viņu simpātijas pēc savas prezidentūras beigām."

Lūk, kā: izvest spēkus – tas nozīmē "iet pa līķiem". Karš ir miers, miers ir karš. Ak jā, runa taču ir par to, ka Trampa bezatbildība novedīs tiktāl, ka pēc tam ASV būs spiestas bēgt no Afganistānas, tāpat kā no Vjetnamas, un ies bojā liels skaits lielisko amerikāņu karavīru? Tomēr "zaļās beretes" aizgāja no Vjetnamas labu laiku pirms Saigonas krišanas, un toreiz karā dzīvības zaudēja ne tikai 50 tūkstoši amerikāņu, bet arī desmitkārt vairāk vjetnamiešu (upuru skaits vēl joprojām nav zināms).

Janvārī Afganistānā paliks 2500 amerikāņu kareivju, taču līdz pavasara beigām viņiem visiem nāksies pamest valsti. Nevar palikt pat privāto militāro kompāniju darbinieki (tagad viņu skaits valstī sasniedz vismaz vairākus simtus). Ja amerikāņi, tas ir, Baidena jaunā administrācija pieļaus pārkāpumus ar izvešanas termiņiem, talibi atsāks karadarbību. Agri vai vēlu – drīzāk gan agri – viņi ieņems Kabulu un amerikāņi būs spiesti bēgt no Afganistānas tieši tāpat, kā viņi bēga no Vjetnamas.

Tomēr tā vairs nebūs Trampa vaina – vainīgi būs tie, kas vēlas pagarināt okupāciju, tie, kam nav svarīgas ne afgāņu, ne amerikāņu dzīvības, tie, kas nevēlas organizētu aiziešanu un līgumu izpildi. Tie, kas domā, ka var mūžam okupēt svešas valstis un nemana, ka ne okupants, ne partizāns vairs negrib karot. Vieni vēlas ātrāk aiziet, otri – ātrāk padzīt svešzemniekus, un tikai trešais spēks ir gatavs liet asinis. Un tam vairs nav nekāda sakara ne ar Ameriku, ne Afganistānu.

27
Tagi:
bruņotie spēki, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Politologs: ASV paliks Afganistānā, neskatoties uz skaļajiem solījumiem
Ko tad mums iesākt: Igaunija noraizējusies par ASV plāniem pamest Afganistānu
ASV neatskaitījās par 1,5 miljardu dolāru izdevumiem Afganistānā
Maskavas Kremlis

Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju

39
(atjaunots 21:11 22.11.2020)
Britānija sāk uzbrukumu Krievijai. Tiesa, to sauc par "pretuzbrukumu". Kārtējās Krievijai naidīgās kampaņas rezultātā noteikti tiks izdomātas jaunas, daudz izsmalcinātākas melu ziņas un nepamatotu pārmetumu virkne.

Patiesībā Krievijai jau sen vajadzēja pie tā pierast. Tomēr, šķiet, tagad Londonas dezinformācijas kampaņa iegūst absolūti jaunu līmeni – tajā sava loma būs armijai un speciālo uzdevumu vienībām, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Londona, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Tāds slēdziens nāk prātā, lasot avīzes The Times atklāsmes – atsaucoties uz anonīmiem avotiem valdībā, izdevums vēsta, ka Valdības sakaru centrs (Government Communications Headquarters, jeb GCHQ) "sāk uzbrukuma kiberoperāciju ar mērķi neitralizēt naidīgu valstu izplatītu propagandu pret vakcīnu". Skaidrojumi, ar ko avīze pavada šos paziņojumus, neatstāj ne mazākās šaubas: runa ir tikai par vienu valsti – par Krieviju.

Pie tam, spriežot pēc visa, tā ir vairāku britu specdienestu kopīga operācija. Pats GCHQ oficiāli veido Ārlietu ministrijas struktūru, pie tam Apvienotās izlūkošanas komitejas ietvaros cieši sadarbojas ar MI5, MI6 un Lielbritānijas militāro izlūkdienestu. Pie tam The Times vēsta, ka operācijā pret Krieviju piedalās 77. armijas brigāde – pirms 5 gadiem radīta kibervienība psiholoģiskajām speciālajām operācijām sociālajos tīklos un internetā. Spriežot pēc izmantot spēku mēroga, piesaistīti lieli resursi.

Visa šī grandiozā jezga it kā radusies sakarā ar "Krievijas dezinformācijas kampaņu pret britu koronavīrusa vakcīnu" – to pašu, kas vēl nav izstrādāta un, iespējams, galu galā nemaz netiks izstrādāta. Atgādināsim: šausmonīgā kampaņa, ko it kā esot uzsākusi Krievija, pastāv vienīgi iztēlē. Domājams, to izgudrojusi tā pati The Times redakcija, kas bez mazākajiem pierādījumiem apsūdzēja Maskavu par mēģinājumiem diskreditēt neesošo vakcīnu. Tagad tā nākusi klajā ar stāstu par "pretuzbrukumu" Krievijai. Tātad varam pieņemt, ka reiz tik solīdā avīze kļuvusi par speciālās operācijas elementu.

Protams, pagaidām mēs varam tikai minēt, ko Krievijai gatavo britu specdienesti. Tomēr The Times avotu īsais komentārs liecina, ka GCHQ gatavojas pielietot pret Krieviju instrumentus, ko Londona lika lietā pret ISIS* un "teroristisko propagandu". Centrs klāstīja, ka jau sen organizē kiberuzbrukumus pret interneta resursiem, kas, pēc viņu domām, saistīti ar islāmistiem, ieskaitot "Al Kaidu*". Tiesa, centrs pats atzina, ka tā esot tikai "aisberga virsotne".

Par to, kas ir "aisberga" pamatā, var spriest pēc vairākiem skandāliem ap dažām britu struktūrām, kas saistītas ar valstības pasūtījumiem ārvalstīs organizēto psiholoģisko operāciju jomā. Starp tiem bija arī vairākus gadus ar Britānijas un ASV valdībām saistītās pazīstamās PR kompānijas "Bell Pottinger" metožu atmaskošana. 2016. gada rudenī tās bijušie darbinieki pastāstīja, kā, izpildot Pentagona un CIP pasūtījumu, vairākus gadus nodarbojušies ar slepenām informatīvām operācijām Irākā.

Viņu pienākumos ietilpa melīgu videoierakstu, filmu, "ziņu" sižetu un pat ziepju operu izstrāde. Tiem bija jāizskatās kā autentiskam "arābu" produktam. Izmantojot "Al Kaidas*" propagandistu oriģinālos kadrus, britu reklāmisti ķepināja viltotus ierakstus, ko publikai pasniedza kā islāmistu teroristu filmas ar mērķi viņus diskreditēt. Grūti teikt, kāds bija viltojumu skaits, tomēr par darba mērogu liecina budžets – no 2007. līdz 2011. gadam tikai šai firmai vien samaksāja 540 miljonus dolāru. Savukārt Žurnālistu izmeklēšanas biroja dati rāda, ka Irākā strādāja vairāk nekā 40 tamlīdzīgas struktūras.

Galu galā pēc skandāliem "Bell Pottinger" bija slēgta. Tomēr tālākie notikumi demonstrēja, ka briti aktīvi izmanto tās pašas metodes, tikai ar citu firmu rokām. Piemēram, viens no galvenajiem britu valdības un specdienestu apakšuzņēmējiem jau trīs gadu desmitus ir firma "SCL Group" (bijusī Strategic Communication Laboratories), kuras specialitāte ir psiholoģiskās specoperācijas visā pasaulē. Tās darba metodes kļuva zināmas pēc skandāla ap tās meitas uzņēmumu "Cambridge Analytica".

Tās vadītāji atklāti atzina (viņiem ne prātā nenāca, ka saruna tiek slepus ierakstīta): "Ja mēs strādājam, mēs varam radīt viltotas lietotāju lapas vai interneta vietnes. Mēs tēlojam studentus, kuri strādā pie pētījumu projektiem universitātes vajadzībām, mēs varam tēlot tūristus. Iespēju ir daudz... Šajā ziņā mums ir plaša pieredze." Pie tam runa taču bija par SCL metodēm, tomēr mediji visā pasaulē uzbruka tās meitas uzņēmumam, pie tam tikai tāpēc, ka tā strādāja Donalda Trampa labā 2016. gadā. Galu galā "Cambridge Analytica" tika iznīcināta, tās mātes struktūra arī ziņoja, ka kompāniju slēdz. Tomēr periodiski izceļas skandāli, kas liecina: SCL atlūzas joprojām aktīvi piedalās valdības pasūtījumu izpildē Rietumos, tikai ar citiem nosaukumiem.

Iespējams, ka viņi vai ar viņiem saistītas personas tiks izmantoti arī jaunajā "vakcīnas kampaņā" pret Krieviju, ņemot vērā arī viņu bagāto darba pieredzi "Krievijas virzienā" Ukrainā.

Starp citu, pāris vārdi par Ukrainu. Iespējams, ka šīs valsts prezidenta Vladimira Zeļenska nesenā mīklainā vizīte MI6 galvenajā mītnē Londonā un slepenā tikšanās ar struktūras direktoru Ričardu Mūru zināmā mērā saistīta ar gaidāmo speciālo operāciju pret Krieviju. Pats Ukrainas vadītājs atzinās, ka tikšanās laikā runa esot bijusi par "pretošanos dezinformācijai un melu ziņām". Pēc tam no Augstākās radas tribīnes viņš publiski aicināja "melu un dezinformācijas radīšanas ekspertus" iesaistīties darbā, ko nospraudusi Londona.

Interesanti, kāpēc pieredzējušajiem britu speciālistiem psiholoģiskajās operācijās būtu ievajadzējusies Ukrainas palīdzība? Lieta tāda, ka "Bell Pottinger" metožu izmeklēšana parādīja: netīrajā melu radīšanas darbā ļoti nepieciešami valodas nesēji, kurā tiek izplatīta dezinformācija. "Al Kaidas*" viltoto ierakstu radīšanai tika piesaistīti līdz 300 cilvēki, kuru vidū lielākā daļa bija irākieši. Ja britu specdienesti nolēmuši izmantot tādas pašas metodes pret Krieviju, viņiem ļoti vajadzīgi zinoši krievu valodas nesēji. Skaidrs taču, kur tādus meklēt.

Tātad varam iezīmēt, ar kādām metodēm briti plāno uzbrukt Krievijai. Ja viņi nolēmuši izmantot to pašu tumšo operāciju arsenālu, ko viņi izmanto Tuvajos Austrumos, gaidāms, ka parādīsies viltoti video, ieraksti krievu valodā, provokatīvas publikācijas internetā, ko izmantos tālākām apsūdzībām pret Krieviju. Pie tam, spriežot pēc iesaistītajiem resursiem, plānots vērā ņemams mērogs. Tas jāpatur prātā.

Rietumu informācijas avoti apgalvo, ka tas notiek, lai neitralizētu Maskavas mēģinājumus "sēt šaubas par iespējām izstrādāt drošu vakcīnu pret koronavīrusu". Interesanti, ka nesen Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons parlamentā publiski pauda bažas par iespējām radīt vakcīnu. Pret Krieviju vērsto apsūdzību loģika liecina, ka viens "antivakcīnas kampaņas aģents" jau atklājies. Tikai Krievijai ar to nav ne mazākā sakara.

* Krievija un vairākās citās pasaules valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi

39
Tagi:
informācijas kari, viltus ziņas, Lielbritānija
Rīgā noritēja akcija pret masku valkāšanu, foto no arhīva

Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās

0
(atjaunots 09:58 24.11.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta stingrāku ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu ieviešanu Latvijā koronavīrusa izplatības dēļ.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Latvijā tiek apspriesta iespēja ieviest striktākus ierobežojumus ar mērķi apturēt jaunās koronavīrusa infekcijas izplatību. Kantar TNS aptauja Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem liecina, ka vienota viedokļa sakarā ar šādu pasākumu nepieciešamību sabiedrībā nav. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Jaunu ierobežojumu pretinieku tomēr izrādījās nedaudz vairāk. Gandrīz puse respondentu (48%) paziņoja ka nav vajadzības pastiprināt ārkārtējās situācijas režīmu, no tiem 20% ir stingri par to pārliecināti, vēl 28% drīzāk piekrīt tam, ka šādas nepieciešamības nav.

Vien nedaudz mazāk aptaujāto – 44%, – tieši pretēji, uzskata, ka valdībai ir jāievieš stingrāks epidemioloģiskais režīms, no tiem 19% paziņoja, ka tas noteikti ir nepieciešams, bet 25% drīzāk atbalsta šo variantu.

Katram desmitajam (8%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrais koronavīrusa vilnis Latvijā izrādījies krietni spēcīgāks par pirmo, un veselības aprūpes sistēmas resursi ātri izsīkst.

0
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus
Ko mēs gaidām? Ieviesiet totālu lokdaunu! Ārsts aicināja Latvijas premjerministru rīkoties
Latvijas veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums