Ķīmiskas aizsardzības militārās vienības

Ko bijušās PSRS tautām gatavo Pentagona laboratorijas

285
Krievijā ir apkopots pietiekami liels apjoms satraucošas informācijas par Pentagona darbu pie bioloģiskajiem ieročiem, un Maskava ir gatava stingrai atbildei.

RĪGA, 7. novembris — Sputnik, Aleksandrs Hroļenko. Krievijas Pilsoniskās sabiedrības attīstības un cilvēktiesību padomes sēdē 30. oktobrī valsts prezidents Vladimirs Putins painteresējās, ar kādu mērķi tiek savākts dažādu etnosu pārstāvju bioloģiskais materiāls? Domājams, prezidenta jautājums bija viltīgs, jo Krievijas specdienestu rīcībā ir pilna informācija par bioloģiskā materiāla vākšanu.

Vabole-kiborgs
© Foto : TAT THANG VO DOAN AND HIROTAKA SATO/NTU SINGAPORE

Kopumā situācija ir pārskatāma. Pentagons ir kara instruments, nevis zinātņu akadēmija, kuras mērķis ir parūpēties par ārvalstu pilsoņu veselību. Speciālisti uzskata, ka desmitiem ASV militāro laboratoriju NVS plašumos rada vektorālas iedarbības kaujas vīrusus. Katram etnosam – sava "buķete". Šķiet, amerikāņiem nebūtu īsti parocīgi organizēt ierobežotu konfliktu ar kodolieroču pielietojumu (Krievija uz to var atbildēt), bet bioloģiskais karš ir ļoti efektīvs un neatstāj gandrīz nekādas pēdas.

Pentagona skaidrojumi nav uzmanības vērti, taču pamats satraukumam ir pilnīgi pietiekams. Tāpēc Krievijas Valsts dome izskatīs likumprojektu par mikroorganismu kolekciju efektīvu kontroli un Krievijas pilsoņu bioloģiskās drošības nodrošināšanu, savukārt valdība pastiprinās ārvalstu bioloģisko laboratoriju kontroli.

Trešais pasaules karš, neredzamais

Mūsdienu sasniegumi un atklājumi bioloģijas zinātnes un ģenētikas jomā ļauj izstrādāt bakterioloģiskos un ģenētiski bioloģiskos ieročus, kas spēj iznīcināt pretinieka dzīvos spēkus atbilstoši ādas krāsai un vairākām citām rases pazīmēm. Iespējams, šim nolūkam amerikāņi retrospektīvi pēta dabiskās perēkļu saslimšanas NVS valstu teritorijā, būvē īpaši aizsargātas kara bioloģiskās laboratorijas (pēdējo 7 gadu laikā ASV to skaitu visā pasaulē palielinājušas no 20 līdz 400 iestādēm).

Pentagons radījis tamlīdzīgu objektu tīklu Azerbaidžānā, Armēnijā, Gruzijā, Moldovā, Uzbekistanā un Ukrainā. Oficiālā versija pauž, ka tas darīts ar mērķi novērst bioloģiskos draudus. Faktiski Pentagona laboratorijas ir īsts Damokla zobens to atrašanās valstīs. Pēdējo gadu laikā šajos objektos fiksēti simtiem incidentu ar vīrusiem un toksīniem, kuri apdraud cilvēkus un lauksaimniecību. Vienlaikus amerikāņi ignorē Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu (KBTI). Ārvalstu inspektoriem ir liegta piekļuve bioloģiskajās laboratorijās aiz ASV robežām. Par to speciālisti ir nopietni noraizējušies.

Etniski orientētie vīrusi tika izmantoti jau laikā, kad kolonisti no Eiropas apguva Ziemeļameriku. Pašreizējā gēnu inženierijas un sintētiskās bioloģijas līmenī Holivudas "zombiji" var izrādīties tīrās bērnu spēlītes. Militārās laboratorijas svešā teritorijā dāvā potenciālajam pretiniekam plašas iespējas organizēt "tīras" uzbrukuma operācijas. Starp citu, Krievijas dienvidu rajonos pēdējos gados aizvien biežākas kļūst lauksaimniecības epidēmijas. Speciālisti uzskata, ka Āfrikas cūku mēra vīrusa atipisko noturību ziemeļu platuma grādu apstākļos iespējams izskaidrot tikai ar tā radīšanu laboratorijas apstākļos.

Sibīrijas mēris Jamalas pussalā aiz polārā loka 2016. gadā izskatījās tikpat neviennozīmīgs: tamlīdzīgs uzliesmojums nav novērots 75 gadus, diagnoze tika apstiprināta 24 vietējiem iedzīvotājiem, nācās likvidēt vairāk nekā 25 tūkstošus inficētu ziemeļbriežu. Iespējams, tā bija diversija.

Bioloģisko centru darbinieki, protams, ir informēti par mērķiem. Par Pentagona mikrobiologu darba stratēģisko nozīmi liecina summas, kas iztērētas laboratoriju tīkla izveidei: Ukrainā – 175 miljoni dolāru, Gruzijā – 150 miljoni dolāru, Kazahstānā – 130 miljoni dolāru. Uzmanība jāpievērš tam, ka bīstamu infekciju uzliesmojumi pārsvarā vērojami Āfrikā un Dienvidāzijā. Rodas iespaids, ka nav jēgas tērēt milzu naudu epidemioloģiski labvēlīgu planētas reģionu aizsardzībai.

Kompensācijas pasākumi

Krievija ir saglabājusi noteiktu virusoloģiskās (epidemioloģiskās) drošības sistēmu, kontroles iestādes un instrumentus. Diemžēl atsevišķas NVS valstis (Azerbaidžāna, Gruzija, Kazahstāna un Ukraina) apmaiņā pret amerikāņu palīdzību ne tikai piedāvājušas teritoriju un devušas brīvas rokas Pentagona bioloģiskajiem eksperimentiem, bet arī nodevušas amerikāņiem bīstamu slimību ierosinātāju kolekcijas, tostarp – arī padomju mikroorganismu kaujas štammus. Tamlīdzīgas kļūdas ir ārkārtīgi grūti kompensēt.

Pentagona bioloģisko laboratoriju neatkarība no mītnes valsts ļauj gandrīz bez jebkādas kontroles izdarīt eksperimentus ar bīstamiem vīrusiem un baktērijām. Pēc Sibīrijas mēra pielietojuma Savienotajās Valstīs 2001. gadā biotehnoloģijas ir spērušas lielu soli uz priekšu. Attīstās teorija par hibrīdkaru, kurā tiek izmantotas neletālas bioreceptūras, kas spēj sagraut jebkuras valsts ekonomiku. Vienlaikus 1972. parakstītā KBTI papildina 1925. gada Ženēvas konvenciju, taču tajā nav paredzēti bioloģisko ieroču kontroles instrumenti.

2001. gadā ASV vienpusējā kārtībā pārtrauca daudzpusējās pārrunas Ženēvā par konvencijas verifikācijas mehānisma izstrādi un joprojām kavē to atsākšanu. Krievijai un citām NVS valstīm ir vitāli svarīgi izveidot (atjaunot) bioloģisko ieroču apkarošanas nacionālās un kopējo sistēmu. Jāņem vērā tas, ka tiek izstrādāti izsmalcināti bioloģisko ieroču paveidi, kas spēj mainīt ģenētiku, psiholoģiju (spēju adekvāti reaģēt uz notikumiem), traucēt reproduktīvās sistēmas funkcijas, tātad – iznīcināt etnosus bez šāvieniem.

Maskava ne vienu reizi vien ir pieprasījusi no Vašingtonas Pentagonas militāri bioloģiskās programmas drošības garantijas. 2016. gada pavasarī Federācijas Padomes debatēs par starptautisko līgumu ievērošanas problēmām atbruņošanās jomā Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja: "ASV veido militāri bioloģisko infrastruktūru, izvietojot to daudzās ārvalstīs, tostarp arī gan Krievijas Federācijas robežām… Amerikāņu militāri bioloģisko laboratoriju darbs citu valsts teritorijās rit slēgti, un nav nekādu garantiju par to, ka tur nenorit aizliegtas darbības ar bioloģiskajiem aģentiem… Kā potenciāls epidēmijas izplatīšanās avots militārās biolaboratorijas nopietni apdraud ne tikai to mītnes valstis, bet arī kaimiņvalstis."

Krievijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar citām iestādēm (arī varasiestādēm) ne tikai informē sabiedrību visā pasaulē par augošajām briesmām, bet arī konsekventi turpina darbu ar mērķi novērst bioloģiskos draudus. Acīmredzot Krievija pāriet pie darbiem. Arī citām NVS valstīm vēl nav par vēlu nostāties uz atveseļošanās ceļa.

285
Pēc temata
Latvija uz HIV epidēmijas sliekšņa: neārstējas gandrīz divas trešdaļas inficēto
Latvijā sākusies gripas epidēmija
Epidemiologi fiksējuši A hepatīta uzliesmojumu Eiropā
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

60
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

60
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?