Ķīmiskas aizsardzības militārās vienības

Ko bijušās PSRS tautām gatavo Pentagona laboratorijas

266
Krievijā ir apkopots pietiekami liels apjoms satraucošas informācijas par Pentagona darbu pie bioloģiskajiem ieročiem, un Maskava ir gatava stingrai atbildei.

RĪGA, 7. novembris — Sputnik, Aleksandrs Hroļenko. Krievijas Pilsoniskās sabiedrības attīstības un cilvēktiesību padomes sēdē 30. oktobrī valsts prezidents Vladimirs Putins painteresējās, ar kādu mērķi tiek savākts dažādu etnosu pārstāvju bioloģiskais materiāls? Domājams, prezidenta jautājums bija viltīgs, jo Krievijas specdienestu rīcībā ir pilna informācija par bioloģiskā materiāla vākšanu.

Vabole-kiborgs
© Foto : TAT THANG VO DOAN AND HIROTAKA SATO/NTU SINGAPORE

Kopumā situācija ir pārskatāma. Pentagons ir kara instruments, nevis zinātņu akadēmija, kuras mērķis ir parūpēties par ārvalstu pilsoņu veselību. Speciālisti uzskata, ka desmitiem ASV militāro laboratoriju NVS plašumos rada vektorālas iedarbības kaujas vīrusus. Katram etnosam – sava "buķete". Šķiet, amerikāņiem nebūtu īsti parocīgi organizēt ierobežotu konfliktu ar kodolieroču pielietojumu (Krievija uz to var atbildēt), bet bioloģiskais karš ir ļoti efektīvs un neatstāj gandrīz nekādas pēdas.

Pentagona skaidrojumi nav uzmanības vērti, taču pamats satraukumam ir pilnīgi pietiekams. Tāpēc Krievijas Valsts dome izskatīs likumprojektu par mikroorganismu kolekciju efektīvu kontroli un Krievijas pilsoņu bioloģiskās drošības nodrošināšanu, savukārt valdība pastiprinās ārvalstu bioloģisko laboratoriju kontroli.

Trešais pasaules karš, neredzamais

Mūsdienu sasniegumi un atklājumi bioloģijas zinātnes un ģenētikas jomā ļauj izstrādāt bakterioloģiskos un ģenētiski bioloģiskos ieročus, kas spēj iznīcināt pretinieka dzīvos spēkus atbilstoši ādas krāsai un vairākām citām rases pazīmēm. Iespējams, šim nolūkam amerikāņi retrospektīvi pēta dabiskās perēkļu saslimšanas NVS valstu teritorijā, būvē īpaši aizsargātas kara bioloģiskās laboratorijas (pēdējo 7 gadu laikā ASV to skaitu visā pasaulē palielinājušas no 20 līdz 400 iestādēm).

Pentagons radījis tamlīdzīgu objektu tīklu Azerbaidžānā, Armēnijā, Gruzijā, Moldovā, Uzbekistanā un Ukrainā. Oficiālā versija pauž, ka tas darīts ar mērķi novērst bioloģiskos draudus. Faktiski Pentagona laboratorijas ir īsts Damokla zobens to atrašanās valstīs. Pēdējo gadu laikā šajos objektos fiksēti simtiem incidentu ar vīrusiem un toksīniem, kuri apdraud cilvēkus un lauksaimniecību. Vienlaikus amerikāņi ignorē Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu (KBTI). Ārvalstu inspektoriem ir liegta piekļuve bioloģiskajās laboratorijās aiz ASV robežām. Par to speciālisti ir nopietni noraizējušies.

Etniski orientētie vīrusi tika izmantoti jau laikā, kad kolonisti no Eiropas apguva Ziemeļameriku. Pašreizējā gēnu inženierijas un sintētiskās bioloģijas līmenī Holivudas "zombiji" var izrādīties tīrās bērnu spēlītes. Militārās laboratorijas svešā teritorijā dāvā potenciālajam pretiniekam plašas iespējas organizēt "tīras" uzbrukuma operācijas. Starp citu, Krievijas dienvidu rajonos pēdējos gados aizvien biežākas kļūst lauksaimniecības epidēmijas. Speciālisti uzskata, ka Āfrikas cūku mēra vīrusa atipisko noturību ziemeļu platuma grādu apstākļos iespējams izskaidrot tikai ar tā radīšanu laboratorijas apstākļos.

Sibīrijas mēris Jamalas pussalā aiz polārā loka 2016. gadā izskatījās tikpat neviennozīmīgs: tamlīdzīgs uzliesmojums nav novērots 75 gadus, diagnoze tika apstiprināta 24 vietējiem iedzīvotājiem, nācās likvidēt vairāk nekā 25 tūkstošus inficētu ziemeļbriežu. Iespējams, tā bija diversija.

Bioloģisko centru darbinieki, protams, ir informēti par mērķiem. Par Pentagona mikrobiologu darba stratēģisko nozīmi liecina summas, kas iztērētas laboratoriju tīkla izveidei: Ukrainā – 175 miljoni dolāru, Gruzijā – 150 miljoni dolāru, Kazahstānā – 130 miljoni dolāru. Uzmanība jāpievērš tam, ka bīstamu infekciju uzliesmojumi pārsvarā vērojami Āfrikā un Dienvidāzijā. Rodas iespaids, ka nav jēgas tērēt milzu naudu epidemioloģiski labvēlīgu planētas reģionu aizsardzībai.

Kompensācijas pasākumi

Krievija ir saglabājusi noteiktu virusoloģiskās (epidemioloģiskās) drošības sistēmu, kontroles iestādes un instrumentus. Diemžēl atsevišķas NVS valstis (Azerbaidžāna, Gruzija, Kazahstāna un Ukraina) apmaiņā pret amerikāņu palīdzību ne tikai piedāvājušas teritoriju un devušas brīvas rokas Pentagona bioloģiskajiem eksperimentiem, bet arī nodevušas amerikāņiem bīstamu slimību ierosinātāju kolekcijas, tostarp – arī padomju mikroorganismu kaujas štammus. Tamlīdzīgas kļūdas ir ārkārtīgi grūti kompensēt.

Pentagona bioloģisko laboratoriju neatkarība no mītnes valsts ļauj gandrīz bez jebkādas kontroles izdarīt eksperimentus ar bīstamiem vīrusiem un baktērijām. Pēc Sibīrijas mēra pielietojuma Savienotajās Valstīs 2001. gadā biotehnoloģijas ir spērušas lielu soli uz priekšu. Attīstās teorija par hibrīdkaru, kurā tiek izmantotas neletālas bioreceptūras, kas spēj sagraut jebkuras valsts ekonomiku. Vienlaikus 1972. parakstītā KBTI papildina 1925. gada Ženēvas konvenciju, taču tajā nav paredzēti bioloģisko ieroču kontroles instrumenti.

2001. gadā ASV vienpusējā kārtībā pārtrauca daudzpusējās pārrunas Ženēvā par konvencijas verifikācijas mehānisma izstrādi un joprojām kavē to atsākšanu. Krievijai un citām NVS valstīm ir vitāli svarīgi izveidot (atjaunot) bioloģisko ieroču apkarošanas nacionālās un kopējo sistēmu. Jāņem vērā tas, ka tiek izstrādāti izsmalcināti bioloģisko ieroču paveidi, kas spēj mainīt ģenētiku, psiholoģiju (spēju adekvāti reaģēt uz notikumiem), traucēt reproduktīvās sistēmas funkcijas, tātad – iznīcināt etnosus bez šāvieniem.

Maskava ne vienu reizi vien ir pieprasījusi no Vašingtonas Pentagonas militāri bioloģiskās programmas drošības garantijas. 2016. gada pavasarī Federācijas Padomes debatēs par starptautisko līgumu ievērošanas problēmām atbruņošanās jomā Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja: "ASV veido militāri bioloģisko infrastruktūru, izvietojot to daudzās ārvalstīs, tostarp arī gan Krievijas Federācijas robežām… Amerikāņu militāri bioloģisko laboratoriju darbs citu valsts teritorijās rit slēgti, un nav nekādu garantiju par to, ka tur nenorit aizliegtas darbības ar bioloģiskajiem aģentiem… Kā potenciāls epidēmijas izplatīšanās avots militārās biolaboratorijas nopietni apdraud ne tikai to mītnes valstis, bet arī kaimiņvalstis."

Krievijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar citām iestādēm (arī varasiestādēm) ne tikai informē sabiedrību visā pasaulē par augošajām briesmām, bet arī konsekventi turpina darbu ar mērķi novērst bioloģiskos draudus. Acīmredzot Krievija pāriet pie darbiem. Arī citām NVS valstīm vēl nav par vēlu nostāties uz atveseļošanās ceļa.

266
Pēc temata
Latvija uz HIV epidēmijas sliekšņa: neārstējas gandrīz divas trešdaļas inficēto
Latvijā sākusies gripas epidēmija
Epidemiologi fiksējuši A hepatīta uzliesmojumu Eiropā
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

42
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

42
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

40
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

40
Tagi:
Ķīna, ASV
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska

Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis

0
(atjaunots 15:34 20.09.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka neredzēja sevi valsts prezidenta lomā, pat piedaloties priekšvēlēšanu cīņā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. RBK intervijā bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska komentēja savu statusu, paziņojot, ka nepretendē uz prezidenta krēslu, vēsta RIA Novosti.

"Es neprasu redzēt manī topošo Baltkrievijas prezidenti, jo es sevi šādi nepozicionēju," paziņoja Tihanovska.

Viņa atzīmēja, ka viens no viņas priekšvēlēšanu programmas punktiem bija atkārtotas vēlēšanas – godīgas, caurspīdīgas un atvērtas. Pēc Tihanovskas domām, atkārtotās vēlēšanās tiks ievēlēts jaunais Baltkrievijas prezidents. Un tam ir jābūt spēcīgam līderim.

Turklāt Tihanovska atzīmēja, ka jaunajam spēcīgajām Baltkrievijas prezidentam ir jābūt tādam cilvēkam, ar kuru Krievijas līderis Vladimirs Putins runās kā ar vienlīdzīgu.

"Putins atrastu, par ko vienoties, un runātu ar viņu, kā ar vienlīdzīgu, ja viņš manī neredz cilvēku, ar kuru viņš var parunāt," sacīja Tihanovska.

Atgādināsim, ka Kremlī vairākkārt uzsvēruši, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš 9. augusta vēlēšanās saņēma vairāk nekā 80% balstu, ir ievēlēts likumīgi. Vērts atzīmēt, ka saskaņā ar CVK oficiālajiem datiem, par Tihanovsku nobalsoja 10,12% vēlētāju.

Viltvāržu atzīšana

Iepriekš Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova komentēja 21. septembrī plānoto Eiropas Savienības Padomes sēdi ārlietu ministru līmeni, kur tiks apspriesta situācija Baltkrievijā.

Komentāru Zaharova sniedza, ņemot vērā informāciju par to, ka gaidāmajā ES Padomes sēdē ir iespējama bijušās Baltkrievijas prezidenta kandidātes Tihanovskas piedalīšanos.

Zaharova paziņoja, ka Eiropas Savienība tādējādi pauž necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Sevišķi spilgti par to liecina "viltvāržu" atzīšana atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas, ka Brisele nevar šīs valstis nomierināt un atgriezt saprāta robežās.

Zaharova atzīmēja, ka Tihanovskas dalība sēdē, ja tas tomēr notiks, ir demonstratīva. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu Eiropas Savienības atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā. Kad virkne ES valstu uzstājās par garantiem varasiestāžu vienošanai ar opozīciju, kas nākamajā dienā tika aizmirsta.

Vērts atzīmēts, ka Lietuvas Seims iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā Svetlanu Tihanovsku nosauca par ievēlētu Baltkrievijas līderi. Savukārt Latvijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt Tihanovsku par uzvarētāju Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās.

0
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, prezidents, Baltkrievija, Svetlana Tihanovska
Pēc temata
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Prātam neaptverami": KF ĀM aicina Varšavu likt mierā Minsku