Lietuvas karogs

"Viņš ir labs, viņš cīnījās pret krieviem": Lietuva aizstāv pareizo slepkavu

276
Eiropas un Krievijas mediji ziņo: mazajā Lietuvā šķetinās skandāls, kas varētu izaugt līdz Eiropas līmenim.

Viss sākās pieticīgi un mājīgi. Nākamo 2018. gadu republikā bija nolemts nosaukt par godu kādam Ādolfam Ramanauskim. Mūsdienu Lietuvā Ramanauskis ir savā ziņā līdzīgs mūsdienu Ukrainas Banderam, raksta RIA Novosti autors Viktors Marahovskis. Proti, vietējā antikrievijas eposa varonis. Ramanauskis bija viens no "meža brāļu" komandieriem Otrā pasaules kara beigās un pēckara gados. Pēc Lietuvas oficiālās versijas, viņš drosmīgi cīnījās pret okupantiem, un 1956. gadā tika notverts, VDK briesmīgi spīdzināts un pēc tam sodīts ar nāvi.

…Tomēr, vēsturiskās personības godināšanas pasākumu sagatavošanas procesā pēkšņi parādījās populārā vietējā rakstniece Ruta Vanagaite. Un paziņoja:

— pirmkārt, pēc viņas datiem, varonis kopš 1940. gada sadarbojas ar NKVD un nodeva čekistiem vairākus savus cīņas biedrus – konkurentus.

— otrkārt, varonis, iespējams, ir Lietuvas ebreju iznīcināšanas līdzdalībnieks (jāpiebilst, ka Lietuvā ebreji tika iznīcināti efektīvāk, nekā jebkur citur, turklāt lielākoties vācu okupanti pat nepaspēja piedalīties šajā "pasākumā": viss tika īstenots Lietuvas brīvprātīgo entuziastu spēkiem).

Литовский партизан Адольфас Раманаускас-Ванагас
Lietuvas partizāns Ādolfs Ramanauskis-Vanagas

Diezin vai rakstniecei Vanagaitei, nākot klajā ar šo paziņojumu, ienāca prātā, kāda mēroga sekas tas nesīs. Varbūt viņa cerēja uz savu popularitāti vai Eiropas ebreju organizāciju atbalstu. Iepriekš viņa publicēja grāmatu "Mūsējie" — par lietuviešu lomu holokaustā. Eiropa un ebreju organizācijas par to viņu ilgi slavēja, tāpēc Vanagaitei bija pamats uzskatīt, ka tautieši neuzdrīkstēsies viņu aiztikt.

Taču šajā situācijā oficiālā Lietuva nespēja nociesties. Dažādās vietās rakstnieci saukāja par čekisti, par Putina ietekmes aģenti. Presē izvērsās kampaņa Vanagaites boikotam. Izdevniecība iznīcināja viņas grāmatu tirāžas. Viņu vairs neaicina piedalīties pasākumos un piesaistīt ES "kultūrai paredzētās naudas" apgūšanai (tas ir galvenais Baltijas radošās inteliģences izdzīvošanas avots). Lielākais tirdzniecības tīkls izņēma no pārdošanas viņas grāmatas. Pat Lietuvas neatkarības tēvs Vītauts Landsberģis pieprasīja, lai Vanagaite iet mežā un nošaujas.

Tālākie noteikumi ir skaidri. Rakstniecei izteica atbalstu Eiropas ebreju kongress, kas pārstāv aptuveni 2,5 miljonus Eiropas ebreju. Raganu medības mūsdienās nav pieņemamas, paziņoja ЕЕК: "Grūti iedomāties, ka 2017. gadā grāmatu tirāžu būtu iespējams aizliegt politisku iemeslu dēļ. Ruta Vanagaite ir drosmīga sieviete, kuras balss nepieciešama lietuviešiem, kuri vēlas iepazīties ar savu pagātni, īpaši ar holokausta periodu, un rakstniece jāuzslavē, nevis jāuzbrūk viņai."

EEK viedokli Lietuvas ĀM izvērtēja kritiski: tur nesaprotot vēstures nianses. Lieta tāda, ka ebreju iznīcināšana (kas, protams, ir slikti) un padomju kolaborantu un karavīru iznīcināšana (kas, protams, ir labi) esot pilnīgi atšķirīgas lietas un tās nedrīkst jaukt. "Lietuvas ebreju genocīda un pretošanās padomju varai pretstatījums šajā kontekstā ir absolūti nepieņemams un sagroza vēsturi," — klāstīja Lietuvas ĀM. Nesen par "Vanagaites lietu" stāstīja vācu izdevums "Spiegel". Tālāk, iespējams, pie darba ķersies smagā artilērija – autoritatīvas Eiropas organizācijas, un skandāls tiks atšķetināts starptautiskā līmenī.

…Taču mūs interesē kas cits.

Mazajā Baltijā – provinces līmenī – notiek kaut kas "Holivudas seksa skandālam" līdzīgs. Tikai kinozvaigžņu lomās, kas cīnījās par cilvēktiesībām, bet izrādījās varmākas, — tagad ir mazās brīvību mīlošās valstis ar miglainu pagātni.

Kas te īsti notiek? Jau 90. gados "meža brāļi" Baltijā bija pilnībā un pārliecinoši kanonizēti kā partizāni, kuri pretojās necilvēcīgajai padomju okupācijai. Atšķirībā no SS leģionāriem, kurus pagrūti ieskaitīt svēto pulkā, jo viņi bija esesieši (jā, cīnījās ar krievu komunistisko ļaunumu, taču Hitlera pusē, kas īsti labi nav), — ar "meža brāļiem" šādas problēmas nepastāv. Tiešas kalpošanas nacistiem nebija, tātad viņu antikrievisko episkumu nekas neaptumšo.

Lai arī pārsvarā viņi iznīcināja savus tautiešus, kuri "pārdevušies krieviem".

Писательница Рута Ванагайте
Rakstniece Ruta Vanagaite

Ņemsim vērā: pret Krieviju vērstais eposs (t.i. nacionālās vēstures versija, kuras pamatā ir gadsimtiem ilga pretošanās ļaunajam krievu impērijas ļaunumam) tika pieņemts kā oficiālā versija gandrīz visās bijušajās padomju republikās. Varbūt tikai Baltkrievijā ne. Tas bija pilnīgi loģiski, turklāt ne tikai tāpēc, ka kolektīvie Rietumi saskatīja garantiju: republikas nekad vairs neapvienosies ar Krieviju. Lieta tāda, ka bijušajām padomju "nacionālajām elitēm" bija nepieciešams visiem spēkiem attālināties no Krievijas. Tādēļ katrā jaunajā valstī parādījās eposs, kurā "mēs" (brīvību mīloša tauta ar apbrīnojamām tradīcijām) gadsimtiem ilgi cīnījāmies par savu brīvību ar "viņiem" (ģenētiskiem vergiem no netīrajiem aukstajiem Ziemeļiem, kuri gribēja paverdzināt arī mūs).

ASV un ES atbalstīja šo politiku ar tādu prieku, ka bijušām padomju republikām tika izsniegta savā ziņā idejiska indulgence "cīņai ar krieviem". Visa pārējā Eiropa nedrīkstēja būt ksenofoba, bet Austrumeiropa – drīkstēja. Visai pārējai Eiropai bija jākaunas par hitlerisko periodu, bet Austrumeiropai nebija jākaunas, tā pat varēja klusi ar to lepoties. Un tā tālāk.

No paša sākuma bija skaidrs, ka tā ir pārejoša parādība. Agri vai vēlu "īstās Eiropas" oficiālā morāle satiksies ar to morāli, kas bija atļauta austrumeiropiešiem cīņas ar Krieviju laikā. Šķelšanās kļuva manāma jau 2015. gadā."Sīrijas bēgļa gadā". Visa Rietumeiropa stāvēja gar autoceļiem ar tolerantiem plakātiem "Sveicināti", toties Austrumeiropas sociāldemokrātijas pēkšņi paziņoja, ka šo citticībnieku netīrās kājas viņu zemīti nemīdīs.

Vēlāk, 2016. un 2017. gadā nacionāldemokrātijas sakašķējās pašas (Ungārija pēkšņi atklāja, ka Ukrainā apspiež ungārus, Polija noskaidroja, ka tur glorificē nacistus, kuri sarīkoja poļu tautas masveida genocīdu).

Galu galā tipisks antikrieviskā eposa pozitīvais varonis no Lietuvas ir izrādījies Eiropas kaunpilnās holokausta sāgas negatīvais varonis. Pie tam Lietuvas elitei neļauj mierīgi medīt savās rindās atrasto raganu, kura neatzīst vienīgo pareizo vēstures versiju.

Krievijas kara vēstures biedrības direktors Mihails Mjagkovs
© Sputnik / Владимир Трефилов

…Ir pamats uzskatīt, ka Lietuvas elite pašlaik jūtas patiesi apvainota. No NATO uzticamās, pret ASV ienaidniekiem nežēlīgas, Krievijai naidīgās nacionāldemokrātijas pēkšņi pieprasa ievērot apnicīgo Rietumu politisko taktu pilnā mērā. Tagad nacionāldemokrātija izmisīgi aizsargājas, turoties pie savām tiesībām medīt raganas un glorificēt pareizos slepkavas. Arguments: tā vienmēr bijusi Krievijai naidīga.

Tas izskatās mežonīgi. Ja par izvarošanu apsūdzētais Hārvijs Vainšteins attaisnotos ar to, ka viņš visu mūžu cīnījies pret nabadzību, AIDS, bērnu diabētu, sklerozi un ieročiem, pat viņš izskatītos pievilcīgāk.

Bet te vesela pundurvalsts attaisno vienas zvērības ar citām – it kā pareizām.

Pagaidām grūti teikt, kā attīstīsies skandāls. Toties paskatīsimies, vai šī loģika pārspēs to, ko pieņemts uzskatīt par "Eiropas universālajām vērtībām".

276
Pēc temata
Ebreju nošaušanas vietā Latvijā iekārtoja Zemessardzes šautuvi
1941. gada jūlijs: "ebreju jautājumu" Latvijā atrisināja ātri
Vēsturnieks: Mežabrāļu glorifikāciju īsteno Baltijas politiskās aprindas
Patriotisma monetizācija: Latvijā parādīsies kvass "Mežabrāļu"
Video par "mežabrāļiem" izraisījis Krievijas vicepremjera un Arta Pabrika strīdu
ASV karavīrs ar karogu

Vai Krievijai ir izdevīgas jukas Amerikā?

11
(atjaunots 12:32 14.07.2020)
Krīze Amerikā atklāti ilgst jau gandrīz četrus gadus, bet jaunā stadija, kas pēdējos mēnešos pāraugusi atklātā haosā, liek uzdot vienkāršu jautājumu: kāda Amerika mums ir vajadzīga?

"Ja ieraudzīsim, ka karā uzvar Vācija, mums jāpalīdz Krievijai, ja būs Krievija, mums japalīdz Vācijai, un lai viņi slepkavo viens otru pēc iespējas ilgāk." Vārdi, ko Harijs Trumens teica 1941. gada 23. jūnijā, ir labi zināmi. Tas, ka senators (un nākamais prezidents) frāzi turpināja: "... lai arī man nekādos apstākļos negribētos redzēt, ka uzvar Hitlers," neko daudz nemaina. Amerika – Trumena viedoklis bija tuvs ne tikai plašām elites aprindām, bet arī lielākajai daļai vienkāršo amerikāņu – ne mazākajā mērā negribēja piedalīties karā Eiropā. Liels skaits simpatizēja Vācijai (vāciešu ieguldījums "amerikāņu asinīs" pārsniedz pat britu artavu), bet komunistiskajai Krievijai līdzi juta vien nedaudzi, portālā RIA Novosti atgādināja analītiķis Pjotrs Akopovs.

"Lai viņi slepkavo viens otru pēc iespējas ilgāk" – tas bija arī stratēģiskais aprēķins anglosakšu elites prātā, kas pasaules karu uzskatīja par reālām izredzēm ieņemt līdera vietu uz planētas un pabīdīt malā Lielbritāniju. Lai slepkavo – briti, vācieši un krievi karā novājināsies, un tad Amerika sāks valdīt pasaulē. Patiesībā tā arī notika, tikai ne visā pasaulē, tikai tās lielākajā daļā: Padomju Savienība no kara iznāca kā superlielvalsts, kas izplatīja savu ietekmi arī Eiropā un Āzijā. 

Pēc tam bija 40 konfrontācijas gadi, līdz PSRS pēkšņi sāka nepārdomātas un ārkārtīgi neveiksmīgas iekšējās struktūras (un pie viena – arī ārpolitikas) reformas un sabruka. ASV nekavējoties paziņoja, ka ir uzvarējušas aukstajā karā, un mēģināja kļūt par pasaules hegemonu. Pareizāk sakot, valdīt pār pasauli gribēja transnacionālā elite (liela tās daļa ir anglosakšu izcelsmes cilvēki), kas ASV izmanto kā instrumentu. Tomēr "pasaule amerikāņu stilā" un visas Zemes globalizācija ātri nonāca strupceļā, jo neveiksmīgais hegemons zaudēja spēkus (transnacionāļu izbūvētā finanšu sistēma aizvien vairāk atgādināja krāpnieku piramīdu), turklāt sāka pretoties lielvalstis-civilizācijas ar savu viedokli par pasaules kārtību nākotnē.

Formālu punktu "amerikāniskajā pasaulē" 2013.-2014. gados pielika Snoudens un Krima – Krievija ne tikai atklāti izaicināja hegemonu, tā pārbaudīja viņa izturību, un visvarenības ilūzija pagaisa arī visas pārējās pasaules acīs. Nāca atteikšanās izdot Snoudenu un Krimas atgriešana, atbildot uz mēģinājumu atņemt Ukrainu, un pēc tam jau pasaule mainījās.

Drīz vien arī Amerikā sākās smaga iekšējā krīze. Formāli to izraisīja Donalda Trampa uzvara prezidenta vēlēšanās 2016. gadā, taču, pēc būtības, jau sen bija manāmas smagas iekšējās plaisas un konflikta simptomi. Līdz 2020. gadam situācija ASV kļuva aizvien nekontrolējamāka – gaidāmās vēlēšanas uzskrūvē likmes un provocē sprādzienu. Bagāto balto elites pārstāvju – transnacionāļu konstruētā Black lives matter tiek izmantota ne tikai Trampa gāšanai, bet arī vecās Amerikas demontāžāi. Kādiem nolūkiem? Ko plānots celt tās vietā? Vai runa tomēr nav par demontāžu, bet gan par to, kā, mainot formu, salglabāt saturu, turklāt ne iekšējo saturu, bet gan ārējo funkciju, globālo mērķi?

Ko šajā situācijā darīt Krievijai? Atbalstīt vienu pusi? Mierīgi vērot bardaku cerībā, ka tas ievilksies un vēl vairāk vājinās Savienotās Valstis?

Skaidrs, ka masu apziņā Krievijā saglabājies Harija Trumena viedoklis – lai viņi karo pēc iespējas ilgāk. "Mēris pār jūsu abu mājām", "jo sliktāk, jo labāk", demokrātu un republikāņu asiņainais karš – nav nekāds brīnums, ka viedoklis par ASV Krievijā ir ļoti slikts. Ne jau par tautu – par eliti, ar ko Krievija sastapās pēckara periodā. Ja ASV novājināsies, tas Krievijai nāks tikai par labu. Un tikai retais grimst pārdomās: kādas būs Savienotās Valstis?

Tiesa, Krievijā vēl ir dažas prorietumnieciski noskaņotas personas, kas pastāvīgi brīdina: lai arī Amerika ir slikts policists, cita globālā žandarma tik un tā nav, bez vecākā brāļa pasaule nevar iztikt, viss izjuks, mēs esam vāji, mūs pakļaus Ķīna (vai kāds cits, lai arī nevar atcerēties, kad un kas būtu Krieviju pakļāvis kopš laika, kad tā atbrīvojas no Ordas jūga?), tāpēc Krievijai nav izdevīga ASV krišana. Šo mantu skandēja daļa publikas Krievijā, tomēr, jo bezatbildīgāk un absurdāk rīkojās tās elite, jo mazāk bija argumentu par labu tādam viedoklim.

Runa taču nav tikai par to, ka laikā, kad amerikaņu elite cīnījās pret Trampu, tā izmantoja Krieviju kā biedēkli. Runa ir par to, ka tāda nomelnošana ir pārkāpusi visas iespējamās robežas. Kāpēc krievus nesen apsūdzēja par prēmiju izmaksām talibiem par noslepkavotiem amerikāņiem? Tāpēc, ka vajadzēja spēlēt ar pretmetiem: kamēr mēs, labie ļaudis, cīnāmies ar rasismu, policijas vardarbību un "balto privilēģijām" pašu mājās, mūsu prezidents-nodevējs pat nerūpējas par mūsu lielisko kareivju drošību tālu no mājām! Kad mēs sakām, ka "melno dzīvībām ir nozīme", mēs patiesībā gribam aizstāvēt visus amerikāņus, bet Trampam nerūp neviena dzīvība! Jo viņš ir nodevējs un krievu marionete! Un vēl noteiksim Krievijai jaunas sankcijas! Amerikāņu iekšpolitikā Krievija ir kļuvusi par grēkāzi, taču ļaunākais ir tas, ka visa amerikāņu ārpolitika ir kļuvusi par iekšējā konflikta ķīlnieci. Jā, iekšējā situācija vienmēr ietekmējusi ASV ārpolitiku, tomēr līdz zināmam līmenim. Tagad visas iekšpolitiskas pretrunas padara neskaidru "amerikāņu ārpolitikas" jēdzienu, jo attiecības ar Ķīnu, Krieviju un Eiropu karojošās puses uztver dažādi.

Jā, viņi var izmantot vienus un tos pašus vārdus (piemēram, "sankcijas"), tomēr interpretē tos citādi. Lieta tāda, ka viņiem ir dažādi mērķi: Trampam vajadzīga spēcīga Amerika, viņa pretiniekiem – spēcīgs globalizējamās pasaules līderis. Otrajā gadījumā nav nozīmes ne iedzīvotāju sastāvam, ne valsts vēsturei vai nosaukumam: ja ASV pārdēvēs par "Jaunu kopīgo valsti" – lai būtu, lai tik "gana tautas". Taču jaunajai Amerikai spēka būs vēl mazāk nekā vecajai, un šajā gadījumā ievainots zvērs ir nāvējoši bīstams.

Bet ja nu uzvarēs Tramps? Tad Amerikai būs izredzes atkal kļūt par normālu valsti ar savām nacionālajām interesēm, ko aizstāvēt. Ar tādu valsti var vienoties, naidoties, draudzēties, jo tai ir nacionālās intereses un nacionālā elite, kas aptver savu iespēju robežas un vispirms ņem vērā savu iedzīvotāju intereses, ar kuriem tā sevi neapšaubāmi identificē.

Tādas Amerikas uzvara atbilst Krievijas interesēm – ar citādu, globālistisku Ameriku Krievijai nevar būt nekā, tikai nāvējoša konfrontācija. Nav ne mazāko cerību uz to, ka amerikāņu perestroika iegāzīs ASV haosā, tādējādi pārvēršot par apkārtējiem nekaitīgu valsti. Gluži pretēji, sacelšanās pret Trampu sākusies ar mērķi saglabāt Ameriku, ko visa pasaule ļoti grib zaudēt.

"Neviens no viņiem netus doto vārdu," 1941. gadā Trumens teica par Staļinu un Hitleru. Ne Baidens, ne Tramps netur savu vārdu (tiesa, Tramps neko nevarēja uzsākt attiecībās ar Putinu, un tā nav viņa vaina). Vai Krievijai ir jēga strādāt ar viņiem? Taču tuna nav par politiķu personībām, bet gan par viņu paustajām vēsturiskajām tendencēm. Trams – tā ir aizejošā Amerika, pagātnes baltā Amerika? Nē, tās ir izredzes Amerikai uz atbrīvošanos no globalizācijas jūga un nacionālas valsts parādīšanos. Patiesībā tā ir vienīgā iespēja ASV saglabāties kā valstij, citādi pēc vēl viena mēģinājuma saglabāt hegemoniju pasaulē, ASV dabūs bruku un sairs. Sāksies haoss. Vai tas patiešām ir izdevīgi Krievijai?

Nē, jo ceļā pretī bezdibenim liberālo globālistu vadībā ASV var izšķirties milzu ugunsgrēku visā pasaulē. Tāds kaimiņš Krievijai noteikti nav vajadzīgs. Tad jau labāk novēlēt Trampam "padarīt Ameriku atkal varenu".

11
Tagi:
protesti, Black Lives Matter, ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām
Krievijas vēstniecība ASV aicina Kongresu atteikties no "šausmenēm" par Krieviju
Atomzemūdene K-535 Jurij Dolgorukij

Ko dara Krievijas atomzemūdene Baltijas jūrā

20
(atjaunots 12:18 14.07.2020)
Zviedru telekanāls SVT ceļ trauksmi: Baltijas jūrā iegājusi Krievijas atomzemūdene, kas spēj nest liela darbības rādiusa spārnotās raķetes un torpēdas ar kodolgalviņām, kuru jauda "desmitkārt pārspēj bumbu, kas noslaucīja no zemes virsmas Hirosimu".

Zviedru eksperti vērtē, ka šis Krievijas solis ir spēka demonstrējums. Faktu, ka jau pirms ilga laika ieplānota kuģa dalība Krievijas JKF dienai veltītajā Galvenajā jūras kara parādē, skandināvu militārpersonas un speciālisti ir sekmīgi ignorējuši.

Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta pētniecības nodaļas vadītājs Niklass Granholms izteica pieņēmumu, ka tuvāko dažu nedēļu laikā notiks kaut kādas Krievijas JKF mācības. Viņš piezīmēja, ka 150 metrus garā zemūdene ar diviem kodolreaktoriem ir pārāk liela un bīstama Baltijai. 60 metrus garās zviedru dīzeļa zemūdenes nepārprotami tai piekāpjas. Militārais eksperts secināja: "Antei" ir Krievijas militārā spēka demonstrācija.

Izdevums "Stockholm seičas" (krievu valodā) publicēja cita speciālista, drošības padomnieka Joakima fon  Brauna viedokli: "Krievijas militāristi sūta mums skaidru signālu: viņi vēlas parādīt, ka ir lieli un stipri." Zviedrijas Bruņotie spēki seko notikumiem Baltijā. Dāņi ļoti lepojas ar to, ka pirmie ieraudzīja 150 metrus garo "adatu siena kaudzē", tas ir, Krievijas  zemūdens atomkreiseri K-266 "Orel" virs ūdens, pārvietojoties ar aptuveni 15 mezglu ātrumu (27 km/h).

Атомный подводный ракетоносный крейсер Орел, архивное фото
© Sputnik / Александр Гальперин
Raķešu zemūdens atomkreiseris "Orel". Foto no arhīva

Ko nu tur runāt par Baltijas jūru vien – apdraudēts ir viss Atlantijas okeāns. Rietumu eksperti atzīmē, ka pēdējo gadu laikā Krievijas zemūdenes būtiski uzlabojušas savus rādītājus, ekipāžas kļuvušas meistarīgākas. Tālās darbības zemūdenes sagādā galvas sāpes NATO, kas iepriekš sprieda par kundzības zudumu Ziemeļu Atlantijā. Un tomēr, kas īsti notiek Baltijā?

Zemūdens raķešu atomkreiseris K-266 "Orel" ar kodoliekārtu patiešām devās no Ziemeļu flotes uz Somu līci Baltijas jūrā. Krievijas Aizsardzības ministrija to neslēpj. Zināms arī tas, ka projekta 949A "Antei" zemūdenes paredzētas cīņai ar pretinieka aviācijas bāzes grupējumiem, un Baltijas reģiona valstis var gulēt mierīgi (aviācijas bāzes kuģu tām nav). "Orel" mērķis nav arī NATO jūras kara spēki Eiropā.

Atbilde uz jautājumu par Krievijas atomzemūdenes pārgājiena mērķi ir acīmredzama. Jūlija pēdējā svētdienā (2020. gadā – 26. jūlijā) Krievija svin Jūras kara flotes dienu. Tāpēc ir dīvaini, ka jūras spēku speciālisti Baltijas reģiona valstīs tagad lauza galvas par atomzemūdenes vizītes mērķi. Atgādināšu, ka 2018. gadā kreiseris "Orel" jau pārstāvēja Ziemeļu floti Krievijas Galvenajā jūras kara parādē Somu līcī. Toreiz (tāpat kā tagad) ekipāža pārvarēja vairāk nekā 1500 jūras jūdzes (apmēram 2800 km) no Severomorskas līdz Kronštatei, tomēr misija ir miermīlīga.

"Antei" partneriem pāri nedarīs

Projekta 949A "Antei" daudzfunkcionālās trešās paaudzes atomzemūdenes ("Orel", "Smolensk", "Voronezh", "Omsk", "Tver" un citas) paredzētas raķešu uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes kuģiem un krasta objektiem ar virsskaņas spārnotajām raķetēm "Granit", kuru darbības rāduss ir apmēram 500 km. Tām ir izturīgs cilindriskas formas korpuss (10 tilpnes) no 45-68 mm bieza tērauda un pretkuģu raķešu palaišanas iekārtas izvirzītas ārpus korpusa 45 grādu leņķī pret apvārsni (zemūdens starts). Konstrukcija nostiprināta reisiem arktiskajos platuma grādos. Pie tam "Antei" izmaksā aptuveni 10 reizes mazāk nekā amerikāņu aviācijas bāzes kuģis, piemēram, "Nimitz".

Zemūdens kreiseris K-266 "Orel" uzņemts Krievijas JKF 1993. gadā. pēc modernizācijas 2017. gadā tā bruņojumā ir pretkuģu raķešu komplekss P-800 "Oniks" ar 72 raķetēm 3M-45 un 24 dažādu tipu torpēdām. Salīdzinājumam: Ziemeļu flotes flagmanis, smagais raķešu atomkreiseris "Piotr Velikiy" saņēmis tikai 20 pretkuģu raķetes. "Orel" paplašinājis iespējas uz jauno automatizēto cīņas kontroles sistēmu, hidroakustiskās sistēmas un kluso dzenskrūvju rēķina. Iepriekš kļuva zināms, ka dziļās modernizācijas gaitā "Antei" saņems arī raķešu kompleksus "Kalibr", kas ļauj apšaudīt sauszemes objektus līdz 2500 km attālumā.

Lai nu būtu kā būdams, raķešu zemūdens atomkreiserim "Orel" ir unikālas kaujas īpašības, tas var ienirt līdz 600 m dziļumā, tam ir milzīga – 24 tūkst. tonnu – tonnāža. Zemūdene ir 155 metrus gara, zem ūdens spēj pārvietoties ar 32 mezglu ātrumu (apmēram 59 km/h), autonomais darbs – 120 diennaktis, ekipāža – 130 cilvēki. Tā sekmīgi piedalījusies mācībās un reisos, divkārt saņēmusi JKF komandiera balvu par šaušanu pa mērķiem jūrā.

Lepnā ķīļūdens ierindā

13. jūlijā Krievijas JKF komandieris admirālis Nikolajs Jevmenovs informēja: "Ziemeļu flotes kuģu vienība: lielais pretzemūdeņu kuģis "Viceadmiral Kulakov" un raķešu zemūdens atomkreiseris "Orel" ieradušies Somu līcī, lai piedalītos Galvenajā jūras kara parādē. Tuvākajā laikā vienība sāks pasākumus saskaņā ar Parādes organizācijas plānu." Kronštates reida akvatorija ir gatava uz laiku uzņemt lielas tonnāžas kuģus.

Pārgājiena laikā lielā pretzemūdeņu kuģa "Viceadmiral Kulakov" un raķešu zemūdens atomkreisera "Orel" ekipāžas organizēja virkni mācību pretgaisa un pretzemūdeņu aizsardzības jomā, signālu apmaiņas mācības dienas un nakts laikā, cīņā par izdzīvošanu. Vērtīgu pieredzi guva sardzes virsnieki un stūrmaņi, ņemot vērā navigācijas īpatnības Baltijas jūras akvatorijā.

Sākušies lielas tonnāžas kara kuģu parādes ierindas treniņi. Kopā ar kreiseri "Orel" Kronštates reidā svētkiem gatavojas lielais pretzemūdeņu kuģis "Viceadmiral Kulakov", lielie desanta kuģi "Minsk" un "Korolev". Ekipāžas pilnveido sakaru un mijiedarbības sistēmu, kustību ķīļūdens kolonnā noteiktajā ātrumā un kursā. Tiek pāŗbaudīta sardzes virsnieku un stūrmaņu gatavība braucienam Kronštates sarežģītajā akvatorijā (tā nav viegla pat Baltijas flotes jūrniekiem).

Mūsdienu Baltijas flote ir Krievijas priekšpostenis Rietumu virzienā, daudzveidīga operatīvi stratēģiskā vienība, kas ietver kuģus, jūras aviāciju, pretgaisa aizsardzības līdzekļus, krasta spēkus, vienoto operatīvās un tehniskās sagādes struktūru. Galvenajā parādē iestaistīti plaši Jūras kara flotes spēki un līdzekļi (desmitiem kuģu, lidmašīnu un helikopteru), tāpēc svētki līdzinās stratēgiskajai operācijai. Mērķis ir miermīlīgs, taču organizācija – militāra. Tas ir normāli. Krievijas Jūras kara flotes klatbūtne Baltijas jūrā nav draudīga militārā spēka demonstrācija, tas ir jau 317 gadus ilgs vēsturisks fakts. Un raķešu zemūdens atomkreiseris "Orel" te ir mājās, nevis ciemos.

20
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Baltijas jūra
Pēc temata
Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris
Somu avīze: Krievija sūta uz Baltijas jūru lielāko zemūdeni pasaulē
Mediji noskaidrojuši, kad tiks nolaisti ūdenī "Poseidonu" nesēji
"Boreju" medības. NATO izdomājuši, kā cīnīties ar krievu zemūdenēm
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

0
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

0
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara