Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite

"Grībauskaites plāns" pret korupciju Ukrainā

46
(atjaunots 21:14 05.11.2017)
Lietuvas Seims gatavojas vēsturiskam notikumam – gaidāms "Maršala plāns" Ukrainas ekonomikai, kas mirst "proeiropeiskās izvēles" rezultātā. Ukrainas galvenās glābējas laurus gatavojas sagrābt Lietuva, bet rēķinu apmaksāt nāksies bagātajām Eiropas valstīm.

Par Ukrainas ekonomikas glābšanu norūpējušies Kijevas tuvākie draugi – lietuvieši, kuru līderi Eiromaidanā visskaļāk kliedza "Slava Ukrainai!" Tas ir pats par sevi saprotams, jo tieši ES un Ukrainas samits Viļņā 2013. gada novembrī Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites vadībā kļuva par sākuma punktu visiem Neatkarības Maidana notikumiem, kuri galu galā spēcīgo industriālo valsti noveduši līdz sabrukumam, kas salīdzināms tikai ar pēckara periodu Vācijā. Pat nosaukumu Ukrainas glābšanas projektam izdomāja atbilstošu valsts bēdīgajam stāvoklim – "Maršala plāns". Par to Sputnik Lietuva portālā stāsta Vladimirs Matvejevs.

Jāņem vērā, ka to izstrādāja Lietuvas politiķi un ekonomisti – tie paši, kuri 26 gadu laikā ir iznīdējuši pašu valsts ekonomiku. Neapšaubāmi, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā Lietuvai izdevās spert nelielu soli uz priekšu uz ES naudas rēķina, kas ieplūda ekonomikā no ES struktūrfondiem. Bija pat īss – divus gadus ilgs – periods, kura laikā Baltijas valstis (Lietuvu, Latviju un Igauniju) dēvēja par "Baltijas tīģeriem", kuri paveikuši brīnumu ekonomikā. Pundurvalstu ekonomikas izaugsme pārsniedza 10%. Stāstīja, ka tās nupat nupat pārspļaus visus Dienvidkorejas ekonomiskos rekordus, kas tika uzstādīti pagājušā gadsimta 80. gados.

Tiesa, tolaik neviens pat nepieminēja "Dienvidkorejas pūķa" un "Baltijas tīģeru" galveno atšķirību. Lieta tāda, ka korejieši savilka siksnas un apvaldīja apetīti, racionāli izmantoja paši savu naudu un strādāja 350 dienas gadā. Bet pār "Baltijas tīģeriem" kā debesu manna bira nauda no Eiropas fondiem. To sāka apgūt un pastiprināti privatizēt. Vētraini attīstījās celtniecība. Fabriku un rūpnīcu vietā sacēla tirdzniecības centrus. Statistikas atskaitēs tie figurēja ailē "rūpniecības attīstība". Un tirdzniecības centros sāka pārdot nevis pašu ražotus televizorus un ledusskapjus, bet preces un produktus no attīstītajām ES valstīm.

Brīnums turpinājās veselus divus gadus. Pēc tam nāca 2008. gada finansiālā krīze, un Baltijas tīģeri pārvērtās par nožēlojamiem kaķēniem, ko labsirdīgajai saimniecei – Eiropai žēl izmest uz ielas, taču jau pēc pāris gadiem viņa tos no eiropeiskās ēdienkartes ar gaļiņu pārvedīs uz pašu audzētu barību. No 2020. gada naudas lavīna no eirofondiem izsīks. Taču tā ir piektā daļa Lietuvas budžeta. Kas notiks ar valsts ekonomiku? Par to baidās runāt pat drosmīgākie ekonomisti. Žiperīgākie steidz grābt pēdējās drupačas no Eiropas pīrāga, noslēpt ārzonā un nopirkt villu Rivjērā, lai būtu kāds patvērums grūtajos laikos.

Gudrākie nolēmuši sameklēt aizvietotāju izsīkstošajai Eiropas naudas plūsmai un rok kanālu uz Ukrainu. Mērogu ziņā tā ir nesalīdzināma ar Lietuvu, tātad arī naudu no Eiropas kases tai varētu piešķirt daudz lielākā apmērā. Aģentūra UNIAN ziņo, ka Lietuvas sagatavotais "Maršala plāns" Ukrainai paredzēts laika periodam līdz 10 gadiem un paredz vismaz 5 miljardus eiro tiešo investīciju, kas nodrošinās ekonomisko izaugsmi 6-8% apjomā. Tātad kādus nožēlojamus 5-10% no tādas summas varēs ar tīru sirdsapziņu paprasīt par starpniecību "Maršala plāna" īstenošanā – Lietuvas politiķi ierosina to iekļaut ES budžetā jau 2020.-2027. gg. periodā.

Tiesa, lietuviešu entuziasti, aizrāvušies ar Ukrainas, nevis paši savas ekonomikas glābšanu, nez kāpēc spītīgi nepievērš uzmanību signāliem no Berlīnes un Parīzes par "divu ātrumu Eiropu" un par to, ka nu jau Ukrainai tiek piešķirti nevis miljardiem eiro, bet gan nieka 90 miljoni, kuru, spriežot pēc komentāriem sociālajos tīklos, Kijevai knapi pietiek papīram, uz kā drukāt jaunos korupcijas apkarošanas likumus.

Ļoti izteiksmīgs pasaules elites acīs bija Ukrainas prezidenta Petro Porošenko pazemojums no Saūda Arābijas karaļa Selmāna bin Abdulazīza Āl Saūda puses, kurš preses konferencē pēc Porošenko vizītes Persijas līča krastos nosauca summu, ko arābi plāno investēt Ukrainas ekonomikā – veselus… 4 miljonus eiro.

Tātad nav grūti pareģot, kāds būs Lietuvas izstrādātā "Maršala plāna" liktenis. To, protams, pieņems Eiropas Komisija, kaut vai tālab, lai saglabātu imidžu. Taču iekļaus sīkas korekcijas – izstrīpos pāris nulles no piešķiramajām summām.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

46
Pēc temata
Ukrainas karavīri piekāvuši NATO instruktorus no Lietuvas
Lietuva nodevusi Ukrainai letālos ieročus
National Interest: Baltijas valstīm ir "viltīgs plāns" karam ar Krieviju
Līdz pēdējai patronai: Lietuva piegādā Ukrainai ieročus
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

67
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

67
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

210
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

210
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Balsošana Latvijas Saeimā. Foto no arhīva

"Der tikai iekuram": sociālie tīkli izsmēja Latvijas Nacionālo attīstības plānu

0
Saeimas apstiprinātais Nacionālais attīstības plāns līdz 2027. gadam, izskatās, nav īpaši iepriecinājis sociālo tīklu lietotājus: zem Latvijas premjerministra tvīta izveidojās vesela ķēde ar sarkastiskiem komentāriem.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027) tika apstiprināts Saeimā ceturtdien, 2. jūlijā.

Saeimas preses dienests raksturoja NAP 2027 kā plānu, kura mērķis ir mainīt sabiedrības paradumus, celt dzīves līmeni, izveidot zinošu sabiedrību, veidot efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī atbildības veicināšanu attiecībā uz apkārtējās vides jautājumiem.

"Šodien, Saeimai apstiprinot Nacionālās attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, sākam gatavoties paradumu maiņai, kas ir mūsu ceļš uz pārtikušu, stipru Ziemeļvalsti. #NAP ir kopīga darba rezultāts, strādāsim pie tā ieviešanas dzīvē!" palielījās Twitter ar jauno plānu valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš.

​Taču publika, izskatās, nenovērtēja politiķa iedvesmojumu – komentētāji nežēloja dzēlīgus izteicienus.

"Kādai vēl paradumu maiņai? Pirms ēšanas dzersim ūdeni, lai vēderā mazāk vietas? Šai "koalīcijai" vispār nav nekādas vīzijas par Latviju un tās nākotni. Šis plāns - tāpat kā visi pārējie dižplāni - der tikai iekuram," atcirta pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane.

​​"​Iespējams kļūdos, bet man tas atgādina PSKP uzsaukumus kārtējam partijas kongresam. Lai veicinātu nodokļu iekasēšanu un investīciju piesaistīšanu pirmām kārtām jāvienkāršo nodokļu sistēma un jālikvidē OIK," sniedz padomu premjerministram Ēriks Zarahovičs.

​​"​Jūs un jūsu kolēģi jau dzīvo kā ziemeļvalstī, tā ka viss kārtībā! Tas, ka lielākā daļa dzīvo kā Mozambikā, nemainīsies vēl ilgi, un nevajag lūdzu ņirgāties par cilvēkiem, piemēram, pensionāriem vai minimālās algas saņēmējiem..." raksta Arvis.

​​"​Lieciet mierā sociālo budžetu! Sociālais budžets ir paredzēts pensijām. Pensionāri ir galīgi nabagi, ap 14000 pensionāru saņem vecuma pensiju līdz 100€ mēnesī. Bet jūs vēlaties uz sociālā budžeta vēl uzsēdināt veselības ministriju. Banānu republika, nevis ziemeļvalsts!" pauž sašutumu par valdības plāniem Normunds K.

​"​​Vai nevajadzētu sākumā izteikt reālākus plānus, kā, piemēram, sasniegt pārējo Baltijas valstu līmeni un tikai tad sapņot par ziemeļvalstu līmeni?"​ piedāvā Dainis.

​​"​​​Varbūt sākumā Turcijas līmeni?"​​ interesējas Valters Korālis.

​​"​Pēdējo 10 gadu dati gan rāda, ka mēs pat sākam atpalikt no saviem Austrumeiropas kaimiņiem..." atzīmē lietotājs ar segvārdu San man Jans.

​Atgādināsim, ka NAP, kuru skatīja valdība, tika sastādīts vēl pirms krīzes. Tātad, tajā netika ņemti vērā izaicinājumi, ar kuriem Latvijai nācies saskarties Covid-19 pandēmijas dēļ.

Spriežot pēc visa, valdībā paspēja veikt plānā nepieciešamās izmaiņas un pielāgot to pašreizējai situācijai.

Taču, kā tika atzīmēts, iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Nacionālais attīstības plāns
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija vēl nav zaudējusi Krievijas tranzītu
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Iesmērēja "pirmskovida": Saeima izskatīs Latvijas attīstības plānu līdz 2027. gadam
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē