Lielveikals Čehijā

Lai ēd to, kas ir: ES atzīts "produktu aparteīda" fakts

161
(atjaunots 10:01 02.11.2017)
Jau pavasarī Višegradas grupa – Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija – sacēla skandālu dubulto standartu dēļ, kas tiek izmantoti pārtikas produktu ražošanā Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm.

"Četrinieks" paziņoja, ka partneri ES piegādā tām vienu un to pašu zīmolu pārtikas preces, taču dārgākas un sliktākas nekā pārdod pie sevis Rietumos. Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers mēģināja aizstāvēt rietumu kompānijas, taču viņa viedoklim Briselē daudz nepiekrita. Fakti tika pierādīti, un patlaban skandāls ir pleties plašumā — "dubultie standarti" pārtikas produktu jomā "jaunajiem" un "vecajiem" ES locekļiem jau dēvē par "dažādu ātrumu Eiropas" koncepcijas īstenošanas sākumu, raksta aģentūras RIA Novosti komentētājs Vladimirs Ardajevs.

Kafija bez kofeīna, margarīns bez taukiem

Šķīstošā kafija Jacobs Krönung veikalu plauktos Čehijā satur par 30% mazāk kofeīna nekā tāda pati, tikai Vācijā. "Vācu" margarīns Rama ir par 10% treknāks nekā Čehijā. Konservēta tunča bundža abās valstīs izskatās vienādi, taču uz rietumiem no robežas tajā ir veseli zivs gabali, bet uz austrumiem — samalta masa, pēc būtības, ražošanas atliekas. Pie tam Vācijā bundža maksā 1 eiro, bet Čehijā tieši tāda pati — aptuveni pusotru eiro.

Vafeles Manner Ungārijā nav tik kraukšķīgas, krēms Nutella nav tik mīksts un viegli uzziežams kā Austrikā. Koka-kolas saturā Slovākijā un Ungārijā saldinātāja vietā ir kukurūzas sīrups — izoglikoze, daudz lētāka nekā parastais cukurs, ko dzērienam pievieno Vācijā un Austrijā.

И в Германии, и в Чехии вы купите одинаковые банки растворимого кофе Jacobs Krönung. И никакой информации на этикетках о том, что в немецком кофе кофеина на 30% больше, чем в чешском
© Sputnik Германия, Александр Куранов
Gan Vācijā, gan Čehijā jūs varat nopirkt vienādas šķīstošās kafijas Jacobs Krönung bundžiņas, un uz etiķetēm nav nekādas informācijas par to, ka "vācu" kafijā kofelīna saturs or par 30% lielāks.

Slovākijas Veterinārijas un pārtikas kontroles valsts dienesta inspektori salīdzināja divus desmitus pārtikas preču veikalu tīklos Bratislavā un vairākās pilsētās Austrijā. Slēdziens: viena un tā paša zīmola, viena un tā paša nosaukuma desas, sieru, piena produktu, šokolādes, maizes, dzērienu kvalitāte būtiski atšķiras. Slovākijā pērkamajā desā ir mazāk gaļas, vairāk tauku, lielāks garšas pastiprinātāju, saldinātāju, krāsvielu un citu mākslīgo piedevu saturs.

Starpība produktos vērojama ne tikai Višegradas grupas valstīs, bet arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs — Bulgārijā, Rumānijā, Horvātijā, Slovēnijā, kā arī Baltijas valstīs.

Dažādās valstīs veiktās plašās pārbaudes konstatēja tikai vienu Austrumos un Rietumos absolūti identisku produktu — šokolādi Milka.

Apmeklētājs lielveikalā
© Sputnik / Константин Чалабов

Vienlaikus sašutums izcēlies arī Baltijas valstīs: Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests sācis pārbaudīt divus desmitus "aizdomīgu" preču jautājumā par to atbilstību analogiem produktiem, kas tiek realizēti Rietumeiropā. Lietuvas Seimā tiek apspriesta iespēja sasaukt īpašu komisiju importējamo produktu kvalitātes atšķirību izmeklēšanai.

Tiesa, daudzu valstu pierobežas rajonu iedzīvotāji par šo starpību ir informēti jau sen un periodiski dodas iepirkties pie kaimiņiem — pēc "īstas" pārtikas. Ungāri un slovāki brauc uz Austriju, slovēņi — uz Austriju un Itāliju, poļi — uz Vāciju, čehi — uz Vāciju un Austriju.

"Dažādas gaumes"

Austrumeiropas valstu līderu sašutums parādījās Eiropas Savienības samitā martā. Viņi vērsās Eiropas Komisijā ar prasību izskatīt vienu un to pašu, taču dažādas kvalitātes pārtikas produktu pārdošanu ES rietumu un austrumu valstīs. EK priekšsēdētājs Žanks Klods Junkers sarunā ar Višegradas valstu deleģēto Slovākijas premjeru Robertu Fico norādīja, ka šāda prakse ir "nepieļaujama", taču nekavējoties nostājās rietumu kompāniju pusē un skaidroja, ka viņu darbībās tiekot ņemta vērā pircēju atšķirīgā tradicionālā gaume. Pēc Junkera vārdiem, orientējoties uz kādas noteiktas valsts tirgu, ražotāji parasti ņem vērā nacionālās virtuves īpatnības un atbilstoši tām koriģē produktu sastāvu.

В рыбных палочках, продающихся в Германии, содержится 65% мяса морских рыб, выловленных у побережья Аляски. В рыбных палочках, поступающих на прилавки чешских магазинов, - 51% мяса рыб неизвестных пород и неясного происхождения
© Sputnik Германия, Александр Куранов
Vācijā pārdotajās zivju nūjiņās ir par 65% vairāk Aļaskas piekrastē nozvejoto jūras zikvju gaļas. Zivju nūjiņās, kas nonāk veikalu plauktos Čehijā, ir 51% nezināmu sugu un neskaidras izcelsmes zivju gaļas.

Tāpat situāciju skaidro arī paši ražotāji. Piemēram, kompānijas Nestlé pārstāvji paziņoja, ka visās Eiropas valstīs šķīstošās kafijas Nescafé Gold ražošana ir atšķirīga "atbilstoši patērētāju vēlmēm, kas dažādos tirgos ir atšķirīgas". Piemēram, Čehijā un Slovēnijā atšķiras kafijas pupiņu apgrauzdēšanas pakāpe, un no tā ir atkarīga produkta krāsa. Dzēriena garša var mainīties atbilstoši Arabica un Robusta kafijas šķirņu sajaukuma proporcijai.

Rudenī situācija mainījās. Austrumu "jaunāko brāļu" pretenzijas negaidot atbalstīja Eiropas komisāre tieslietu, patērētāju tiesību un dzimumu jautājumos Vera Jurova. Viņa ir dzimusi Čehijā, tāpēc viņai šis jautājums izrādījās ļoti tuvs.

"1990. gadā es dzīvoju netālu no Austrijas robežas. Kad krita dzelzs priekškars, devāmies turp pēc pirkumiem. Kabatā bija tikai daži Austrijas šiliņi, un mēs nopirkām šokolādi un kafiju. Mājās gaidīja radi, lai nogaršotu atvesto. Šo produktu garša ļoti atšķīrās no mūsējiem," — atcerējās eirokomisāre.

"Tagad mums ir pierādījumi," — uzsvēra Vera Jurova 26. septembrī, kad iepazinās ar daudzajiem faktiem, liecībām un pārbaužu rezultātiem. Viņa norādīja, ka situācija attiecas uz "desmitiem, pat simtiem produktu". Pie tam ekspertu konstatētās atšķirības neatbilst preču "adaptācijai" vietējo iedzīvotāju gaumei.

Eiropas komisāres ofiss laidis klajā speciālu preses relīzi, kurā aicināja ES valstu nacionālās valdības ievērot ES likumus, saskaņā ar kuriem ražotāju pienākums ir sniegt patērētājiem patiesu un izsmeļošu informāciju par poroduktiem un to sastāvu, kā arī aizliegts ļaunprātīgs mārketings. Tieši tā tika novērtētas kvalitātes un sastāva ziņā atšķirību produktu realizācija dažādās valstīs ar vienādu preču marķējumu. Laista klajā arī īpaša instrukcija Eiropas Savienības dalībvalstīm ar mērķi pārvarēt "dubultos standartus" pārtikas preču ražošanas nozarē.

"Vispirms mums atņēma lauksaimniecību"

Čehijas pārtikas tirgus diskriminācija, it īpaši no vācu piegādātāju puses, turpinās jau visai ilgu laiku, apgalvo Čehijas nacionālo sociālistu partijas priekšsēdētāja vietnieks Pršemisks Votava. Viņš norādīja, ka patērētāju Čehijā maldina ārvalstu piegādātāju porodukcijas pārlieku uzmācīgā reklāma, un viņš nepievērš uzmanību rietumvalstu produkcijas kvalitātei, uzskatot: "kas nācis no Rietumiem, ir ideāls".

Судя по этикетке, состав шоколадно-ореховой пасты Nutella, продающейся на Западе и Востоке Европы, абсолютно идентичен. Однако эксперты пришли к выводу, что западная паста более мягкой консистенции и легче намазывается, чем её восточная сестра
© Sputnik Германия, Александр Куранов
Spriežot pēc etiķetes, šokolādes un riekstu pastas Nutella saturs Rietumeiropā un Austrumeiropā ir identisks. Taču eksperti ir secinājuši, ka "rietumu" pastas konsistence ir mīkstāka, produkts ir vieglāk uzziežams nekā analogs, kas nopērkams austrumos.

"Ilgu laiku rietumu ražotāji apspieda čehu produkciju, bieži vien — ar dempinga palīdzību. Šī iemesla dēļ lauksaimnieki bija spiesti samazināt govju un cūku skaitu, no laukiem pazuda dārzeņi, no dārziem — augļi. Čehijā ieradās tūkstošiem furgonu ar produktiem no ES valstīm, Čehijas tirgu pārpildīja rietumu preces, kuru kvalitāte bieži bija zemāka nekā čehu analogiem. Lētticīgais čehu patērētājs pirka šos produktus. Tikai tagad, pēc atmošanās no miega Čehijas pilsoņi ir sākuši saprast, ka viņi ir pievilti no produkcijas kvalitātes viedokļa," — teica Pršemisls Votava.

Iestāšanās ES negatīvi ietekmēja Čehijas lauksaimniecību, uzskata politiķis. Salīdzinājumā ar 1989. gadu piena govju skaits valstī sarucis gandrīz par divām trešdaļām: bija vairāk nekā miljons, atlikuši aptuveni 360 tūkstoši. Līdzīga ir arī situācija ar cūku mātītēm, vēl sliktāka — ar dārzeņu un augļu audzēšanu. Iekšējo ražošanu nomainījis imports. Tas ietekmējis ne tikai agrāro tirgu, bet arī sociālo situāciju lauku apvidū: ciemi ir pamesti, skolas, pasta nodaļas, veikali ir slēgti. Tagad būs ļoti grūti atjaunot pārtikas pašpietiekamību Čehijā — tam būs vajadzīgs ilgs laiks un lieli līdzekļi, ir pārliecināts Votava.

Vēl skarbāk izteicās  Čehijas Republikāņu partijas prezidents Miroslavs Sladeks. "Viņi dod mums nevis ēdienu, bet indi," — viņš paziņoja sarunā ar Sputnik Čehija.

"Notiekošais liecina, ka Eiropas Savienībā ir galvenās valstis, piemēram, Vācija, un ir otršķirīgās, kā mēs. Negribas domāt, ka tā ir tā "divu ātrumu Eiropa", par ko patlaban runā Briselē. Tādā gadījumā labāk būtu vienkārši izārdīt visu ES," — uzskata Miroslavs Sladeks.

Līdzīgi politiskie paziņojumi skan ne tikai no politisko spēku pārstāvju puses, bet arī valstu līmenī. Pirms EP samita Briselē 19-20. oktobrī Polijas valsts sekretārs Eiropas lietās Konrāds Šimanskis atzīmēja, ka valdība Varšavā saskata "dažādu Eiropas Savienības daļu interešu līdzsvara trūkumu".

"Paradokss ir tas, ka valsts, kas pauž lielāku politisko un sabiedrisko uzticību integrācijas procesam, biežāk saskaras ar problēmām ES no savu nodomu realizācijas viedokļa. Vienlaikus valstīm, kas likušas jautājuma zīmi integrācijas procesā, vienkāršāk pildīt savus politiskos solījumus," — konstatēja Šimanskis.

Polijas politiķis norādīja, ka Polija, tāpat kā citas Višegradas grupas valstis, cer uz nopietnām reformām Eiropas Savienībā.

161
Pēc temata
Neeiropeisks ēdiens: Lietuva sūdzas par produktu kvalitāti
Pārtikas aparteīds: Austrumeiropa ir kļuvusi par Briseles "atkritumu spaini"
Veikalu tīkla Lidl paradokss: zemas cenas kaitē pircējam
Brīnums nenotika: Lietuvas premjers atzina eiro radīto kaitējumu valstij
 S-400 Triumf

Redzamas mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem

3
(atjaunots 09:44 13.07.2020)
Ar zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" jaunajiem izmēģinājumiem Ankara demonstrē stingru apņemšanos stiprināt aizsardzību un republikas reālo suverenitāti.

Nekāda alternatīva – pārdot tālāk pasaulē labāko bruņojumu vai apmainīt to pret ASV labvēlību militāri tehniskās sadarbības jomā – netiek plānota, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kopš 4. jūlija Murtedas aviobāzē Turcija atkal organizē Krievijas zenītraķešu sistēmu (ZRS) S-400 jaunos izmēģinājumus pret iznīcinātājiem F-16 un F-4, kas pilna lidojumus dažādā augstumā un attālumā. Ankara ir ignorējusi Vašingtonas vairākkārtējos brīdinājumus par sankcijām Krievijas PGA un PRA sistēmu ekspluatācijas dēļ.

Diezin vai "Triumf" testēšana ar ASV ražotajiem iznīcinātājiem F-16 Viper и F-4 Phantom II ir nejauša. Pērn, neskatoties uz ASV bažām, turku speciālisti tāpat izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 virs Ankaras, dažādā augstumā. "Triumf" daudzposmu izmēģinājumi ilgs līdz 2020. gada novembrim.

S-400 piegādes sākās pērnvasar, un izprovocēja spriedzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Amerikāņi pieprasīja, lai Turcija atteiktos no darījuma un iegādātos kompleksus Patriot, piedraudēja izslēgt Turciju no iznīcinātāju F-35 ražošanas kopprogrammas. Ankara izturēja militāri politisko spiedienu, atteicās piekāpties un vairākkārt uzsvēra, ka "Ttriumf" ne mazākajā mērā neapdraud aliansi.

Pagājušā gada novembrī Krievija izpildīja pirmo līgumu par četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par 2,5 miljardiem dolāru. 2020. gada jūnijā Ankara un Maskava panāca principiālu vienošanos par "Triumf" otrā komplekta (pulka) piegādi. Pie tam Turcijas Republikas aizsardzības rūpniecības sekretariāta vadītājs Ismails Demirs paziņoja: "Sistēma S-400 tiek iegādāta, lai to ekspluatētu. Punkts." Taču Savienotās Valstis vēl joprojām meklē iespēju likvidēt "Triumf" uz Turcijas zemes: piedāvā to izpirkt, aizvietot ar amerikāņu kompleksiem un draud ar jaunām sankcijām.

"Triumf" uz visiem laikiem

S-400 izmēģinājumi Turcijā notiek ar mērķi precizēt identifikācijas attālumu, pavadīšanas stabilitāti, likvidācijas efektivitāti un citus parametrus. Netālu no Ankaras, Murtedas aviobāzē dislocētās raķešu sistēmas tiek restētas ar īstiem aerodinamiskajiem mērķiem, ieskaitot lidmašīnas F-35 un F-22. Zināms, ka amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātāji, slepeni un it kā radaros nesaskatāmi, trīs reizes parādījušies "Triumf" identifikācijas un likvidācijas rādiusā. Rotācijas un pārvietošanas gaitā uz Tuvo Austrumu valstīm pāri Melnajai jūrai un Turcijas teritorijai ASV Gaisa spēku F-35 un F-22 maršruti nosprausti aptuveni 200 kilometru attāumā no Murtedas aviobāzes.

Izdevums Fighter Jets World vēsta, ka Turcijas pretgaisa aizsardzības speciālisti pārbauda RLS iespējas dažādos režīmos un dažādā augstumā. Turcija neatklāj sīkāku informāciju par Krievijas S-400 testiem pret amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem. Taču, saskaņā ar militārā eksperta Viktora Baraņeca datiem, viens no testu dalībniekiem sarunā ar "Rosoboroneksport" pārstāvi atzīmējis: "Amerikāņu lidmašīnas radaros redzamas kā mušas uz griestiem." Tā kā sūdzību nav, un iespējamas jaunas piegādes, būtu loģiski pieļaut, ka Ankara ir pilnīgi apmierināta ar "Triumf".

Iepriekš Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka S-400 izvēršana rit sekmīgi, Krievijas sistēma fiksējusi iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā, bet minimālā augstumā fiksēti visi mērķi. "Triumf" ne tikai fiksē maksimālā attālumā pasaules ieroču tirgū popuārāko 4. paaudzes iznīcinātaju-bumbvedēju, sistēma ir arī pastāvīgi gatava raidīt raķetes pret mērķi pirms tā ieiešanas likvidācijas zonā. Tas ir, kaujas dežūras režīmā lidmašīnas F-16 Fighting Falcon tiks likvidētas 400 km attālumā. Automātiski.

Atgādināšu, ka viens vieglais iznīcinātājs F-16 izmaksā līdz 50 miljonus dolāru, bet "neredzamais" F-35 ir divreiz dārgāks.

Jaunu iespēju laiks

"Triumfālā" testēšana Murtedas aviobāzē dod sāpīgu triecienu amerikāņu iznīcinātāju aviācijas reputācijai. Turcijas teritorijā ir Indžirlikas aviobāze ar amerikāņu kodolieročiem – ASV Gaisa spēku galvenais atbalsta punkts "karstajā" reģionā. Turcijai ir liela ģeopolitiskā nozīme ASV un NATO acīs, tāpēc tā var bez īpaša riska ietekmēt spēles noteikumus aliansē. Paradoksālā tuvināšanās Maskavai padara Ankaru vēl neuzņēmīgāku pret diktātu un Rietumu partneru ārējo spiedienu.

S-400 iepirkuma dēļ Vašingtona iesaldēja Turcijas dalību F-35 programmā (Ankara ir "sodīta", taču ne izslēgta no programmas). Pēc šī ierobežojuma Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu paziņoja, ka valsts varētu iegādāties Krievijā jaunākos iznīcinātājus Su-35 un Su-57. Militāri tehniskās sadarbības federālā dienesta direktors Dmitrijs Šugajevs aviosalonā "MAKS 2019" apstiprināja, ka tāds "vēstures pavērsiens" ir  iespējams. Intriga vēl izvēršas, taču provizoriskos rezultātus varam apkopot jau šodien.

Objektīvi novērtējot Turcijas iegādātā ieroča kaujas potenciālu, manāma republikas aizsardzības spēju kvalitatīva izaugsme: vienai "Triumf" baterijai ir līdz 72 notēmētas raķetes, tā var vienlaikus apšaudīt līdz 36 mērķus. Dažāda tipa raķetes ļauj S-400 efektīvi un diferencēti strādāt pret iznīcinātājiem-bumbvedējiem, bezpilota lidaparātiem, spārnotajām, taktiskajām un ballistiskajām raķetēm augstuma diapazonā no 5 metriem līdz 30 kilometriem (no 400 km līdz 2 km attālumā). Sistēma "Triumf" var integrēt dažāda darbības rādiusa zenītkompleksus un vadīt vērā ņemamu PGA līdzekļu tīklu (turku speciālistiem vajadzētu paskatīties uz Krievijas ZRK "Pancirj S1" un "Tor M1").

Pretgaisa aizsardzības necaursitamais kupols ļauj Turcijai kompensēt zināmu atpalikšanu gaisa kara spēku attīstībā.

Pateicoties neapstrīdamai tehnoloģiskajai izcilībai un cīņasspējai, Krievijas "Triumf" Turcijā un vairākās citās valstīs bez viena vienīga šāviena stiprina daudzpolāro pasauli, noliek pie vietas arhaisko militāro bloku un tā pašrocīgi ieceltos hegemonus.

Vienlaikus sākas jaunu iespēju laiks, un Ankara apspriež iespējas iegādāties no Krievijas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei". Krievijas tālās PGA sistēmas joprojām pabīda malā starptautiskajā tirgū un kaujas pozīcijās rietumvalstu analogus, kuru parametri krietni vien atpaliek.

3
Tagi:
S-400, militārā tehnika, Turcija, ASV, Krievija
Pēc temata
ASV kodolarsenālu no Turcijas tehniski iespējams pārvest uz Baltiju
ASV draud izlaupīt vēl vienu valsti. Tā pārdomā Krievijas ZRK iespējas
Rietumu eksperti nosaukuši, kas palīdz Putinam "graut Rietumus"
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

53
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

53
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ

0
(atjaunots 13:48 13.07.2020)
Krievijas prezidents atgādināja notikumu hronoloģiju un paskaidroja, ka Krievijas un Ukrainas vadības viedokļi atšķīrās jau pirms Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nav saistīta ar Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā. To viņš pastāstīja telekanāla "Rossija 1" ēterā.

"Taču tikai pēc tam Krima atgriezās Krievijas sastāvā, ne otrādi," prezidenta teikto citēja Sputnik Lietuva.

Krima nolēma atgriezties Krievijas sastāvā pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Pussalas teritorijā tika organizēts referendums. Atkalpievienošanos Krievijai atbalstīja 96,7% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Krievijas prezidents jau vairākkārt ir uzsvēris, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem un ne par kādu Krievijas vēsturiskās teritorijas "atgriešanu" Ukrainai nevar būt ne runas.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Krima, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Krimā nosvinēja sesto atkalapvienošanās gadadienu ar Krieviju
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
Ukrainas Jūras spēku komandieris: valsts ir gatava karam ar Krieviju
Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši kā slota"