Lielveikals Čehijā

Lai ēd to, kas ir: ES atzīts "produktu aparteīda" fakts

161
(atjaunots 10:01 02.11.2017)
Jau pavasarī Višegradas grupa – Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija – sacēla skandālu dubulto standartu dēļ, kas tiek izmantoti pārtikas produktu ražošanā Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm.

"Četrinieks" paziņoja, ka partneri ES piegādā tām vienu un to pašu zīmolu pārtikas preces, taču dārgākas un sliktākas nekā pārdod pie sevis Rietumos. Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers mēģināja aizstāvēt rietumu kompānijas, taču viņa viedoklim Briselē daudz nepiekrita. Fakti tika pierādīti, un patlaban skandāls ir pleties plašumā — "dubultie standarti" pārtikas produktu jomā "jaunajiem" un "vecajiem" ES locekļiem jau dēvē par "dažādu ātrumu Eiropas" koncepcijas īstenošanas sākumu, raksta aģentūras RIA Novosti komentētājs Vladimirs Ardajevs.

Kafija bez kofeīna, margarīns bez taukiem

Šķīstošā kafija Jacobs Krönung veikalu plauktos Čehijā satur par 30% mazāk kofeīna nekā tāda pati, tikai Vācijā. "Vācu" margarīns Rama ir par 10% treknāks nekā Čehijā. Konservēta tunča bundža abās valstīs izskatās vienādi, taču uz rietumiem no robežas tajā ir veseli zivs gabali, bet uz austrumiem — samalta masa, pēc būtības, ražošanas atliekas. Pie tam Vācijā bundža maksā 1 eiro, bet Čehijā tieši tāda pati — aptuveni pusotru eiro.

Vafeles Manner Ungārijā nav tik kraukšķīgas, krēms Nutella nav tik mīksts un viegli uzziežams kā Austrikā. Koka-kolas saturā Slovākijā un Ungārijā saldinātāja vietā ir kukurūzas sīrups — izoglikoze, daudz lētāka nekā parastais cukurs, ko dzērienam pievieno Vācijā un Austrijā.

И в Германии, и в Чехии вы купите одинаковые банки растворимого кофе Jacobs Krönung. И никакой информации на этикетках о том, что в немецком кофе кофеина на 30% больше, чем в чешском
© Sputnik Германия, Александр Куранов
Gan Vācijā, gan Čehijā jūs varat nopirkt vienādas šķīstošās kafijas Jacobs Krönung bundžiņas, un uz etiķetēm nav nekādas informācijas par to, ka "vācu" kafijā kofelīna saturs or par 30% lielāks.

Slovākijas Veterinārijas un pārtikas kontroles valsts dienesta inspektori salīdzināja divus desmitus pārtikas preču veikalu tīklos Bratislavā un vairākās pilsētās Austrijā. Slēdziens: viena un tā paša zīmola, viena un tā paša nosaukuma desas, sieru, piena produktu, šokolādes, maizes, dzērienu kvalitāte būtiski atšķiras. Slovākijā pērkamajā desā ir mazāk gaļas, vairāk tauku, lielāks garšas pastiprinātāju, saldinātāju, krāsvielu un citu mākslīgo piedevu saturs.

Starpība produktos vērojama ne tikai Višegradas grupas valstīs, bet arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs — Bulgārijā, Rumānijā, Horvātijā, Slovēnijā, kā arī Baltijas valstīs.

Dažādās valstīs veiktās plašās pārbaudes konstatēja tikai vienu Austrumos un Rietumos absolūti identisku produktu — šokolādi Milka.

Apmeklētājs lielveikalā
© Sputnik / Константин Чалабов

Vienlaikus sašutums izcēlies arī Baltijas valstīs: Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests sācis pārbaudīt divus desmitus "aizdomīgu" preču jautājumā par to atbilstību analogiem produktiem, kas tiek realizēti Rietumeiropā. Lietuvas Seimā tiek apspriesta iespēja sasaukt īpašu komisiju importējamo produktu kvalitātes atšķirību izmeklēšanai.

Tiesa, daudzu valstu pierobežas rajonu iedzīvotāji par šo starpību ir informēti jau sen un periodiski dodas iepirkties pie kaimiņiem — pēc "īstas" pārtikas. Ungāri un slovāki brauc uz Austriju, slovēņi — uz Austriju un Itāliju, poļi — uz Vāciju, čehi — uz Vāciju un Austriju.

"Dažādas gaumes"

Austrumeiropas valstu līderu sašutums parādījās Eiropas Savienības samitā martā. Viņi vērsās Eiropas Komisijā ar prasību izskatīt vienu un to pašu, taču dažādas kvalitātes pārtikas produktu pārdošanu ES rietumu un austrumu valstīs. EK priekšsēdētājs Žanks Klods Junkers sarunā ar Višegradas valstu deleģēto Slovākijas premjeru Robertu Fico norādīja, ka šāda prakse ir "nepieļaujama", taču nekavējoties nostājās rietumu kompāniju pusē un skaidroja, ka viņu darbībās tiekot ņemta vērā pircēju atšķirīgā tradicionālā gaume. Pēc Junkera vārdiem, orientējoties uz kādas noteiktas valsts tirgu, ražotāji parasti ņem vērā nacionālās virtuves īpatnības un atbilstoši tām koriģē produktu sastāvu.

В рыбных палочках, продающихся в Германии, содержится 65% мяса морских рыб, выловленных у побережья Аляски. В рыбных палочках, поступающих на прилавки чешских магазинов, - 51% мяса рыб неизвестных пород и неясного происхождения
© Sputnik Германия, Александр Куранов
Vācijā pārdotajās zivju nūjiņās ir par 65% vairāk Aļaskas piekrastē nozvejoto jūras zikvju gaļas. Zivju nūjiņās, kas nonāk veikalu plauktos Čehijā, ir 51% nezināmu sugu un neskaidras izcelsmes zivju gaļas.

Tāpat situāciju skaidro arī paši ražotāji. Piemēram, kompānijas Nestlé pārstāvji paziņoja, ka visās Eiropas valstīs šķīstošās kafijas Nescafé Gold ražošana ir atšķirīga "atbilstoši patērētāju vēlmēm, kas dažādos tirgos ir atšķirīgas". Piemēram, Čehijā un Slovēnijā atšķiras kafijas pupiņu apgrauzdēšanas pakāpe, un no tā ir atkarīga produkta krāsa. Dzēriena garša var mainīties atbilstoši Arabica un Robusta kafijas šķirņu sajaukuma proporcijai.

Rudenī situācija mainījās. Austrumu "jaunāko brāļu" pretenzijas negaidot atbalstīja Eiropas komisāre tieslietu, patērētāju tiesību un dzimumu jautājumos Vera Jurova. Viņa ir dzimusi Čehijā, tāpēc viņai šis jautājums izrādījās ļoti tuvs.

"1990. gadā es dzīvoju netālu no Austrijas robežas. Kad krita dzelzs priekškars, devāmies turp pēc pirkumiem. Kabatā bija tikai daži Austrijas šiliņi, un mēs nopirkām šokolādi un kafiju. Mājās gaidīja radi, lai nogaršotu atvesto. Šo produktu garša ļoti atšķīrās no mūsējiem," — atcerējās eirokomisāre.

"Tagad mums ir pierādījumi," — uzsvēra Vera Jurova 26. septembrī, kad iepazinās ar daudzajiem faktiem, liecībām un pārbaužu rezultātiem. Viņa norādīja, ka situācija attiecas uz "desmitiem, pat simtiem produktu". Pie tam ekspertu konstatētās atšķirības neatbilst preču "adaptācijai" vietējo iedzīvotāju gaumei.

Eiropas komisāres ofiss laidis klajā speciālu preses relīzi, kurā aicināja ES valstu nacionālās valdības ievērot ES likumus, saskaņā ar kuriem ražotāju pienākums ir sniegt patērētājiem patiesu un izsmeļošu informāciju par poroduktiem un to sastāvu, kā arī aizliegts ļaunprātīgs mārketings. Tieši tā tika novērtētas kvalitātes un sastāva ziņā atšķirību produktu realizācija dažādās valstīs ar vienādu preču marķējumu. Laista klajā arī īpaša instrukcija Eiropas Savienības dalībvalstīm ar mērķi pārvarēt "dubultos standartus" pārtikas preču ražošanas nozarē.

"Vispirms mums atņēma lauksaimniecību"

Čehijas pārtikas tirgus diskriminācija, it īpaši no vācu piegādātāju puses, turpinās jau visai ilgu laiku, apgalvo Čehijas nacionālo sociālistu partijas priekšsēdētāja vietnieks Pršemisks Votava. Viņš norādīja, ka patērētāju Čehijā maldina ārvalstu piegādātāju porodukcijas pārlieku uzmācīgā reklāma, un viņš nepievērš uzmanību rietumvalstu produkcijas kvalitātei, uzskatot: "kas nācis no Rietumiem, ir ideāls".

Судя по этикетке, состав шоколадно-ореховой пасты Nutella, продающейся на Западе и Востоке Европы, абсолютно идентичен. Однако эксперты пришли к выводу, что западная паста более мягкой консистенции и легче намазывается, чем её восточная сестра
© Sputnik Германия, Александр Куранов
Spriežot pēc etiķetes, šokolādes un riekstu pastas Nutella saturs Rietumeiropā un Austrumeiropā ir identisks. Taču eksperti ir secinājuši, ka "rietumu" pastas konsistence ir mīkstāka, produkts ir vieglāk uzziežams nekā analogs, kas nopērkams austrumos.

"Ilgu laiku rietumu ražotāji apspieda čehu produkciju, bieži vien — ar dempinga palīdzību. Šī iemesla dēļ lauksaimnieki bija spiesti samazināt govju un cūku skaitu, no laukiem pazuda dārzeņi, no dārziem — augļi. Čehijā ieradās tūkstošiem furgonu ar produktiem no ES valstīm, Čehijas tirgu pārpildīja rietumu preces, kuru kvalitāte bieži bija zemāka nekā čehu analogiem. Lētticīgais čehu patērētājs pirka šos produktus. Tikai tagad, pēc atmošanās no miega Čehijas pilsoņi ir sākuši saprast, ka viņi ir pievilti no produkcijas kvalitātes viedokļa," — teica Pršemisls Votava.

Iestāšanās ES negatīvi ietekmēja Čehijas lauksaimniecību, uzskata politiķis. Salīdzinājumā ar 1989. gadu piena govju skaits valstī sarucis gandrīz par divām trešdaļām: bija vairāk nekā miljons, atlikuši aptuveni 360 tūkstoši. Līdzīga ir arī situācija ar cūku mātītēm, vēl sliktāka — ar dārzeņu un augļu audzēšanu. Iekšējo ražošanu nomainījis imports. Tas ietekmējis ne tikai agrāro tirgu, bet arī sociālo situāciju lauku apvidū: ciemi ir pamesti, skolas, pasta nodaļas, veikali ir slēgti. Tagad būs ļoti grūti atjaunot pārtikas pašpietiekamību Čehijā — tam būs vajadzīgs ilgs laiks un lieli līdzekļi, ir pārliecināts Votava.

Vēl skarbāk izteicās  Čehijas Republikāņu partijas prezidents Miroslavs Sladeks. "Viņi dod mums nevis ēdienu, bet indi," — viņš paziņoja sarunā ar Sputnik Čehija.

"Notiekošais liecina, ka Eiropas Savienībā ir galvenās valstis, piemēram, Vācija, un ir otršķirīgās, kā mēs. Negribas domāt, ka tā ir tā "divu ātrumu Eiropa", par ko patlaban runā Briselē. Tādā gadījumā labāk būtu vienkārši izārdīt visu ES," — uzskata Miroslavs Sladeks.

Līdzīgi politiskie paziņojumi skan ne tikai no politisko spēku pārstāvju puses, bet arī valstu līmenī. Pirms EP samita Briselē 19-20. oktobrī Polijas valsts sekretārs Eiropas lietās Konrāds Šimanskis atzīmēja, ka valdība Varšavā saskata "dažādu Eiropas Savienības daļu interešu līdzsvara trūkumu".

"Paradokss ir tas, ka valsts, kas pauž lielāku politisko un sabiedrisko uzticību integrācijas procesam, biežāk saskaras ar problēmām ES no savu nodomu realizācijas viedokļa. Vienlaikus valstīm, kas likušas jautājuma zīmi integrācijas procesā, vienkāršāk pildīt savus politiskos solījumus," — konstatēja Šimanskis.

Polijas politiķis norādīja, ka Polija, tāpat kā citas Višegradas grupas valstis, cer uz nopietnām reformām Eiropas Savienībā.

161
Pēc temata
Neeiropeisks ēdiens: Lietuva sūdzas par produktu kvalitāti
Pārtikas aparteīds: Austrumeiropa ir kļuvusi par Briseles "atkritumu spaini"
Veikalu tīkla Lidl paradokss: zemas cenas kaitē pircējam
Brīnums nenotika: Lietuvas premjers atzina eiro radīto kaitējumu valstij
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

27
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

27
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Olimpiskais un Navaļnija skandāls: ASV un Lielbritānija glābj vērtīgāko

26
(atjaunots 18:37 21.10.2020)
ASV un Lielbritānija atkal apsūdz Krieviju, šoreiz kiberuzbrukumos Olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā un Japānā. Kārtējās nepamatotās insinuācijas par absurdo Maskavas noziegumu no pirmā acu uzmetiena šķiet bezjēdzīgas. Bet vai tas patiešām tā ir?

No vienas puses, ar rusofobo mediju kampaņu Rietumiem viss ir kārtībā. Incidents ar Alekseju Navaļniju nav vēl līdz galam atstrādāts. It kā nav nekādas nepieciešamības palaist jaunas pīles, sevišķi tik augstā – ārpolitikas iestāžu un galveno specdienestu vadītāju – līmenī. Bet no otras puses – iepriekšējā pieredze, ieskaitot arī situāciju ar Krievijas blogeri, liecina, ka uz kaut kādu patiešām nopietnu un Maskavai sāpīgu pasākumu ieviešanu jebkurā gadījumā var necerēt.

Tajā pašā laikā sinhronā Vašingtonas un Londonas uzstāšanās liecina par kopīgu mērķu esamību, ko vēlas panākt abas galvaspilsētas.

Bet par ko konkrēti varētu būt runa?

Atminējums, visticamāk, ir jāmeklē Tokijas un Seulas reakcijā uz izvirzītajām apsūdzībām. Japānas valdība atteicās no komentāriem, paņemot pauzi "attiecīgas informācijas" ievākšanai. Dienvidkorejas varasiestādes arī izvēlējās neko nekomentēt.

Spriežot pēc visa, abu valstu oficiālās personas un specdienesti – starp citu, galveno Rietumu sabiedroto reģionā – nebija iepriekš informēti par Amerikas un Lielbritānijas operāciju un tagad ir spiesti steigšus orientēties pēc situācijas, lai neiegāztu sevi un beigās ieņemtu maksimāli akurātu pozīciju. Kā to izdarīja, piemēram, Japānas Olimpiskā komiteja, kura paziņoja, ka neizjuta kiberuzbrukumu ietekmi tās darbībā.

Tādēļ ar augstu varbūtību galvenais jaunās pret Krieviju vērstās kampaņas mērķis, lai cik dīvaini tas nešķistu, ir nebūt ne mūsu valsts, bet gan pārējā pasaule – un pirmām kārtām paši Rietumi. Un rusofobā dienas kārtība šeit uzstājas kā ērts un ierasts instruments, nevis pašmērķis.

Informācijas un propagandas dominēšana ir svarīgākā ASV hegemonijas daļa. Savukārt Lielbritānija šajā jautājumā tradicionāli tās atbalsta, jo tieši visietekmīgāko angļu mediju kopumu abās Atlantijas okeāna pusēs mēdz dēvēt par globālo mediju meinstrīmu. Tāpat sen un labi zināms par abu valstu īpašo tuvību politiskās un specdienestu jomu sadarbībā.

Pakāpeniska Savienoto Valstu lielvalsts varenības degradācija un skaidra Apvienotās Karalistes aizkulišu ietekmes pavājināšanās starptautiskajā arēnā pēdējos gados pārtapa par ierastu realitāti. Tomēr šie procesi galvenokārt skar ekonomiskos, birokrātiskos un dažus politiskus mehānismus.

Tajā pašā laikā ir jomas, kurās abu lielvalstu pārākums līdz šim bijusi neapstrīdams. Kā jau nevar apšaubīt amerikāņu armijas virsroku NATO, tā arī neviens kontinentālās Eiropas medijs ietekmīguma ziņā nespēj sacensties ar britu Times vai amerikāņu CNN. Nerunājot jau par to, ka tieši aiz okeāna atrodas tik jaudīgu sabiedriskā viedokļa manipulācijas instrumentu, kā Twitter un Facebook, kontroles centrs.

Skarbā Vašingtonas politika pret RT vai Ķīnas izcelsmes TIkTok apliecina, ka tur lieliski apzinās šādu struktūru nozīmīgumu. Taču Savienotās Valstis jau tomēr ir pieradušas pie tā, ka ģeopolitiskajiem oponentiem ir savi ļoti nopietni mediju ietekmes resursi, un vienkārši veic pasākumus to darbības ierobežošanai pie sevis.

Daudz jūtīgāka Amerikas un Lielbritānijas specdienestu un propagandas tandēmam varētu kļūt konkurentu parādīšanās pašos Rietumos. Bet tieši tas arī tagad notiek, un Navaļnija lieta ir apliecinājums tiem nepatīkamiem un nevēlamiem procesiem.

Krievijā skandāls saistībā ar blogeri var izskatīties kā jau ierastā lieta, taču patiesībā tas ir savā ziņā unikāls, jo tas no sākuma līdz galam ir Berlīnes darbs.

Jā, Vācija izmantoja standarta rusofobo pieeju, taču tā mantojusi to no "vecākajiem partneriem".

Vācieši kontrolē Navaļniju. Viņš stāsta to, kas viņiem ir nepieciešams: no "Ziemeļu straumes 2" aizsardzības līdz pārmetumiem amerikāņiem, kuri neizrāda viņam īpašu atbalstu. Par pasaulei galveno ziņu avotu uz dažām dienām kļuva vācu izdevumi, savukārt angļu mediji bija spiesti to visu citēt un tiražēt.

Šajā kontekstā stāsts par krievu hakeriem no GIP, kuri uzbrūk Olimpiādēm, iegūst absolūti īpašu jēgu. Faktiski ar tā palīdzību amerikāņi un briti tiecas līdz galam izskalot no dienas ziņu kārtības Navaļnija tematu – jo tas, būtībā, ir viņu konkurentu projekts. Turklāt Vašingtonai un Londonai ir svarīgi kopumā atgriezt kontroli pār globālo mediju politisko telpu, kuru uz laiku sev pakļāva Eiropa ar vāciešiem priekšgalā.

Lai gan abas puses šeit izmanto mūsu valstij ārkārtīgi nedraudzīgu retoriku, pēc būtības viņu domstarpības spēlē par labu Krievijai (un daudzām citām valstīm), jo pastiprina konfliktu līmeni Rietumos un stimulē to turpmāko kritumu.

Un to faktu, ka Vācijai pirmo reizi izdevās – lai arī ne uz ilgu laiku – pārtvert kontroli pār pasaules politiskās un informācijas telpu, ir vērts uztvert nevis kā unikālu izņēmumu, bet gan kā pirmo bezdelīgu. ASV un Lielbritānijai ir jēga pamazām gatavoties mediju dominēšanas zaudēšanai, jo izaicinājumu tām tagad met ne tikai ģeopolitiskie konkurenti, bet arī tuvākie sabiedrotie.

26
Tagi:
Vācija, Lielbritānija, ASV, Krievija, kiberuzbrukums
Meitene ar klēpjdatoru, foto no arhīva

Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju

0
(atjaunots 12:10 22.10.2020)
Finanšu ministrijas projekts paredz, ka 32 tagadējie mikrouzņēmumu darbinieki pārstās strādāt vai kļūs par pašnodarbinātajiem; taču ir vēl arī desmitiem tūkstošu autortiesību honorāru saņēmēju un pašnodarbināto, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ja mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) režīma reorganizācija tiks īstenota pēc Finanšu ministrijas plāna, šajā režīmā turpinās strādāt tikai 16 tūkstoši, jeb 21%, no tagad tajā reģistrētajiem 80 tūkstošiem darbinieku. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no viņiem, 31 tūkstoši kļūs par algotiem darbiniekiem. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kuri spēs turpināt darbu mikrouzņēmumu režīmā, neklāsies saldi: viņiem nodokļu slogs pieaugs par 67%-100%, atkarībā no apgrozījuma apmēra, raksta Neatkarīgā.

Miljonus budžetā

MUN tika ieviests Latvijā pirms desmit gadiem, lai palīdzētu mazajam biznesam uzsākt uzņēmējdarbību un pamudinātu tos, kas strādā pelēkajā zonā, legalizēt savu darbību. Sākumā MUN sastādīja 9% no apgrozījuma. Pirmajā gadā valsts šādā veidā saņēma aptuveni 40 tūkstošus eiro, pēc tam jau daudzus miljonus katru gadu. Pirms dažiem gadiem nodokļu likmi pacēla līdz 15%. Pērn budžeta ienākumi no šī nodokļa pārsniedza 81 miljonu eiro.

Šobrīd mikrouzņēmuma nodoklis ar apgrozījumu līdz 40 000 eiro gadā sastāda 15%, savukārt virs 40 000 eiro – 20%. Nodoklis ir jāmaksā četras reizes gadā no katra ceturkšņa apgrozījuma. Mikrouzņēmuma darbinieka (ieskaitot tā īpašnieka) ienākumi nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī.

No nākamā gada Finanšu ministrija plāno ierobežot mikrouzņēmumu režīmu. Turpmāk tas būs piemērojams tikai uz tā īpašnieku, pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro vispārējais nodokļu režīms. Tas nozīmē, ka pat ģimenes uzņēmumā, kur strādā vairāk nekā viens cilvēks, darbaspēka nodokļu slogs būs tikpat liels, kā lielos uzņēmumos.

Vai visi mikrouzņēmumu darbinieki turēs līdzšinējo darbinieku skaitu, ja viņiem nāksies maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā? Visticamāk, ka nē.

Arī īpašniekiem neklāsies saldi

Nodoklis mikrouzņēmuma īpašniekam arī ievērojami pieaugs – ja gada apgrozījums ir mazāks par 25 000 eiro, likme būs 25%, savukārt virs šīs summas – 40%. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu 40 000 eiro, kuri šobrīd maksā 6000 eiro nodoklī, pie jaunās kārtības maksās teju 2 reizes vairāk – 12 500 eiro. Turklāt, ja mikrouzņēmuma īpašnieka alga būs zemāka par minimālo, viņam nāksies piemaksāt obligāto valsts obligātās apdrošināšanas iemaksu.

Finanšu ministrijas projekts paredz, ka mikrouzņēmuma režīmā nevarēs strādāt PVN maksātājs, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Tiesa, mikrouzņēmuma darbinieka algas ierobežojuma vairs nebūs.

Grozījumiem jāstājas spēkā no nākamā gada, taču tiem, kas piereģistrēsies kā MUN maksātāji līdz 2020. gada 31. decembrim, līdz 2021. gada 1. jūlijam būs spēkā esošā kārtība.

Projekts iekļauts budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Tas vēl ir jāapstiprina Saeimai.

Ierobežos darba iespējas

Finanšu ministrijas darba tirgus prognozes ir visnotaļ optimistiskas: iestāde uzskata, ka 32 tūkstoši esošo MUN maksātāju kļūt par parastiem algotiem darbiniekiem. Tas būs iespējams, ja daļa mikrouzņēmumu spēs maksāt nodokļus par saviem darbiniekiem vispārējā režīmā vai ja šie cilvēki atradīs darbu citā uzņēmumā.

Vēl 32 tūkstoši cilvēku, saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, pēc nodokļu izmaiņām vai nu vispār paliks bez darba, vai arīdzan kļūs par saimnieciskās darbības subjektiem. Taču ir svarīgi ņemt vērā, ka reforma skars gan saimnieciskās darbības subjektus, gan autoru honorāru saņēmējus. Saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm, no 92 tūkstošiem saimnieciskās darbības subjektu paliks tikai 28 tūkstošie, jeb 30%, savukārt 32 tūkstoši kļūs par parastiem algotiem darbiniekiem vai arī strādās uz līguma pamata. Tāpat Finanšu ministrija sagaida, ka aptuveni 12% esošo autoru honorāru saņēmēju pēc reformas pāries vispārējā nodokļu režīmā.

Tātad kopumā, saskaņā ar iestādes aprēķiniem, pēc izmaiņām aptuveni 69 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pretendēs uz algota darbinieka pozīciju. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras portālā 20. oktobrī bija vien 3650 vakances, CV-Online portālā bija 6792 darba sludinājumi.

Ko darīs pašreizējie mikrouzņēmumu darbinieki, kuru darba devēji nespēs maksāt par viņiem nodokļus vispārējā režīmā un būs spiesti atlaist viņus? Ko darīs autoru honorāru saņēmēji un pašnodarbinātie, kuriem nodokļu slogs kļūs nepanesams? Vai tiešām viņiem visiem atradīsies darbavietas? Tie ir jautājumi, uz kuriem šobrīd nav atbildes.

0
Tagi:
Latvija, nodokļi, nodokļu reforma, MUN
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus