Desanta mašīnas M2 Bradley ekipāža

Trešā pasaules kara loģistika: kāpēc Eiropu gatavo karam ar Krieviju

292
Daudzi faktori liecina par konsekventu infrastruktūras gatavošanu Austrumeiropas un Baltijas valstīs ar mērķi izvietot tajās ASV spēkus, kas skaitliski varētu sasniegt 150 tūkstošus cilvēku, vērtē eksperti.

Lidostas, ostas, stacijas un ceļi – NATO pakāpeniski pārvērš Eiropu par milzīgu placdarmu liela militārā kontingenta un smagā bruņojuma tūlītējai pārvietošanai. Pēc aukstā kara beigām pamatīgi ierūsējušais transporta mehānisms tiek iešūpots un ieeļļots, rūpīgi atjaunojot zudušos zobratiņus. Motīvus neviens vairs neslēpj – "Krievijas draudi".

Iepriekš kļuva zināms, ka alianse iecerējusi atbalstīt divu jaunu militāro formējumu izveidi potenciālajam konfliktam ar Krieviju. Viens no tiem nodarbosies ar loģistiku, otrs – "apsargās" jūras ceļus Atlantijā un Ziemeļu Ledus okeānā no Krievijas zemūdenēm. Ko patiesībā nozīmē šīs darbības un ar ko tās var apdraudēt Krieviju – Andreja Stanavova materiālā aģentūrai RIA Novosti.

Blokveida domāšana

Tranšejas, caurlaides punkti uz ceļiem, smilšu maisi un zemē ierakti tanki – iespējams, tieši tādu nākotnē redz Eiropu NATO stratēģi. Avīze The Wall Street Journal, atsaucoties uz sabiedroto valstu amatpersonām, stāsta, ka cilvēku un materiāltehniskā nodrošinājuma pārvietošanai NATO, iespējams, tiks izveidota atsevišķa struktūra. Šis jautājums tiks izlemts novembrī bloka valstu aizsardzības ministru kvartāla sapulcē.

Visas militārpersonas ir informētas: no pareizi veidotas loģistikas tieši atkarīga jebkuras armijas cīņasspēja. Grupējumu operatīva izvēršana, rotācija, pārsviešana, pārdislokācija, aizmugures daļu pievilkšana, desanta operācijas – šiem nolūkiem nepieciešamā transporta infrastruktūra, noregulēta kā Šveices pulkstenis. Karā tiek izmantots viss – dzelzceļi un šosejas, civilās lidostas, jūras ostas un termināli. Patlaban NATO līdz ar ASV aktīvi sakārto šo saimniecību.

"Viņiem ir jāsakārto karaspēka pārvietošanās ne tik daudz Eiropā, cik no Ziemeļamerikas uz Eiropu," – norāda Politiskās un militārās analīzes institūta direktora vietnieks Aleksandrs Hramčuhins. – Runa ir par smago vienību pārsviešanu, jo ar to, kas patlaban ir Savienotajām Valstīm Eiropā, pretoties Krievijai ir neiespējami. Pie tam, diezin vai viņi reāli kaut ko pārsviedīs, jo, pirmkārt, tas ir dārgi, otrkārt, rezultātā tiks novājinātas pašas ASV."

Rietumos neviens neslēpj, ka spēku mobilitātes palielināšana alianses komandējošās struktūras reformu ietvaros tiek risināta vispirms. NATO oficiālā pārstāve Oana Lungesku paskaidroja, ka sabiedrotie pat pielāgo vietējos normatīvos aktus, lai militārās vienības varētu ātrāk šķērsot robežas.

"Militārā valodā runājot, tā nav gluži loģistika, bet gan drīzāk apstākļu sagatavošana spēku un tehnikas pārgrupēšanai no ASV kontinentālās daļas uz Eiropu," – paskaidroja žurnāla "Vozdušno-kosmičeskij rubež" galvenais redaktors, militārais eksperts Mihails Hodarenoks. – Drošas komunikācijas saīsinās vienību pārdislokācijas laiku uz rajoniem, kas, pēc viņu domām, ir apdraudēti."

Pārāk maz ceļu

Amerikāņi ne vienu reizi vien ir sūdzējušies par militāro kravu un karavīru transportēšanas grūtībām ES teritorijā. ASV Bruņoto spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess izteicās, ka dzelzceļu, kuri saista Vāciju un Poliju, karadarbības apstākļos būs nepietiekami, turklāt daudzi tilti Eiropā neizturēšot tanku svaru.

Padomju zinātniski pētnieciskā stācija Vostok Antarktīdā
© Sputnik / В. Чистяков

"Tiltu nostiprināšana ir pirmais simptoms, kas liecina par gatavošanos smagās bruņutehnikas pārvietošanai. Piemēram, kad mums Rietumu kara apgabalā sāka ierasties smagā militārā tehnika, rietumu specdienesti ievēroja pirmo izlūkošanas pazīmi – tiltu nostiprināšanas darbus," – paziņoja Hodarenoks.

Faktiski Hodžess iesaka izveidot "militāro Šengenu", lai ātri nogādātu spēkus Lietuvā cauri tranzīta valstīm. Viņš ir pārliecināts, ka jebkādas karadarbības nodrošināšana Eiropas austrumos notiks caur Poliju.

Liels alianses loģistikas mezgls jau top Polijā, uz GKS bāzes. Kara aerodromā plānots ieguldīt 200 miljonus dolāru un pārvērst to par spēcīgu sadales punktu NATO spēku atbalstam visās Baltijas valstīs un Eiropas ziemeļos, kā arī Bulgārijā un Rumānijā.

Hodarenoks atzīmēja, ka par reālu bloka spēku paplašināšanu runāt būtu pāragri. Taču, pēc viņa domām, visu veikto pasākumu rezultātā ASV un NATO valstu bruņoto spēku daļas un vienības tiks nogādātas pie Krievijas rietumu robežām daudz ātrāk nekā līdz šim, un spriedze alianses un Maskavas starpā pieaugs.

"Arktiku neatdosim"

Interesants ir avīzes vēstījums par to, ka NATO plāno veidot vēl vienu struktūru, kas uzņemtos jūras ceļu aizsardzību Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna rajonos, piemēram, no zemūdeņu draudiem. Acīmredzot, runa ir par Krievijas zemūdenēm, jo Ķīnas zemūdenes šajos rajonos ielūkojas reti.

"Krievija noteikti negatavojas tamlīdzīgām darbībām, it īpaši Atlantijā, — atzīmēja Krievijas valdības Jūras kolēģijas loceklis, bijušais Ziemeļu flotes komandieris admirālis Vjačeslavs Popovs. – Mūsu aizsardzības stratēģijas mērķis ir savu robežu aizsardzība. Otrā pasaules kara laikā tur vācu zemūdenes cīnījās pret konvojiem no ASV uz Eiropu un Angliju. Mums tādu nodomu tuvākajā nākotnē nav."

Jautāts par Ziemeļu Ledus okeānu, admirālis uzsvēra: Krievija nevienam neatdos savu arktisko zonu un Ziemeļu jūras ceļu, kā arī turpinās sava potenciāla paplašināšanu šajā rajonā.

Daudzi militārie eksperti uzskata, ka NATO jaunās struktūras izveide ir saistīta ar jūras satiksmes ceļu piesegšanu turpmākai ASV karaspēka un smagā bruņojuma pārsviešanai pa tiem.

ASV galvenais militārais centrs Eiropā joprojām ir aviācijas bāze Rammstein Vācijā. Tas ir nozīmīgs loģistikas centrs, kā arī pilda ASV GKS galvenā štāba un NATO valstu apvienotās PGA komandcentra funkcijas. Bāzē dislocētas 16 kara transporta lidmašīnu eskadriļas un aptuveni 40 tūkstoši karavīru. Pentagons uztur vēl 350 armijas bāzes Eiropā, no kurām 40 ir struktūras īpašums.

Eksperti vērtē, ka patlaban ASV konsekventi gatavo infrastruktūru Austrumeiropas un Baltijas valstīs ar mērķi izvietot tajās bruņotos spēkus, kuru skaitliskais sastāvs varētu sasniegt 150 tūkstošus karavīru.

292
Pēc temata
Krievijas senators: Krievijas un NATO konflikta situācijā Baltijas pastāvēšana izbeigtos
Mācībās Latvijā NATO spēki apgūst spēku pielietošanu krīzes eskalācijas apstākļos
Spiegel: NATO atzina, ka nav spējīgi atbildēt Krievijai
NATO pilliņā, jeb Kā piedzērušie "ziemeļu atlanti" aizsargā Baltiju
Vakcīna pret "krievu tankiem" Baltija pelna naudu uz NATO mācību rēķina
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

2
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

2
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

18
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

18
Tagi:
Ķīna, ASV
Skolas tāfele, foto no arhīva

Skolnieka tēvs kļuva par skolotāju: Rīgas skolā ar grūtībām atrada matemātikas skolotāju

0
(atjaunots 21:25 18.09.2020)
Divpadsmit skolas Rīgā joprojām meklē matemātikas skolotājus, viena no tām palīgā nācās saukt kāda skolēna tēvu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Sakarā ar matemātikas skolotāju trūkumu Rīgas 40. vidusskolas sestās klases skolēniem nenotika neviena mācību stunda šajā priekšmetā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Tiesa, pagaidu risinājums ir atrasts – matemātiku pasniegs kāda skolēna tēvs. Atbilstoša izglītība viņam ir, mācību stundas atsākās jau piektdien.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

"Citi meklē privāto skolotāju, citi matemātikas pulciņu apmeklē. Bet ikvienam ir tiesības uz izglītību, to Satversme nosaka, un bez maksas. Par to nav jācīnās!" uzskata skolēna māte Vita Ozera.

Pedagogu trūkums skolās vērojams jau ilgus gadus. Statistika rāda, ka lielākais kadru trūkums vērojams starp latviešu valodas un svešvalodu, kā arī matemātikas pasniedzējiem. Slodze tiek sadalīta starp esošajiem skolotājiem, kuri rezultātā ir spiesti strādāt daudz vairāk. Īpaši aktuāla šī problēma ir lielpilsētās.

Aleksandrs Ļivčaks
© Photo Из личного архива Александра Ливчака

Situāciju pasliktina arī tas, ka jaunie kadri ne labprāt nāk strādāt izglītībā, jo alga nav liela, savukārt profesijas prestižs pieaug lēni. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem, Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, savukārt vairāk nekā puse skolotāju (51%) ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē nāksies atjaunot aptuveni pusi skolotāju sastāva.

Pērn Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu pedagogu piesaistes programmu skolās. Paredzēts, ka skolotāja profesiju vien viena gada laikā varēs apgūt tie, kam jau ir kāda cita augstākā izglītība.

0
Tagi:
skola, skolotāji, Latvija
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings
Fizika un matemātika joprojām "pieklibo": kā Latvijas skolēni nokārtojuši eksāmenus
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta