Amerikāņu triecienhelikopteris AH-64D Apache

"Militārā Šengena": eskalācija sākas Latvijā

182
(atjaunots 11:21 27.10.2017)
Speciāli apmācīti un ekipēti NATO karavīri Latvijā demonstrēja militāra grupējuma operatīvu izvēršanu konflikta zonā mācību Baltic Host 2017 ietvaros. Faktiski tā ir vēl Eiropas Savienībā nesankcionēta "militārā Šengena" darbībā.

24.-26. oktobrī Latvijā notika mācības Baltic Host, kuru mērķis ir NATO spēku uzņemšanas procedūras pārbaude Baltijas valstu teritorijā. Manevru pamatā – izdomāts reģionālās krīzes eskalācijas scenārijs. Mācībās piedalījās Baltijas valstu bruņotie spēki un NATO vienības, kas dislocētas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā.

Vienlaikus sarosījās amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji В-52, kuri regulāri "palielina ASV un NATO spēku karavīru gatavību un iespējas" Baltijas valstīs.

Šajā fonā Latvijai nākas demonstrēt augstu civilās un militārās gatavību konflikta eskalācijai savā teritorijā. Iespējams, pat gatavību uzupurēties cīņā ar draudīgu un bīstamu pretinieku. Un tomēr galvenā ir loģistika. ASV spēku Eiropā komandieris ģenerālleitnants Bens Hodžess iepriekš ierosināja izveidot "militāro Šengenu", savukārt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite kaismīgi atbalstīja ideju ES valstu vadītāju samitā.

Stratēģijas ķīlnieki

Lielu militāro formējumu pārvietošanās kārtības atvieglošana likumdošanas līmenī ES valstīs vēl tiek apspriesta, taču patlaban tā nav galvenā stratēģijas Drang nach Osten problēma.

Efektīva "spēku projekcija" prasa atbilstošu loģistiku, sakārtotu transporta komunikāciju sistēmu, citādi alianses spēki nokavēsies un neieraudzīs pretinieku plānotajā vietā. Tāpēc ASV spēku Eiropā komandieris Bens Hodžess nenogurstoši popularizē "militārās Šengenas" ideju, kā arī bruņojuma un militāro kravu transportēšanas speciālos noteikumus. Eiropas sabiedroto intereses šajās sacīkstēs neizbēgami atkāpjas.

Pentagona lidmašīnām un tankiem ir jājūtas komfortabli Eirāzijas operatīvajā telpā, "jāpārvietojas tikpat ātri vai ātrāk nekā Krievijas spēkiem", taču faktiski tehnikas pārvietošana no vienas Eiropas valsts uz otru prasa pārāk daudz laika. Gluži elementāri: trūkst dzelzceļa platformu tanku pārvadāšanai, raksta portāls Delfi.lv.

Problēma tika izvērtēta jau mācībās "Anakonda 2016" Polijā (tajās piedalījās 30 tūkstoši karavīru) – militārās tehnikas pārvietošana no Vācijas uz Poliju ilga septiņas diennaktis. Šāds NATO spēku pārvietošanās ātrums ES vērojams arī pašlaik, un kara apstākļos neizbēgami novedīs pie iniciatīvas zuduma un sakāves. Tāpēc Baltic Host nav parasti manevri – Latvijā tiek apgūti stratēģiskie algoritmi ASV un NATO spēku pārvietošanai Krievijas robežu tuvumā.

"Barbarosas" variants kovboju stilā – tranzītā cauri Baltijai – nav nekāda fantastika. Puse Pentagona ārvalstu bāzu (350) atrodas Eiropā. Vairāk nekā 40 no tām ir ASV īpašums. Piecu Eiropas valstu (Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Vācija un Itālija) stratēģiskajos objektos (13 garnizonos) dislocēti 60 tūkstoši amerikāņu karavīru. Turpat glabājas milzīgas ieroču un militārās tehnikas rezerves. Un, ja svētajam amerikāņu pārākumam kaut kur šķēršļus liks nepilnīgie ES parlamenti, nacionālās robežas vai transporta sistēmas, Pentagons to visu koriģēs.

Apokalipses loģistika

Loģistikas piemēram izskatīsim aviobāzes Rammstein (Vācija) funkcijas. Tā ir ASV GKS galvenā mītne Eiropā un NATO valstu apvienotās PGA komandcentrs, galvenais pārkraušanas punkts ASV kravu un spēku transportēšanai Eiropas kontinentā. Acīmredzot, militāra konflikta apstākļos ar Krieviju bāze kļūs par galveno loģistikas centru karaspēka un tehnikas uzņemšanai un tālākai nosūtīšanai uz "Austrumu fronti". Pat miera laikā šeit glabājas 150 ASV aviācijas kodolbumbas, dislocētas 16 kara transporta lidmašīnu eskadriļas, strādā un dien aptuveni 40 tūkstoši cilvēku.

It kā jau Rammstein ir pārliecinoša Pentagona "spēka projekcija" Eiropā. Taču pa ceļam no Vācijas uz Krieviju ir vairākas valstu robežas, ko "sastrēgumstundās" ieteicams šķērsot atbilstoši sakārtotai shēmai, bez ES formalitātēm, demokrātijas un birokrātijas. Tagad pareizināsim transporta un loģistikas problēmu ar 350 Pentagona objektiem Eiropā, paturēsim prātā transatlantijas plūsmas un sapratīsim, cik lielā mērā ASV un NATO nav gatavas karam ar Krieviju. Tātad 2017. gada parauga "latviešu strēlnieku" loģistikas loma ir milzīga.

Domājams, netālās nākotnes karos mūsdienīgās tehnoloģijas un jauno veidu ieroči saīsinās aktīvās karadarbības laiku līdz dažām diennaktīm. Un Pentagons joprojām saskata perspektīvu savā tehnoloģiskajā pārākumā, "kombinētajos manevros" un "daudzdomēnu operācijās". Tomēr bezkontakta karš ar Krieviju nav iespējams, taču alianses spēku manevru iespējas Eiropā ir visai ierobežotas (kontingents absolūti nav gatavs karam). Turklāt gadu desmitiem ilgajās lokālajās operācijās Tuvajos Austrumos amerikāņi ir zaudējuši iemaņas cīnīties līdzīgam ar līdzīgu (ja vispār kādreiz ir to pratuši). No tā izriet krasās militāri politiskās kustības, manevru sērija Baltijā. Robežu šķērsošanai ir piemērotas dažādas metodes.

2017. gada vasarā Ziemeļatlantijas alianses vadība informēja par daudznacionālo bataljonu izvēršanu Austrumeiropas teritorijā. Nu, protams, tikai aizsardzībai. Ar to pašu mērķi novembrī ASV nogādās Latvijā 76 helikopterus Black Hawk, Apache un Chinook. Tehnika no Teksasas Baltijā tiks nogādāta pa jūru. Vienlaikus Pentagons rok ierakumus Moldovā, orientē Kijevu uz Ukrainas bruņoto spēku atbilstību alianses valstu spēku standartiem līdz 2020. gadam. Dažkārt rodas iespaids, ka Rietumi tīri vai sapņo par militāru konfrontāciju ar Krieviju. Bet kas notiks pēc tam?

Jāpiebilst, ka Maskava nemeklē konfliktus un militāra spēka pielietošanas (kodolieroču izmantošanas) iespēju pieļauj tikai kā atbildi agresijai pret sevi un saviem sabiedrotajiem. Turklāt tikai tad, ja būs izsmelti miermīlīgie līdzekļi konflikta atrisināšanai.

182
Temats:
NATO austrumu flangā (247)
Pēc temata
Vakcīna pret "krievu tankiem" Baltija pelna naudu uz NATO mācību rēķina
Ukraiņus gatavo augstākajiem amatiem NATO
WSJ: NATO baidās, ka Krievija sāks komandēt tās karavīrus
Mediji: Baltija un Lielbritānija lobēja Krievija un NATO Padomes iesaldēšanu
Mediji: NATO izstrādātas 39 Krievijas "apturēšanas" metodes
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

62
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

62
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

"Trūkumu nav": veterāns-tankists pārbaudīja leģendārā T-34 gatavību

0
(atjaunots 10:16 09.05.2021)
Kara veterāns, T-34 mehāniķis Nikolajs Ņefjodovs apstiprināja: tanks, ko Sarkanā armija visvairāk izmantoja Lielā Tēvijas kara gados, ir pilnībā gatavs cīņām.

Pirms Uzvaras dienas Novokuzņeckā uz tehnisko apskati tika nosūtīts tanks T-34. Iepriekš to noņēma no metalurgu aizmugures varoņdarbam veltītā pieminekļa postamenta. Mašīnas stāvokli pārbaudīja Lielā Tēvijas kara veterāns, T-34 mehāniķis Nikolajs Ivanovičs Ņefjodovs.

"Trūkumus neredzu. Tātad viss ir pilnā kaujas kārtībā," teica 95 gadus vecais tankists.

Ņefjodovs atzina, ka T-34 viņam ir pati mīļākā tehlnika. "Piecus gadus nodienēju uz T-34. Tas man ir kā dzimtās mājas."

Pēc apskates frontinieks apstiprināja – 1942. gadā no Kuzņeckas metalurģiskā kombināta bruņām izgatavotā leģendārā mašīna ir cīņas gatavībā.

Šis tanks piedalījās jaujās līdz pašām Lielā Tēvijas kara beigām, divas reizes pārcietis trāpījumus. 70. gados to novietoja uz postamenta kā atzinības zīmi par Kuzbasa metalurgu darba varoņdarbu. Pērn T-34 atjaunoja dalībai parādē par godu Uzvaras 75. gadadienai. Tas piedalīsies parādē arī šogad.  

0