Latviešu tautas kostīmos tērpti mākslinieki ar valsts karogu

Nacionālā apvienība gatavojas vadīt balli Latvijas politikā

34
(atjaunots 10:47 17.10.2017)
Dažkārt ir interesanti un pat svarīgi pavērot notikumus politikā no malas – kļūst manāms, kā valsts likteni un vēstures gaitu var ietekmēt šķietams sīkums, kāda vājība, konformisms un gatavība izšķirties par kompromisu.

Atvainojiet par patētisko ievadu, taču daudz kas liecina par to, ka līderu un ideju vakuuma apstākļos Latvijas politikā paklusām plašumā plešas Nacionālā apvienība. Atkal un atkal tās ierosinājumi un iniciatīvas iespiežas koalīcijas padomē, un partijas aktīvisti sociālajos tīklos triumfāli klāsta par Nacionālās apvienības kārtējām uzvarām. Pie tam ne gabalos šķīstošā "Vienotība", ne politkorektā "Saskaņa", ne arī kautrie "Zaļie un zemnieki" ar tamlīdzīgu entuziasmu neslimo.

Protams, par "Dzintarjūgenda" (tā apvienības līdera komandu iedēvējis mans kolēģis) skaļāko uzvaru kļuva koalīcijas lēmums izmest mēslainē valsts prezidenta ierosinājumu piešķirt pilsonību visiem jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem. Pēc būtības, pussimts jaundzimušo, kuri, kļuvuši par pilsoņiem, reiz varēs nobalsot par Nilu Ušakovu un Co, nekādi neapdraud latvisko Latviju. Taču partijas sasniegums tiek demonstrēts kā milzu panākumi un labums valsts nākotnei.

Saeimas balsojums Vējoņa iniciatīvas jautājumā pietiekami daiļrunīgi liecina par to, kādu stratēģiju partijas izraudzījušās pirms nākamruden gaidāmajām vēlēšanām. Šādu viedokli Neatkarīgajā Rīta Avīzē pauda publicists Bens Latkovskis.

Viņš uzskata, ka stratēģija ir vienkārša — izdzīvot līdz vēlēšanām bez īpaši straujām kustībām, neko nemainīt, iekonservēt visu iespējamo. Zināms pamats tai ir. "Zaļo" un zemnieku savienība (ZZS) vienmēr pozicionējusi sevi kā piesardzīgu spēlētāju, kura uzdevums ir bremzēt pārējo koalīcijas partneru revolucionārās tieksmes, un uzvērusi: sak, mēs neesam pārgalvji, jūdzam lēnām, taču panākam stabilitāti.

"Vienotība" jūk laujā pa šuvēm, tāpēc to var nogremdēt kura katra kustība. Neatbalstot prezidenta ideju, partija ir nepārprotami nodemonstrējusi savas patiesās vērtības — turēties pie siles, cik izdosies, raksta Latkovskis.

Kā nu ne, līdz nākamajām vēlēšanām jāpaspēj sagrābties, sadalīt, izspiest visu iespējamo no atmaksām, konkursiem, piedalīties Eirofondu miljonu sazāģēšanā. Kādi te vēl nepilsoņu bērni, apžēlojieties!

Vēl viens Hērakla — Nacionālās apvienības varoņdarbs ir programmas "Uzturēšanās atļauja pret investīcijām" nožņaugšana. Sākotnēji apvienības politiķi vārdi cīnījās pret šo atbaidošo parādību, kas budžetā ienesa simtiem miljonu eiro un ielaida Latvijā aizdomīgus un neuzticamus nekustamo īpašumu pircējus no Krievijas. Vispirms viņi piespieda daļu iegūto līdzekļu atvēlēt demogrāfijas atbalstam. Kad beidzot viņi panāca uzturēšanās atļaujas saņemšanai iegādājamā nekustamā īpašuma minimālās vērtības palielināšanu no 150 000 līdz 250 000 eiro, latviešu politikas patriotiskais spārns nozāģēja zaru, uz kura turējās viņu uzraudzītā demogrāfijas veicināšanas programma, kuras ietvaros jaunajām ģimenēm tika apmaksāta pirmā iemaksa mājokļa iegādei.

Starp nesen

ajiem Nacionālās apvienības veikumiem ir arī ultimāts koalīcijas partneriem par nākamā gada budžeta sadali — NA deputāti pieprasīja 85 miljojus, tostarp — pabalstu celšanai jaunajiem vecākiem. Sākumā partneri augstprātīgi skopojās, taču pēc tam nolēma šim nolūkam iztērēt līdzekļus, kas bija pietaupīti moderna cietuma būvdarbiem Liepājā, — projektam, ko uzrauga NA kontrolētā Tieslietu ministrija.

Un visbeidzot Nacionālās apvienības politiķi uzcītīgi ķērās pie cīņas ar ēnu ekonomiku. Kaut kādas nejaušības dēļ par viņu mērķi kļuva ar Krievijas biznesu vai NA politiskajiem oponentiem saistītas kompānijas.

Jau vēstīts, ka pēc tam, kad teležurnālisti pieķēra Tokyo City vadību pelēko algu izmaksās, Nacionālā apvienība pieprasīja VID atskaiti par to, vai algu izmaksa konvertos nav kļuvusi par "sistemātisku problēmu". Līdz ae Tokyo City NA pieprasījumā pieminēts arī tīkls Gan Bei, kas pērn tika pakļauts represijām par kases aparātu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem. Interesanta sakritība: Tokyo City īpašnieki ir Krievijas iedzīvotāji, bet Gan Bei kriminālprocesa ietvaros tika arestēta partijas "Saskaņa" Saeimas deputāta Sergeja Potapkina dzīvesbiedre.

Un vēl viena sakritība — Ministru kabinets izskatīja jautājumu par peļņas nodokļa atlaides piešķiršanu kombinātam Latvijas Balzams 4,24 milj. eiro apmērā, ņemot vērā to, ka uzņēmums īsteno vērienīgu investīciju projektu. Pēc sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paziņoja, ka lēmums atlikts pēc Nacionālās apvienības pieprasījuma — partija vēlas izanalizēt, vai patiešām Latvijas Balzams ir kompānija, kam vajadzētu piešķirt nodokļu atlaides. Latvijas Balzams pastarpināti pieder Krievijas pilsonim Jurijam Šefleram.

Savukārt Latvijas Balzams savā paziņojumā kautrīgi atgādināja, ka ir viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem valstī — ik gadus kompānija papildina valsts budžetu par 50 miljoniem eiro. Taču ko Nacionālajai apvienībai nozīmē darba vietas un 50 miljoni, ja nonāvētā uzturēšanās atļauju programma, saskaņā ar aplēsēm, vairāku gadu laikā varēja ienest pusotru miljardu!

Nu lūk. Visi šie Nacionālās apvienības sasniegumi tiek demonstrēti kā triumfālas uzvaras un vairo "smailiņus" gan lojālā, gan potenciālā elektorāta acīs. Neskatoties uz kaut cik manāmas intelektuālās bagāžas trūkumu, tādas uzvaras var novest pie tā, ka latviešu vēlētājs balsos par nacionālistiem, jo pārējām latviešu partijām nav ne ideju, ne potences. Tiesa, jautājumā par NA intelektuālo ekipējumu man nav taisnība — nesen taču NA "VL-TB/LNNK" ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts prezentēja savu darbu "Par nacionālu valsti". Tā ir pirmā grāmata, kurā sistemātiski aprakstītas latviešu nacionālisma idejas un uzdevumi XXI gadsimtā. Dumjš cilvēks diezin vai būtu spējis sarakstīt tādu grāmatu.

Publicists pats atzīst, ka balsotu par aktīviem jauniešiem, taču neatbalsta dažas viņu idejas, piemēram, neliekuļoto vēlmi pārvērst par latviešiem visus Latvijā dzīvojošos krievus, tādējādi nogalinot latviešu genotipu un valodu. Viņš neatzīst arī NA sapni par to, ka vienā jaukā dienā visi krievi kaut kur izgaistu. Vienkārši nokristu aiz kāda dīvāna, un visi viņus aizmirstu.

Par šī politiskā spēka perspektīvām nesen viedokli izteica arī publicists Aleksandrs Nosovičs portālā Rubaltic.ru. Viņš uzsvēra, ka Nacionālās apvienības līderi jau uzvedas pārlieku pašpārliecināti un pat agresīvi, turklāt nekaunas pārmest prezidentam viņa idejas par nepilsoņu bērniem un saukt viņu par Kremļa pakalpiņu.

Autors minējis sekojošu statistiku: 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gadā Nacionālā apvienība saņēma 7,67% balsis, gadu vēlāk, ārkārtas Saeimas vēlēšanās — 13,88% balsu (un iekļuva valdošajā koalīcijā), 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā — 16,61% balsu, no jauna iekļauva starp valdošajiem un ieguva Saeimas spīkera posteni.

Ja šāda dinamika saglabāsies, itin drīz Nacionālā apvienība vēlēšanās izcīnīs pirmo vietu, veidos valdību, un Raivis Dzintars ieņems premjera vietu. Tad par nacionālradikāļu ķīlniekiem kļūs ne tikai nepilsoņu bērni, bet arī visi nepilsoņi. Vēl vairāk — visa Latvija, dramatizē autors.

Taisnības labad jāpiebilst, ka dažus NA ierosinājumus koalīcijas partneri tomēr nepieņem. Piemēram, nesen Saeimas komisija ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja deputāta Edvīna Šnores ideju ieviest valstī obligāto karaklausību. Šajā gadījumā deputāts pat demonstrēja vērā ņemamu spītību, jo bija zināms, ka Aizsardzības ministrijas un citu politiķu viedoklis šajā jautājumā ir negatīvs.

Taču tā tas ir tikai pagaidām. Ko var zināt, varbūt pēc pieciem gadiem Latvijā visi rītu sāks ar ierindas mācību, jo vecenītei Eiropai nebūs laika noņemties ar tādām muļķībām kā demokrātijas ievērošana ES dalībvalstīs. Pagaidām gan tam nav nozīmes. Pagaidām ir svarīgi saglabāt koalīciju un aizvilkt līdz vēlēšanām. 

34
Pēc temata
Tolmačovs: pilsonības jautājumā Nacionālā apvienība līdzinās vampīram
Tiesībsardze: nepilsoņu problēmu var atrisināt tikai ar varas maiņu
Nacionālās apvienības akcija: ar uguni pret okupāciju un "Saskaņu"
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

44
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

44
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

40
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

40
Tagi:
Ķīna, ASV
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību