Igaunijas valsts karogs

Valodas inspekcija Igaunijā kļuvusi par partijas instrumentu

14
(atjaunots 17:12 25.09.2017)
Pazīstamā igauņu sabiedriskā darbiniece Alise Ajta uzskata, ka ir nepieļaujams valsts iestādi pārvērst par valdošās politiskās partijas nodaļu.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Krievu izglītības dienu organizatore Alise Ajta sarunā ar Sputnik Igaunija pauda viedokli par to, ka valsts Valodas inspekcija jau sen ir kļuvusi par centra partijas instrumentu.

"Igaunijā dzīvojošie krievi Valodas inspekciju savā starpā jau sen sauc par valodas inkvizīciju," — skaidro Alise.

Viņa uzsvēra, ka valsts iestādes soda funkciju ir ievērojušas arī starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO Rasisma apkarošanas komiteja un Amnesty International.

Alise Ajta norādīja, ka plašās sabiedrības aprindās palicis nepamanīts tas, ka Valodas inspekcija ir Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Likums nosaka, ka Valodas inspekcija darbībā ņem vērā IZM lēmumus un atskaitās izglītības ministram. Arī inspekcijas direktoru ieceļ amatā izglītības ministrs.

Patlaban Igaunijas IZM vada Maile Repsa, Centra partijas vadošā politiķe un, pēc Alises vārdiem, partijas "decision maker", faktiski — otrais cilvēks partijas hierarhijā pēc Jiri Ratasa.

Ar vadošo centristu klusu piekrišanu

Alise pievērš sabiedrības uzmanību tam, ka Maile Repsa ne tikai ne reizi nav nosodījusi Valodas inspekcijas darbības, bet arī de facto atbalsta tās darbības, kas vērstas uz igauņu valodas prasmju sistemātisku kontroli krievu skolu un ģimnāziju pedagogu vidū.

"Arī Centra partijas priekšsēdētāja vietnieks Mihails Kilvarts, kurš atbild par izglītības jautājumiem Tallinā, ne reizi nav publiski kritizējis izglītības ministri un viņai pakļauto Valodas inspekciju," — ir sašutusi Krievu izglītības dienu organizatore. Taču krievvalodīgajiem vēlētājiem adresētajā priekšvēlēšanu kampaņā centristi pozicionē sevi kā krieviskuma aizstāvji Igaunijā.

Pēc Alises Ajtas domām, tas liecina, ka ar Centra partijas vadības klusu un liekulīgu piekrišanu faktiski tiek īstenota represīva valodas politika pret Igaunijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Igaunijas Valodas vēsture un kompetence

1990. gadā Valsts kancelejas pārvaldes sfērā tika izveidots Valodas jautājumu valsts departaments, kura galvenais uzdevums bija valodas politikas ieviešana un tiesisko aktu izstrāde, ņemot vērā un izpildot 1989. gadā pieņemto Igaunijas PSR Valodas likumu.

Kopš 1995. gada Valodas departaments tika nodots Izglītības ministrijas pārziņā, bet 1998. gadā reorganizēts — tas kļuva par Valodas inspekciju. Atbilstoši izglītības un zinātnes ministra apstiprinātajam Valodas inspekcijas Nolikumam, Valodas inspekcija ir IZM pakļauta valdības iestāde, kuras galvenie uzdevumi ir valsts kontrole un valsts piespiedu pasākumu pielietošana atbilstoši likumam.

Valodas inspekcijas galvenais uzdevums ir Valodas likuma ievērošanas taisnīga un neatkarīga kontrole. Likums ņem vērā gan igauņu, gan arī mazākumtautību tiesības. Valodas likuma un citu valodas lietojumu noteicošo normatīvo aktu pārkāpuma gadījumā inspektoram ir tiesības izmantot ietekmēšanas pasākumus. 

14
Pēc temata
Krievijas ĀM: tas ir nepieņemami, ka EDSO ignorē Baltijas krievu problēmu
Valsts valodas centrs: ārvalstu studentiem ir jāprot latviešu valoda
Cīņa par latviešu valodu jaunā līmenī: VVC izstrādās mobilo aplikāciju sūdzību iesniegšanai
Neandertālieša (no labās) un mūsdienu cilvēka skelets Dabas vēstures muzejs Ņujorkā, foto no arhīva

Bīstams mantojums. Kāpēc cilvēks ir neaizsargāts koronavīrusa priekšā

30
(atjaunots 19:48 29.11.2020)
Mūsdienu Zemes iedzīvotājiem, izņemot afrikāņus, ir vairāki procenti neandertāliešu gēnu. Noskaidrojies, ka pašreizējā epidēmijā tas var kļūt par kritisko faktoru.

Vairākas gēnu mutācijas ir saistītas ar Covid-19 norises gaitu un tālākajām komplikācijām. Par to, kādas vēl slimības esam saņēmuši mantojumā no izmirušajiem radiniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jeņikejeva.

Mēs visi mazdrusciņ esam neandertālieši

Jau pirmais neandertāliešu DNS atšifrējums un salīdzināšana ar Āfrikas, Ķīnas, Francijas un Papua Jaungvinejas iedzīvotāju genomu parādīja: mūsu senie brālēni ir krustojušies ar mūsdienu tipa cilvēkiem. Eiropiešu, aziātu un papuasu DNS tika atrasti 1-4% neandertāliešu gēnu. Toreiz zinātnieki nolēma, ka sajaukšanās notikusi Tuvajos Austrumos, pēc Homo sapiens iziešanas no Āfrikas — pirms 50-60 tūkstošiem gadu.

Tomēr 2018. gadā amerikāņu speciālisti izteica pieņēmumu, ka neandertālieši un Homo sapiens krustojās arī vēlāk, arī tad, kad mūsdienu tipa cilvēki sadalījās Eiropas un Āzijas populācijās. Tam par labu liecina neandertāliešu DNS fragmenti Eiropas un Austrumāzijas iedzīvotāju genomā. Pēdējiem to ir vairāk.

Par to liecina arī arheoloģiskie atradumi. Piemēram, 2015. gadā starptautiskā pētnieku grupa Austrumeiropā atrada pirms 42-37 tūkstošiem gadus dzīvojuša Homo sapiens atliekas. Spriežot pēc viņa DNS, kurā ir 6-9% neandertāliešu iecirkņu, viņš dzimis no Homo sapiens un neandertālieša savienības.

Šī gada sākumā aptuveni 0,3% neandertāliešu gēnu atrasti par afrikāņiem. Zinātnieki paskaidroja, ka, iespējams, tos Āfrikā ieveduši atgriezušies sapiens jau pēc gēnu apmaiņas ar neandertāliešiem.

Aizvēsturiski sveicieni

Pētnieki no Vašingtonas universitātes (ASV) konstatējuši, ka mūsdienu cilvēki savā genomā kopumā saglabājuši gandrīz piekto daļu neandertāliešu DNS – 600 miljonus pamata pāru. Tik liels skaits ne-sapiens ģenētisko iestarpinājumu patlaban cirkulē genofondā Eiropas un Āzijas populācijās. Visi šie fragmenti ir izkliedēti nejauši. Tātad vieniem cilvēkiem ir lielāks skaits neandertāliešu iestarpinājumu DNS, citiem – mazāk.

Pie tam mūsdienu cilvēkam nav tīru neandertāliešu gēnu. Neandertāliešu DNS fragmenti veido tikai īsus iestarpinājumus vienā vai otrā gēnā. Pie tam daži var saturēt mazliet vairāk tādu iestarpinājumu nekā vidēji genomā. Piemēram, tas ir raksturīgs gēniem, kuri atbild par ādas krāsu, cukura vielmaiņu un iedzimtās imūnās atbildes sistēmā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Nesen noskaidrojās, ka ar imunitāti saistītie neandertāliešu iestarpinājumi padara dažus cilvēkus neaizsargātākus no jaunās koronavīrusa infekcijas. Runa ir par iecirkni trešajā hromosomā un ietver gēnus SLC6A20, LZTFL1, CCR9, FYCO1, CXCR6 un XCR1. Vismaz divi no tiem — CXCR6 un CCR9 — ir saistīti ar procesiem plaušās vīrusa infekciju apstākļos. Savukārt SLC6A20, uzskata zinātnieki, kodē olbaltumvielu, kas mijiedarbojas ar olbaltumvielu ACE2 – to dēvē par koronavīrusa "ieejas vārtiem".

Saskaņā ar starptautiskā projekta "COVID-19 Host Genetics Initiative" informāciju, šī DNS iecirkņa neandertāliešu variants palielina smagas slimības norises risku aptuveni 1,6 reizes. Piemēram, tas biežāk sastopams ar Covid-19 hospitalizētajiem cilvēkiem, nekā vidēji populācijā. Vēl lielāks ir tā skaits starp reanimācijā esošajiem pacientiem, kam bija vajadzīga plaušu mākslīga ventilācija.

Paleoģenētiķi lēš, ka DNS bīstamais variants visvairāk izplatīts Dienvidāzijas iedzīvotāju vidū – aptuveni 30%. Īpaši nav paveicies Bangladešas iedzīvotājiem: 63% ir vismaz viena neandertāliešu varianta kopija, 13% - divas.

DNS bīstamais iecirknis sastopams ari 8% eiropiešu. Toties Austrumāzijas iedzīvotāju un afrikāņu DNS tā nav gandrīz nemaz.

Bīstami gēni

2016. gadā Vanderbilta universitātes (ASV) zinātnieki izanalizēja vairāk nekā 28 tūkstošu eiropiešu ģenētiskos un medicīniskos datus un noskaidroja, ka neandertāliešu iestarpinājumi DNS saistīti ar zināmu risku veselībai.

Izrādījās: ja genomā atrodami 1-2% tādu iestarpinājumu, manāmi aug sirds un asinsvadu slimību un depresijas risks. Turklāt spēcīgāka ir atkarība no nikotīna, mēdz būt problēmas ar uztura ieradumiem, iespējas urīnceļu slimības un hiperkoagulācija – paaugstināta asins sarecēšana un trombu veidošanās asinsvados.

Pētnieki izteica pieņēmumu, ka šo kaitīgo gēnu izplatība saistīta ar to relatīvo lietderību, pretējā gadījumā evolūcijas gaitā tie būtu atsijāti. Savvaļā tādi gēni varēja veicināt jaunu īpatņu izdzīvošanas spēku. Piemēram, augsts asins sarecēšanas līmenis ļāva ātrāk sadzīt ievainojumiem. Tomēr mūsdienās tas palielina insulta, trombozes un plaušu artērijas tromboembolijas risku.

Arheoloģiski izrakumi
© Sputnik / Г. Шлионский

2017. gadā vācu ģenētiķi, izpētījuši 112 tūkstošu cilvēku genomu, izdalīja 13 arhaiskus haplotipus ar neandertāliešu iestarpinājumiem, kas sastopami cilvēku DNS mūsdienās. Daļa izrādījās saistīta ar ādas pigmentāciju, "sliktā" holesterīna regulāciju un slieksmi pagulēt dienā ("pūces" hronotips). Tāpat starp neandertāliešu gēniem atrastas mutācijas, kas atbild par noskaņojuma traucējumiem.

Vienlaikus amerikāņi konstatēja, ka arī šizofrēnijas risks korelējas ar neandertāliešu mantojumu. Zinātnieki atlasīja 214 brīvprātīgos, heterozigotas pēc zināmiem neandertāliešu gēnu variantiem. Tas ir, viņiem bija viena neandertāliešu gēnu kopija, otra – mūsdienu. Tā viņi izanalizēja to ekspresiju.

Izrādījās, ka ar aktīvākiem gēnu SLC15A4 un ADAMTSL3 neandertāliešu variantiem atbilstoši būtiski pieaug sistēmiskās sarkanās vilkēdes un šizofrēnijas parādīšanās risks. Tomēr, darba autori atzīmēja, parasti to ekspresija ir ierobežota salīdzinājumā ar mūsdienu variantiem. Tātad dabiskā atlase tos pamazām izbrāķē.

30
Munīcija Kalnu Karabaha federālajā trasē, foto no arhīva

radušies mīti par turku dronu izcili efektīvo darbu Karabahā

18
(atjaunots 19:08 29.11.2020)
Karadarbība XXI gadsimtā nevar būt "lēta un nopietna", tomēr atsevišķas tehnoloģiskās "nianses", piemēram, trieciena bezpilota lidaparāti uzvaru nesola.

Izšķiroša loma ir visai valsts militārās organizācijas sistēmai, ieskaitot aizsardzības rūpniecības potenciālu, arsenālus un loģistikas iespējas. Konflikts Kalnu Karabahā apliecināja nevis turku Bayraktar TB2 priekšrocības gaisā, bet gan to, ka Armēnija ir pārvērtējusi savus spēkus un slikto aizsardzības organizāciju, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Pēc uguns pārtraukšanas Kalnu Karabahā medijos parādījās virkne vērtējošu publikāciju. To saturu var iekļaut divās vienkāršās tēzēs:

  • Azerbaidžāna uzvarēja, jo tai bija turku droni, bet Armēnijai – ne;
  • Krievijas "smagās" PGA sistēmas kļūst bezjēdzīgas mūsdienu "dronu karā".

Tik vienkāršota pieeja skaidrojama ar "ekspertu" relatīvi abstraktajām militāri tehniskajām zināšanām, kā arī daudzajiem uzskatāmajiem piemēriem par armēņu militārās tehnikas un karavīru sakāvi. Tomēr realitāte vienmēr ir sarežģītāka nekā mūsu priekšstati par to.

Brīnumu pasaulē nav, katru kinofilmu uzņem pēc režisora ieceres. Videosižeti, ko filmēja Bayraktar un citi Azerbaidžānas armijas droni Karabahā, kalpoja pretinieka cīņas spara graušanai un turku dronu reklāmai pasaules bruņojuma tirgū. Tomēr bija arī "tukši reisi" un neveiksmes, desmitiem dronu likvidēja pretgaisa aizsardzības un radioelektroniskās cīņas līdzekļi.

Dzīvā spēka un tehnikas likvidācijas galvenie instrumenti kaujas laukā vēl joprojām ir artilērija, zalves uguns reaktīvās sistēmas, kas spēj metodiski "uzart" hektāriem zemes priekšplānā un pretinieka aizmugurē. Karaspēku rindās daudz vairāk ir stobru un reaktīvās artilērijas, nevis bezpilota lidaparātu. Turklāt artilērijas spēks ir nesamērojami lielāks.

Piemēram, trieciena Bayraktar, kas maksā aptuveni miljonu dolāru, var pacelt gaisā un nogādāt pie mērķa tikai 150 kg lādiņu, savukārt relatīvi lētā ZURS  ar vienu zalvi – tonnām nāvējošā metāla. Tātad artilērija būtiski samazina mērķu likvidācijas "pašizmaksu". Militārā budžeta apjoms nekādi nav korelējams ar garantētiem panākumiem. Piemēram, Pentagona ilggadējā virskundzība Afganistānas debesīs nenoveda pie uzvaras pār talibiem uz zemes.

Nevērīga pašpārliecība

Pareizi organizēta ešelonēta PGA sistēma spēj neitralizēt jebkādu pretinieka bezpilota lidaparātu spietu, radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļi dažu sekunžu laikā uzrāda lidojošo lādiņu kontroles punktu koordinātes (tālākai apšaudei). Vienlaikus Karabahā izvērstie armēņu vientuļie PGA kompleksi nespēja nodrošināt stabilu aizsegu ne tikai "novecojošo" īpašību dēļ. Liela loma bija arī dienesta organizācijas līmenim, sistēmas trūkumam. Jāpiebilst, ka "Strela 10" un "Osa AKM" ir 60. gadu zenītraķešu kompleksi, dažkārt tie nespēja sasniegt "Bayraktar" 8 km augstumā. Savukārt mūsdienīgie kompleksi "Tor M2KM" (tuvā darbības rādiusa sistēma) un "Buk M2E" (vidējais rādiuss) aizsargāja tikai Erevānu un Mecamoras atomelektrostaciju.

Vēl viena problēma – tika ignorēti maskēšanās līdzekļi uz zemes, atsevišķi objekti burtiski bļāva "Nobeidz mani!" (viens tiešs trāpījums štāba teltī ar karogu mastā var padarīt nevadāmas vairākas vienības, tātad – simtiem vai pat tūkstošiem karavīru cīņas laukā).

No vienas puses, kad turku droni sāka "nejauši" ielidot Armēnijas pierobežas teritorijā, pareizi organizētie PGA un REC līdzekļi bez grūtībām notrieca dronus. Drīz vien viņi pārtrauca lidot (iespējams, cieta arī vadības punkti).

Uzvara 1994. gadā izveidoja un gadu gaitā nostiprināja mītu par to, ka armēņu spēki Karabahas virzienā ir neuzvarami. Tikai tā kļūst skaidrs, kāpēc nebija nopietnu inženiertehnisko būvju 100 km līnijā no Araksa upes līdz Mravas kalnu grēdai. No augšas atvērtie ierakumi un apšaudes punkti, atsevišķas blindāžas ir XX gs. sākuma cienīgi nocietinājumi. Armēņi neparūpējās par ilgtermiņa apšaudes punktiem (no dzelzbetona) un pazemes komunikāciju tīklu, lai arī laika tam bija pietiekami – vairāk nekā 25 gadi (atsauksim atmiņā kaujinieku tuneļus Sīrijā – tie būvēti ar minimāliem tehniskajiem līdzekļiem).

Šajā fonā 2019. gadā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans paziņoja: "Karabaha – tā ir Armēnija," (tikai KKR neatzina), bet aizsardzības ministrs Dāvids Tonojans noformulēja koncepciju – "Jaunas teritorijas jauna kara gadījumā".

Armēnijas bruņoto spēku potenciāls konflikta sākumā, 27. septembrī bija daudzkārt vājāks nekā Azerbaidžānai, tomēr pretinieki cieta vienlīdz lielus milzīgus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus. Dienvidu virzienā Azerbaidžāna vienā konflikta posmā nodrošināja desmitkārtēju pārspēku, taču mēneša laikā pavirzījās uz priekšu tikai par 30-40 km. Baku blickrīgs neizdevās. Armēņu karavīru un brīvprātīgo vīrišķība un izturība ir pelnījusi milzu cieņu – viņi bija spiesti cīnīties par spīti apstākļiem, bez centralizētas vadības sistēmas un atbalsta no gaisa.

Pieredze Sīrijā un Lībijā

Atgriezīsimies pie jautājuma par Krievijas PGA sistēmu sacensībām ar turku bezpilota lidaparātiem. Šajā kontekstā atliek atsaukt atmiņā "dronugāzi" Sīrijas un Lībijas gaisa telpā zenītraķešu kompleksu "Tor M2KM". "Buk M2E" un "Sosna" profesionālā pielietojuma rezultātā. Tikpat efektīvi bija arī ZRLK "Pancir S1". Ja šie kompleksi būtu savlaicīgi izvērsti Kalnu Karabahā, tie nebūtu atstājuši turku "Bayraktar" ne mazāko izredžu. Spriediet paši.

ZRK "Tor M2KM" ir astoņas raķetes ar darbības attālumu līdz 15 km, pārtveršanas augstums – līdz 10 km, var identificēt un notriekt grūti pamanāmus mērķus (mērķa efektīvais izkliedes laukums (EPR) – līdz 0,02 kvadrātmetri). Vienlaikus identificē līdz 48 mērķus, pavada – 10, likvidē – četrus.

ZRK "Buk M2E" maksimālais darbības attālums – 45 km. Pārtver mērķus augstumā no 15 metriem līdz 25 kilometriem. Spēj notriekt aerodinamiskos mērķus, kas pārvietojas līdz 2,5 Mahu ātrumā, ballistiskos – līdz 4 Mahiem. Vienlaikus apšauda līdz 24 mērķus (ieskaitot grūti pamanāmos, ar EPR līdz 0,05 kvadrātmetriem).

ZRK "Sosna" redz spārnotās raķetes un bezpilota lidaparātus līdz 12 km attālumā, garantētā trāpījuma zona 1,3-10 km attālumā, 2 m – 5 km augstumā. Izmanto optiski elektronisko uguns kontroles sistēmu – komplekss neatklāj sevi ne ar kādu izstarojumu. ZRK spēj jebkādā diennakts laikā, jebkādos laikapstākļos strādāt automātiski, bez ekipāžas palīdzības. Trāpījuma zonā ir arī virszemes mērķi, ieskaitot tankus (tam ir bruņucaursitēji lādiņi), tanks tiek identificēts līdz 8 km attālumā.

Miernešu operācijas ietvaros Krievija nogādājusi Kalnu Karabahā jaunos radioelektroniskās cīņas kompleksus "Leer 3". To galvenie uzdevumi – GSM standarta mobilo sakaru signālu, 3G un 4G tīklu slāpēšana. Kompleksu veido viena automašīna KaMAZ un 2-3 droni "Orlan 10" ar 120 km darbības rādiusu (BPLA var uzturēties gaisā līdz 5 km augstumā – līdz 10 stundas). Bezpilota lidaparāts spēj fiksēt telefonus, planšetdatorus, organizēt izlūkošanu, iekļaut datus digitālajā kartē un noraidīt tos artilērijas vienībām. Konflikts Karabahā ir atkal iesaldēts, nevis atrisināts, un mūsdienīgie izlūkošanas un PGA līdzekļi nebūt nav zaudējuši savu nozīmi.

18
Tagi:
bruņotie spēki, drons, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Sapieru darba perspektīvas Kalnu Karabahā
Tikai nenormālais nepriecājas par mieru: cilvēki par dzīvi KKR un miernešiem no KF
Kāpēc Turcija ieved karavīrus Azerbaidžānā
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

0
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju