Darbs pie datora

Krievijas liberāļu un Rietumu propagandas lielā cīņa

87
(atjaunots 10:49 20.11.2017)
Ne vienu reizi vien jau ir minēts, ka Rietumi – it īpaši to mediji – ir iekļuvuši lamatās, kurās iekrita PSRS pirms iziršanas. Ideoloģiski tēlotā pasaules aina tik lielā mērā neatbilda realitātei, ka vienkārši izira, un galu galā noveda pie katastrofālām sekām visai valstij.

Vienā brīdī padomju plašsaziņas līdzekļi tik spēcīgi atkāpās no masu informācijas izplatīšanas funkcijas un pievērsās propagandas funkcijai, ka sabiedrības uzticība tiem fatāli samazinānās, raksta aģentūras RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis.

Šķiet, tiktāl rietumu mediji vēl nav nonākuši, taču ir skaidrs, ka tie iet pa to pašu liktenīgo ceļu. Par to liecina sabiedrības uzticēšanās krasais kritums.

Tomēr amerikāņu (un citu rietumvalstu) oficiālās žurnālistikas galvenā problēma ir tāda, ka tā nekādi nespēj ieskatīties acīs realitātei, tāpēc virzās pa ārkārtīgi bīstamu ceļu, no kura drīz vien vairs nebūs atgriešanās.

Tik garus un nopietnus ievadvārdus teikt pamudināja atklāti anekdotisks, feļetonam, nevis analītikai piemērots gadījums.

Nesen interneta izdevums "Medūza" angļu valodā publicēja amizantu salīdzinošo infografiku, kurā redzama Krievijas un ASV valsts "propaganda".

​Vārdu "propaganda" izdevums tīšām ielicis pēdiņās. Ar to domāti valsts finansētie mediji ar ārvalstu auditoriju. Salīdzinājumam tika ņemti visiem pazīstami mediji: no Krievijas puses — RT un aģentūra Sputnik, no ASV puses — "Amerikas balss" un radio "Brīvība", kā arī plašai auditorijai mazāk pazīstamā, taču ļoti spēcīgā un bagātā Translācijas jautājumu valdes padome (Broadcasting Board of Governors, BBG). BBG ir Savienoto Valstu valdības struktūra, kas aizsargā iepriekšminētos un daudzus citus medijus, kuru mērķis ir paziņot amerikāņu patiesību auditorijai citās pasaules valstīs.

Atliek tikai noņemt cepuri "Medūzas" žurnālistu priekšā — viņi ir izraudzījušies loģisku pieeju. Skaidrs, ka valsts finansētie mediji ar ārvalstu auditoriju strādā ar mērķi popularizēt šīs valsts intereses starptautiskajā arēnā. Ir loģiski tos salīdzināt no budžetu, translācijas valodu skaita un sociālajos tīklos aptvertās auditorijas ziņā.

Šāds viedoklis nav ne ārkārtējs, ne skandalozs — vienkārši mēģinājums "izmērīt realitāti".

Taču realitāte ir citāda, jo pēc publikācijas pāri "Medūzai" gāzās kritikas un pretenziju lavīna no rietumvalstu kolēģu puses, kas izvērtās skandalozā un ļoti smieklīgā kašķī Twitter lapās. "Pērienā" piedalījās tādi cilvēki, kā bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfols, "Kijev Post" redaktors Juens Makdonalds (Euan_MacDonald), Ukrainas mediju holdinga "Gromadjske" vadošais redaktors Metjū Kapfers (Matthew Kupfer), Financial Times žurnālists Makss Sedons, BBG bijušais padomes loceklis Mets Ārmstrongs, Krievijas "Vedomosti" komentētāja Marija Sņegovaja, The Telegraph izdevuma Maskakvā korespondents Aleks Luns (Alec Luhn) un citi. No visiem atkāvās Kevins Rotroks, "Medūzas" izdevuma angļu valodā galvenais redaktors.

Opozicionārajam, antikremliskajam un emigrantiskajam resursam (tas strādā Rīgā) tika uzrādīts milzum daudz pretenziju par organizēto salīdzinājumu, sākot ar minēto budžetu nekorekto lietojumu. Taču par "Medūzas" galveno — skandalozu un absolūti nepiedodamu — grēku tiek uzskatīts tas, ka izdevumam vispār ienācis prātā godīgus, savā darbībā caurskatāmus izdevumumus, demokrātijas un vārda brīvības iemiesojumus, ko finansē amerikāņu valdība, salīdzināt ar melīgiem, netīriem un agresīvi autoritāriem Kremļa propagandas instrumentiem.

Taču galveno — un biedējošo — iespaidu diskusijā atstāja "Medūzas" atmaskotāju acīmredzamā neliekuļotība. Cilvēki nemāksloti aizstāv savu tīrību un neatkarību pat pēc pēdējo gadu desmitu notikumiem, kad radio "Brīvība" un "Amerikas balss" subjektivitāte kļuva tīri vai nepieklājīga, apkalpojot jebkuras ASV ārpolitiskās avantūras, un tika ne vienu reizi vien pieķerti ne tikai subjektīvas un pārspīlētas informācijas izplatīšanā, bet arī faktu sagrozīšanā un atklātos melos.

Atliek, piemēram, atsaukt atmiņā to, kā tika atspoguļota par Sīrijas un Krievijas operācija Alepo atbrīvošanas laikā vai Irākas un ASV operācija Mosulas atbrīvošanas periodā. Neviens pat ne reizi neatvainojās mazajam Omānam, kura fotogrāfiju rietumvalstu mediji (tostarp arī apspriežamie mediji) ciniski izmantoja, lai atmaskotu Krievijas militārismu. Toties koalīcijas zvērības Mosulā (kur ISIS kaujinieki tika masveidā slaktēti kopā ar ģimenēm) izrādījās — kā jau Rietumos pieņemts rīkoties ar neērtām tēmām — "aizslaucīti pagultē".

Putins
© Sputnik / Сергей Гунеев

Šeit sakņojas galvenā problēma, kas nekādi nenokļūt rietumu mediju apziņā un jau ir novedusi tos pie nopietnas krīzes.

Pasaule ir sapratusi, ka mediji vienmēr ir subjektīvi un noalgoti, ka tāda lieta kā "neatkarīgie mediji" nav sastopama. Jebkuri izdevumi uzsver vienas tēmas un ignorē citas. Ne Sputnik, ne RT neapgalvo, ka ir patiesības nesēji pēdējā instancē. Viņi atklāti informē, ka to misija ir rietumvalstu oficiālo tendenču informatīvā monopola "atšķaidīšana" un cita — alternatīva — viedokļa sniegšana ārvalstu auditorijai.

Jaunajā situācijā, kas izveidojusies pasaulē, vairs nedarbojas rietumu oficiālās žurnālistikas tradicionālā pieeja, sevis pasludināšana par gaismas bruņiniekiem, destilētas patiesības, brīvības un demokrātijas pārdevējiem. Viņu mirdzoši baltie tērpi publikas acīs nebūt nav tīri — pārāk bieži viņi ir pieķerti subjektīvā pieejā un melos.

Tomēr Rietumu oficiālās žurnālistikas nespēja atteikties no domas, ka viņi ir vienīgie patieso zināšanu un patiesības nesēji, tikai padziļina auditorijas uzticēšanās krīzi.

Noliedzot acīmredzamo realitāti, pasaules acīs viņi izskatās aizvien smieklīgāki.

To, starp citu, apliecina arī publikācija "Medūzā". Izdevums saskārās ne tikai ar neformālu kritiku Twitter lapā, bet arī saņēma radio "Brīvība" oficiālo paziņojumu, kurā pausts sašutums par salīdzinājumu.

Starp citu, uz publikāciju atsaucās arī RT un piezīmēja: "Radio "Brīvība" iebildumi par faktiem ir pietiekami daiļrunīgi, turklāt mēs ļoti pateicamies par iespēju izsmieties."

87
Temats:
Rietumu propagandas karš pret Krieviju (49)
Pēc temata
Politico paziņojis, ka "Krievijas propaganda" iznīcina ASV armiju
Kurš maksā, tas arī dejo ar dāmu: par latviešu preses neatkarību
Franču apslāpētājs eiropeisko vērtību sardzē
Vācu analītiķis paskaidrojis, kāpēc rietumu medijus neinteresē patiesība par Sīriju
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

5
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

5
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Ūdele būrī, foto no arhīva

Augšāmcēlušās. Noslaktētās ūdeles atriebjas Dānijai

25
(atjaunots 19:15 28.11.2020)
Tūkstošiem ūdeļu, ko Dānijā nobeidza koronavīrusa dēļ, vārda tiešā nozīmē augšāmcēlušās – augsne izgrūdusi līķīšus virspusē. Tikai policijā stāsta, ka viss esot kārtībā.

Dānijā noslaktētās ūdeles augšāmcēlušās no sava brāļu kapa. Policija klāsta, ka tas esot normāli: līķīšiem sadaloties, izdalās gāze, kas izstumj tās virspusē. Pie tam, iespējams, tās apraktas pārlieku sekli. Var jau būt. Tikai gribas ticēt, ka ūdeles vienkārši atriebjas Dānijas valdībai, konstatēja radio Sputnik autore Marija Smirnova – vispirms dzīvniekus ne par šo, ne par to nobeidza, bet nākamajā dienā jau atzina, ka, iespējams, tas bijis velti.

Skaidrs, ka Dānijā ar dzīvniekiem runa ir īsa: izbarot žirafi lauvam un sarīkot no tā šovu bērniem, organizēt genocīdu ūdelēm. Taču, šķiet, pati daba jau apliecina: laiks apstāties.

Jūs varat pēc sirds patikas runāt par to, cik kaitīga ir plastmasa un ogļskābās gāzes izmeši, taču, ja jūs tāpat vien, vieglu roku slepkavojat dzīvniekus, jūsu "rūpes" par ekoloģiju nav ne graša vērtas.

Jā, arguments par labu slepkavībām bija nozīmīgs: ūdeļu organismā atrasts koronavīruss. Tagad ar tādu apsūdzību pietiek, lai nožmiegtu jebkuru – visi baidās, lai arī paši īsti nesaprot, no kā īsti.

Kā zvēraudzētavās turētās ūdeles saskārās ar cilvēkiem, ko varēja inficēt, vai ādiņas varēja izmantot vismaz kažoku šūšanai? Diezin vai varasiestādes pētīja tādus jautājumus.

Ūdele būrī, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Vēl jau nav pat līdz galam noskaidrots jautājums par infekcijas pāriešanu no viena cilvēka pie otra, zinātnieki periodiski nāk klajā ar jauniem pieņēmumiem, kuri dažkārt apgāž iepriekšējos. Toties ar ūdelēm, kas nemaz neskraidelē pa Kopenhāgenu un neapšķauda cilvēkus, izrēķinājās ātri vien. Un tagad tās guļ poligonā, tikpat slimas, tikai tagad vēl arī beigtas, un izplata ne tikai vīrusus, bet arī līķu indi.

Nav nekāds jaunums: ja cilvēks cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem, viņš var kļūt agresīvs arī pret līdzcilvēkiem. Tātad dāņu pacientiem ir vērts padomāt – vai nu mazums, kas ierēdņiem ienāks prātā rīt.

Bet augšāmcēlušās ūdeles dzīvi atgādina: katram mūsu solim būs sekas.

25
Tagi:
dzīvnieki, Dānija
Pēc temata
Francijā ūdelēm tika atklāts koronavīruss
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles
MPV aparāti, foto no arhīva

Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu

0
(atjaunots 14:44 29.11.2020)
Mediķi precizē, ka īpaša uzmanība jāvelta Covid-19 laikā bojāto asinsvadu ārstēšanai un jāpārbauda asins recēšanas līmenis, tomēr norāda, ka būtu pāragri runāt par koronavīrusa infekcijas ilgtermiņa sekām, jo pagājis pārāk īss laiks kopš tās sākuma.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas sekas organismā ir ārkārtīgi tālejošas, radio HCH ēterā pastāstīja imunologs Vladislavs Žemčugovs, vēsta RIA Novosti.

Speciālists norādīja uz simptomiem, kuri liecina par centrālās un perifērās nervu sistēmas traucējumiem cilvēkiem, kuri izslimojuši Covid-19: atmiņas traucējumi, ožas trūkums, dzirdes traucējumi, parastēzija (jutīguma traucējumi dažādās ķermeņa daļās). Ārsts konstatēja, ka šie simptomi var saglabāties ilgāku laiku, jo nervu šūnu atjaunošanās ir ilgstošs process.

"Magnētiskās rezonanses tomogrāfija tādiem slimniekiem parāda ainu, kas ļoti līdzinās izkaisītajai sklerozei. Tā mēdz gadīties arī HIV/AIDS apstākļos," precizēja imunologs.

Pie tam Covid-19 izslimojušajiem pacientiem ārsti novēro asins sabiezēšanu un sarecēšanu, kas neizzūd ilgu laiku.

"Tas nav insults, taču ļoti līdzīgi," atzīmēja Koškins.

Mediķis norādīja, ka īpaša uzmanība jāvelta Covid-19 laikā bojāto asinsvadu ārstēšanai un jāpārbauda asins recēšanas līmenis.

Pie tam imunologs precizēja, ka pagaidām būtu pāragri runāt par koronavīrusa infekcijas ilgtermiņa sekām, jo pagājis pārāk īss laiks kopš tās sākuma.

Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka Covid-19 infekcija pasaule reģistrēta jau gandrīz 59 miljoniem cilvēku, miruši vairāk nekā 1,38 miljoni. Lielākais infekcijas gadījumu skaits reģistrēts ASV, Indijā un Brazīlijā.

0
Tagi:
AIDS, koronavīruss
Pēc temata
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles
Lielbritānija ieviesusi pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas