ASV jūras kājnieki militārās operācijas laikā

ASV jūras kājnieku mācības krievu ciematā. Slepens feļetons

129
(atjaunots 09:32 05.08.2018)
Tie rašensi palikuši pavisam bezkaunīgi: viņi iejaukušies mūsu vēlēšanās un atņēmuši Jukreinai Krētas salu – to mums pastāstīja mūsu kaprālis Džonss.

Dear Mom!

Mūsu rotu rīt sūta uz Kempledženas poligonu Ziemeļkarolīnā. Tur agrāk trenēja jūras kājniekus mūsu triumfālajiem kariem Irākā un Afganistānā, bet tagad gatavos triumfālam karam ar Krieviju. Rašensi palikuši pavisam bezkaunīgi: viņi iejaukušies mūsu vēlēšanās un atņēmuši Jukreinai Krētas salu – to mums pastāstīja mūsu kaprālis Džonss. Mēs patrenēsimies un parādīsim tiem alkašiem, ko nozīmē ASV Jūras kājnieku korpuss.

Uzrakstīšu, tiklīdz atbraukšu.

Tavs dēls Kodijs.

***

Dear Mom!

Esam klāt. Visapkārt ir mežs. Tas ir labi, jo visi krievi arī dzīvo mežā – to mums pastāstīja mūsu kaprālis Džonss. Meža vidū stāvs īsts village.

Agrāk tas bija irākiešu village, tagad pārtaisīts par krievu village, tikai vietām vēl palikušas palmas. Tomēr kaprālis Džonss pastāstīja, ka krieviem pie Melnās jūras arī ir palmas, tātad viss kārtībā, jo drīz mēs būsim tur. Netālu no village ir kazarma, kur dzīvo mūsu rota. No rīta mūs gaida pārsteigums. Vēlāk es tev par to noteikti pastāstīšu.

Tavs dēls Kodijs.

***

Dear Mom!

Oho! Tu tikai padomā, mums būs īsti statisti! Izrādās, jūras kara departaments savācis krievu statistus, lai viņi tēlotu krievu zaldātus un village mierīgos iedzīvotājus. Starp citu "village" krieviski ir "djerevņa".

Viss notiks kā īstā Holivudas blokbasterā! Tavs dēls tagad ir īsts Brūss Villiss! Vareni, vai ne?

Statistu ir kādi trīsdesmit, visi – emigranti. Vadītāji, celtnieki, pārdevēji, programmeri, pāris skolotāju, dažas sievietes, viena pat ar kādus piecus gadus vecu meitu.

Dažam simt dolāri dienā šķiet smuka naudiņa, dažs ieradies aiz ziņkārības.

Vīrieši ieģērbti krievu vates kurtkās, zābakos un cepurēs ar zvaigzni, sievietes – platos puķainos svārkos un ietītas lielos lakatos – gluži kā īstajā Krievijā. Mēs ar puišiem traki smējāmies, skatoties uz tiem klauniem.

Rīt sāksies treniņi! Noteikti pastāstīšu visu!

Tavs dēls Kodijs.

***

Dear Mom!

Tas bija vienreizēji! Trīs mūsējo vadi iebruka tajā djerevņā kā viesulis. Zibenīgi nolikām ar purniem lejā desmit statistus ar salauztiem Kalašņikova automātiem, izklīdām un sākām pārmeklēt ciemu. Divi stāvēja malā, es spēru laukā durvis, ātri iemetu mājā divas granātas, un pēc tam puiši izlaida pa aptverei logos.

Sievietes krieviski bļāva: "Glābiet!", viss bija dūmos, skanēja kaut kāda krievu mūzika un smakoja pēc mēsliem. Dievs žēlīgais, kā krievi var tā dzīvot? Viņi taču ir īsti cūkas!

Vārdu sakot, mēs izklaidējāmies. Joka pēc kaprālis Džonss izšāva automāta kārtu ar tukšām patronām dažiem statistiem pāri galvām – viņi nobijās, bet mēs vai kritām gar zemi no smiekliem.

Tavs dēls Kodijs.

***

Dear Mom!

Šodien mēs mācījāmies, kā cīnīties pret partizāniem. Statisti, vīrieši noslēpās, bet mums viņi bija jāatrod. Lai nezaudētu laiku un nepārmeklētu pēc mēsliem smirdošās mājas, kaprālis Džonss ieteica labu ideju. Sadzinām visas statistes šķūnī un skaļrunī paziņojām: ja visi "partizāni" pēc trim minūtēm neiznāks laikā, mēs aizdedzināsim šķūni.

Neviens neiznāca.

Tad kaprālis Džonss atveda meiteni, atņēma viņai plīša lācīti, ar taktisko nazi nogrieza viņām galvu un nokliedzās, ka meitene būs nākamā.

Zini, mamm, man šķiet, Džonss pārcentās.

Meitene ieraudājās, un tad parādījās viens statists – kaut kāds kārns tips brillēs. Viņš klusēdams pienāca pie mūsu kaprāļa un iegāza viņam pa žokli ar salauztā AK laidi. Izrādījās, ka laide darbojas itin labi. Mūsu kaprāļa sniegbaltie zobi iemirdzējās saulē un nokrita pāris metrus no vietas, kur nogāzās mūsu kaprālis.

Mamm, mēs stāvējām kā zibens sperti. Tikai mežonis bez goda un sirdsapziņas var iesist pa seju bruņotam, divmetrīgam ASV jūras kājniekam. Un te vēl tā meitene piegāja pie gulošā kaprāļa un pāris reizes priecīgi iespēra pa ribām. Kur viņi visi ir salasīti – Sibīrijas džungļos, vai?

Viena diena krievu liberāļa dzīvē
© РИА Новости / Виталий Подвицкий

Mūsu kaprāļa boifrends iespiedzās, izrāva ar īstām patronām pielādētu koltu un sāka šaut uz kārno tipu. Netrāpīja, jo aiz asarām viņam sāka tecēt skropstu tuša.

Toties no visām malām mums virsū metās statisti ar kaut kādu šausmīgu bļāvienu "Rra!" vai "Jurrā!". Īsti nesaklausīju, jo kaut kas man iesita pa ķiveri un es zaudēju samaņu. Kad atjēdzos, bija jau tumšs, un neviena blakus nebija. Mēģināšu tikt laukā no šīs nolādētās bāzes. Uzrakstīšu tev rīt, jo mana planšete jau mirgo un krūmos kaut kas aizdomīgi kustas. Man ir bail, mamm. Gribu mājās, uz Kaliforniju.

Tavs dēls Kodijs.

***

Dear Mom!

Biedrs rezerves jefreitors man uzdeva tīrīt tualeti, un man ir brīvs brītiņš tev uzrakstīt. Es dienēju labi. Kaprālim Džonsam arī viss ir kārtībā, viņš stāv uz skapīša un skaļi kliedz "Līdžināties! Mierrrā!", ja kazarmā ienāk biedrs rezerves vecākais leitnants vai biedrs rezerves staršina.

Tagad visa diena ir sadalīta pa minūtēm. Te jākrāso zāle, te jānoslauka celiņi ar skūšanās otiņām, te sākas ierindas mācība ar dziesmām. Vienu dziesmu jau esmu iemācījies.

Viens no trim vadiem vienmēr rok ierakumus. Normatīvs – piecas minūtes, jāizrok pilna profila ierakums. Tiem, kas netiek galā, jāiet piepūst Humvee riepas bez sūkņa. Taču tas ir labāk nekā ar rokas pumpi piepumpēt tanka kāpurķēdes, lai tankam būtu mīkstāka gaita.

Man ir labas ziņas! Beidzot Jūras kājnieku korpusa komandieri ir noslēguši slepenās pārrunas ar statistiem, un mūs visus palaidīs vaļā apmaiņā pret solījumu, ka statisti nevienam neizstāstīs, kā trīsdesmit civilie sagūstījuši divsimt jūras kājniekus. Vēl viņiem apsolīja samaksāt, bet tai meitenei – uzdāvināt trīs plīša lāčus un piecas Bārbijas. Starp citu, viņa ir sadraudzējusies ar kaprāli Džonsu un bieži nesa viņam konfektes, kad viņš raudāja, stāvēdams uz sava skapīša. Izrādījās, krievi nav ļauni, – mēs visi esam dzīvi un veseli, liels paldies. Tāpēc drīz gaidāms dembelis! Esmu sācis šūt pie formastērpa apzeltītas akselbantes un gandrīz pabeidzu dembeļa albumu.

Drīz tiksimies!

Tavs dēls, pirmā mēneša duhs Kodijs.

129
Pēc temata
Pentagona vadītājs apstiprinās ASV stratēģisko partnerību ar Ukrainu
Tramps uzskata par nepieļaujamu ASV spēku ātru izvešanu no Afganistānas
Kāpēc ASV JKS eskadras kuģi cieš sadursmēs jūrā
ASV palielinājušas militāro kontingentu Afganistānā
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

42
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

42
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

21
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

21
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu
TA

Valdība nolēmusi nodot tehniskās apskates stacijas privātās rokās

0
(atjaunots 11:31 13.08.2020)
Latvijas valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas piedāvājumu par ikgadējās automobiļu tehniskās apskates procedūras izvešanu no valsts tiešās pārvaldes.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Iespējams, ka jau no jaunā gada tehniskās apskates (TA) pakalpojumus Latvijā sāks sniegt tikai privātuzņēmumi.

Pašlaik Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedalās četru uzņēmumu kapitālā ar privāta kapitāla dalību "Auteko & TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests". Šīs kompānijas nodrošina darbu 31 tehniskās apkopes stacijā visā Latvijā.

Spriežot pēc publisko reģistru informācijas, vecākā no šīm kompānijām ir "Auteko & TUV Latvija", kur 49% kapitāla pieder vācu uzņēmumam "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland" un 51% - CSDD. Pērn kompānija uzrādīja peļņu 1,34 miljonu eiro apmērā pie 7,5 miljonu eiro apgrozījuma.

"Autests" reģistrēta 1998. gadā, un 80% tā kapitāla pieder "Ogres servisa centrs". Vienīgais "Ogres servisa centrs" īpašnieks ir tā pati vācu firma "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland". "Autests" peļņa pērn sastādīja 331 750 eiro pie 2,081 miljona eiro apgrozījuma. "Scantest" parādījās 1997. gadā, un, izņemot CSDD (20%), tās dibinātāju sarakstā ir zviedru forma "Carspect group" (51%) un "CA 88" (29%). Pelņa pērn sastādīja 902 699 eiro pie 3,71 miljona eiro apgrozījuma.

"Venttests" tika reģistrēta 1998. gadā, savukārt tās dibinātāji ir CSDD un Ventspils pilsētas dome. Uzņēmuma peļņa pērn sastādīja 66 624 eiro.

Visus šos gadus, kuru laikā pastāv šī tehniskās apskates iziešanas sistēma – CSDD stacijās, kuras, pēc būtības, ir privātas kompānijas ar valsts kapitāla dalību, – sabiedrība nezuda šaubas par pretendentu atlases objektivitāti šim ienesīgajam biznesa veidam. Tika uzskatīts (un joprojām tiek uzskatīts), ka šie uzņēmumi ir izdevīgs bizness personām, kuras ir tuvas valdošajām partijām: valsts kapitāla izmantošana mākslīga monopola apstākļos. Tikai brīvā tirgus principi vienotajā Eiropā arvien vairāk nomāc TA staciju īpašnieku ienesīgo darbu. Ja spriež pēc augstākminētajiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, var secināt, ka autoīpašnieki pārmaksāja un turpina pārmaksāt par viņiem uzspiestajiem TA pakalpojumiem.

Arī CSDD rīkoto konkursu caurspīdīgums izraisa šaubas. Tā, nesen Konkurences padome paziņoja, ka CSDD 2016. gadā sarīkotais automobiļu numurzīmju izgatavošanas konkurss faktiski tika sarīkots vienas firmas interesēs, kura arī kļuva par uzvarētāju. Prasības tika sastādītas tādā veidā, lai ierobežotu pretendentu skaitu. Rezultātā numurzīmju izgatavošanas tiesības ieguva vācu uzņēmums, kurš piedāvāja par vienu numurzīmi cenu, kas bija 5 reizes augstāka, nekā kaimiņvalstīs.

Koncepcija, kuru Ministru kabineta izskatīšanai piedāvāja Satiksmes ministrija (un kura tika apstiprināta), paredz, ka līdz šī gada 30. novembrim CSDD jāorganizē izsoles un jāpārdod savas kapitāldaļas privātos uzņēmumos. Pēc tam Latvijā tiks organizēti jauni tehniskās apskates iziešanas noteikumi. CSDD nodrošinās uzraudzības funkciju un "pirks privātuzņēmumu pakalpojumus".

Komentējot Ministru kabineta lēmumu, Konkurences padomes vadītāja vietas izpildītājs Jānis Račko paziņoja: "Mēs priecājamies par šo lēmumu, vienīgi nesaprotam, kāpēc tas netika pieņemts pirms 20 gadiem." Ar to tiek domāts, mākslīgais monopols, kurš izveidojās par spīti likumdošanai TA iziešanas jomā, pastāvēja Latvijā vairākas desmitgades.

Taču kurš izsniegs "uzlīmes" autoīpašniekiem un cik daudz uzņēmumiem uzticēs šo biznesu – pagaidām nav skaidrs. No tā, kas tika teikts Ministru kabineta sēdē, var pieņemt sekojošo: Latvija negrasās iet pa Lielbritānijas vai Nīderlandes ceļu, kur tehnisko apskati var iziet jebkurā sertificētā autoservisā.

Nekontrolējamā TA punktu skaita izaugsmē nav ieinteresēta arī pati Ceļu satiksmes drošības direkcija. CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks atzīmēja, ka, pirmkārt, pārāk lielu "uzlīmes izsniedzošo" firmu skaitu būs grūti kontrolēt. Palielināsies ar TA iegūšanu saistītās korupcijas risks, un tas ietekmēs ceļu satiksmes drošību kopumā. Otrkārt, jo vairāk firmu strādā šajā tirgū, jo, attiecīgi, mazāk klientu būs katrai no tām. Rezultātā, daudzi uzņēmumi sāks strauji celt TA procedūras cenas, lai nodrošinātu sev ienākumus.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka pārāk liels TA pakalpojumu sniegšanas firmu skaits negatīvi ietekmēs nodokļu summu, kurs valsts budžets saņem no ikgadējās tehniskās apskates procedūras.

Patlaban likumā noteikts, ka ikgadējās TA pakalpojumus nevarēs sniegt autoservisi, jeb tie, kas nodarbojas ar mašīnu remontu. Tas būs jādara tikai speciāli uz TA pakalpojumiem orientētiem uzņēmumiem. Ierēdņu paziņojumi ļauj pieņemt, ka CSDD iziešana no uzņēmumu kapitāla ne īpaši liberalizēs tirgu – gala patērētājam diez vai ir vērts cerēt, ka TA staciju skaits Latvijā strauji pieaugs, savukārt šīs procedūras cenas – pazemināsies. Lai gan par dārgu tehniskās apskates procedūru autoīpašniekiem padara ne tik daudz pats pārbaudes pakalpojums, bet gan ar automobiļa uzturēšanu saistītie nodokļi un nodevas.

0
Tagi:
automašīnas, Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
CSDD Jelgavas nodaļas vadītāja zaudēja savu amatu
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem