Finanšu universitātes Politoloģijas departamenta docents Gevorgs Mirzajans

Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa

136
(atjaunots 09:02 23.08.2017)
Gevorgs Mirzajans
Ukraina kārtējo reizi nokļuvusi starptautiska skandāla centrā. Šoreiz tās dēļ iespējams kodolkarš, uzskata Finanšu universitātes Politoloģijas departamenta docents Gevorgs Mirzajans.

Nesen avīze The New York Times publicēja Ziemeļkorejas raķešu programmas izmeklēšanas rezultātus. Eksperti centās izprast, kāpēc Ziemeļkorejas jauno raķešu izmēģinājumi pēkšņi izrādījušies tik veiksmīgi (ņemot vērā to, ka agrākie izgāzās), un noskaidroja, ka korejieši vienkārši piemontējuši savām raķetēm Ukrainas koncernā "Južmaš" ražotos dzinējus. Galu gala ziņojuma autori netieši secināja, ka ukraiņi vienkārši pārdevuši dzinējus Ziemeļkorejai, pret ko vērstas visdažādākās sankcijas.

Dati radīja sensāciju lasītāju vidū, taču ne speciālistu aprindās. Labi zināms, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma Ukraina izpārdeva ieročus pa labi un pa kreisi. Gan respektabliem režīmiem, gan valstīm, pret kurām vērstas sankcijas (piemēram, Irākai). Labi zināms ir arī tas, ka koncerns "Južmaš" mirst.

Pārdodam visu, kas spēj lidot

Kādreizējais padomju raķešbūves flagmanis izrādījies nevienam nevajadzīgs. Kad tika izbeigta sadarbība ar Krieviju (kura periodiski palutināja "Južmaš" ar pasūtījumiem vecā parauga raķetēm), kompānija palika bez naudas un pasūtījumiem. Ja pie tā vadības ieradās korejieši ar naudu rokās, diezin vai kāds viņus patrieca.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins
© Sputnik / Сергей Гунеев

Protams, Ukraina to noliedz. "Publikācijas autoru un viņu citētā "eksperta" pieņēmumam par Ukrainas iespējamiem sakariem ar KTDR progresu raķešu tehnikas attīstībā nav sakara ar realitāti, — teikts uzņēmuma oficiālajā paziņojumā. — "Južmaš" nekad nav bijis un arī pašlaik nav nekādu sakaru ar Ziemeļkorejas kosmiskā vai aizsardzības rakstura raķešu programmām. Neatkarības gados militāras nozīmes raķetes un raķešu kompleksi nav un netiek ražoti." "Esmu pārliecināts, ka neviens no mūsu darbiniekiem nav iesaistīts raķešu dzinēju izstrādē KTDR vajadzībām. Mūsu dzinēji tiek augstu vērtēti un izmantoti visā pasaulē. Iespējams, kaut kur izdevies radīt kādas kopijas," — atzīmēja biroja "Južnoje" galvenais konstruktors Aleksandrs Degtjarjovs.

Daži politiķi pat runā par "krievu pēdām" šajā lietā. Tas ir, auditorijai tiek piedāvāta versija par to, ka Krievijas aģenti iekļuvuši ne tikai Baltajā namā, bet arī amerikāņu izlūkdienestos un avīzes The New York Times — amerikāņu rusofobo liberāļu rupora — redakcijā, lai diskreditētu Ukrainu.

Taču daudz ticamāka izskatās versija par to, ka darījums patiešām noticis, un šī informācija radīja tik lielu sašutumu ASV medijos, ka viņi par to pastāstīja, neskatoties uz savu rusofobo noskaņojumu.

Kodolīga pateicība

Sašutumam iemeslu ir pietiekami. Pēc būtības, Ukraina, valsts, kas sevi uzskata gandrīz vai par galveno ASV stratēģisko sabiedroto ārpus NATO, ir nostādījusi Savienotās valstis uz kodolkara sliekšņa, bet Dienvidkoreju — uz iznīcības robežas.

Vēl nesen Vašingtonas politikā attiecībā pret KTDR tika ņemts vērā, ka Ziemeļkoreja nespēs apdraudēt ASV teritoriju, tās raķetes vienkārši tik tālu nespēs aizlidot. Tāpēc Baltajam namam vienmēr bija iespēja manevrēt: amerikāņi varēja popularizēt stratēģisko iecietību (tas ir, pagaidīt, kamēr KTDR sabruks), iniciēt pārrunu procesu un pat ignorēt Ziemeļkoreju. Tagad spēles noteikumi ir mainījušies — KTDR jau ir iespēja sasniegt Guamas salu, un pēc zināma laika (kas zina, kādas tieši tehnoloģijas tika izvestas no "Južmaš") parādīsies iespēja izdarīt triecienu arī Savienoto Valstu kontinentālajai teritorijai. Šajā situācijā ilgāk ciest draudus vairs nav iespējams, un ASV prezidents ir spiests nopietni izvērtēt problēmas militāru risinājumu.

Senators Lindsijs Grems pareizi atzīmēja: atliek izvēlēties starp reģionālo stabilitāti un pašu drošību. "Ja Kimu Čenunu nāksies apturēt ar kara palīdzību, tas būs karš tur (Korejas pussalā — red.). Ja tūkstošiem ies bojā, viņi ies bojā tur, nevis šeit (ASV — red.). Tieši to Tramps man pateica acīs. Iespējams, kāds uzskatīs, ka šis paziņojums ir provokatīvs, taču tā nav. Kam cilvēkam ir jākalpo, ja viņš ieņem ASV prezidenta posteni? Savienoto Valstu tautai," — atzīmēja politiķis.

Un par to, ka Trampam tagad, iespējams, nāksies pieņemt lēmumu, viņš var pateikties Ukrainai.

Nopirkti ar visām lupatām

Ukraina izprot sarežģīto situāciju, tāpēc sākusi meklēt citu, pieklājīgāku paskaidrojumu. Piemēram, versiju par to, ka, izmantojot sabrukumu Ukrainā un "Južmaš", Ziemeļkorejai beidzot izdevies nozagt tehnoloģijas un/vai nogādāt pie sevis speciālistus ar dokumentāciju, lai radītu raķešu dzinējus savā teritorijā.

"KTDR rīcībā nav tik lielas naudas savām izstrādēm, tāpēc viņiem bija daudz lētāk sameklēt pieeju Ukrainā, protams, neoficiālu," — Ukrainas mediji citē "Južmaš" bijušā darbinieka teikto. Patiesībā KTDR jau ir izdarījusi gājienus — pirms dažiem gadiem ziemeļkorejiešu aģenti meklēja pieeju "Južmaš" inženieriem, taču tika pieķerti.

Pēc būtības, no ASV viedokļa šāds variants ir vēl bīstamāks — tātad KTDR nevis nopirkusi dažus dzinējus, bet gan ieguvusi iespēju tos ražot. Atkal — Ukrainas vainas dēļ, kas nav spējusi nosargāt kara noslēpumus.

Kādu atbildi tagad varētu gaidīt Kijeva? Diezin vai Kongress un Baltais nams izšķirsies par publiskām sankcijām — tamlīdzīga metode neatbilstu to konfrontācijai ar Krieviju. Sankciju gadījumā Vašingtona būs spiesta publiski atzīt, ka Ukrainas režīms nebūt nav atbildīgs starptautiskās sabiedrības loceklis.

Neapšaubāmi, secinājumi būs. Pirmkārt, ASV acīs vēl vairāk kritīsies Ukrainas pašreizējās valdības akcijas. Otrkārt, amerikāņi stingrāk kontrolēs Ukrainas aizsardzības jomas paliekas — tālākai iznīcināšanai.

Un, visbeidzot, treškārt, aizvien vairāk domājošu cilvēku nopietni pārdomā, kādas Ukrainas "maidana" eksperimenta sekas vēl nāksies "izstrēbt".

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.     

136
Pēc temata
Pentagona vadītājs apstiprinās ASV stratēģisko partnerību ar Ukrainu
Ziemeļkoreja paziņo par veiksmīgu starpkontinentālās ballistiskās raķetes palaišanu
Kodolraķetes un tuksnesis: kāpēc ASV vērtē Krievijas un Ķīnas iespējas izdzīvot