Finanšu universitātes Politoloģijas departamenta docents Gevorgs Mirzajans

Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa

162
(atjaunots 09:02 23.08.2017)
Ukraina kārtējo reizi nokļuvusi starptautiska skandāla centrā. Šoreiz tās dēļ iespējams kodolkarš, uzskata Finanšu universitātes Politoloģijas departamenta docents Gevorgs Mirzajans.

Nesen avīze The New York Times publicēja Ziemeļkorejas raķešu programmas izmeklēšanas rezultātus. Eksperti centās izprast, kāpēc Ziemeļkorejas jauno raķešu izmēģinājumi pēkšņi izrādījušies tik veiksmīgi (ņemot vērā to, ka agrākie izgāzās), un noskaidroja, ka korejieši vienkārši piemontējuši savām raķetēm Ukrainas koncernā "Južmaš" ražotos dzinējus. Galu gala ziņojuma autori netieši secināja, ka ukraiņi vienkārši pārdevuši dzinējus Ziemeļkorejai, pret ko vērstas visdažādākās sankcijas.

Dati radīja sensāciju lasītāju vidū, taču ne speciālistu aprindās. Labi zināms, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma Ukraina izpārdeva ieročus pa labi un pa kreisi. Gan respektabliem režīmiem, gan valstīm, pret kurām vērstas sankcijas (piemēram, Irākai). Labi zināms ir arī tas, ka koncerns "Južmaš" mirst.

Pārdodam visu, kas spēj lidot

Kādreizējais padomju raķešbūves flagmanis izrādījies nevienam nevajadzīgs. Kad tika izbeigta sadarbība ar Krieviju (kura periodiski palutināja "Južmaš" ar pasūtījumiem vecā parauga raķetēm), kompānija palika bez naudas un pasūtījumiem. Ja pie tā vadības ieradās korejieši ar naudu rokās, diezin vai kāds viņus patrieca.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins
© Sputnik / Сергей Гунеев

Protams, Ukraina to noliedz. "Publikācijas autoru un viņu citētā "eksperta" pieņēmumam par Ukrainas iespējamiem sakariem ar KTDR progresu raķešu tehnikas attīstībā nav sakara ar realitāti, — teikts uzņēmuma oficiālajā paziņojumā. — "Južmaš" nekad nav bijis un arī pašlaik nav nekādu sakaru ar Ziemeļkorejas kosmiskā vai aizsardzības rakstura raķešu programmām. Neatkarības gados militāras nozīmes raķetes un raķešu kompleksi nav un netiek ražoti." "Esmu pārliecināts, ka neviens no mūsu darbiniekiem nav iesaistīts raķešu dzinēju izstrādē KTDR vajadzībām. Mūsu dzinēji tiek augstu vērtēti un izmantoti visā pasaulē. Iespējams, kaut kur izdevies radīt kādas kopijas," — atzīmēja biroja "Južnoje" galvenais konstruktors Aleksandrs Degtjarjovs.

Daži politiķi pat runā par "krievu pēdām" šajā lietā. Tas ir, auditorijai tiek piedāvāta versija par to, ka Krievijas aģenti iekļuvuši ne tikai Baltajā namā, bet arī amerikāņu izlūkdienestos un avīzes The New York Times — amerikāņu rusofobo liberāļu rupora — redakcijā, lai diskreditētu Ukrainu.

Taču daudz ticamāka izskatās versija par to, ka darījums patiešām noticis, un šī informācija radīja tik lielu sašutumu ASV medijos, ka viņi par to pastāstīja, neskatoties uz savu rusofobo noskaņojumu.

Kodolīga pateicība

Sašutumam iemeslu ir pietiekami. Pēc būtības, Ukraina, valsts, kas sevi uzskata gandrīz vai par galveno ASV stratēģisko sabiedroto ārpus NATO, ir nostādījusi Savienotās valstis uz kodolkara sliekšņa, bet Dienvidkoreju — uz iznīcības robežas.

Vēl nesen Vašingtonas politikā attiecībā pret KTDR tika ņemts vērā, ka Ziemeļkoreja nespēs apdraudēt ASV teritoriju, tās raķetes vienkārši tik tālu nespēs aizlidot. Tāpēc Baltajam namam vienmēr bija iespēja manevrēt: amerikāņi varēja popularizēt stratēģisko iecietību (tas ir, pagaidīt, kamēr KTDR sabruks), iniciēt pārrunu procesu un pat ignorēt Ziemeļkoreju. Tagad spēles noteikumi ir mainījušies — KTDR jau ir iespēja sasniegt Guamas salu, un pēc zināma laika (kas zina, kādas tieši tehnoloģijas tika izvestas no "Južmaš") parādīsies iespēja izdarīt triecienu arī Savienoto Valstu kontinentālajai teritorijai. Šajā situācijā ilgāk ciest draudus vairs nav iespējams, un ASV prezidents ir spiests nopietni izvērtēt problēmas militāru risinājumu.

Senators Lindsijs Grems pareizi atzīmēja: atliek izvēlēties starp reģionālo stabilitāti un pašu drošību. "Ja Kimu Čenunu nāksies apturēt ar kara palīdzību, tas būs karš tur (Korejas pussalā — red.). Ja tūkstošiem ies bojā, viņi ies bojā tur, nevis šeit (ASV — red.). Tieši to Tramps man pateica acīs. Iespējams, kāds uzskatīs, ka šis paziņojums ir provokatīvs, taču tā nav. Kam cilvēkam ir jākalpo, ja viņš ieņem ASV prezidenta posteni? Savienoto Valstu tautai," — atzīmēja politiķis.

Un par to, ka Trampam tagad, iespējams, nāksies pieņemt lēmumu, viņš var pateikties Ukrainai.

Nopirkti ar visām lupatām

Ukraina izprot sarežģīto situāciju, tāpēc sākusi meklēt citu, pieklājīgāku paskaidrojumu. Piemēram, versiju par to, ka, izmantojot sabrukumu Ukrainā un "Južmaš", Ziemeļkorejai beidzot izdevies nozagt tehnoloģijas un/vai nogādāt pie sevis speciālistus ar dokumentāciju, lai radītu raķešu dzinējus savā teritorijā.

"KTDR rīcībā nav tik lielas naudas savām izstrādēm, tāpēc viņiem bija daudz lētāk sameklēt pieeju Ukrainā, protams, neoficiālu," — Ukrainas mediji citē "Južmaš" bijušā darbinieka teikto. Patiesībā KTDR jau ir izdarījusi gājienus — pirms dažiem gadiem ziemeļkorejiešu aģenti meklēja pieeju "Južmaš" inženieriem, taču tika pieķerti.

Pēc būtības, no ASV viedokļa šāds variants ir vēl bīstamāks — tātad KTDR nevis nopirkusi dažus dzinējus, bet gan ieguvusi iespēju tos ražot. Atkal — Ukrainas vainas dēļ, kas nav spējusi nosargāt kara noslēpumus.

Kādu atbildi tagad varētu gaidīt Kijeva? Diezin vai Kongress un Baltais nams izšķirsies par publiskām sankcijām — tamlīdzīga metode neatbilstu to konfrontācijai ar Krieviju. Sankciju gadījumā Vašingtona būs spiesta publiski atzīt, ka Ukrainas režīms nebūt nav atbildīgs starptautiskās sabiedrības loceklis.

Neapšaubāmi, secinājumi būs. Pirmkārt, ASV acīs vēl vairāk kritīsies Ukrainas pašreizējās valdības akcijas. Otrkārt, amerikāņi stingrāk kontrolēs Ukrainas aizsardzības jomas paliekas — tālākai iznīcināšanai.

Un, visbeidzot, treškārt, aizvien vairāk domājošu cilvēku nopietni pārdomā, kādas Ukrainas "maidana" eksperimenta sekas vēl nāksies "izstrēbt".

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.     

162
Pēc temata
Pentagona vadītājs apstiprinās ASV stratēģisko partnerību ar Ukrainu
Ziemeļkoreja paziņo par veiksmīgu starpkontinentālās ballistiskās raķetes palaišanu
Kodolraķetes un tuksnesis: kāpēc ASV vērtē Krievijas un Ķīnas iespējas izdzīvot

"Tas jādara tūlīt pat": par ko ASV sodīs Krieviju

44
(atjaunots 10:18 05.07.2020)
Nesen "civilizētajā pasaulē" izskanēja vērā ņemami ASV Kongresa locekles Nensijas Pelosi vārdi par to, ka pret Krieviju steigšus jāievieš jaunas sankcijas. To fonā – jauni koronavīrusa gadījumu skaita rekordi ASV.

Atgādināsim, ka Pelosi izteikusi sekoja vājprātīgajam stāstam par "Krievijas sazvērestību ar talibiem pret amerikāņiem". Galu galā noskaidrojās, ka tā nav par informācija, ko amerikāņu specdienesti saņēmuši no saviem avotiem, bet gan "secinājums, ko pēc talibu nopratināšanas" izdarījuši kaut kādi analītiķi – par to, ka kāds Krievijā kaut kādu iemeslu dēļ nolēmis talibiem, kuri jau ilgus gadus uzbrūk amerikāņu karavīriem, maksāt par amerikāņu karavīru slepkavībām (tikpat labi Krievija varētu maksāt afrikāņiem par bērnu dzemdēšanu), portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Pentagons un padomnieks nacionālās drošības jautājumos O’Braiens informēja, ka varenais slēdziens nav apstiprinājies, tāpēc par to savulaik pat neziņoja ASV prezidentam. Tāpat kā, acīmredzot, par virkni citu neapstiprinātu baumu un pieņēmumu, kuru saņemšana un apstrāde ir specdienestu tiešs pienākums.

Taču lieta tāda, ka Amerika vairs nedzīvo pēc normālas valsts ierastajiem likumiem ("Vašingtonā pašlaik notiek daudz neizskaidrojamu lietu" – tā situāciju korekti aprakstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs). Amerika dzīvo saskaņā ar nāvējošās iekšējās ažiotāzu kaujas likumu, kas formulējams īsi: "Nekādu likumu".

Tāpēc kodollielvalsts Pārstāvju palātas vadītāja, viena no pirmajām amatpersonām valstī, kas par savas ideoloģijas pamatos "liek" taisnīguma principus, uz nekādi neapstiprinātas "operatīvās informācijas" parādīšanos reaģē ar viennozīmīgu un praktisku politisko secinājumu: jāievieš sankcijas pret otru kodollielvalsti, pie tam tepat uz vietas.

Mediji, kuri iesvieda pašu informāciju sabiedriskajā telpā, nedomādami par tās ticamību, jau atmasko valsts prezidentu, sak, viņam "nepatīk, kad viņam ziņo ko sliktu par Krieviju". Tā ar jauniem faktiem, tā sakot, tiek pierādīta agrāk ne vienu reizi vien sakautā tēze "Tramps – krievu spiegs".

Tomēr uzmanība jāpievērš arī tam, kā amerikāņu mediji apstrādā otru "dienas jaunumu" – par to, ka ik dienas fiksēto Covid-19 gadījumu skaits valstī sasniedzis rekordu – virs 50 tūkstošiem.

Piemēram, autoritatīvais izdevums Huffington Post raksta:

"Dažus pēdējā uzliesmojuma iemeslus var izsekot līdz Piemiņas dienas svinībām maija beigās."

CNN:

"Trampa pretmasku krustakarš atgriezies, lai iekostu viņam."

The New York Times:

"Aptaujas liecina, ka daudzi amerikāņu vīrieši masku uzskata par vājuma pazīmi, un prezidenta Trampa atteikšanās no maskas norāda, ka viņš to uzskata par vārgulības izpausmi."

Vai jums šķiet, ka šajos ģeniālās analītikas piemēros kaut kas ir palaists garām? Pareizi vien ir. Tajos nav ne vārda par to, ka kopš maija beigām pa visu Ameriku, nospļaudamies par sociālo distanci un ieteikumiem palikt mājās utt., milzu pūļiem apkārt staigā progresīvās un pareizās kustības Black Lives Matter pārstāvji un īsteno virkni dziļu socializētu darbību: demolē veikalus, aizdedzina ēkas, dauza mašīnas, slepkavo cilvēkus (pieticīgākās un nebūt ne pilnīgās aplēses rāda, ka patlaban uz BLM sirdapziņas ir vairāk nekā 25 līķi), krīt ceļos un mazgā kājas minoritātēm.

Simtiem tūkstošu, iespējams, pat miljoniem amerikāņu ir apņēmīgi metuši pie malas piesardzību un izturas tā, it kā nekāda koronavīrusa nebūtu. Visi neatkarīgie novērotāji norādīja, ka citāds rezultāts nemaz nav iespējams – tas novedīs pie ellīga slimības uzliesmojuma. Kad uzliesmojums sākās, izrādījās, ka ir aizliegts teikt par to patiesību.

Tāpēc progresīvie analītiķi lamā tautas toksisko vīrišķību (nepareiza tauta), Trampa bezatbildību Piemiņas dienā maijā un spītīgi nevēlas redzēt acīmredzamo iemeslu, kas ne tikai vīd acu priekšā, bet arī pūš taures un aizklāj debesis ar ugunsgrēku dūmiem.

Ko šajā kontekstā vajadzētu atzīmēt.

Patiesībā šķiet, ka abi šie piemēri ir vienas parādības – plašas un biedējošas – simptomi.

Īsumā to varētu nosaukt par "emocionālās drošības ideoloģiju". Tā paredz, ka pastāvēt var tikai tā loģika un fakti, kas nepārkāpj mērķa auditorijas emocionāko komfortu un atbilst tās uzskatiem.

Mērķa auditorijas acīs taču nav nekādas nozīmes jautājumam par to, cik idiotisks izdomājums ir ziņa par "krievu naudu par amerikāņu skalpiem". Nav svarīgs arī jautājums par to, kāda iemesla dēļ patiesībā Amerikā sācies jauns koronavīrusa uzliesmojums.

Mums ir darīšana ar kaut kādu šausmīgu Okama naža emo-viariāciju:nav vajadzības meklēt jebkādu parādību patiesos traktējumus, ja ir emocionāli apmierinošs un pareizs traktējums.

Tāpēc "jebkurā sarežģītā situācijā vaino Krieviju un Trampu".

Tas ne velna neļaus atrisināt Amerikas reālās problēmas – bēdīgi slaveno pasaules hegemona statusa zaudējumu un nespēju pārvarēt pandēmiju.

Toties tas dāvās gandarījumu progresīvo spēku kareivīgajam spārnam un ļaus prezidenta pretiniekiem gāzt viņu no krēsla.

Starp citu, tas viss notiek valstī, ko dažs labs vēl joprojām uzstāda par piemēru Krievijai. Tomēr, spriežot pēc tautas balsojuma rezultātiem maģiskā frāze "kā Amerikā" Krievijā vairs tā īsti nedarbojas.

44
Tagi:
sankcijas, pandēmija, Nensija Pelosi, Black Lives Matter, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

87
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

87
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Kāpēc rēķins aprīlī ir lielāks nekā janvārī; nama iedzīvotāji sašutuši par apkures cenām

0
(atjaunots 08:59 06.07.2020)
Daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Rīgā lūdz namu pārvaldi izskaidrot augstos apkures rēķinus aprīlī. Pārvalde paskaidroja, ka viņu māja esot "netipiska".

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Apkures cenas aprīlī izrādījušās divkārt lielākas nekā martā, februārī un janvārī. Par to sūdzas kāda Rīgas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji raidījumā "4. studija", vēsta Lsm.lv.

Mājas iedzīvotāji atzīmē, ka gaisa temperatūra aprīlī bija daudz augstāka nekā janvārī, un ir neizpratnē: kā tā iznācis, ka aprīlī par apkusi viņi samaksājuši 121,04 eiro, bet par citiem mēnešiem vidēji iznākuši tikai apmēram 70 eiro. Pēc viņu domām, atsūtītais rēķins liecina, it kā temperatūru ziņā aprīlī Latvija nav bijusi tālu no Ziemeļpola. Dzīvokļu īpašnieki plāno rakstīt kolektīvu sūdzību un cer, ka viņus sadzirdēs.

Pāvilosta. Foto no arhīva
© Sputnik / Динара Никифорова

Savukārt raidījuma autori lūdza komentārus namu pārvaldei "Rīgas namu pārvaldnieks".

Ar žurnālistiem sazinājās organizācijas pārstāvis Krists Leiškalns. Viņš paskaidroja, ka māja, kuras iedzīvotāji sūdzas par augstajiem rēķiniem, ir netipiska, to apsilda individuālais katls, nevis centralizētā apkure.

"Rīgas namu pārvaldnieks" atgādināja, ka rēķins tiek veidots atbilstoši apsildei patērēto granulu apjomam. Tāda apkures sistēma tiek testēta kopš pērnā gada. Šajā gadījumā tiek aprēķināts vidējais patēriņš un iekļauts rēķinā, bet gada nogalē notiek izlīdzināšana.

Pērn šī pieredze bija sekmīga, tāpēc šogad tika izmantota tāda pati sistēma – no janvāra visus mēnešus pēc kārtas tika ņemti vidējie maksājumi, bet sezonas beigās tie izlīdzināti, pastāstīja Krists Leiškalns.

Atbildot uz iedzīvotāju jautājumu, kāda ir izlīdzinātā maksājuma jēga, ja apkures sezonas nogalē nākas maksāt gandrīz divreiz vairāk, viņš atzīmēja, ka aizvadītā ziema Latvijā bijusi visai silta, bet pavasarī bijis vēsāks, tāpēc apkures sezona ieilgusi, un gala summa izrādījusies liela.

Namu pārvalde veiks aprēķinu un izlems, vai ir vērts turpmāk izmantot tamlīdzīgu metodi ar granulu apkuri, konstatēja Leiškalns.

0
Tagi:
Rīgas namu pārvaldnieks, Rīga, Latvija
Pēc temata
"Es jau četras dienas neesmu mazgājies!" Pensionāram no Rīgas atslēdza ūdeni
"Atšķaida gāzi ar gaisu": celtnieks atrada iemeslu, kādēļ atslēdzās apkures katls
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Rīgas daudzīvokļu namiem sāks atslēgt centrālo apkuri