Finanšu universitātes Politoloģijas departamenta docents Gevorgs Mirzajans

Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa

164
(atjaunots 09:02 23.08.2017)
Ukraina kārtējo reizi nokļuvusi starptautiska skandāla centrā. Šoreiz tās dēļ iespējams kodolkarš, uzskata Finanšu universitātes Politoloģijas departamenta docents Gevorgs Mirzajans.

Nesen avīze The New York Times publicēja Ziemeļkorejas raķešu programmas izmeklēšanas rezultātus. Eksperti centās izprast, kāpēc Ziemeļkorejas jauno raķešu izmēģinājumi pēkšņi izrādījušies tik veiksmīgi (ņemot vērā to, ka agrākie izgāzās), un noskaidroja, ka korejieši vienkārši piemontējuši savām raķetēm Ukrainas koncernā "Južmaš" ražotos dzinējus. Galu gala ziņojuma autori netieši secināja, ka ukraiņi vienkārši pārdevuši dzinējus Ziemeļkorejai, pret ko vērstas visdažādākās sankcijas.

Dati radīja sensāciju lasītāju vidū, taču ne speciālistu aprindās. Labi zināms, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma Ukraina izpārdeva ieročus pa labi un pa kreisi. Gan respektabliem režīmiem, gan valstīm, pret kurām vērstas sankcijas (piemēram, Irākai). Labi zināms ir arī tas, ka koncerns "Južmaš" mirst.

Pārdodam visu, kas spēj lidot

Kādreizējais padomju raķešbūves flagmanis izrādījies nevienam nevajadzīgs. Kad tika izbeigta sadarbība ar Krieviju (kura periodiski palutināja "Južmaš" ar pasūtījumiem vecā parauga raķetēm), kompānija palika bez naudas un pasūtījumiem. Ja pie tā vadības ieradās korejieši ar naudu rokās, diezin vai kāds viņus patrieca.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins
© Sputnik / Сергей Гунеев

Protams, Ukraina to noliedz. "Publikācijas autoru un viņu citētā "eksperta" pieņēmumam par Ukrainas iespējamiem sakariem ar KTDR progresu raķešu tehnikas attīstībā nav sakara ar realitāti, — teikts uzņēmuma oficiālajā paziņojumā. — "Južmaš" nekad nav bijis un arī pašlaik nav nekādu sakaru ar Ziemeļkorejas kosmiskā vai aizsardzības rakstura raķešu programmām. Neatkarības gados militāras nozīmes raķetes un raķešu kompleksi nav un netiek ražoti." "Esmu pārliecināts, ka neviens no mūsu darbiniekiem nav iesaistīts raķešu dzinēju izstrādē KTDR vajadzībām. Mūsu dzinēji tiek augstu vērtēti un izmantoti visā pasaulē. Iespējams, kaut kur izdevies radīt kādas kopijas," — atzīmēja biroja "Južnoje" galvenais konstruktors Aleksandrs Degtjarjovs.

Daži politiķi pat runā par "krievu pēdām" šajā lietā. Tas ir, auditorijai tiek piedāvāta versija par to, ka Krievijas aģenti iekļuvuši ne tikai Baltajā namā, bet arī amerikāņu izlūkdienestos un avīzes The New York Times — amerikāņu rusofobo liberāļu rupora — redakcijā, lai diskreditētu Ukrainu.

Taču daudz ticamāka izskatās versija par to, ka darījums patiešām noticis, un šī informācija radīja tik lielu sašutumu ASV medijos, ka viņi par to pastāstīja, neskatoties uz savu rusofobo noskaņojumu.

Kodolīga pateicība

Sašutumam iemeslu ir pietiekami. Pēc būtības, Ukraina, valsts, kas sevi uzskata gandrīz vai par galveno ASV stratēģisko sabiedroto ārpus NATO, ir nostādījusi Savienotās valstis uz kodolkara sliekšņa, bet Dienvidkoreju — uz iznīcības robežas.

Vēl nesen Vašingtonas politikā attiecībā pret KTDR tika ņemts vērā, ka Ziemeļkoreja nespēs apdraudēt ASV teritoriju, tās raķetes vienkārši tik tālu nespēs aizlidot. Tāpēc Baltajam namam vienmēr bija iespēja manevrēt: amerikāņi varēja popularizēt stratēģisko iecietību (tas ir, pagaidīt, kamēr KTDR sabruks), iniciēt pārrunu procesu un pat ignorēt Ziemeļkoreju. Tagad spēles noteikumi ir mainījušies — KTDR jau ir iespēja sasniegt Guamas salu, un pēc zināma laika (kas zina, kādas tieši tehnoloģijas tika izvestas no "Južmaš") parādīsies iespēja izdarīt triecienu arī Savienoto Valstu kontinentālajai teritorijai. Šajā situācijā ilgāk ciest draudus vairs nav iespējams, un ASV prezidents ir spiests nopietni izvērtēt problēmas militāru risinājumu.

Senators Lindsijs Grems pareizi atzīmēja: atliek izvēlēties starp reģionālo stabilitāti un pašu drošību. "Ja Kimu Čenunu nāksies apturēt ar kara palīdzību, tas būs karš tur (Korejas pussalā — red.). Ja tūkstošiem ies bojā, viņi ies bojā tur, nevis šeit (ASV — red.). Tieši to Tramps man pateica acīs. Iespējams, kāds uzskatīs, ka šis paziņojums ir provokatīvs, taču tā nav. Kam cilvēkam ir jākalpo, ja viņš ieņem ASV prezidenta posteni? Savienoto Valstu tautai," — atzīmēja politiķis.

Un par to, ka Trampam tagad, iespējams, nāksies pieņemt lēmumu, viņš var pateikties Ukrainai.

Nopirkti ar visām lupatām

Ukraina izprot sarežģīto situāciju, tāpēc sākusi meklēt citu, pieklājīgāku paskaidrojumu. Piemēram, versiju par to, ka, izmantojot sabrukumu Ukrainā un "Južmaš", Ziemeļkorejai beidzot izdevies nozagt tehnoloģijas un/vai nogādāt pie sevis speciālistus ar dokumentāciju, lai radītu raķešu dzinējus savā teritorijā.

"KTDR rīcībā nav tik lielas naudas savām izstrādēm, tāpēc viņiem bija daudz lētāk sameklēt pieeju Ukrainā, protams, neoficiālu," — Ukrainas mediji citē "Južmaš" bijušā darbinieka teikto. Patiesībā KTDR jau ir izdarījusi gājienus — pirms dažiem gadiem ziemeļkorejiešu aģenti meklēja pieeju "Južmaš" inženieriem, taču tika pieķerti.

Pēc būtības, no ASV viedokļa šāds variants ir vēl bīstamāks — tātad KTDR nevis nopirkusi dažus dzinējus, bet gan ieguvusi iespēju tos ražot. Atkal — Ukrainas vainas dēļ, kas nav spējusi nosargāt kara noslēpumus.

Kādu atbildi tagad varētu gaidīt Kijeva? Diezin vai Kongress un Baltais nams izšķirsies par publiskām sankcijām — tamlīdzīga metode neatbilstu to konfrontācijai ar Krieviju. Sankciju gadījumā Vašingtona būs spiesta publiski atzīt, ka Ukrainas režīms nebūt nav atbildīgs starptautiskās sabiedrības loceklis.

Neapšaubāmi, secinājumi būs. Pirmkārt, ASV acīs vēl vairāk kritīsies Ukrainas pašreizējās valdības akcijas. Otrkārt, amerikāņi stingrāk kontrolēs Ukrainas aizsardzības jomas paliekas — tālākai iznīcināšanai.

Un, visbeidzot, treškārt, aizvien vairāk domājošu cilvēku nopietni pārdomā, kādas Ukrainas "maidana" eksperimenta sekas vēl nāksies "izstrēbt".

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.     

164
Pēc temata
Pentagona vadītājs apstiprinās ASV stratēģisko partnerību ar Ukrainu
Ziemeļkoreja paziņo par veiksmīgu starpkontinentālās ballistiskās raķetes palaišanu
Kodolraķetes un tuksnesis: kāpēc ASV vērtē Krievijas un Ķīnas iespējas izdzīvot
Baltkrievija

Baltkrievijā aprok zemē krāsaino revolūciju

10
(atjaunots 09:35 24.10.2020)
Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Baltkrievu opozīcija ir tik ļoti neveiksmīga, ka tai ir pat izredzes zaudēt nominācijā "Gada neveiksminieks", raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti. Pret to spēlē gan no tās neatkarīgi apstākļi, gan pašas līderi, kuri izvirza tik pārsteidzošas iniciatīvas, ka vispār nav skaidrs, kā tās izkraut bez smagiem reputācijas un imidža zaudējumiem.

Svētdien beidzas Aleksandram Lukašenko pirms gandrīz divām nedēļām izvirzītā Svetlanas Tihanovskas "ultimāta" termiņš. Tā kā ne mazāko pazīmju Baltkrievijas varasiestāžu gatavībai izpildīt tā prasības netiek novērotas, no pirmdienas, saskaņā ar "prezidentes Svetas" solījumu, Baltkrievijai ir jāieslīkst nacionāla streika, ceļu bloķēšanas un pārdošanas apmēru valsts veikalos krituma haosā.

Taču ar katru dienu šāda notikumu attīstība izskatās arvien fantastiskāk.

Izskatās, aizdomas par to sāk parādīties pat opozīcijas koordinācijas padomē, kura tagad uzdodas ar jautājumu, kā lai izsprūk no situācijas ar vismazākajiem zaudējumiem. Viens no tās locekļiem, Pāvels Latuško, paziņoja, ka līdz ar ultimāta termiņa iztecēšanu, kurš ar vieglu rokas kustību pārvērtās "tautas" ultimātā, viņi audzēs savu aktivitāti. Ļoti ērts formulējums, kurš paver visplašākās interpretācijas iespējas, taču nesniedz nekādas saistības.

Tomēr arvien acīmredzamāku Baltkrievijas protestu izgāšanos būtu nepareizi saistīt tikai un vienīgi ar iekšējiem faktoriem, lai gan, neapšaubāmi, tie spēlē galveno lomu.

Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Pusotru desmitgadi tas – šis fenomens – bija reāls drauds varasiestādēm un vienlaikus iedvesma opozīcijai lielā daudzumā valstu. Krāsainās revolūcijas tika uzskatītas par perfektu un visvarenu ieroci nevēlamo valdnieku un režīmu gāšanai. Šis jēdziens demoralizēja vienus un iedvesa pārliecību citiem par viņu drīzo uzvaru.

Taču, laikam, pats galvenais: par iespēju šādā veidā reāli izmainīt dzīvi uz labo pusi bija patiesi pārliecināts milzīgs daudzums cilvēku, kuriem nav tieša sakara ar politiku.

Jo krāsainā revolūcija – tas nav tikai valsts apvērsums. Tā nav iespējama bez pilsoņu pārpildītām ielām, kuri parastā situācijā ir apolitiski, taču pēkšņi sāk ticēt tūlītējas varas maiņas nepieciešamībā, neraugoties uz rakstītiem noteikumiem, gaišākas nākotnes dēļ. Tieši tas pamudināja desmitiem un simtiem tūkstošiem cilvēku iziet Kairas Tahriras laukumā 2011. gadā un Eiromaidanā Kijevā 2013. gadā.

Starp citu, Baltkrievijas protesti arī sākumā varēja palielīties ar pietiekami lieliem cilvēku pūļiem. Tikai pasākumu dalībnieku skaits nemitīgi samazinās katru nedēļu.

Lieta nav tikai tajā, ka cilvēki ir noguruši no tā, ka viņu dalība pasākumos nenes rezultātus un ka lozungam "Lukašenko, ej prom", izrādās, nepiemīt maģisks spēks padzīt "nepareizo" nacionālo līderi. Paralēli Baltkrievijas notikumiem citās pasaules malās notiek visnotaļ zīmīgi procesi, kuri liek republikas pilsoņiem arvien skaidrāk vērtēt notiekošo savā zemē.

Ir Kirgīzija, kur tieši šobrīd piedzīvo 15 gadu laikā trešo politisko krīzi, attiecībā pret kuru tiek pielietota birka "krāsainā revolūcija" Maz kurš ir izdarījis parādības diskreditācijai vairāk, nekā šī Vidusāzijas valsts, jo galvenais visu valsts apvērsumu iznākums, kuriem norisinās ar ielu nekārtībām un anarhiju, kļuvis pārmaiņu trūkums uz kaut ko labāku priekš Kirgizstānas sabiedrības.

Mēnesi pirms vēlēšanām Biškekā slēdza visus ieroču veikalus. Taču tur joprojām neslikti iztiek arī ar bruģakmeņiem un armatūru. Varētu teikt, ar "proletariāta ieroci", ja tas būtu viņš.

Ir Armēnija. Pieaugošās skepses attiecībā uz jebkādiem maidaniem un arvien biežāku to neveiksmju fonā tieši 2018. gada notikumi Erevānā kalpoja par paraugu samtainajai revolūcijai, kura visās nozīmēs izdevās. Demokrātijas, Eiropas nākotnes un korupcijas apkarošanas vārdā sacēlusies tauta veiksmīgi gāza apnikušo varu, nolika valsts vadībā to, kuram noticēja, – un jaunajam līderim pat ir ar ko palielīties pirmajos darba gados. Visādā gadījumā, katastrofālo rezultātu trūkums, kā Ukrainā vai tajā pašā Kirgīzijā, jau var skaitīties zīmīgs sasniegums šādos laikos.

Taču kāda jēga tautas izdarītajā Eiropas izvēlē, uzvarētajos korumpantos no iepriekšējās varas un progresīvā demokrātiskā līderī, ja Armēnija atkal izrādījusies ļoti veca un asiņaina konflikta epicentrā? Turklāt pat cilvēkam, kam ir sveša politikas pasaule, ir skaidrs, ka Azerbaidžāna izmantoja kaimiņa demokrātijas meklējumus savās interesē, kā rezultātus var novērot šobrīd Kalnu Karabahā.

Termins "krāsainā revolūcija" slēpti ved pie domas, ka pasaule ir kaut kas burvīgs, saulains, draudzīga vieta, kur cilvēki viens otram ir brāļi, - un ir jāaizvāc atsevišķi kaitnieciski spēki valsts vadībā, un valsts uzreiz pārtaps tādā pašā ziedošā dārzā, kurš dzīvo harmonijā ar apkārtējiem. Kirgīzija un Armēnija baltkrievu sabiedrībai ir uzskatāms atgādinājums, ka šāds priekšstats ir ilūzija, kurai nav ne mazākā sakar ar realitāti nedz iekšpolitiskā, nedz ārpolitiskā nozīmē.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka protesti Baltkrievijā konsekventi virzās pie savas arvien neizbēgamākas izgāšanās.

Un tādējādi republika iedzīs savu naglu vispasaules mīta par krāsaino revolūciju zārkā.

10
Tagi:
Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Polija vēsta, ka atradīs "iespējas atbildēt" Minskai diplomātu jautājumā
ES pieņēma lēmumu par Lukašenko iekļaušanu melnajā sarakstā
Lukašenko vai opozīcija: kam simpatizē Latvijas iedzīvotāji
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Oļegs Burovs

Atriebības kāre ir slikta īpašība: Burovs pažēloja Rīgas vicemēru

0
(atjaunots 10:30 24.10.2020)
Žēl, ka Rīgas vicemēram Vilnim Ķirsim nav nekā vairāk, ko darīt zināmu opozīcijai, izņemot savu atriebības kāri, gribētos dzirdēt kaut ko pēc būtības, paziņoja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs, "Jaunās Vienotības" deputāts Vilnis Ķirsis paziņoja, ka nav gatavs atdot opozīcijas pārstāvjiem vadītāju vietnieku amatus Rīgas domes pilsētas komitejās. Pēc viņa sacītā, koalīcija agrāk uzvedās bez kompromisiem attiecībā pret opozīciju, un tagad tās pārstāvjiem derētu pašiem pasēdēt opozīcijā.

Ļoti žēl, ka cilvēkam, kurš ieņem vienu no vadošajiem amatiem Rīgas domē, vairs nav ko pateikt, atzīmēja Rīgas domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Gribētos no viņa dzirdēt kaut ko saistībā ar darbu, kamēr viņš turpina runāt par to, ka vēlas atriebties, un neieceļ opozīcijas pārstāvjus komitejas vadītāju vietnieku amatos," sacīja Burovs Sputnik Latvija.

Politiķus uzsvēra, ka atriebības kāre – tā vispār nav ļoti labi īpašība.

"Ķirsis visu laiku saka, ka grasās atriebties par to, ka agrāk sēdējis opozīcijā. Jaunais domes sastāvs ir uzsācis darbu, un, cik es varu spriests, gan "Gods kalpot Rīgai", gan "Saskaņa", gan Latvijas Krievu savienība uzvedas ļoti inteliģenti. Pašreizējo opozīciju pēc uzvedības līmeņa nevar salīdzināt ar to, kuru pārstāvēja Ķirsis. Mēs strādājam konstruktīvi, nav nekādu odiozu un emocionālu uzstāšanos," paziņoja Burovs.

Mārtiņš Staķis, būdams vēl kandidāts uz Rīga mēra amatu, paziņoja, ka grasās aicināt sadarboties visas domes opozīcijas partijas. Toreiz viņš apsolīja, ka opozīcijai piedāvās izvirzīt kandidātus komiteju vadītāju vietnieku amatiem, taču koalīcijas partneri neatbalstīja Staķa ideju.

Мстительность - плохое качество: Буров пожалел вице-мэра Риги
0
Tagi:
Oļegs Burovs
Pēc temata
Staķis kļūs par mēru: Rīgā izveidota jauna valdošā koalīcija
Burovs pastāstīja, no kā ir atkarīgs Rīgas nākamā gada budžeta apmērs
LKS pie pārrunu galda ar Nacionālo apvienību: kā strādās jaunā Rīgas dome