Zīdainis

Eiropa 2050: demogrāfiska pašnāvība un ekonomiskā izaugsme

360
(atjaunots 10:17 16.08.2017)
Pārsteidzoši, bet pie mums nerunā ne vārda par Eiropas demogrāfisko pašnāvību 2050. gadā. Demogrāfiskās prognozes pasaules lielākajos reģionos sen visiem zināmas. ANO un Eurostat tās atjaunina reizi divos gados par ES valstīm, taču, lai datus izmantotu, jābūt datu bāžu ekspertam.

Portāls InoSMI publicējis tulkotu Mišeļa Gode (Michel Godet)un Žana Mišeļa Busmāra (Jean-Michel Boussemart) rakstu, kas nācis klajā izdevuma Atlantico lappusēs.

Par to neviens nerunā, īpaši Briselē, kur dod priekšroku ziņojumiem par tehnoloģisko revolūciju, stabilu attīstību un pārejas procesu enerģētikā. Mēs tomēr pacentīsimies izpildīt pienākumu un brīdināt cilvēkus, lai gan mēs saprotam, ka 2050. gadā mūsu vairs nebūs starp dzīvajiem, un mēs nevarēsim žēloties par to, ka neesam sadzirdēti.

Atšķirībā no Ziemeļamerikas kur iedzīvotāju skaits pieaugs par 75 miljoniem (bet Dienvidamerikā — par 150 miljoniem), Eiropā rādītāji var apstāties pie 500 miljoniem iedzīvotāju, zaudējot 49 miljonus darbspējīgā vecuma (20-64 gadi) pilsoņu, turklāt 11 miljoni atteiksies tikai uz Vāciju.

Spānija un Itālija zaudēs 7-8 miljonus potenciālo strādnieku. Francija var priecāties, jo gandrīz panāks Vāciju taču to, visticamāk, apsteigs Lielbritānija. Tik un tā, nekā laba šī perspektīvā nav, jo mūsu kaimiņi ir mūsu galvenie noieta tirgi: uz Eiropu pienākas 56% franču eksporta.

Tektoniskās demogrāfiskās pārbīdes

Liela uzmanība jāpievērš arī citām tektoniskām demogrāfijas izmaiņām: Ķīna, Japāna un Krievija zaudēs attiecīgi 38, 20 un 15 miljonus iedzīvotāju, tai paša laikā Indijas iedzīvotāju skaits pieaugs par 400 miljoniem, kas ļaus tai apdzīt Ķīnu par vismaz 300 miljoniem. Īpaši asi šis kritums būs vērojams iedzīvotāju grupā no 20 līdz 64 gadiem: 22 miljoni cilvēku Krievijā, 20 miljoni Japānā un 195 miljoni Ķīnā. ASV tajā pašā periodā aktīvu darbinieku skaits pieaugs par 20 miljoniem.

Lai kompensētu šos zaudējumus, būs nepieciešamas rokas un smadzenes. Paralēli, Āfrikas iedzīvotāju skaits pieaugs par 1,3 miljardiem un par 130 miljoniem kontinenta ziemeļos. Tas nozīmē, ka migrācijas spiediens uz Eiropu būs stiprs, kā nekad.

Tomēr Eiropa nerunā par demogrāfisko šoku un tam negatavojas. Viss izskatās tā, kā demogrāfiskais cunami būtu mazāk svarīgs nekā digitālais vilnis. Lai pieliktu tam punktu, mēs piedāvājam lasītājiem iedomāties vairākus miljonus klimata bēgļus no Āzijas, vēl lielāku politisko un ekonomisko bēgļu skaitu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Atzīmēsim, ka pat situācijā, ja tikai 1% no Āfrikas demogrāfiskā pieauguma apmetīsies Francijā 35 gadu laikā (šis datums no mums atrodas apmēram tikpat tālu, kā 1980. gads), tas nozīmēs 13 miljonus cilvēku jeb 20% no pašreizējiem iedzīvotājiem.

Pensionārs parkā. Foto no arhīva.
© Sputnik / Alexey Danichev

Ņemot vērā, cik stipri tas ietekmēja ES, kad 2015. gadā ierādās viens miljons migrantu (trīs ceturtdaļas no tām bija politiskie), kļūst skaidrs, ka Eiropai vajadzētu nekavējoties uzsākt gatavošanos šai perspektīvai. Tā varētu sekot Kanādas piemēram, kas ievieš kvotu politiku atkarībā no darba tirgus vajadzībām.

Ir jāpieņem pasākumi dzimstības kāpumam. Lieta tāda, kas integrācijas dzinējspēks ir kultūru mijiedarbība vidusskolā. Taču, kad cementam pievieno pārāk daudz smilšu, tas vienkārši nesaķersies. Lai pieņemtu vairāk smilšu, ir nepieciešams vairāk cementa, proti, bērnu, kuri runā valsts valodā, neatkarīgi no viņu ādas krāsas. Citiem vārdiem sakot, ja Eiropa vēlas saglabāt atvērtību pasaulei, tai jau tagad vajadzētu nodarboties ar dzimstības paaugstināšanu. Bet vai kāds runā par ģimenes politiku Eiropā, kur dažas viesnīcas un kūrorti nepieņem bērnus, bet atļauj mājdzīvniekus?

Mediji tikai sāk celt trauksmi par to, ka 2016. gadā mirstība Eiropā pirmo reizi apsteigusi dzimstību. Būs interesanti atzīmēt, ka Vācijā tā notiek kopš 1971. gada, Itālijā – kopš 1991. gada, Spānijā kopš 2016. gada, Krievijā kopš 1991. gada un Japānā kopš 2006. gada. Ķīnas kārta pienāks 2028. gadā. ASV un Franciju tas skars tikai 2050. gadā. Vecās Eiropas demogrāfiskā pašnāvība jau pie apvāršņa tomēr vēl ir laiks: laba prognoze, nav tāda, kas noteikti piepildās, bet tāda, kas liek pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no krīzes.

Klasiskā pieeja skaidro spēcīgo pēckara Eiropas ekonomisko izaugsmi ar atjaunošanos un atpalicības novēršanu no ASV. "Jaukie trīsdesmitie" sakrita ar demogrāfisko vilni. Tajā pašā laikā pie mums tikai nedaudzi runā par to, ka darba ražīguma kāpums šajos 1950.-1960. gados bija divas vai trīs reizes straujāks nekā 80. gados un nākamajos periodos, lai gan tobrīd nebija ne datoru, ne runas par tehnoloģisko revolūciju.

Kā var nesaskatīt pieredzes augšanas un ražošanas izmaksu samazināšanās rezultātu pastāvīgi augošajos tirgos? Vienlaikus ekonomikas un ražīguma izaugsme stabili kritusies ASV, Eiropā un Japānā kopš 80. gadu sākuma. Zinātnieki pētīja šī krituma iemeslus, ņemot vērā, ka tehnoloģiskās revolūcijas rezultāti informātikā, sakaros, enerģētikā, biotehnoloģijās un nanotehnoloģijās ir unikāli. Tas ir Roberta Solova datoru paradokss: datori sastopami visur, taču ne darba produktivitātes statistikā. Pārsteidzoši, bet šie speciālisti nepievērš uzmanību saiknei starp ekonomikas pieauguma kritumu un iedzīvotāju novecošanos attīstītajās zonās: ASV, Japānā un Eiropā.

Eiropā un Japānā IKP pieaugums bija lielāks 1980. gados, salīdzinot ar 1990. gadiem: 2,5% pret 2,3% Eiropā un 4,6% pret 1,1% Japānā. Pēdējās divās desmitgadēs ASV vidēji apsteidz Eiropu par 1% pieauguma. Tas lielā mērā ir saistīts ar demogrāfiju, jo IKP rādītājs uz iedzīvotāju atšķiras tikai par 0,2%. Tiesa, ASV kopš 1960. gadu sākuma ir vērojama demogrāfiskā izaugsme par 1% gadā. Tā ir divkārt un trīskārt lielāka nekā Eiropā. Turklāt lielākais Amerikas IKP kāpums ir skaidrojams galvenokārt ar augstāku nodarbinātību un gada darba stundu skaitu. ASV uzrāda izaugsmi, jo amerikāņu ir vairāk, un viņi vairāk strādā.

Kad digitālais vilnis slēpj demogrāfisko cunami

Demogrāfijas un ekonomiskās izaugsmes savstarpējā sakarība tiek reti pieminēta gan Eiropas Komisijā, gan lielākajā daļā starptautisko un nacionālo institūciju. Izstrādāts liels skaits ziņojumu par tehnoloģijām, inovācijām un konkurētspēju. Cilvēks tiek vērtēts tikai no cilvēku kapitāla un izglītības viedokļa, ko pamatoti uzskata par investīciju un ilgtspējīgas izaugsmes faktoru. Par demogrāfiju runā tikai novecošanās un ar to saistīto pensiju sistēmas un veselības aprūpes perspektīvā, bet neizskata tās ietekmi uz ekonomisko izaugsmi un Eiropas vietu pasaulē.

2000. gadā Lisabonas ambiciozā ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības stratēģija izdarīja likmi uz informācijas tehnoloģijām un zināšanu ekonomiku, lai nodrošinātu Eiropai tās nākotni un ietekmi starptautiskajā arēnā 2010. gadā. 2004. gadā publicētā Vima Koka (Wim Kok) ziņojumā atkal tika apstiprināts kurss uz zināšanu sabiedrību un stabilu attīstību, turklāt iedzīvotāju novecojumam uzmanība gandrīz nebija pievērsta. Tika minēts, ka tas var samazināt ES ekonomikas izaugsmes potenciālu par veselu punktu (līdz 1%, 2% vietā) 2040. gadā. Tajā pašā laikā nebija teikts ne vārda par Eiropas un ASV demogrāfisko tendenču salīdzināšanu. Šādi salīdzinājumi sistemātiski tika veikti inovāciju, zinātnisko pētījumu un ražīguma jomā.

Demogrāfisks multiplikators

Kā sacīja Alfrēds Sovī (Alfred Sauvy), ekonomisti "atsakās redzēt" saikni starp ekonomikas pieaugumu un demogrāfijas dinamiku, un necenšas to pārbaudīt. Lai kā būtu, šie trīsdesmit gadi ir gājuši rokrokā ar dzimstības rādītāju palielināšanu, bet ASV radītāji, bez šaubām, arī ir saistīti ar labāku demogrāfijas situāciju. Pēdējo 30 gadu laikā vidējais dzimstības rādītājs turpat sasniedz 2,1 bērns uz sievieti, pret 1,5 bērnu Eiropā. Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits turpina pieaugt spēcīgās migrācijas pieplūdes dēļ. ASV un Eiropas izaugsmes rādītāju atšķirības parasti skaidro ar tehnoloģiskiem faktoriem. Tomēr rodas jautājums: vai te nav savdabīgā "demogrāfiskā multiplikatora".

Šī hipotēze ļauj labāk izprast izaugsmi un faktu, ka produktivitātes pieaugums 1950.- 1960. gados notika vidēji divas reizes ātrāk nekā 1980.- 1990. gados, neraugoties uz tehnoloģisko revolūciju (teorētiski tai bija jākļūst par produktivitātes pieauguma avotu). Ar jaunu ekonomiku jautājums šķita izlemts: ekonomikas un darba ražīguma izaugsme ASV ir daudz lielāka, nekā Eiropā. Vai tas nevarētu paskaidrot Eiropas tehnoloģisko atpalicību no Amerikas? Tagad par to ir šaubas, jo mums ir apstiprināti statistikas dati.

1980. gados IKP pieaugums pārrēķinot uz ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, bija gandrīz vienāds abās zonās (aptuveni 1,5%) ar nelielu Eiropas pārsvaru 1980. gados. Tomēr no 90. gadiem Eiropa sāka zaudēt savas pozīcijas attiecībā pret ASV, kur šis rādītājs sasniedza 2%, 1,5% līdz 2007. gadam un 1% pēc krīzes. Eiropā runa bija par 1,7% 1990. gados, 1% no 2000. līdz 2007. gadam un 0,3% pēc 2008. gada.

Rodas jautājums: vai tas saistīts ar tehnoloģisko vai demogrāfisko starpību? Mēs uzskatām, ka izšķirošu lomu spēlē tieši otrais faktors, jo atšķirības šajā jomā kļūst arvien manāmākas. Ne visi pilsoņi ietilpst ekonomiski aktīvo iedzīvotāju grupā, taču nostrādāto stundu skaits daudzējādā ziņā izskaidro ražīguma atšķirības uz vienu darbinieku: amerikāņi gadā strādā vidēji par 46% vairāk nekā franči. Viņi strādā saistībā ar maksātspējīgo pieprasījumu, kas, šķiet, ir augstāks nekā citās valstīs demogrāfiskā pieauguma dēļ.

Ja atteikties no hipotēzes par rādītāju "IKP uz iedzīvotāju" un "demogrāfiskā izaugsme" mijiedarbību, tad mēs varam izvirzīt vēl vienu pieņēmumu: runa ir par demogrāfisko multiplikatoru, kas lielākā mērā varētu izskaidrot lielāku ražīguma pieaugumu ASV, salīdzinot ar Eiropu. Pārsvarā ekonomisti, atsaucoties uz slaveno Koba-Duglasa funkciju, skaidro pieaugumu ar trim faktoriem: kapitālu, darbu un tehnisko progresu.

Atgriezīsimies pie avotiem: veiktspēja ir ekonomiskās papildu izaugsmes substrāts, ko nav iespējams skaidrot ar ražošanas faktoru (kapitāls un darbs) pieaugumu. Parasti šo pieaugumu skaidro ar tehnisko progresu (šajā gadījumā – IT izplatīšanās), kas ļauj pozitīvi pamatot iepriekš nesaprotamo atlikumu.

Demogrāfiskā dinamika un redzams darba ražīgums

IKP izaugsme ir atkarīga no diviem faktoriem: IKP uz nodarbinātiem ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Pēc pirmā rādītāja ASV apiet Eiropu kopš 90. gadiem. Patiesībā IKP rādītāja atšķirības uz aktīvajiem iedzīvotājiem (manāms darba ražīgums) ir vēl nozīmīgākas, ņemot vērā nodarbināto cilvēku proporciju. Tehniskais progress, izglītība un taupība veicina ražošanas izmaksu samazināšanu, kvalitātes un kopumā pievienotās vērtības paaugstināšanu, proti, IKP koeficienta pieaugumu uz aktīvo iedzīvotāju skaitu.

Demogrāfiskās dinamikas multiplikatoram joprojām ir noteikta loma ASV. Tā ir mazāka nekā 60. gados, tomēr lielāka nekā novecojošajā Eiropā. Ekonomisti to neredz, jo nemeklē. Lai kā būtu, šī hipotēze spētu izskaidrot IKP radītāja pretrunas uz darbspējīgo iedzīvotāju ASV un Eiropā kopš 2000. gadiem labāk nekā tikai tehnoloģiskā atpalicība. Attīstīto valstu ilgtermiņa izaugsme balstās uz demogrāfiju: bez cilvēku kapitāla tai sāk trūkt elpas. Ar dzimstības rādītāju 1,5 bērni uz sievieti Eiropā nākotnē būs par trešdaļu mazāk jauno aktīvo iedzīvotāju, nekā tagad.

Dzimstības kritumu valstī var salīdzināt ar investīciju samazināšanos uzņēmumā: tas ļauj uz laiku uzlabot finansiālo stāvokli ar nopietnām problēmām nākotnē. No tā izriet, ka ģimenes politika ar īpašu uzsvaru uz demogrāfijas pieaugumu ir investīcija ilgtermiņa perspektīvā. Kāds teiks, ka dzimstības deficītu Eiropā un tā negatīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi un dzīves līmeni varētu kompensēt ar liela mēroga migrācijas plūsmām. Patiesībā tā ir kļūda, par ko liecina nesenā balsošana par Lielbritānijas izstāšanos no ES, kā arī gandrīz visu Eiropas valstu iedzīvotāju reakcija uz neseno migrantu plūsmu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Eiropas valstis atgādina ābeles dārzus, kuros koki 40 gadu laikā aktīvi ražojuši un sākuši novecot, bet neviens nav parūpējies par jauniem stādiem.

Patēriņam un investīcijām ir nepieciešama pārliecība par nākotni un vajadzība pēc pirkuma, kas diemžēl iet mazumā līdz ar vecumu. Dinamismam ekonomikā un demogrāfijā ir vieni un tie paši avoti: vēlme dzīvot parādās vienlaikus gan sociāli ekonomiskās iniciatīvā, gan bērnu dzimšanā. Uzņēmējdarbības gars ir līdzīgs ģimenes garam!

360
Pēc temata
Līdz 2065. gadam 40% Itālijas iedzīvotāju veidos migranti
Polija gatava uzņemt bēgļus no Eiropas, taču ne no Tuvajiem Austrumiem
ANO eksperti: vecu cilvēku skaits pieaugs trīskārt
Līdzināties! Mierā! Kāpēc vietējie iedzīvotāji bēg no Baltijas valstīm
G20

Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu

9
(atjaunots 16:13 26.11.2020)
Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Virtuālais samits G20 akcentēja globalizācijas nāvi, neskatoties uz visiem dalībnieku pūliņiem. Tas parādīja: deglobalizācija pēckovidā pasaulē jau notikusi, RIA Novosti portālā stāsta Ivans Daņilovs.

Runa nav par kaut kādu sazvērestību pret nosacīto "amerikāņu vienpolāro pasauli" (Pax Americana izskatā) vai citiem mēģinājumiem atmodināt "bloku konfrontāciju" pēc XX gadsimta otrās puses parauga. Deglobalizācija un daudzpolaritāte jau ir reāla, lai ko par to domātu Vašingtonas vai Briseles "smadzeņu centros".

Lieta tāda, ka nepastāv vienota politiskā kārtība, tāpat kā nepastāv vienota politiskā valoda tās apspriešanai. Vēl jo vairāk nepastāv nekāds "ģeopolitiskais kamertonis" (vai pat "kamertoņi"), uz ko varētu orientēties pasaules sabiedrība.

Ir kopīgas problēmas, sākot no koronavīrusa pandēmijas un beidzot ar globālo ekonomisko krīzi, ir, bet nav un nekad arī nebūs kopīgu lēmumu. Tāpēc vien, ka globālā līmenī valstu mijiedarbības shēmā sākusies spēle ar nulles likmi, proti, jebkurus konkrētas valsts panākumus uztver kā konkurentu sakāvi, pie tam demonstrē gatavību upurēt kopīgās intereses (nerunājot jau par humāniem apsvērumiem) tikai tālab, lai kāds no ģeopolitiskajiem konkurentiem nevarētu ierakstīt savā kontā kādu imidža, politisku vai ekonomisku uzvaru.

Gribētos pieminēt dažus acīmredzamus piemērus. "Divdesmitnieku" samitā ĶTR līderis piedāvāja izveidot kādu digitālu mehānismu, kas ļautu atvērt pārvietošanos starp valstīm — tas sniegtu lielu atbalstu pasaules ekonomikai, starptautiskajai tirdzniecībai un tūrisma atjaunošanai (tas ir svarīgs faktors daudzām, arī ļoti nabadzīgām valstīm).

Sji Dziņpins ierosināja veidot starptautisku,  savstarpēji atzītu mehānismu "veselības QR kodu", kura pamatā būtu testu rezultāti. "Ceru, ka tam pievienosies pēc iespējas lielāks skaits valstu un reģionu," teica Sji Dzjiņpins.

Objektīvi tā ir laba ideja: veidot starptautisku un vispāratzītu "digitālo apliecību", lai apstiprinātu, ka konkrētais tūrists, diplomāts vai biznesmenis ir vesels un bez karantīnas var šķērsot valstu robežas (kā arī atgriezties savā dzimtenē). Tomēr izredzes īstenot tādu ieceri tuvākajā laikā un globālā līmenī ir pavisam niecīgas, lai gan šis pasākums ir nepieciešams jau tagad un praksē var būt salīdzinoši viegli īstenojams. To nedarīs, jo ieceri izvirzījis priekšsēdētājs Sji, bet no Rietumu līderu imidža viedokļa piekrist oficiālās Pekinas piedāvājumiem (it īpaši piedāvājumiem, kas uzsver augsto Ķīnas informācijas tehnoloģiju attīstību) nevar, principiāli nevar.

Vēl viens piemērs: koronavīrusa vakcīna nav pieejama nabadzīgajām pasaules valstīm, kuras bez vakcinācijas varētu kļūt par planētas "koronavīrusa perēkļiem" ar visām no tā izrietošām sekām. Vladimirs Putins savā runā uzsvēra, ka vakcīnām jābūt pieejamām visā pasaulē:

"Krievija atbalsta šī samita galvenā risinājuma projektu, kas virzīts uz to, lai efektīvas un drošas vakcīnas būtu pieejamas visiem. Bez šaubām, imunizācijas preparātiem jābūt visas tautas īpašumam. Un mūsu valsts, Krievija, protams, ir gatava piedāvāt trūcīgām valstīm mūsu zinātnieku izstrādātās vakcīnas: tā ir pasaulē pirmā reģistrēta vakcīna "Sputnik V" uz cilvēka adenovīrusu vektoru platformas, gatava arī otra Krievijas vakcīna – Novosibirskas zinātniskajā centrā izstrādātā "EpiVakKorona", jau top trešā Krievijas vakcīna.

Pandēmijas mērogs liek mums piesaistīt visus resursus un izstrādes. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot vakcīnu preparātu portfeļus un sekmēt visas planētas iedzīvotāju drošību. Tas, cienījamie kolēģi, nozīmē, ka darba pietiks visiem, un man šķiet, ka šoreiz ir gadījums, kad konkurence, iespējams, ir neizbēgama, bet mums pārsvarā jāņem vērā humānā rakstura apsvērumi."

Deklaratīvajā līmenī viss būs kārtībā, bet "Divdesmitnieks" kopumā nepiekritīs konkrētām darbībām, kuras (sekojot elementārajai loģikai) paredzētu veidot fondu nabadzīgo valstu iedzīvotāju vakcinēšanas finansēšanai, izmantojot vispieejamākas un efektīvākas vakcīnas, proti, Krievijas vakcīnu "Sputnik V", kas ir lētāka par amerikāņu un Eiropas analogu un kuru, atšķirībā no Pfizer vakcīnas, nevajag uzglabāt -70 grādu temperatūrā. Tā ir visnopietnākā problēma pat Amerikas medicīnas infrastruktūras apstākļos, nemaz nerunājot par attiecīgo "infrastruktūru" Dienvidamerikā, Āfrikā vai Austrumeiropā.

Pie tam no Vašingtonas un Briseles skatpunkta, problēma atkal tā pati: vakcīna nāk no Krievijas (tomēr ķīniešu vakcīna viņus arī neapmierina).

Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Līdztekus G20 samitā nebija nekāda substantīvā dialoga (tikai pasaules līderu monologu sērija) par daudziem jautājumiem: gan PTO reformu, gan jaunattīstības valstu valūtas parādu problēmas, gan globāla protekcionisma tendence. Rietumu līderiem ir ļoti skaidra nostāja: viņi daudz runā, viņi nevienu neuzklausa, bet viņu ierosinājumu formula ir visai vienkārša: "visiem ir jādara tā, kā mēs sakām, un tad viss būs labi", un šajā ziņā Vašingtona nostāja diez vai mainīsies pēc prezidenta maiņas.

G20 samita substantivitātes trūkums uzskatāmi apliecina, ka pasaule virzās nevis uz "ģeopolitisko bloku" konkurenci, ne uz "amerikāņu pasaules" atjaunošanu (kā to cer Vašingtonā), bet uz pasauli, kurā par kaut ko vienoties var tikai divpusējo sarunu līmenī starp konkrētām valstīm. Formāli "Divdesmitnieka", tā saucamās G20 grupas pasaule vēl pastāv, bet praksē mēs tuvojamies tam, ko pazīstamais amerikāņu polittehnologs Jans Brēmers nosauca par "G-nulle pasauli": pasaulei, kurā katrs ir par sevi. Iespējams, šīs transformācijas paātrināšanās būs galvenais koronavīrusa vēsturiskais mantojums.

9
Tagi:
Vladimirs Putins, Sji Dziņpins, krīze, ekonomika, pandēmija, G20
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs aicina atcelt ierobežojumus un apvienoties pret Covid-19
"Sajaucis NATO ar tirdzniecību". Kāpēc Krievija nevēlas atgriezties G7
Kāpēc ASV pūlas atdzīvināt komunisma draudu spoku?
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

4
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

4
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

0
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

0
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk