ASV prezidents Donalds Tramps

ASV starptautiskā izolācija: par Trampa pazemojuma priekšrocībām

47
(atjaunots 14:14 04.10.2017)
Krievijas sfērā strādājošo amerikāņu ekspertu elites degradācijas rezultātā Vašingtonā izveidojies visai miglains priekšstats par to, kā veidota Krievijas sabiedrība un Krievijas politiskā elite.

Iespaidus par Krievijas reakciju pēc jaunās sankciju paketes apstiprināšanas Baltajā namā aģentūras RIA Novosti vietnē publicējis Ivans Daņilovs, bloga Crimson Alter autors

Krievijas politiskās elites reakciju pēc jaunās sankciju paketes parakstīšanas radījusi dažu politologu un komentētāju vēlmi ironiski pasmieties par "Maskavas politiķu skumjām" un uzsvērt, ka, domājams, nenesīs gaidītos augļus mēģinājumi pazemot ASV prezidentu ar izteikumiem par to, ka viņš ir izgāzies un zaudējis cīņā ar amerikāņu eliti.

No vienas puses, Krievijas politisko eliti kritizē par to, ka tās pārstāvji velti apvaino Trampu, kurš nav vēlējies parakstīt sankcijas, taču no otras — pārmet to, ka reakcija ir pārāk vāja, tai pietrūkst pasākumu, kuri patiešām nodarīs ļaunu Vašingtonai. Patiesībā Krievijas reakcija ir labi izvērtēta: atliek tikai paskatīties uz situāciju vēsturiskajā perspektīvā no amerikāņu elites puses, lai par to pārliecinātos.

Krievijas sfērā strādājošo amerikāņu ekspertu elites degradācijas rezultātā Vašingtonā izveidojies visai miglains priekšstats par to, kā veidota Krievijas sabiedrība un Krievijas politiskā elite. Pārāk daudzi Vašingtonā tic profesionālo krievu opozicionāru un grantu saņēmēju stāstiem par to, ka Krievija esot "milzis ar māla kājām", un pasakām par "pilsētu kreatīvo klasi, kas neieredz Putinu un alkst brīvības". Ļoti populāras ir arī leģendas par to, ka Krievijas politiskajā elitē radusies plaisa un tā sapņo par separātu mieru ar ASV personīgo sankciju atcelšanas labad.

Galu galā ilūzijas, ko izbauda Klintones piekritēju grupa un kas ne mazākajā mērā nav skārušas Trampa tuvāko loku, rada bīstamu situāciju un dāvā ASV valdībai (neatkarīgi no politiskās piederības) viltus pārliecību par to, ka Krieviju var nospiest uz ceļiem un piespiest padoties vai piekāpties. Nepieciešamība lauzt šo muļķīgo loģiku nosaka Maskavas atbildes darbību taktiku un stratēģiju.

ASV uzbrukums aviācijas bāzei Sīrijā
Robert S. Price/Courtesy U.S. Navy/Handout via REUTERS

Katru reizi, kad Vašingtona demonstrē spēku vai cenšas demonstratīvi izdarīt spiedienu pret Krieviju, īstenojas viena un tā pati atbildes shēma. Krievijas mediji publicē visu Krievijas politiskās un ekonomiskās elites segmentu, abu parlamenta palātu vadības, reģionālo varasiestāžu un pat lielā biznesa pārstāvju viedokli, kuri vienbalsīgi skaidro: "Krievija nebaidās. Elite ir konsolidēta un turēsies līdz galam." Tas ik reiz sagādā milzīgu pārsteigumu amerikāņu ekspertiem, kuri pieraduši ticēt tādiem "megaspeciālistiem" kā Maša Gesena vai Garijs Kasparovs — viņu tēlotā aina ir pavisam citāda.

Donalds Tramps, lai kādas būtu viņa labās īpašības, kas viņu izceļ Hilarijas Klintones fonā (cita starpā viņa ir arī kaismīga idejiskā rusofobe), demonstrē tieksmi spert agresīvus ģeopolitiskos soļus. No vienas puses, "politiskā mačo" tēls liek tā uzvesties, no otras — tāds ir paša Trampa ierastais pārrunu stils, kas smalki aprakstīts viņa autobiogrāfijā "Art of the Deal".

Katru reizi Trampa administrācija piekāpjas "kara vanagiem", ņemot vērā loģiku: ja nu Putins pēkšņi nobīsies un padosies? Ja Putins nepadosies, varbūt salieksies daļa Krievijas elites un sadumposies? Bet ja nu pēkšņi Kremlis uztvers mūs nopietni un piekāpsies?". Starp citu, laikā, kad saasinājās krīze Sīrijā, par šādu loģiku rakstīja pat paša Trampa piekritēji medijos, pie tam vēl pats Tramps publiski skaidroja, ka Krievija kļuvusi spēcīga, jo "Obama bijis vājš", tātad viņš, atšķirībā no Obamas piespiedīs Putinu cienīt viņu.

Šī iemesla dēļ pret Trampu vērstu personisku un ļoti aizvainojošu uzbrukumu taktika darbojas ideāli. Krievijas politiskā vadība signalizē, ka ASV prezidenta agresīvās darbības un iztapšanu "vanagiem" uzskata nevis par spēka, bet gan vājības pazīmi, par zaudētāja darbībām, un konsekventām pārrunām ar lūzeriem nav jēgas.

Līdz šim dzirdēta vesela virkne tādu dzēlīgu izteikumu.

Igors Sečins, kompānijas "Rosņeftj" vadītājs: "Sankcijas sāk darboties pret tiem, kas tās ievieš. Tas ir labi. Ierobežotas ASV prezidenta pilnvaras. Atklāti sakot, man dažkārt šķiet, ka sankcijas tiek vērstas pret viņu, nevis pret mums."

Dmitrijs Medvedevs, Krievijas premjerministrs: "Amerikāņu elite ir apspēlējusi Trampu "pa tīro". Prezidents nepriecājās par jaunajām sankcijām, taču likumu neparakstīt nevarēja. Jauno sankciju tēma ir radusies kā vēl viens paņēmiens nolikt Trampu pie vietas. Priekšā ir jauni gājieni, kuru mērķis ir viņa atstādināšana no varas. Ārpus sistēmas esošs spēlētājs ir jālikvidē."

Prakse liecina, ka tāda reakcija ir atbilstošākā un efektīvākā. Atliek tikai atcerēties, kā pēc amerikāņu uzbrukuma Sīrijā rietumvalstu eksperti un mediji vienā balsī apgalvoja, ka Krievija "salieksies" pēc tādas spēka demonstrācijas, labāk uztvers ASV prasības vai pat pametīs Sīriju. Līdzīgu notikumu pavērsienu gaidīja arī daudzi panikas cēlāji Krievijā. Tolaik Krievijas elites reakcija bija viennozīmīga: "Tramps ir nevis spēris spēcīgu soli, bet gan nodemonstrējis vājību amerikāņu elites priekšā."

Atsauksim atmiņā Dmitrija Medvedeva frāzi publikācijā Facebook, kas pat bija pārtulkota angļu valodā:

"Ar savu militāro akciju ASV prezidenta administrācija ir apliecinājusi, ka nav patstāvīga, ka ir atkarīga no Vašingtonas elites viedokļa, ko savā inaugurācijas runā skarbi kritizēja jaunais prezidents. Tūlīt pēc viņa ievēlēšanas teicu, ka viss būs atkarīgs no tā, cik ātri pašreizējā varas mašīna salauzīs Trampa priekšvēlēšanu tēzes. Tam bija nepieciešami divarpus mēneši…"

Krievijas atmijas apņēmīgās darbības līdz ar Krievijas politisko līderu aizvainojošajām piezīmēm ir nesušas vēlamo rezultātu. Baltā nama jaunā administrācija pameta savus algotņus Sīrijā bez naudas un atbalsta, un tālāka situācijas eskalācija Sīrijā, šķiet, tika atzīta par nevajadzīgu, jo Krievijas reakcija nebūt neatbilda gaidītajam.

Amerikāņu "vanagu" un Donalda Trampa administrācijas kopīgais blefs beidzās ar pazemojošu sakāvi Sīrijā un lika atzīt, ka Asads paliks pie varas. Īpaši jāatzīmē, ka tādi panākumi tika gūti, nenogremdējot amerikāņu kuģus un nenotriecot amerikāņu kara lidmašīnas, ko pieprasīja daži karstgalvji.

Šķiet, līdzīga būs arī situācija ar jauno sankciju paketi.

Trampa administrācija kārtējo reizi saskārusies ar Krievijas sabiedrības un valdības apņemšanos nepiekāpties un diezin vai īstenos sankciju ierobežojumus, kas atkarīgi no izpildu varas, turklāt pašreizējo sankciju paketi pārsvarā veido tieši tādi pret Krieviju vērsti pasākumi. Būs grūti atcelt jau ieviestos ierobežojumus, taču Krievijas valdība jau sen ņēmusi vērā, ka sankcijas pieņemtas uz ilgu laiku vai pat uz visiem laikiem. Iespējams, ar mērķi piespiest pašreizējo Baltā nama administrāciju uzsākt substantīvas pārrunas ar Kremli, neskatoties uz visiem ar tām saistītajiem iekšpolitiskajiem riskiem, jāpanāk, lai Tramps pāris reizes nokļūtu aizvainojošās ģeopolitiskās nepatikšanās.

Pie tam jau pašlaik vērojamas amerikāņu jauno sankciju pozitīvās sekas. Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels nosaucis tās par nelikumīgām, turklāt Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers norādījis, ka "Eiropas Komisija aizstāvēs Eiropas biznesa intereses no amerikāņu sankcijas". Vašingtona kārtējo reizi izdarījusi Krievijai lielu pakalpojumu, paātrinot ASV un ES saskatāmās "ģeopolitiskās šķiršanās" procesu. Ja tā turpināsies pilnvērtīgā politiskajā izolācijā nokļūs ASV, nevis Krievija.

47
Pēc temata
Nav iespējams bezgalīgi ciest nekaunību: Putins par sankcijām pret Krieviju
Eiropas Savienība un Kremlis ir vienisprātis par ASV jaunajām sankcijām
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva

Vai Amerikas SDG izdosies aizstāt Krievijas gāzi

16
(atjaunots 17:20 28.09.2020)
Arvien biežāk masu medijos var dzirdēt viedokli: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG"; kritiķi atbild, ka Eiropas gāzes biržā tā tiek pārdota par tādām pašām cenām, kā visa pārējā gāze. Kam tad ir taisnība?

Pēdējā laikā problēmu fonā ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecības pabeigšanu arvien biežāk masu medijos izskan viedoklis: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG." Šīs tēzes kritizētāji smīkņā, norādot: paskatieties, tā pati Amerikas SDG tiek pārdota Eiropas gāzes biržā par tādām pašām cenām (un tagad vispār par ārkārtīgi zemām) kā visa pārējā gāze.

Kam tad ir taisnība? Dzīve, kā jau vienmēr, ir sarežģītāka par parastām shēmām: piedāvājam tikt skaidrībā ar šo lietu.

Iesākumam, atgādināsim, ka "Ziemeļu straume - 2", pārsvarā, tiek būvēta, lai aizvietotu lielāko daļu Ukrainas tranzīta, jo nākotnē gaidīt būtisku Krievijas gāzes eksporta pieaugumu (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu "standarta" 200 miljardiem kubikmetru) nenākas. Un arī Ukrainas tranzīts (vismaz pagaidām) ļauj transportēt krietni vairāk par esošajiem apjomiem. Tādēļ varētu likties, ka no pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara puses nekas nemainīsies.

Turklāt: Ukrainas tranzīts ir apmaksāts uz četriem gadiem (pa 40 miljardiem kubikmetru gadā), savukārt "Ziemeļu straumei 2" būs 55 miljardu kubikmetru jauda. Tātad šajā prātojumu posmā hipotētiska atteikšanās no "Ziemeļu straumes 2" (ZS2) būvniecības pabeigšanas uz visiem laikiem vai uz nenoteiktu laiku novedīs vien pie acīmredzamām "Gazprom" finanšu zaudējumiem (jo nāksies vienkārši norakstīt milzīgas būvniecības izmaksu summas), taču nepalīdzēs likt Eiropai pirkt amerikāņu SDG Krievijas gāzes vietā.

Tādēļ, ja vadās pēc tēzes, ka Amerika, radot grūtības ZS2, plāno iegūt jaunu nišu savai SDG (uz "Ziemeļu straumes 2" jaudas apjomu, vai esošo Ukrainas tranzītu – tātad ap 50 miljardiem kubikmetru gāzes), tas nozīmē vienu: līdz ar ZS2 bloķēšanu jāapstājas (nav svarīgi, kādu iemeslu dēļ: caurules vecums, tranzīta tarifa aizliedzošais lielums vai citi apstākļi) pašam Ukrainas tranzītam.

Domājam tālāk. Vai tas palīdzēs amerikāņu SDG?

Pirmkārt, gāze (vai SDG) jebkurā gadījumā kļūs dārgāka, 50 miljardu kubikmetru dzēšana no tirgus – tie ir visnotaļ būtiski apjomi pasaules tirdzniecībai. Savukārt augstākas biržu cenas neizbēgami novedīs pie rentabilitātes celšanās arī Amerikas SDG pārdošanās.

Otrkārt, galvenais. Šeit ir jāatgādina, ka sava esošā sašķidrinātās dabasgāzes eksporta ietvaros ASV jebkurā gadījumā saņem garantētu maksu par sašķidrināšanu. No zemiem globālajiem kotējumiem cieš tirgotāji. Tātad Savienotajām Valstīm, lielākoties nav nepieciešamības kaut kādā veidā stimulēt SDG pārdošanu no jau uzbūvētajām rūpnīcām.

Daudz svarīgāk – noslēgt SDG līgumus ar jauniem projektiem. Jo pēc tam, kad šobrīd SDG importētāji no ASV ir saskārušies ar situāciju, kad viņi pat nepērk degvielu, taču iemaksā obligāto nodevu par sašķidrināšanu (un tā ir aptuveni puse no SDG galīgās cenas), pierunāt kādu noslēgt līgumu ar šādiem nosacījumiem par jaunām kravām būs grūti. Bet nerealizētu projektu vēl ir daudz. Un šeit arī noderētu Eiropas tirgus.

No tā arī izriet tā šķietamā pretruna, par kuru mēs sākām spriest pašā sākumā. Jā, šobrīd amerikāņu SDG, kā jebkura cita, patiešām tiek pārdota par zemām cenām, tai skaitā arī Eiropā. Tirgū ir krīze, bet produkcija vienalga ir jārealizē, rūpnīcas jau ir uzbūvētas, tirgotāji noslēguši iegādes līgumu ar nosacījumu "sašķidrini vai maksā".

No otras puses, arī Eiropai ir jāsaprot, ka lētā amerikāņu gāze, tie ir pārpalikumi, kuri citos apstākļos ātri aizies uz Āzijas, bieži ienesīgākiem, tirgiem. Gribat garantētas piegādes – noslēdziet ilgtermiņa līgumu un maksājiet vairāk.

Par cik tad amerikāņu SDG būs dārgāka, salīdzinājumā ar citām piegādēm?

Te ir vērts atzīmēt, ka pašlaik pastāv gāzes (SDG) cenas veidošanās trīs pamatvarianti: (1. variants) tūlītējie darījumi, (2.) sasaiste ar naftu un (3.) amerikāņu SDG, kas balstās uz gāzes cenu ASV teritorijā pluss maksa par sašķidrināšanu.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Tiek uzskatīts, ka, tirgum atgriežoties pie normas, gāzes biržas cena būs ap 200 dolāriem par 1000 kubikmetru. Aptuveni tādas pašas būs arī gāzes cenas ar sasaisti ar naftu pie tās cenas 50 dolāru apmērā par barelu. Jebkurā gadījumā, pārsvarā esošas "Gazprom" gāzes cenas ES jau ir saistītas ar biržu cenām, tādēļ orientēties labāk ir tieši uz šiem kotējumiem, nevis uz sasaisti ar naftu.

Bet par kādu cenu tiks piegādāta amerikāņu SDG? Tās cena ir atkarīga no gāzes vērtības pašās ASV (tā svārstās, un tas ir galvenais nenoteiktības faktors), sašķidrināšanas izmaksām un piegādes cenām uz Eiropu. Neiedziļinoties aprēķinu detaļās, var runāt par diapazonu no 220 līdz 270 dolāriem par 1000 kubikmetru.

Citiem vārdiem sākot, ja sākumā, 2013. gadā, amerikāņu SDG izskatījās lētāk par pārējām piegādēm (toreiz bija dārga nafta un dārgāka SDG tūlītējo darījumu tirgū), tad esošajos apstākļos (lētāk kļuvusī nafta, augstāka konkurence SDG tirgū) tā izrādās dārgāka.

Vēl viens jautājums. Bet kāpēc Eiropai ir jāpērk tieši Amerikas SDG. Kāpēc ne Kataras vai Krievijas? Vēl jo vairāk, kas izrādīsies nepārsteidzoši, ja tuvākajā laikā daļa Kataras gāzes tiks pārdota ar sasaisti ar biržu tirgus cenām?

Ja noliek malā aspektus, kas saistīti ar īpašajām attiecībām starp ES un ASV, tad šādu iemeslu nav. Kopumā ES var aizstāt iespējamo deficītu ar jebkuru gāzi.

Iespējams, šī iemesla dēļ šobrīd arī tiek runāts par samainīšanu: vairāki jauni SDG termināli Vācijā tieši Amerikas SDG izvietošanai (teiksim, 10-20 miljardiem kubikmetru gāzes, jeb 20-40% ZS2 jaudas) apmaiņā pret atļauju pabeigt cauruļvada būvniecību.

Apkoposim.

Pirmais. Krievijas gāzes aizvietošana ar Amerikas SDG ir iespējama tikai pie vienlaicīgas divu nosacījumu izpildīšanas: ZS2 projekta slēgšanas un Ukrainas tranzīta izbeigšanas. Šajā gadījumā Krievijas eksporta ierobežošana atbalstīs cenas visā gāzes tirgū.

© Sputnik / Александр Кондратюк

Otrais. Jebkurā gadījumā Amerikas SDG būs ne vairākas reizes, bet par 10-30% dārgāka, nekā pārējā gāze tirgū, pat iespējams par tādu pašu cenu – viss ir atkarīgs no Amerikas iekšējiem gāzes kotējumiem. Taču, noslēdzot ilgtermiņa līgumus par SDG piegādi no ASV, Eiropas uzņemas visu risku, kas saistīts ar ASV gāzes iekšzemes cenām.

Savukārt lētā Amerikas (un visa pārējā) SDG, kuru mēs šobrīd redzam Eiropā, tas ir gāzes iztrūkuma rezultāts tirgū: tirgotāji pārdod to, lai vismaz daļēji kompensētu zaudējumus, ko nes Amerikas SDG iepirkšanas līgumi. Ja Eiropa sagribēs garantētas piegādes no ASV, tad maksāt nāksies pēc Amerikas SDG cenas veidošanās formulas, un atteikties vairs neiznāks.

Un pēdējais. Uzspiežot Eiropai savu SDG, ASV pirmkārt domā nevis par pašreizējām piegādēm, bet gan par perspektīvajām. Runa ir par jaunām sašķidrināšanas rūpnīcām un to nodrošināšanu ar garantētiem SDG piegādes līgumiem. Rūpnīcu būvniecība aizņem aptuveni četrus gadus, un tieši ap to laiku beigsies spēkā esošais tranzīta līgums ar Ukrainu.

16
Tagi:
gāzesvads, Ziemeļu straume 2, Krievija, ASV, SDG
Pēc temata
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Vai "Novičok" izšķirs "Ziemeļu straumes 2" likteni?
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

31
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

31
Tagi:
klimata pārmaiņas
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

"Smadzenēm ir jāatslābinās". Vai spēlēt spēles telefonā ir kaitīgi?

0
(atjaunots 17:13 28.09.2020)
Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata speciālisti.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Spēles telefonā – tas ir kaitīgi? Psihiatre, medicīnas zinātņu doktore, atkarību no spēlēm speciāliste Nataļja Šemčuka pastāstīja radio Sputnik intervijā, ka viss nav tik viennozīmīgi.

Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu – tās pašas bumbiņas, kuras ir jāsaliek pa trim vienā rindā, – liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata psihiatre Nataļja Šemčuka.

"Bumbiņas ļauj atslābināties visām smadzeņu daļām. Mūsu smadzenes pašas izvēlas atslābināšanās veidus. Kāds šim nolūkam klausās klasisko mūziku (viens klausās Vāgneru, cits – Čaikovski, taču viņi abi atslābinās, lai gan mūzika ir dažāda), savukārt cits cilvēks teiks: kā tas var palīdzēt atslābināties?" atzīmēja radio Sputnik intervijā Nataļja Šemčuka.

Viņasprāt, ja cilvēks spēlē laiku pa laikam pēc darba, nevis tā vietā, tad šādā brīvā laika pavadīšanas veidā nav nekāda pamata raizēm – tā nav atkarība, bet gan vienkāršs atpūtas veids.

"Nedrīkst jaukt atslābinošas spēles ar atkarību no spēlēm. Ja cilvēks brauca metro – spēlēja, izgāja no metro – spēlē, atnāk mājās – atkal turpina, vai spēlē darba vietā – tā ir atkarība. Bet kad cilvēks ar kaut ko ir aizņemts 2-3 stundas brīvajā laikā, tajā nav nekādas atkarības," padalījās domās ar radio Sputnik Nataļja Šemčuka.

Viņa piebilda, ka nav nekā briesmīga, ja šādas spēles palīdz atbrīvoties no emocionālās, prāta un fiziskās spriedzes. Galvenais – lai tas netraucē cilvēka sociālajiem un darba pienākumiem, neaizstāj citas viņa dzīves jomas.

0
Tagi:
azartspēles
Pēc temata
Pusotrs tūkstotis Latvijas iedzīvotāju atzina sevi par atkarīgiem no azartspēlēm
Angliete laimēja loterijā XVII gadsimta kotedžu