ASV prezidents Donalds Tramps

ASV starptautiskā izolācija: par Trampa pazemojuma priekšrocībām

47
(atjaunots 14:14 04.10.2017)
Krievijas sfērā strādājošo amerikāņu ekspertu elites degradācijas rezultātā Vašingtonā izveidojies visai miglains priekšstats par to, kā veidota Krievijas sabiedrība un Krievijas politiskā elite.

Iespaidus par Krievijas reakciju pēc jaunās sankciju paketes apstiprināšanas Baltajā namā aģentūras RIA Novosti vietnē publicējis Ivans Daņilovs, bloga Crimson Alter autors

Krievijas politiskās elites reakciju pēc jaunās sankciju paketes parakstīšanas radījusi dažu politologu un komentētāju vēlmi ironiski pasmieties par "Maskavas politiķu skumjām" un uzsvērt, ka, domājams, nenesīs gaidītos augļus mēģinājumi pazemot ASV prezidentu ar izteikumiem par to, ka viņš ir izgāzies un zaudējis cīņā ar amerikāņu eliti.

No vienas puses, Krievijas politisko eliti kritizē par to, ka tās pārstāvji velti apvaino Trampu, kurš nav vēlējies parakstīt sankcijas, taču no otras — pārmet to, ka reakcija ir pārāk vāja, tai pietrūkst pasākumu, kuri patiešām nodarīs ļaunu Vašingtonai. Patiesībā Krievijas reakcija ir labi izvērtēta: atliek tikai paskatīties uz situāciju vēsturiskajā perspektīvā no amerikāņu elites puses, lai par to pārliecinātos.

Krievijas sfērā strādājošo amerikāņu ekspertu elites degradācijas rezultātā Vašingtonā izveidojies visai miglains priekšstats par to, kā veidota Krievijas sabiedrība un Krievijas politiskā elite. Pārāk daudzi Vašingtonā tic profesionālo krievu opozicionāru un grantu saņēmēju stāstiem par to, ka Krievija esot "milzis ar māla kājām", un pasakām par "pilsētu kreatīvo klasi, kas neieredz Putinu un alkst brīvības". Ļoti populāras ir arī leģendas par to, ka Krievijas politiskajā elitē radusies plaisa un tā sapņo par separātu mieru ar ASV personīgo sankciju atcelšanas labad.

Galu galā ilūzijas, ko izbauda Klintones piekritēju grupa un kas ne mazākajā mērā nav skārušas Trampa tuvāko loku, rada bīstamu situāciju un dāvā ASV valdībai (neatkarīgi no politiskās piederības) viltus pārliecību par to, ka Krieviju var nospiest uz ceļiem un piespiest padoties vai piekāpties. Nepieciešamība lauzt šo muļķīgo loģiku nosaka Maskavas atbildes darbību taktiku un stratēģiju.

ASV uzbrukums aviācijas bāzei Sīrijā
Robert S. Price/Courtesy U.S. Navy/Handout via REUTERS

Katru reizi, kad Vašingtona demonstrē spēku vai cenšas demonstratīvi izdarīt spiedienu pret Krieviju, īstenojas viena un tā pati atbildes shēma. Krievijas mediji publicē visu Krievijas politiskās un ekonomiskās elites segmentu, abu parlamenta palātu vadības, reģionālo varasiestāžu un pat lielā biznesa pārstāvju viedokli, kuri vienbalsīgi skaidro: "Krievija nebaidās. Elite ir konsolidēta un turēsies līdz galam." Tas ik reiz sagādā milzīgu pārsteigumu amerikāņu ekspertiem, kuri pieraduši ticēt tādiem "megaspeciālistiem" kā Maša Gesena vai Garijs Kasparovs — viņu tēlotā aina ir pavisam citāda.

Donalds Tramps, lai kādas būtu viņa labās īpašības, kas viņu izceļ Hilarijas Klintones fonā (cita starpā viņa ir arī kaismīga idejiskā rusofobe), demonstrē tieksmi spert agresīvus ģeopolitiskos soļus. No vienas puses, "politiskā mačo" tēls liek tā uzvesties, no otras — tāds ir paša Trampa ierastais pārrunu stils, kas smalki aprakstīts viņa autobiogrāfijā "Art of the Deal".

Katru reizi Trampa administrācija piekāpjas "kara vanagiem", ņemot vērā loģiku: ja nu Putins pēkšņi nobīsies un padosies? Ja Putins nepadosies, varbūt salieksies daļa Krievijas elites un sadumposies? Bet ja nu pēkšņi Kremlis uztvers mūs nopietni un piekāpsies?". Starp citu, laikā, kad saasinājās krīze Sīrijā, par šādu loģiku rakstīja pat paša Trampa piekritēji medijos, pie tam vēl pats Tramps publiski skaidroja, ka Krievija kļuvusi spēcīga, jo "Obama bijis vājš", tātad viņš, atšķirībā no Obamas piespiedīs Putinu cienīt viņu.

Šī iemesla dēļ pret Trampu vērstu personisku un ļoti aizvainojošu uzbrukumu taktika darbojas ideāli. Krievijas politiskā vadība signalizē, ka ASV prezidenta agresīvās darbības un iztapšanu "vanagiem" uzskata nevis par spēka, bet gan vājības pazīmi, par zaudētāja darbībām, un konsekventām pārrunām ar lūzeriem nav jēgas.

Līdz šim dzirdēta vesela virkne tādu dzēlīgu izteikumu.

Igors Sečins, kompānijas "Rosņeftj" vadītājs: "Sankcijas sāk darboties pret tiem, kas tās ievieš. Tas ir labi. Ierobežotas ASV prezidenta pilnvaras. Atklāti sakot, man dažkārt šķiet, ka sankcijas tiek vērstas pret viņu, nevis pret mums."

Dmitrijs Medvedevs, Krievijas premjerministrs: "Amerikāņu elite ir apspēlējusi Trampu "pa tīro". Prezidents nepriecājās par jaunajām sankcijām, taču likumu neparakstīt nevarēja. Jauno sankciju tēma ir radusies kā vēl viens paņēmiens nolikt Trampu pie vietas. Priekšā ir jauni gājieni, kuru mērķis ir viņa atstādināšana no varas. Ārpus sistēmas esošs spēlētājs ir jālikvidē."

Prakse liecina, ka tāda reakcija ir atbilstošākā un efektīvākā. Atliek tikai atcerēties, kā pēc amerikāņu uzbrukuma Sīrijā rietumvalstu eksperti un mediji vienā balsī apgalvoja, ka Krievija "salieksies" pēc tādas spēka demonstrācijas, labāk uztvers ASV prasības vai pat pametīs Sīriju. Līdzīgu notikumu pavērsienu gaidīja arī daudzi panikas cēlāji Krievijā. Tolaik Krievijas elites reakcija bija viennozīmīga: "Tramps ir nevis spēris spēcīgu soli, bet gan nodemonstrējis vājību amerikāņu elites priekšā."

Atsauksim atmiņā Dmitrija Medvedeva frāzi publikācijā Facebook, kas pat bija pārtulkota angļu valodā:

"Ar savu militāro akciju ASV prezidenta administrācija ir apliecinājusi, ka nav patstāvīga, ka ir atkarīga no Vašingtonas elites viedokļa, ko savā inaugurācijas runā skarbi kritizēja jaunais prezidents. Tūlīt pēc viņa ievēlēšanas teicu, ka viss būs atkarīgs no tā, cik ātri pašreizējā varas mašīna salauzīs Trampa priekšvēlēšanu tēzes. Tam bija nepieciešami divarpus mēneši…"

Krievijas atmijas apņēmīgās darbības līdz ar Krievijas politisko līderu aizvainojošajām piezīmēm ir nesušas vēlamo rezultātu. Baltā nama jaunā administrācija pameta savus algotņus Sīrijā bez naudas un atbalsta, un tālāka situācijas eskalācija Sīrijā, šķiet, tika atzīta par nevajadzīgu, jo Krievijas reakcija nebūt neatbilda gaidītajam.

Amerikāņu "vanagu" un Donalda Trampa administrācijas kopīgais blefs beidzās ar pazemojošu sakāvi Sīrijā un lika atzīt, ka Asads paliks pie varas. Īpaši jāatzīmē, ka tādi panākumi tika gūti, nenogremdējot amerikāņu kuģus un nenotriecot amerikāņu kara lidmašīnas, ko pieprasīja daži karstgalvji.

Šķiet, līdzīga būs arī situācija ar jauno sankciju paketi.

Trampa administrācija kārtējo reizi saskārusies ar Krievijas sabiedrības un valdības apņemšanos nepiekāpties un diezin vai īstenos sankciju ierobežojumus, kas atkarīgi no izpildu varas, turklāt pašreizējo sankciju paketi pārsvarā veido tieši tādi pret Krieviju vērsti pasākumi. Būs grūti atcelt jau ieviestos ierobežojumus, taču Krievijas valdība jau sen ņēmusi vērā, ka sankcijas pieņemtas uz ilgu laiku vai pat uz visiem laikiem. Iespējams, ar mērķi piespiest pašreizējo Baltā nama administrāciju uzsākt substantīvas pārrunas ar Kremli, neskatoties uz visiem ar tām saistītajiem iekšpolitiskajiem riskiem, jāpanāk, lai Tramps pāris reizes nokļūtu aizvainojošās ģeopolitiskās nepatikšanās.

Pie tam jau pašlaik vērojamas amerikāņu jauno sankciju pozitīvās sekas. Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels nosaucis tās par nelikumīgām, turklāt Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers norādījis, ka "Eiropas Komisija aizstāvēs Eiropas biznesa intereses no amerikāņu sankcijas". Vašingtona kārtējo reizi izdarījusi Krievijai lielu pakalpojumu, paātrinot ASV un ES saskatāmās "ģeopolitiskās šķiršanās" procesu. Ja tā turpināsies pilnvērtīgā politiskajā izolācijā nokļūs ASV, nevis Krievija.

47
Pēc temata
Nav iespējams bezgalīgi ciest nekaunību: Putins par sankcijām pret Krieviju
Eiropas Savienība un Kremlis ir vienisprātis par ASV jaunajām sankcijām
 S-400 Triumf

Redzamas mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem

3
(atjaunots 09:44 13.07.2020)
Ar zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" jaunajiem izmēģinājumiem Ankara demonstrē stingru apņemšanos stiprināt aizsardzību un republikas reālo suverenitāti.

Nekāda alternatīva – pārdot tālāk pasaulē labāko bruņojumu vai apmainīt to pret ASV labvēlību militāri tehniskās sadarbības jomā – netiek plānota, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kopš 4. jūlija Murtedas aviobāzē Turcija atkal organizē Krievijas zenītraķešu sistēmu (ZRS) S-400 jaunos izmēģinājumus pret iznīcinātājiem F-16 un F-4, kas pilna lidojumus dažādā augstumā un attālumā. Ankara ir ignorējusi Vašingtonas vairākkārtējos brīdinājumus par sankcijām Krievijas PGA un PRA sistēmu ekspluatācijas dēļ.

Diezin vai "Triumf" testēšana ar ASV ražotajiem iznīcinātājiem F-16 Viper и F-4 Phantom II ir nejauša. Pērn, neskatoties uz ASV bažām, turku speciālisti tāpat izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 virs Ankaras, dažādā augstumā. "Triumf" daudzposmu izmēģinājumi ilgs līdz 2020. gada novembrim.

S-400 piegādes sākās pērnvasar, un izprovocēja spriedzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Amerikāņi pieprasīja, lai Turcija atteiktos no darījuma un iegādātos kompleksus Patriot, piedraudēja izslēgt Turciju no iznīcinātāju F-35 ražošanas kopprogrammas. Ankara izturēja militāri politisko spiedienu, atteicās piekāpties un vairākkārt uzsvēra, ka "Ttriumf" ne mazākajā mērā neapdraud aliansi.

Pagājušā gada novembrī Krievija izpildīja pirmo līgumu par četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par 2,5 miljardiem dolāru. 2020. gada jūnijā Ankara un Maskava panāca principiālu vienošanos par "Triumf" otrā komplekta (pulka) piegādi. Pie tam Turcijas Republikas aizsardzības rūpniecības sekretariāta vadītājs Ismails Demirs paziņoja: "Sistēma S-400 tiek iegādāta, lai to ekspluatētu. Punkts." Taču Savienotās Valstis vēl joprojām meklē iespēju likvidēt "Triumf" uz Turcijas zemes: piedāvā to izpirkt, aizvietot ar amerikāņu kompleksiem un draud ar jaunām sankcijām.

"Triumf" uz visiem laikiem

S-400 izmēģinājumi Turcijā notiek ar mērķi precizēt identifikācijas attālumu, pavadīšanas stabilitāti, likvidācijas efektivitāti un citus parametrus. Netālu no Ankaras, Murtedas aviobāzē dislocētās raķešu sistēmas tiek restētas ar īstiem aerodinamiskajiem mērķiem, ieskaitot lidmašīnas F-35 un F-22. Zināms, ka amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātāji, slepeni un it kā radaros nesaskatāmi, trīs reizes parādījušies "Triumf" identifikācijas un likvidācijas rādiusā. Rotācijas un pārvietošanas gaitā uz Tuvo Austrumu valstīm pāri Melnajai jūrai un Turcijas teritorijai ASV Gaisa spēku F-35 un F-22 maršruti nosprausti aptuveni 200 kilometru attāumā no Murtedas aviobāzes.

Izdevums Fighter Jets World vēsta, ka Turcijas pretgaisa aizsardzības speciālisti pārbauda RLS iespējas dažādos režīmos un dažādā augstumā. Turcija neatklāj sīkāku informāciju par Krievijas S-400 testiem pret amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem. Taču, saskaņā ar militārā eksperta Viktora Baraņeca datiem, viens no testu dalībniekiem sarunā ar "Rosoboroneksport" pārstāvi atzīmējis: "Amerikāņu lidmašīnas radaros redzamas kā mušas uz griestiem." Tā kā sūdzību nav, un iespējamas jaunas piegādes, būtu loģiski pieļaut, ka Ankara ir pilnīgi apmierināta ar "Triumf".

Iepriekš Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka S-400 izvēršana rit sekmīgi, Krievijas sistēma fiksējusi iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā, bet minimālā augstumā fiksēti visi mērķi. "Triumf" ne tikai fiksē maksimālā attālumā pasaules ieroču tirgū popuārāko 4. paaudzes iznīcinātaju-bumbvedēju, sistēma ir arī pastāvīgi gatava raidīt raķetes pret mērķi pirms tā ieiešanas likvidācijas zonā. Tas ir, kaujas dežūras režīmā lidmašīnas F-16 Fighting Falcon tiks likvidētas 400 km attālumā. Automātiski.

Atgādināšu, ka viens vieglais iznīcinātājs F-16 izmaksā līdz 50 miljonus dolāru, bet "neredzamais" F-35 ir divreiz dārgāks.

Jaunu iespēju laiks

"Triumfālā" testēšana Murtedas aviobāzē dod sāpīgu triecienu amerikāņu iznīcinātāju aviācijas reputācijai. Turcijas teritorijā ir Indžirlikas aviobāze ar amerikāņu kodolieročiem – ASV Gaisa spēku galvenais atbalsta punkts "karstajā" reģionā. Turcijai ir liela ģeopolitiskā nozīme ASV un NATO acīs, tāpēc tā var bez īpaša riska ietekmēt spēles noteikumus aliansē. Paradoksālā tuvināšanās Maskavai padara Ankaru vēl neuzņēmīgāku pret diktātu un Rietumu partneru ārējo spiedienu.

S-400 iepirkuma dēļ Vašingtona iesaldēja Turcijas dalību F-35 programmā (Ankara ir "sodīta", taču ne izslēgta no programmas). Pēc šī ierobežojuma Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu paziņoja, ka valsts varētu iegādāties Krievijā jaunākos iznīcinātājus Su-35 un Su-57. Militāri tehniskās sadarbības federālā dienesta direktors Dmitrijs Šugajevs aviosalonā "MAKS 2019" apstiprināja, ka tāds "vēstures pavērsiens" ir  iespējams. Intriga vēl izvēršas, taču provizoriskos rezultātus varam apkopot jau šodien.

Objektīvi novērtējot Turcijas iegādātā ieroča kaujas potenciālu, manāma republikas aizsardzības spēju kvalitatīva izaugsme: vienai "Triumf" baterijai ir līdz 72 notēmētas raķetes, tā var vienlaikus apšaudīt līdz 36 mērķus. Dažāda tipa raķetes ļauj S-400 efektīvi un diferencēti strādāt pret iznīcinātājiem-bumbvedējiem, bezpilota lidaparātiem, spārnotajām, taktiskajām un ballistiskajām raķetēm augstuma diapazonā no 5 metriem līdz 30 kilometriem (no 400 km līdz 2 km attālumā). Sistēma "Triumf" var integrēt dažāda darbības rādiusa zenītkompleksus un vadīt vērā ņemamu PGA līdzekļu tīklu (turku speciālistiem vajadzētu paskatīties uz Krievijas ZRK "Pancirj S1" un "Tor M1").

Pretgaisa aizsardzības necaursitamais kupols ļauj Turcijai kompensēt zināmu atpalikšanu gaisa kara spēku attīstībā.

Pateicoties neapstrīdamai tehnoloģiskajai izcilībai un cīņasspējai, Krievijas "Triumf" Turcijā un vairākās citās valstīs bez viena vienīga šāviena stiprina daudzpolāro pasauli, noliek pie vietas arhaisko militāro bloku un tā pašrocīgi ieceltos hegemonus.

Vienlaikus sākas jaunu iespēju laiks, un Ankara apspriež iespējas iegādāties no Krievijas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei". Krievijas tālās PGA sistēmas joprojām pabīda malā starptautiskajā tirgū un kaujas pozīcijās rietumvalstu analogus, kuru parametri krietni vien atpaliek.

3
Tagi:
S-400, militārā tehnika, Turcija, ASV, Krievija
Pēc temata
ASV kodolarsenālu no Turcijas tehniski iespējams pārvest uz Baltiju
ASV draud izlaupīt vēl vienu valsti. Tā pārdomā Krievijas ZRK iespējas
Rietumu eksperti nosaukuši, kas palīdz Putinam "graut Rietumus"
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

53
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

53
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

Barenca jūrā notiek Krievijas raķešu kreiseru mācības

0
(atjaunots 13:19 13.07.2020)
Raķešu kreiseri "Piotr Velikiy" un "Marshal Ustinov" Barenca jūrā ar lidmašīnu Tu-22M3 atbalstu mācībās izspēlēja nosacītā pretinieka grupējuma apšaudi.

Kuģi izspēlēja spārnoto raķešu "Granit" un "Vulkan" palaišanu pa imitētu trajektoriju maksimāli lielā attālumā, kā arī jūras krasta aizsardzību, jūras komunikāciju aizsardzību, drošas ekonomiskās darbības atbalstu. Barenca jūrā notiek flotes kara mācību galvenais pasākums 2020. mācību gadā.

Mācībās bija iesaistīti vairāk nekā 30 kuģi un zemūdenes, aptuveni 20 lidaparāri un 40 krasta raķešu un artilērijas spēku un Ziemeļu flotes pretgaisa aizsardzības spēku tehnikas vienības.

"Piotr Velikiy" vēl joprojām ir lielākais trieciena kuģis ar kodolenerģijas iekārtu pasaulē. Ziemeļu flotes flagmanis ir vislabāk apbruņotais jūras kara spēku kuģis pasaulē. Tā rīcībā ir praktiski visu veidu kaujas un tehniskie līdzekļi, kas izstrādāti JKF kuģu vajadzībām, efektīvi hidroakustiskie un radiolokācijas līdzekļi, pretzemūdeņu bruņojums.

0
Tagi:
militārās mācības, Krievijas Jūras kara flote, Krievija