Polijas karogs

Polija Vācijai: mēs izglābām jūs no krieviem. Maksājiet

109
(atjaunots 09:23 06.08.2017)
Ar jaunu sparu atsāktas ārzemju aģentu medības. Šoreiz – medijos un politikā. Kāda oficiāla avīze atklājusi, ka masveida protestus lielās un mazās pilsētās finansējusi rietumu lielvalsts, kas pretendē uz hegemoniju.

Par to, kā Polijā rit protesti — lasiet Viktora Marahovska materiālā aģentūrai RIA Novosti.

Kāda oficiāla avīze atklājusi, ka masveida protestus lielās un mazās pilsētās finansējusi rietumu lielvalsts, kas pretendē uz hegemoniju.

Protestu organizatori visu noliedz.

Ak jā, piemirsu pateikt, ka runa nav par Krieviju, kur nelokāmās pastaigās klīst bērni Navaļnija un Kremļa propaganda meklē Valsts departamenta ietekmi.

Runa ir par Poliju un Vāciju, kas nupat sastapušās Eiropas iekšējā aukstā kara kārtējā sviedriem klātajā raundā.

Atgādināsim: pirms pāris nedēļām sakarā ar tiesu reformas gatavošanu, kas "mazina tiesu neatkarību" (pareizāk sakot, pastiprina valsts varas ietekmi uz tiesnešu izvēles procesu un samazina opozīcijas ietekmi), Polijā "aktīvisti" izraisīja jauna tipa protestus.

Tie saņēma poētisku nosaukumu "gaismas ķēdes". Lieta tāda, ka līdzjutēji vakaros stājās dzīvās ķēdēs ap tiesu ēkām (dažkārt — ar svecītēm) un simboliski aizsargāja tiesu varu no valdošās labējās partijas "Tiesības un taisnības" apķengāšanas.

Vienlaikus Polijas valdība izjuta atklātu spiedienu no Briseles — tai draudēja ar sodiem un sankcijām par tiesu reformu. Galu galā Polijas prezidents Duda piekāpās un pavērsās pret saviem partijas biedriem — vienu no reformas elementiem viņš nosūtīja atpakaļ, atkārtotai izskatīšanai.

Taču Polijas un Eiropas ierēdņu konflikts nav izsmelts, jo tas principā nevar izkustēties no vietas.

Lieta tāda, ka Brisele un Varšava ir sakašķējušās ne vakar vai pirms mēneša, bet gan jau pirms laba laika. Un tas ir noticis nevis Polijas demokrātijas likteņa, bet gan Eiropā valdošās hierarhijas dēļ.

No vienas puses, Polijas loma ES struktūrās ir visai liela. Tās bijušais "centriskais" prezidents Donalds Tusks pat ieņem EP priekšsēdētāja posteni (tas lielā mērā ir ceremoniāls amats, taču arī pietiekami daiļrunīgs).

No otras puses, Brisele patlaban pārsvarā ir Vācijas interešu rupors. Un tās bieži vien neatbilst poļu interesēm, turklāt tik izteikti, ka sākas bļāvieni, skandāli, sūdzības un lūgumi Amerikai. Piemēram, varam atsaukt atmiņā itiesas prasību pret "Ziemeļu straumi 2", ko Polija pērn iesniedza pret ES. Ņemot vērā naudu, ko gatavas ieguldīt (un pēc tam — nopelnīt) vācu kompānijas, ir skaidrs, ka vāciešiem nav ne mazākā iemesla mīlēt tādus "sabiedrotos".

Var atsaukt atmiņā arī poļu spītīgo nevēlēšanos pieņemt no Vācijas bēgļus atbilstoši Briseles kvotai.

Pie tam Varšava pastāvīgi atgādina, ka Briseli neuzskata ne par kādu noteicēju un pakļaujas ASV tieši. Varšava pērk no ASV "Patriot" par miljardiem dolāru, un pats Tramps ieradies Varšavā pateikties par to.

Vārdu sakot, Vāciju tas ar katru dienu kaitina aizvien vairāk. Un mūsu acīs divu sabiedroto starpā sākas kaut kas aukstajam karam līdzīgs, tikai ar kaismīgām īpatnībām.

Kaislīgais mediju karš izskatās tā:

Mēs jau rakstījām par to, ka vācu mediji apsūdzējuši Polijas Aizsardzības ministriju par "darbu krievu labā".

Tagad pienākusi Polijas kārta. Iknedēļas izdevums "Gazeta Polska" informē, ka "pučs Polijā finansēts no Vācijas puses".

Izdevums izskadro, ka pēdējo divu gadu laikā fonds "Akcija demokrātija", kas organizēja "gaismas ķēdes" visā Polijā, saņēmis "simtiem tūkstošu zlotu" — grantus no ārvalstu struktūrām, piemēram, Eiropas Klimata fonda. Savukārt fonda uzraudzības padomes vadītājs ir Kaijo Kohs Vezers, Vācijas Federatīvās Republikas bijušā finanšu ministra vietnieks. "Gazeta Polska" piebilst, ka viņš savulaik palīdzējis Krievijai saņemt naudu "Ziemeļu straumes" celtniecībai. Saprotiet paši, par ko ir runa.

…Tātad tie, kas stāv ar svecītēm rokās ķēdes Polijas pilsētās, vienlaikus ir gan Vācijas, gan Krievijas ietekmes aģenti.

Bez tam jāpiebilst, ka uzbrukumā Berlīnei valdošās "Tiesas un taisnības" pārstāvji iesnieguši Polijas Seima analītikas birojam pieprasījumu apstrādāt jautājumu, vai nebūtu iespējams pieprasīt no Vācijas vēl kādas reparācijas par Otro pasaules karu.

Starp citu, šokētie vācieši jau norādīja, ka viņi visu samaksājuši 50. gados.

Taču ar savu alternatīvo viedokli plaši pazīstamais Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerēvičs paskaidroja, ka vācieši samaksājuši tikai par Polijai nodarīto kaitējumu, un tagad varētu samaksāt vēl — pateicībā. Viņaprāt, esot pamats paprasīt no Vācijas naudu arī par Varšavas sacelšanos.

Kāpēc? Tāpēc, ka sacelšanās rezultātā tālajā 1944. gadā padomju karaspēks nobremzējis pie Vislas, tāpēc PSRS nav ticis tik tālu uz rietumiem, kā būtu varējis.

Tas ir, poļi, sacēlušies pret Trešo reihu, izglāba no krieviem lielu daļu nākamās Rietumvācijas, un tai nāktos par to samaksāt.

…Kāpēc tas mūs ieinteresējis? Viegli pamanīt, ka šajā trakajā strīdā naudas un varas dēļ Krieviju piemin abas puses. Pie tam nevienai no tām pret mums nav nekādu jautājumu — mēs figurējam kā absolūtais ļaunums. Pie tam par ļaunumu Krievija kļuva 1944. gadā, kad atbrīvoja Poliju, un palikusi šajā statusā arī tagad, kad, apejot poļus, būvē savu gāzesvadu uz Eiropu.

Ukrainas Drošības dienesta vadītāja bijušais padomnieks Markijans Lubkivskis
© Sputnik / Ирина Александрова

Pēc būtības, mēs (Krievija — red.) šajā cīņā neesam iesaistīti. Patiesībā cīņa rit starp ES "vācu" diktātu, kas prasa pakļaušanos, un poļu vēlmi būt suverēniem. Tas ir, viņi, protams, nevēlas patiesu suverenitāti (no kurienes Polijai ņemt patiesu?). Kaut nu tā vismaz būtu tāda "pakļauties ne pakalpiņiem no Berlīnes, bet kungam no Vašingtonas".

ES ir izveidojusi Polijā atklātu ietekmes aģentu tīklu — "pilsoniskās sabiedrības neatkarīgās struktūras". Varšava nevar tās patriekt — struktūru ietekme ir pārāk liela, tās darbojas ilgu laiku, un ar tām saistīts pārāk daudz politiķu, mediju un tā tālāk.

No otras puses, Berlīne nevar vienkārši ņemt un stingri sodīt Varšavu — nākas domāt, ko teiks kungs.

Tāpēc sākusies informatīvā kampaņa.

Polijas priekšniecībai atlicis tikai sākt kontrpropagandu un atmaskot vācu-krievu spiegu stiķus.

Savukārt priekšniekiem ASV atliek tikai pasmieties un skaļi brīdināt abas puses, ka krievu spiegi ir visur.

Nu, bet mums atliek tikai novērot notiekošo un priecāties par to, ka pie mums nekas tamlīdzīgs nenotiek, jo nu jau pirms laba laika mūsu valsts ir papūlējusies atjaunot savas valsts suverenitāti.

Ne jau viltotu, līmenī "kā sev kungu izvēlēties", bet gan patiesu suverenitāti.

109
Pēc temata
Polija sūdzas par Krievijas ieviesto sankciju radītajām mokām un sapņo par to atcelšanu
Foreign Policy: kurš un kāpēc Eiropā baidās no Kremļa
Vainīgi krievi. "Jaunā Eiropa" atsakās no austrumu migrantiem
Pārtikas aparteīds: Austrumeiropa ir kļuvusi par Briseles "atkritumu spaini"
G20

Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu

31
(atjaunots 16:13 26.11.2020)
Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Virtuālais samits G20 akcentēja globalizācijas nāvi, neskatoties uz visiem dalībnieku pūliņiem. Tas parādīja: deglobalizācija pēckovidā pasaulē jau notikusi, RIA Novosti portālā stāsta Ivans Daņilovs.

Runa nav par kaut kādu sazvērestību pret nosacīto "amerikāņu vienpolāro pasauli" (Pax Americana izskatā) vai citiem mēģinājumiem atmodināt "bloku konfrontāciju" pēc XX gadsimta otrās puses parauga. Deglobalizācija un daudzpolaritāte jau ir reāla, lai ko par to domātu Vašingtonas vai Briseles "smadzeņu centros".

Lieta tāda, ka nepastāv vienota politiskā kārtība, tāpat kā nepastāv vienota politiskā valoda tās apspriešanai. Vēl jo vairāk nepastāv nekāds "ģeopolitiskais kamertonis" (vai pat "kamertoņi"), uz ko varētu orientēties pasaules sabiedrība.

Ir kopīgas problēmas, sākot no koronavīrusa pandēmijas un beidzot ar globālo ekonomisko krīzi, ir, bet nav un nekad arī nebūs kopīgu lēmumu. Tāpēc vien, ka globālā līmenī valstu mijiedarbības shēmā sākusies spēle ar nulles likmi, proti, jebkurus konkrētas valsts panākumus uztver kā konkurentu sakāvi, pie tam demonstrē gatavību upurēt kopīgās intereses (nerunājot jau par humāniem apsvērumiem) tikai tālab, lai kāds no ģeopolitiskajiem konkurentiem nevarētu ierakstīt savā kontā kādu imidža, politisku vai ekonomisku uzvaru.

Gribētos pieminēt dažus acīmredzamus piemērus. "Divdesmitnieku" samitā ĶTR līderis piedāvāja izveidot kādu digitālu mehānismu, kas ļautu atvērt pārvietošanos starp valstīm — tas sniegtu lielu atbalstu pasaules ekonomikai, starptautiskajai tirdzniecībai un tūrisma atjaunošanai (tas ir svarīgs faktors daudzām, arī ļoti nabadzīgām valstīm).

Sji Dziņpins ierosināja veidot starptautisku,  savstarpēji atzītu mehānismu "veselības QR kodu", kura pamatā būtu testu rezultāti. "Ceru, ka tam pievienosies pēc iespējas lielāks skaits valstu un reģionu," teica Sji Dzjiņpins.

Objektīvi tā ir laba ideja: veidot starptautisku un vispāratzītu "digitālo apliecību", lai apstiprinātu, ka konkrētais tūrists, diplomāts vai biznesmenis ir vesels un bez karantīnas var šķērsot valstu robežas (kā arī atgriezties savā dzimtenē). Tomēr izredzes īstenot tādu ieceri tuvākajā laikā un globālā līmenī ir pavisam niecīgas, lai gan šis pasākums ir nepieciešams jau tagad un praksē var būt salīdzinoši viegli īstenojams. To nedarīs, jo ieceri izvirzījis priekšsēdētājs Sji, bet no Rietumu līderu imidža viedokļa piekrist oficiālās Pekinas piedāvājumiem (it īpaši piedāvājumiem, kas uzsver augsto Ķīnas informācijas tehnoloģiju attīstību) nevar, principiāli nevar.

Vēl viens piemērs: koronavīrusa vakcīna nav pieejama nabadzīgajām pasaules valstīm, kuras bez vakcinācijas varētu kļūt par planētas "koronavīrusa perēkļiem" ar visām no tā izrietošām sekām. Vladimirs Putins savā runā uzsvēra, ka vakcīnām jābūt pieejamām visā pasaulē:

"Krievija atbalsta šī samita galvenā risinājuma projektu, kas virzīts uz to, lai efektīvas un drošas vakcīnas būtu pieejamas visiem. Bez šaubām, imunizācijas preparātiem jābūt visas tautas īpašumam. Un mūsu valsts, Krievija, protams, ir gatava piedāvāt trūcīgām valstīm mūsu zinātnieku izstrādātās vakcīnas: tā ir pasaulē pirmā reģistrēta vakcīna "Sputnik V" uz cilvēka adenovīrusu vektoru platformas, gatava arī otra Krievijas vakcīna – Novosibirskas zinātniskajā centrā izstrādātā "EpiVakKorona", jau top trešā Krievijas vakcīna.

Pandēmijas mērogs liek mums piesaistīt visus resursus un izstrādes. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot vakcīnu preparātu portfeļus un sekmēt visas planētas iedzīvotāju drošību. Tas, cienījamie kolēģi, nozīmē, ka darba pietiks visiem, un man šķiet, ka šoreiz ir gadījums, kad konkurence, iespējams, ir neizbēgama, bet mums pārsvarā jāņem vērā humānā rakstura apsvērumi."

Deklaratīvajā līmenī viss būs kārtībā, bet "Divdesmitnieks" kopumā nepiekritīs konkrētām darbībām, kuras (sekojot elementārajai loģikai) paredzētu veidot fondu nabadzīgo valstu iedzīvotāju vakcinēšanas finansēšanai, izmantojot vispieejamākas un efektīvākas vakcīnas, proti, Krievijas vakcīnu "Sputnik V", kas ir lētāka par amerikāņu un Eiropas analogu un kuru, atšķirībā no Pfizer vakcīnas, nevajag uzglabāt -70 grādu temperatūrā. Tā ir visnopietnākā problēma pat Amerikas medicīnas infrastruktūras apstākļos, nemaz nerunājot par attiecīgo "infrastruktūru" Dienvidamerikā, Āfrikā vai Austrumeiropā.

Pie tam no Vašingtonas un Briseles skatpunkta, problēma atkal tā pati: vakcīna nāk no Krievijas (tomēr ķīniešu vakcīna viņus arī neapmierina).

Vladimirs Putins aicināja izrādīt humānismu, izvairīties no "neizbēgamās konkurences", tomēr izredzes uz to, ka viņa aicinājumu sadzirdēs, ir ļoti mazas, it īpaši ņemot vērā Krievijas un Ķīnas vakcīnu diskreditācijas kampaņu Rietumu medijos.

Līdztekus G20 samitā nebija nekāda substantīvā dialoga (tikai pasaules līderu monologu sērija) par daudziem jautājumiem: gan PTO reformu, gan jaunattīstības valstu valūtas parādu problēmas, gan globāla protekcionisma tendence. Rietumu līderiem ir ļoti skaidra nostāja: viņi daudz runā, viņi nevienu neuzklausa, bet viņu ierosinājumu formula ir visai vienkārša: "visiem ir jādara tā, kā mēs sakām, un tad viss būs labi", un šajā ziņā Vašingtona nostāja diez vai mainīsies pēc prezidenta maiņas.

G20 samita substantivitātes trūkums uzskatāmi apliecina, ka pasaule virzās nevis uz "ģeopolitisko bloku" konkurenci, ne uz "amerikāņu pasaules" atjaunošanu (kā to cer Vašingtonā), bet uz pasauli, kurā par kaut ko vienoties var tikai divpusējo sarunu līmenī starp konkrētām valstīm. Formāli "Divdesmitnieka", tā saucamās G20 grupas pasaule vēl pastāv, bet praksē mēs tuvojamies tam, ko pazīstamais amerikāņu polittehnologs Jans Brēmers nosauca par "G-nulle pasauli": pasaulei, kurā katrs ir par sevi. Iespējams, šīs transformācijas paātrināšanās būs galvenais koronavīrusa vēsturiskais mantojums.

31
Tagi:
Vladimirs Putins, Sji Dziņpins, krīze, ekonomika, pandēmija, G20
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs aicina atcelt ierobežojumus un apvienoties pret Covid-19
"Sajaucis NATO ar tirdzniecību". Kāpēc Krievija nevēlas atgriezties G7
Kāpēc ASV pūlas atdzīvināt komunisma draudu spoku?
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

19
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

19
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
Ziemeļu straume

"Ziemeļu straumes 2" sertificētājs atteicies sniegt daļu pakalpojumu sankciju dēļ

0
(atjaunots 08:12 27.11.2020)
Norvēģu kompānija "DNV GL" atteikusies no kuģu inspekcijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" sertificētājs, norvēģu kompānija "Det Norske Veritas — Germanischer Lloyd" ("DNV GL") atteikusies no tālāka darba projektā, ņemot vērā ASV sankciju draudus, vēsta RIA Novosti.

"ASV Valsts departaments publicējis jaunu instrukciju jautājumā par likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību" (PEESA). Šī iemesla dēļ mēs uzskatām, ka uz "DNV GL"darbību, kas pārbauda projektu "Ziemeļu straume 2" apkalpojošos ekipētos kuģus, iespējams attiecināt sankcijas. Tāpēc "DNV GL" ir pārtraukusi pakalpojumu sniegšanu, uz ko var attiecināt PEESA darbība," paziņoja kompānijas pārstāvis.

Nacionālistu gājiens Varšavā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Vēlāk "DNV GL" pārstāvji paskaidroja, ka iepazinušies ar ASV Valsts departamenta jauno instrukciju, kas attiecas uz likumu PEESA un secinājuši: sankcijas attiecinātas uz projektā iesaistīto kuģu un uz tiem uzstādīto iekārtu pārbaudēm. Kompānija uzsvēra, ka arī turpmāk sniegs pakalpojumus, kas saistīti ar maģistrālajiem cauruļvadiem.

"DNV GL" paskaidroja, ka projektā kompānija nodarbojas ar dokumentācijas izskatīšanu un pārbaudīja būvdarbus jautājumā par to atbilstību standartiem. Pakalpojumu kompleksā bija iekļauts arī iekārtu testēšanas un sagatavošanas monitorings, kas tika izmantotas uz kuģiem gāzesvada izbūves laikā. Bez tam "DNV GL" pienākums bija izsniegt atbilstības sertifikātu pēc projekta apmierinoša noslēguma

Kompānija "Nord Stream 2" nesniedza komentārus par situāciju.

"Mēs nevaram atklāt vai komentēt komerciālu informāciju. No nelikumīgām ekstrateritoriālām sankcijām Eiropas kompānijas ir jāaizsargā Eiropas valstu valdībām un Eiropas komisijai," žurnālistiem atgādināja kompānijas pārstāvji.

"Ziemeļu straume 2"

"Ziemeļu straume 2" paredz divu maģistrālo gāzes cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apjomā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai.

Pret gāzesvadu aktīvi strādā Savienotās Valstis, kas vēlas pārdot Eiropā savu sašķidrināto dabasgāzi. 2019. gada decembrī Vašingtona ieviesa sankcijas pret projektu un pieprasīja kompānijām nekavējoties pārtraukt dalību būvdarbos. Šveices "Allseas" toreiz gandrīz nekavējoties apliecināja, ka aptur darbus.

Oktobra vidū Vašingtona paplašināja ekonomiskos ierobežojumus pret "Ziemeļu straumi 2" un attiecināja pret to paketi PEESA. Tagad sankcijas tiek vērstas pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus, iekārtas vai finansējumu projektā iesaistīto kuģu modernizācijai vai ekipējumam.

Tāpat, ziņo mediji, Vašingtona plāno sankcijas pret apdrošināšanas un sertifikācijas kompānijām, kas sadarbojas ar Krievijas kuģiem gāzesvada būvdarbu noslēguma posmā. Vācijas ziņu aģentūra DPA vēstīja, ka patlaban ASV vadība sazinās ar Eiropas uzņēmumiem un brīdina tos par iespējamām sankcijām.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Dānija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
ASV veidos koalīciju pret "Ziemeļu straumi 2": vai tas apturēs būvdarbus?
VFR vēstniecība Krievijā: "Ziemeļu straume 2" būs svarīga Vācijai vismaz līdz 2050. gadam
Eksperts paskaidroja, kāpēc ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecību var nesteigties
Džo Baidens var palīdzēt "Ziemeļu straumei 2"? Polijas baisais sapnis