Ukrainas Drošības dienests

UDD: labā vārda brīvība

16
(atjaunots 09:20 05.08.2017)
Aizvakar parādījās ziņa par to, ka Žitomirā aizturēts žurnālists Vasilijs Muravickis – Ukrainas Drošības dienests turpina sargāt savas dzimtenes labklājību.

Šoreiz žurnālists ir vietējais. Apsūdzība — nacionālā naida kurināšana, sadarbība ar Kremļa medijiem un viss no tā izrietošais. Runājot vienkārši — lamājis ķēniņu, proti, uzdrošinājies kritizēt varu un situāciju valstī.

UDD preses dienests paziņoja, ka konstatējis žurnālista materiālus sešos dažādos portālos, kas šķietami tiekot vadīti no KF un okupēto teritoriju puses, bet kratīšanas laikā tika atrasti informācijas nesēji ar pierādījumiem. Drošības mēru vēl apspriež, bet, visticamāk, žurnālistu iesēdinās.

Atceros vecu PSRS laiku anekdoti.

Satiekas amerikānis un krievs.

Amerikānis:

— Pie jums pavisam švaki ar vārda brīvību. Pie mums ikviens var iziet pie Baltā nama un kliegt, ka mūsu prezidents ir idiots.

Krievs:

— Un tad? Mums arī katrs var iziet pie Kremļa un kliegt, ka jūsu prezidents ir idiots.

Izlasot šo ziņu, norausu nostalģijas asaru. Tikai mazliet vairāk nekā gads pagājis kopš brīža, kad Naivie ceļotāji tika deportēti no Ukrainas. Savā būtībā avantūrisks projekts — izbraukt ar mašīnu no valsts rietumiem līdz austrumiem, tika nožņaugts pašā sākumā — virspirms pie darba ķērās blogeri, vēlāk — pats UDD.

Trīs reizes savā lapā sociālā tīklā UDD preses sekretāre Jeļena Gitļanska nosauca dažādus mūsu deportācijas iemeslus, trīs reizes tie neizturēja kritiku. Pēc vienas versijas, mēs dokumentus bijām viltojuši, pēc otras — maršruta lapas neesam iesnieguši, pēc trešās pat esam piekrāpuši drošības dienestu, uzrakstot savus vārdus latiņu alfabēta burtiem. Īstenībā troksnis izcēlās sakarā ar manu iepriekšējo darba vietu Krievijas televīzijā.

Jāpiezīmē, ka atšķirībā no Muravicka, mēs Ukrainu nelamājām. Gluži otrādi: daudzi mūsu lasītāji uzskatīja, ka mūsu materiāli ir "pārāk proukrainiski". Taču nevienu tas nesamulsināja. Katram gadījumam mums izdzina. Tad vēl katram gadījumam iekļāva "teroristu sabiedroto" sarakstos "Myrotvorets" vietnē un aizliedza iebraukt valstī piecus gadus.

No sākuma mēs uztraucāmies. Valentīnam pat neizdevās pastaigāt pa Odesu speciāli šim nolūkam pirktās baltās biksēs. Tad mēs sapratām, ka būtībā mums izdevās parādīt pat vairāk, nekā sākotnēji bijām iecerējuši. Mēs parādījām, kas patiesībā ir vārda brīvība.

Ceļojums pārvēršas par nebeidzamu metaforu virkni, kas ieraudzīja gaismu pēc tā noslēguma. Lieliska un zīmīga bija intervija ar kādas ukraiņu avīzes galveno redaktori. Pati to negribēdama, viņa vienā teikumā iekļāva visu situācijas būtību. "Mums Ukrainā ar vārda brīvību viss ir kārtībā. Mēs runājam visu, ko vēlamies.  Vienkārši ir lietas, par kurām nevajadzētu rakstīt." Par apogeju viņas intervijai par vārda brīvību un žurnālistu drošību kļuva lūgums nenorādīt viņas uzvārdu un medija nosaukumu.

Vārdu sakot, mūs deportēja arī caur Facebook. UDD preses sekretāre Gitļanska vienkārši paziņoja savā lapā par deportāciju. Un tālāk klusums. Mēs paši zvanījām uz viņu karsto līniju, centāmies noskaidrot, ko mums tālāk darīt. Mūs palūdza atzvanīt pirmdien pēcpusdienā. Tāpēc no valsts mēs izbraucām paši. No otras puses, labi, ka neapcietināja un nenotika nekas ļaunāks.

Un viss tas, ņemot vērā, ka mēs bijām ieradušies kā Eiropas mediju žurnālisti, ar attiecīgām apliecībām un atļaujām. Mūsu konflikts ar UDD tika risināts Eiroparlamenta un Saeimas deputātu un Latvijas vēstniecības Kijevā līmenī. Nekas nepalīdzēja — pret UDD ar tā Ukrainas nacionālās drošības aizsardzību nav "paņēmienu". Ko tad var runāt par vietējā žurnālista cilvēktiesību ievērošanu?

Ukrainas Drošības dienesta vadītāja bijušais padomnieks Markijans Lubkivskis
© Sputnik / Ирина Александрова

Es ļoti labi saprotu, ka robeža starp cenzūru un vārda brīvību ir ļoti smalka lieta. Sajust to un mēģināt tajā noturēties ir ļoti grūti. Tas prasa laiku, pieredzi un labu līdzsvara izjūtu. Cenzūra, protams, ir vajadzīga.

Arī Latvijā pastāv ne tikai cenzūra, bet pat formāts. Jebkura izdevuma formāts nosaka tēmas, kas interesē tā lasītājus vai sekotājus. Tā nav politika, tā ir tīrā komercija. Ja es savā Facebook lapā sākšu publicēt neskaitāmus testus, piemēram, "Kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē?" un "Kāda jūs esat tēja", tad mēneša laikā es zaudēšu lielu daļu savu sekotāju.

Tāpat latviešu mediji pievērs acis uz pareiziem Ušakova darbiem, bet krievvalodīgie izbazūnēs par kārtējo Dombravas nedarbu. Tomēr es nevaru iedomāties situāciju, kurā izdevuma redakcijā ielaužas "masku šovs", un noliek žurnālistus uz grīdas, bet pēc tam apcietina par varai nevēlamu materiālu. Neraugoties uz visām mūsu problēmām, Latvijas mediji ir spējuši aizstāvēt savas tiesības uz vārda brīvību vispāratzītas cenzūras ietvaros. Man nāksies vēl četrus gadus gaidīt, līdz beigsies aizliegums iebraukt Ukrainā. Termiņš, protams, nav liels, taču, pieliekot pūles, un galvenais — vēlmi, var paspēt savest kārtībā savu vārda brīvību.    

16
Pēc temata
Kijeva draud uzsākt kriminālvajāšanu pret ES un Ukrainas Krimu apmeklējušiem politiķiem
Mediji uzzinājuši, ka Eirovīzijas dalībnieks no Bulgārijas uzstājies Krimā
Īsts terorakts: Polijas konsulāts Ukrainā apšaudīts no granātmetēja
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

68
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

68
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

212
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

212
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2

Marihuānas legalizācijas piekritēju skaits Latvijā ir sasniedzis 10 gadu maksimumu

0
(atjaunots 11:44 04.07.2020)
Pēdējo gadu laikā Latvijā, lai arī ļoti pakāpeniska, taču vērojama marihuānas legalizācijas piekritēju skaita izaugsme.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām uzstājas pret marihuānas legalizāciju, tās piekritēju skaits pastāvīgi pieaug.

Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus publicējis tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lai gan atbalsts marihuānas legalizācijai pēdējos gadus izrāda lēnu pieauguma tendenci, Latvijā tas vēl aizvien ir ļoti, ļoti zems," uzrakstīja Kaktiņš.

​Saskaņā ar 2020. gada datiem, 16% respondentu uzskata, ka marihuānas lietošana ir jāatļauj. Tas ir augstākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā.

Pret uzstājas 78%, attiecīgi, tas ir zemākais rādītājs kopš 2010. gada, tiesa, kopš pērnā gada tas nav mainījies.

Pašlaik Latvijā marihuānas lietošanas medicīniskos nolūkos legalizācijas jautājums netiek aktīvi apspriests, savukārt Lietuvā viena aiz otras parādās iniciatīvas, kuras lielākā vai mazākā mērā pietuvina marihuānas legalizāciju. Tostarp aprīlī Lietuvas Seimā aicināja atcelt kriminālsodu par neliela daudzuma šo narkotiku glabāšanu bez izplatīšanas mērķa, savukārt pērnā gada rudenī Lietuvas parlamenta komiteja atbalstīja kaņepju produkcijas legalizāciju.

Tiesa, arī Latvijas IeM ir marihuānas lietošanas dekriminalizācijas piekritēji.

0
Tagi:
SKDS, aptauja
Pēc temata
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Gada laikā Latvijā gandrīz trīs reizes pieaudzis kaņepju stādu skaits
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot