NATO mācības Saber Strike 2016 Igaunijā

Igaunijas un ASV draudzība. Amerika "apskauj" aizvien ciešāk

92
(atjaunots 14:14 04.10.2017)
ASV "draudzīgajos" apskāvienos Igaunija vēl nav zaudējusi elpu, taču acīmredzami aizelsusies. Amerikāņi ātri iekārtojas – papildu karavīri, galvenie militārie objekti viņu kontrolē. Un te nu vēl speciālo uzdevumu vienība, kas seko Igaunijas pilsoņiem.

Laiks dziedāt un līksmot! ASV vēstnieks Igaunijā, Džeimss Melvila kungs paziņoja, ka Baltijas valstu politiķu lūgšanas ir uzklausītas — visās Baltijas valstīs ieradīsies amerikāņu karavīru rotas, kas šeit uzturēsies Krievijas un Baltkrievijas mācību "Rietumi 2017" laikā.

Nekā dīvaina — amerikāņu bāzes un kareivji rodas un izplatās visā pasaulē gluži kā vēzis, raksta radio Sputnik autors Vladimirs Barsegjans. Tādas nu ir kara un nāves metastāzes. Necentieties man iegalvot, ka tas notiek miera saglabāšanas labad: kareivji, gluži kā blaktis, parādās tur, kur viss nav kārtībā. Tā ir kara pazīme.

Militārais politologs Aleksandrs Perendžijevs
из личного архива автора

Pārsteidz amerikāņu vēstnieka apgalvojums: "Svētdien Igaunijā ar vizīti ieradīsies viceprezidents Maiks Penss, lai uzsvērtu mūsu stabilās, pastāvīgi paplašinātās attiecības. Kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas un ASV vēstniecības atklāšanas Kentmanni ielā Amerika un Igaunija ir kopā strādājušas abu valstu labklājības un drošības celšanas vārdā." Par kādu labklājību ir runa? Vai patiešām ASV būtu ieguldījušas Igaunijā investīcijas, kas būtu stimulējušas zinātni un rūpniecību Igaunijā? Uzcēlušas skolas, universitātes un slimnīcas? Ko viņi ir atnesuši šai zemei, izņemot bruņojumu un karavīrus?

Jā, šķiet, zināmas investīcijas ir jāpiemin. Igaunijas valdība ir parakstījusi vienošanos, kas ļauj ASV bruņotajiem spēkiem pēc saviem ieskatiem izmantot Igaunijas aizsardzības spēku objektus. To starpā ir svarīgākie objekti — aviobāze Emari un centrālais poligons Tapā. Turpmāk objektu sarakstu iespējams papildināt — tas atkarīgs tikai no amerikāņu vēlmēm un vajadzībām. Līgums ieguvis nosaukumu "Vienošanās par investīcijām". Vienošanās paredz, ka amerikāņu karavīriem ir tiesības būvēt un uzlabot militāros objektus sava personāla izmitināšanai, apmācībai, tehnikas apkalpošanai, vienību formēšanai un izvēršanai, kā arī citiem pasākumiem. Lūk, kādas investīcijas. Protams, nauda tiks ieguldīta amerikāņu kareivju un amerikāņu tehnikas komfortablai dislokācijai Igaunijā.

Padomju lidotāju kapi Emari
© Sputnik / Светлана Бурцева

Tagad pāriesim pie drošības, ko savā runā pieminēja ASV vēstnieks. Nesen Igaunijā izcēlās skandāls: kādas avīzes žurnālisti noskaidroja, ka ASV vēstniecība izveidojusi slepenu vienību. Tā jau vairākus gadus seko apkaimē esošajiem cilvēkiem, un tas it kā notiekot ar mērķi aizsargāt diplomātisko pārstāvniecību. Vienība apkopo cilvēku personas datus, un tos, kuru uzvedība šķiet aizdomīga, iekļauj potenciālo teroristu datu bāzē.

Šī informācija radīja sensāciju. Žurnālisti sāka prašņāt, kā tas iespējams, ka pašā valsts sirdī darbojas slepena citas valsts vienība, kas vāc informāciju par valsts pilsoņiem un nosaka to potenciālās bīstamības pakāpi. Pikantākais ir tas, ka visas Igaunijas kompetentās iestādes bija informētas par slepenās nodalas darbību un pat sūtīja tajā strādāt savus bijušos darbiniekus. Piemēram, vienības vadītāja amatu ieņēma Polijas un robežsardzes departamenta Iekšējās kontroles nodaļas bijušais darbinieks Maidu Puldma.

Tikai divi fakti, taču visai daiļrunīgi. Diezin vai būtu vērts vēl kaut ko piebilst. 

92
Pēc temata
Putins pastāstījis, kādu efektu radījušas NATO mācības pie Krievijas robežām
Putins par NATO izdevumu palielināšanu: pret ko karot taisāties?
Igaunijas valsts pārvaldes ministrs iebildis pret dalību NATO, taču ātri pārdomājis
Ticama nepatiesā informācija no slepeniem avotiem
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

3
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

3
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Ūdele būrī, foto no arhīva

Augšāmcēlušās. Noslaktētās ūdeles atriebjas Dānijai

18
(atjaunots 19:15 28.11.2020)
Tūkstošiem ūdeļu, ko Dānijā nobeidza koronavīrusa dēļ, vārda tiešā nozīmē augšāmcēlušās – augsne izgrūdusi līķīšus virspusē. Tikai policijā stāsta, ka viss esot kārtībā.

Dānijā noslaktētās ūdeles augšāmcēlušās no sava brāļu kapa. Policija klāsta, ka tas esot normāli: līķīšiem sadaloties, izdalās gāze, kas izstumj tās virspusē. Pie tam, iespējams, tās apraktas pārlieku sekli. Var jau būt. Tikai gribas ticēt, ka ūdeles vienkārši atriebjas Dānijas valdībai, konstatēja radio Sputnik autore Marija Smirnova – vispirms dzīvniekus ne par šo, ne par to nobeidza, bet nākamajā dienā jau atzina, ka, iespējams, tas bijis velti.

Skaidrs, ka Dānijā ar dzīvniekiem runa ir īsa: izbarot žirafi lauvam un sarīkot no tā šovu bērniem, organizēt genocīdu ūdelēm. Taču, šķiet, pati daba jau apliecina: laiks apstāties.

Jūs varat pēc sirds patikas runāt par to, cik kaitīga ir plastmasa un ogļskābās gāzes izmeši, taču, ja jūs tāpat vien, vieglu roku slepkavojat dzīvniekus, jūsu "rūpes" par ekoloģiju nav ne graša vērtas.

Jā, arguments par labu slepkavībām bija nozīmīgs: ūdeļu organismā atrasts koronavīruss. Tagad ar tādu apsūdzību pietiek, lai nožmiegtu jebkuru – visi baidās, lai arī paši īsti nesaprot, no kā īsti.

Kā zvēraudzētavās turētās ūdeles saskārās ar cilvēkiem, ko varēja inficēt, vai ādiņas varēja izmantot vismaz kažoku šūšanai? Diezin vai varasiestādes pētīja tādus jautājumus.

Ūdele būrī, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Vēl jau nav pat līdz galam noskaidrots jautājums par infekcijas pāriešanu no viena cilvēka pie otra, zinātnieki periodiski nāk klajā ar jauniem pieņēmumiem, kuri dažkārt apgāž iepriekšējos. Toties ar ūdelēm, kas nemaz neskraidelē pa Kopenhāgenu un neapšķauda cilvēkus, izrēķinājās ātri vien. Un tagad tās guļ poligonā, tikpat slimas, tikai tagad vēl arī beigtas, un izplata ne tikai vīrusus, bet arī līķu indi.

Nav nekāds jaunums: ja cilvēks cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem, viņš var kļūt agresīvs arī pret līdzcilvēkiem. Tātad dāņu pacientiem ir vērts padomāt – vai nu mazums, kas ierēdņiem ienāks prātā rīt.

Bet augšāmcēlušās ūdeles dzīvi atgādina: katram mūsu solim būs sekas.

18
Tagi:
dzīvnieki, Dānija
Pēc temata
Francijā ūdelēm tika atklāts koronavīruss
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles