Latviešu vēsturnieku grāmata Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne: 1941-1944

Laimīga koncentrācijas nometne. Bērniem paveicies viņi nokļuva Salaspilī

1158
(atjaunots 09:17 19.05.2017)
Latviešu vēsturnieki laiduši klajā "patiesīgu" grāmatu par Salaspils koncentrācijas nometni, kuras pamatos ir tās uzraugu armiņas. Tagad oficiālā vēstures versija tiek izplatīta skolās, augstskolās un bibliotēkās.

RĪGA, 19. maijs — Sputnik, Jevgeņijs Leškovskis. Pretenciozā un atklāti propagandiskā grāmata "Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne: 1941-1944", ko laiduši klajā oficiālie vēsturnieki Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs un Rudīte Vīksne, tiek izplatīta ne tikai Latvijas skolās, augstskolās un valsts iestādēs. To svinīgi pasniedz Salaspils pilsētas viesiem un ārvalstu delegācijām.

Uzvaras piemineklis Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov

"Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne: 1941-1944" ieraudzīja dienas gaismu pērn ar Latvijas ĀM morālu atbalstu. Finansiāli palīdzēja Salaspils dome un organizācija "Latviešu fonds", kas radusies pirms 45 gadiem Rietumos. Tagad grāmata kalpo par "oficiālu dāvanu plašiem mērķiem": grezno foliantu dāvina visiem, ieskaitot bibliotēkas, īpaši apdāvinātus skolēnus un par Sputnik korespondentu.

Salaspils domē atklāti teica: ņemiet, lasiet, 431 lappuse vistīrākās patiesības! Taču pazīstams latviešu vēsturnieks emocionāli izteicās: tādu grāmatu autoriem vajadzētu sarīkot publisku pērienu par meliem.

Tranzītā cauri Salaspilij

Grāmatas autori stāsta, ka tā esot ļoti vajadzīga, jo vietējā un ārvalstu sabiedrībā par Latviju un notikumiem Salaspils nometnē tiekot izplatīti meli. Taču būtībā šī grāmata ir kārtējais mēģinājums slēpt nacisma ļaundarības, idealizējot un reabilitējot hitlerisko režīmu.

Kā tas notiek? Itin vienkārši. Piemēram, var apgalvot, ka "padomju laikos dati par Salaspilī bojāgājušajiem stipri pārspīlēti". Pēc autoru domām, nometnē nogalināti nevis 100 tūkstoši, bet gan tikai divi tūkstoši cilvēku. Kangeris, Neiburgs un Vīksne raksta, ka cauri nometnei izgājuši aptuveni 22 tūkstoši cilvēku, kuru vidū puse bija politieslodzītie, bet pārējie devušies tranzītā no Krievijas un Baltkrievijas darbos uz Vāciju.

Galvenajiem slēdzieniem autori izmanto Salaspils koncentrācijas nometnes kādreizējo darbinieku — nometnes stārasta Artura Neparta, feldšera Šalkovica un uzrauga Riekstiņa atmiņas, taču pilnībā ignorē desmitiem izdzīvojušo nometnes gūstekņu liecības un Republikāniskās Ārkārtas komitejas plašos materiālus, kura pēc kara pa karstām pēdām izmeklēja nacistu ļaundarības.

Šie dati tiek noraidīti vienkārši lieliska iegansta dēļ: tā esot "padomju propaganda". Tagad oficiālais viedoklis par Salaspils nāves nometni ir tāda: tas esot bijis tikai "paplašināts policijas cietums un darba audzināšanas nometne".

Uz Salaspili atvestajiem bērniem esot paveicies

Oficiālo vēsturnieku trijotne apgalvo: Salaspils nāves nometnē it nemaz neesot gājuši bojā 7 tūkstoši bērnu. Turp vienkārši uz īstu laiku esot atvesti tikai 3 tūkstoši nepilngadīgo. Autori kategoriski noliedz, ka nometnē ieslodzīto bērnu asinis bijušas paredzētas vērmahta karavīriem.

Nāves nometni uzvarējušie bērni
© Foto : из семейного архива

Tiesa, Neiburgs gan nepaskaidro, kam tieši "domātas" bērnu asinis, toties labprāt demonstrē erudīciju, stāstot, ka vienīgā koncentrācijas nometne Latvijā atradusies Mežaparkā. Kaizervaldes nometnē bijuši ieslodzīti ebreji, bet tā jau nav Salaspils…

Jautājumā par bērnu turēšanu Salaspils nāves nometnē autori klāsta, ka salīdzinājumā ar bērniem nometnēs Ukrainā tiem, kas atvesti uz Salaspili esot paveicies, jo viņi pēc tam izmitināti patversmēs vai nodoti ģimenēm. Vārdu sakot, bērniem palaimējies nokļūt Salaspils nāves nometnē. Pēc neatkarīgā vēsturnieka Vlada Bogova domām, ar šiem vārdiem vien pietiek, lai izprastu gan autoru, gan grāmatas satura ētisko līmeni.

"Neērta" vēsture

Vēstures interpretētāju trijotne grāmatā citē virkni dokumentu, tostarp arī Nirnbergas proces datus, taču izvēlas tikai "piemērotos", pārējie tiek ignorēti.

Piemēram, uzmanība netiek pievērsta dokumentētam faktam: no Dahavas nāves nometnes atdzīta grupa ebreju kapu iznīcināšanai Salaspilī. Un līdzās nometnei atrasta līķu sadedzināšanas vieta — dziļa 27 metrus gara un 25 metrus plata bedre, ko līdz augšai pildīja pelni, tauki un cilvēku kauli.

Taču šis dokuments autors neiedvesmoja, tāpat kā Ārkārtējās komitejas sastādītie oficiālie dokumenti, jo tolaik varasiestādes esot nodarbojušās ar nacistisko noziegumu propagantu, lai slēptu staļinisma noziegumus un diskreditētu latviešu emigrantu sabiedrību.

Daudz vērtīgāki trijotnei šķita nacistu līdzskrējēja Neparta atmiņas, kurš 1999. gadā pēkšņi atsauca atmiņā precīzu Salaspils gūstekņu skaitu: 1162 līdz 1952 cilvēki. Tāpēc pētījumā par cilvēkiem, kurii gāja bojā nometnē no 1942. gada maija līdz 1944. gada septembrim, dati ņemti tikai no viņa atmiņām. Un oficiālos vēsturniekus nemulsina, ka nāves nometnes darba pirmrindnieka vārdus neapstiprina nekādi dokumenti.

Problemātiska patiesība

No vēsturnieka Vlada Bogova, grāmatas "Nacisma notiesātie" autora domām, "oficiālās trijotnes" darbs ir acīmredzams politisks pasūtījums. "Iepriekš taču Latvijas varasvīriem, kuri pašlaik pārraksta valsts vēsturi, nebija nekā, uz ko atsaukties. Toties tagad viņi var minēt "vēsturiski izvērtētus" piemērus no grāmatas," — norāda Vlads Bogovs.

Problēma ir tā, ka ilgus gadus par Salaspils nāves nometni netika veikti nekādi zinātniski pētījumi, tika fiksētas tikai gūstekņu atmiņas. Pirmais darbs, kas pretendēja uz zinātnisku pieeju, ir Heinriha Stroda dīvainais opuss "Salaspils koncentrācijas nometne (1941. gada oktobris — 1944. gada septembris)", kas parādījās tikai 2000. gadā. Dīvaini bija tas, ka Strods pēc nacistisko koncentrācijas nometņu parauga analizēja… GULAGu sistēmu.

Историк Влад Богов
© Sputnik / Sergey Melkonov
Vēsturnieks Vlads Bogovs

"Atklāti sakot, es nesaprotu, kāpēc padomju laikā netika veikti zinātniski pētījumi. Attieksme pret Salaspils nometni bija dīvaina. Memoriāls nometnes vietā parādījās tikai ilgus gadus pēc kara. Kāpēc? Komisija organizēja ekshumācijas, taču neatzīmēja vietu, kur atradās kapi. Un nav skaidrs, kur tika pārapbedītas mirstīgās atliekas: atkal turpat apraka vai pārveda? Ja pārveda, tad uz kurieni?.. Ja tolaik viss būtu izdarīts pareizi, tagad tas palīdzētu atjaunot patiesību," — saka Vlads Bogovs.

1158
Pēc temata
Aleksandrs Vešņakovs: nevajag izkropļot vēsturi
Armens Gasparjans: bērnu koncentrācijas nometņu pastāvēšanas faktu joprojām noklusē
Lavrovs: Baltijas valstīs atdzimst neonacisms. Rietumi klusē

"Krievi to panākuši": vispasaules totalitārā lielvalsts ir gatava

97
(atjaunots 10:58 02.12.2020)
Nesen redzējām, kā acu priekšā dzimst XXI gadsimta totalitārā lielvalsts, kur mediji strādā ar fantomiem, svītro iebildumus un pleš plašumā tēzi "nē, nekāda viltojuma nebija, Tramps melo, trampisti arī melo".

Ziņu aģentūrai "Rossija segodņa" izdevies noskaidrot, par ko ASV sodīs Krieviju nākamos četrus gadus. Pieņēmums nav acīmredzams, tomēr ticams. Aģentūras speciālisti organizēja pētījumu (ar kodētu nosaukumu "Astoņkājis 3") par Krievijai veltītajām publikācijām desmit vadošajos amerikāņu medijos pēdējo sešu mēnešu laikā.

Rezultātā kļuva skaidrs, kādā kontekstā Krievija eksistē amerikāņu medijos (tātad arī politikā), un kāda ir Krievijas loma, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Aptuveni kļūst skaidra gan attieksme pret Krieviju, gan gaidāmie soļi.

Labā ziņa: amerikāņu mediji tur Krieviju prātā, mīl un piemin, pat intensīvāk nekā 2016. gadā, kad, šķiet, "krievu histērija" sasniedza kalngalus (medijos par ceturto daļu pieauga materiālu skaits, kuros pieminēta KF).

Skumjāka ziņa: kopš iepriekšējā pārskata (no visas sirds iesaku palasīt materiālu, kas nāca klajā 2019. gada rudenī) pagājis apmēram gads, un tā laikā nekas ne vella nav mainījies. 

No 1227 Krievijai veltītām publikācijām, kas nākušas klajā no 1. augusta līdz 15. novembrim, speciālisti saskaitījuši precīzi nulli pozitīvu ziņu. Atrastas 46 (4% no kopskaita) publikācijas, ko var uzskatīt par neitrālām ("nē, krievi nav laiduši klajā toksisku tēmturi par Trampa uzvaru"; "nē, krievi nav ietekmējuši vēlēšanu rezultātu"; "krievi noliedz, ka būtu iejaukušies vēlēšanās").

Pārējie 96 procenti – ir apstulbota vienas un tās pašas mantras iedzīšana mērķaudtorijas prātos: krievi iejaucas vēlēšanās, krievi uzlauž jūsu prātus sociālajos tīklos, krievi atbalsta Trampu, krievi izplata melus.

Apdullinošie atkārtojumi ir tik garlaicīgi un bezcerīgi, ka nav pat jēgas kaut ko pētīt: kaut kur kabinetos vai mājās sēž kaut kādi žurnālisti un redaktori, pelēka masa, kam nekas nerūp, un piecreiz dienā (piemēram, CNN – 570 publikācijas 106 dienu laikā) vēra vaļā muti, lai paziņotu:

- Putins ilgojas atbalstīt savu "bro" Trampu un iejaukties mūsu vēlēšanās;

- Krievija joprojām cenšas uzlauzt mūsu vēlēšanas;

- Krievu troļļi iespaido auditoriju;

- Sociālie tīkli nepietiekami kontrolē krievu hakeru un troļļu darbības;

- Balsojot par Trampu, tu balso pēc tumšā lorda Putina pavēles.

Protams, tam nekad nav bijis ne mazākā sakara ar Krieviju. Tas ir mediju iekšējās dzīves elements ASV – valstī ar ļoti mazizglītotām masām un nepārtrauktu elektorālo ciklu. Valstī, kur mediju lielgabali, apšaudot iekšējos ienaidniekus, nepārtraukti bārsta pār auditoriju vienas un tās pašas hipnotiskās mantras, ieaudzina dogmas, kas aicina tuvākajās vēlēšanās nobalsot par to, par ko vajag (ziniet, to dēvē par demokrātiju).

2020. gads šajā mundrajā demokrātijā ienesa vienu vienīgu jaunievedumu: gigantiskās sociālās platformas Facebool un Twitter sāka cenzūru savā mediju telpā par labu demokrātu kandidātam Džo Baidenam.

Kas sākās?

- Tika aizbāztas mutes kolektīvās apziņas izpausmēm, kas glorificēja Trampu kā "cīnītāju ar izvirtuļu mafiju" (sk. aizliegumu Qanon), toties tika dota vaļa pretējai konspiroloģijai, kas demonizēja Trampu kā Putina marioneti un balto rasistu aizbildni;

- Tika aizbāzta mute pašam Trampam ik reiz, kad viņš nāca klajā ar kādu frāzi, ko "sociālā tīkla piesaistītie neatkarīgie eksperti" novērtēja kā nepatiesību (man izdevās atrast datus par 19. oktobri: Trampam aizbāza muti 65 reizes, un trakākie gājieni ar Trampa aizvēršanu vēl bija priekšā);   

- Tika pielikts punkts pat pašu oficiozāko mediju izmeklēšanai par to, kā Baidens ar ģimeni izpriecājās Ukrainā (te Twitter un Facebook strādāja kopīgiem spēkiem un ļoti rezultatīvi – par New York Post aprakstītajiem Baidena, juniora, piedzīvojumiem liela daļa demokrātu elektorāta pat neko neuzzināja).  

Faktiski mēs vērojām, kā dzimst XXI gadsimta totalitārā lielvalsts – burtiski mūsu acu priekšā. Lielvalsts, kur mediju telpas īpašnieki vienlaikus strādā ar fantomiem (tādiem, kā bēdīgi slavenā Krievijas iejaukšanās, kuras vienkārši nebija – to 5. novembrī konstatēja ASV Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūras vadītājs Kristofers Krebss) un dzēš laukā iebildumus, kā pēc fantastiskā demokrātu balsu pieauguma par 14 miljoniem apklusina skeptiķus un pleš plašumā tēzi "nē, nekāda viltojuma nebija, Tramps melo, trampisti arī melo".

...Šo un to ir vērts atzīmēt.

Protams, Krievija nekādi nespēj ietekmēt ASV administrācijas tālākos soļus. Pirmkārt, Amerikā nav un nekad arī nav bijis nekāda "prokrieviska lobija" (pie tam jo īpaši – republikāņu partijā; pati "prokrieviskākā" politiķe ASV patiesībā bija demokrātu marģinālā prezidenta kandidāte Tulsija Habarda, kas nez kāpēc neaicināja krievus sodīt un par to saņēma "krievu aktīva" iesauku).

Otrkārt un galvenokārt, ir jāpatur prātā viena vienkārša lieta: nu jau aptuveni veselu gadu desmitu ASV elite (politiķi, mediji utt.) nenieka nezina par Krieviju. Nekādi amerikāņu politiķi nebrauc uz toksisko Krieviju, neviens nav redzējis Maskavu, Sanktpēterburgu, Jekaterinburgu, Sibīriju un Kamčatku. Neviens nav ticies ar krieviem, varbūt tikai ar kādu diplomātu kārtējā kautiņā ANO. Informāciju par Krieviju viņi saņem no dziļi patoloģiskiem kadriem no transnacionālo politisko lesbiešu un skumīgo opozicionāru pulka, brīnumainā kārtā izdzīvojuši pēc Putina nāvējošajām indēm. Protams, arī tas atrodas viņu vērības perifērijā: visi galvenie ienaidnieki meklējami pašu nācijas rindās, un ar tiem viņi cīnās vispirms.

Vai ziniet, kur te slēpjas labā ziņa.

Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ nav vērts uzskatīt, ka pret Krieviju tiks vērsti kaut kādi īpaši izsmalcāti sodi.

Lai izmantotu kaut kādus precīzus un individuālus pasākumus pret valsti, tā ir jāiepazīst. Ja kāds no lasītājiem mēģinājis kādā datorspēlē nožmiegt kādu augsta līmeņa bosu, viņš zina: bez kārtīgas izpētes nekas neizdosies.

Tātad ASV nespēj sāpīgi iesist Krievijai (gandrīz viss, ko varēja palaist, jau ir palaists pirms daudziem gadiem). Daudz ļaunāk: viņi nespēj pat koncentrēties uzdevumam sagādāt kaitējumu Krievijai.

Ļoti vienkārši: ASV ir uzvarējusi mediju un politiskā oligarhija, kas par galvenajiem ienaidniekiem uzskata iekšējos oponentus.

Tātad nāksies piespiest pie sienas:

- ticīgos konservatorus, kuri necieš "jauno vienlīdzību", tas ir, devianto minoritāšu bezierunu privilēģijas;

- baltos vīriešus par viņu priekšstatiem par pašu pilnvērtību un dzīves veida pamatotību;

- tradicionālo enerģētiku par labu "zaļajai".

Spokainie Krievijas draudi atkāpsies otrajā plānā, un pret tiem cīnīsies ar trokšņainām, tomēr neefektīvām metodēm.

Tas nenozīmē, ka Krievijas makroprojektiem, tādiem, kā "Ziemeļu straume 2" nekas nedraud. Taču nav pamata uzskatīt, ka draudi aug augumā.

Protams, Krieviju nemīl (varbūt pat ienīst – ko citu tad sagaidīt vienīgajai valstij pasaulē, kas spēj pusstundas laikā likvidēt hegemonu, ja būs vajadzība).

Tomēr totalitāra valsts, vienalga, vai tajā ir "vadonis", vai "demokrātija", no normālas valsts atšķiras ar to, ka galvenos ienaidniekus vienmēr meklē un atrod iekšienē.

Tātad atliek tikai pacietīgi pagaidīt.

Jā, vēl var sapirkties popkornu un saulespuķu sēkliņas.

97
Tagi:
sankcijas, demokrātija, Krievija, ASV
Pēc temata
Tramps parādījis Amerikai patiesību, ko tā nespēj panest
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva

Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

41
(atjaunots 00:02 01.12.2020)
Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un Aizsardzības ministrijas bruņojuma nomaiņas programma aizejošajā gadā bija izcili stabila pat ekonomiskās turbulences apstākļos, globālo izaicinājumu un draudu fonā.

Ar koronavīrusa pandēmiju saistītā vispasaules ekonomiskā krīze nav kaitējusi Krievijas valsts bruņojuma attīstības programmai (VBA-2020), un Krievijas stāvokli starptautiskajā bruņojuma tirgū, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pieaugušas par 11% salīdzinājumā ar pērno gadu. Pasūtītājiem ārvalstīs "Rosoboroneksport" piegādājis militāro produkciju par 10 miljardiem dolāru, saglabājis pasūtījumus aptuveni 50 miljardu dolāru līmenī un noslēdzis jaunus līgumus par 9 miljardiem dolāru.

Neiesaistoties bruņošanās sacensībās, kopš 2019. gada Krievijas armijas un flotes bruņojuma uzlabošanai tiek atvēlēti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu, pie tam 70% līdzekļu paredzēti modernajiem sērijveida paraugiem. Gada laikā bruņotie spēki saņēmuši vairāk nekā 2300 jauna bruņojuma vienības.

Krievijas floti papildinājušas 35 zemūdenes un kuģi – tikai Baltijas flote vien saņēmusi sešus jaunus raķešu kuģus. Pretgaisa aizsardzības sistēmu papildinājuši četri zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pulka komplekti un seši zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Pancir" divīzijas komplekti.

"VBA 2020" īstenošanas gaitā modernā bruņojuma līmenis armijā un flotē sasniedzis 70%, stratēģiskajos kodolspēkos – 83%, Gaisa kosmiskajos spēkos – 75%. Krievijas valsts bruņojuma attīstības programma 2011.-2020. gg. bija pirmā pilnībā realizētā programma, tā nodrošināja jaunu un mūsdienīgu bruņojuma un tehnikas spēku masveida piegādes. Paātrinājums turpinās, nākamgad karaspēki saņems vairāk nekā 3400 militārās tehnikas vienības – pastāvīgas gatavības vienību ekipējums ar jaunajiem bruņojuma paraugiem līdz 2022. gada sākumam pārsniegs 71%.

Problēmu lokā

Līdz ar Rietumu "partneru" sankcijām un negodīgo konkurenci lielas grūtības Krievijas bruņojuma eksportā sagādāja pandēmija. Jāpiebilst, ka tiek prognozēta vispasaules bruņojuma tirdzniecības rādītāju lejupslīde 2020. gadā epidēmijas rezultātā par 10%. Tomēr Krievija ir saglabājusi līdera pozīcijas. Krievu ieroči aizņem apmēram trešo daļu pasaules bruņojuma tirgā (otrā vieta pēc ASV).

Informācija par militāri tehnisko sadarbību pārsvarā ir slēgta, tomēr zināms, ka Krievija un Turcija parakstījušas otru līgumu par ZRS S-400 piegādēm, Ēģipte pasūtījusi 500 tankus T-90MS, noslēgts līgums par daudzfunkcionālo helikopteru Mi-38T pasūtītājam ārvalstīs. Indija ir gatava samaksāt 2 miljardus dolāru par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30. Augsts eksporta potenciāls ir 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57E, modernizētajiem helikopteriem Mi-28NE un kuģu bāzes helikopteri Ka-52K. Ļoti pieprasīts ir zenītraķešu komplekss S-300V4 "Antei 4000" un "Armata" līnijas bruņumašīnas. Pie tam aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Jāpiebilst, ka daudzfunkcionālo iznīcinātāju eksporta vērtētais apjoms pasaulē 2020.-2030. gados sasniedz 110,7 miljardus dolāru, kaujas helikopteru eksporta – 65,3 miljardus dolāru.

Mūsdienīgās tehnoloģijas kaujas ierindā

Aizejošo gadu iezīmēja krievu ieroču kvantitatīvs (sērijveida ražošana) un kvalitatīvs (militārais pielietojums) izrāviens. Dažas spilgtas iezīmes – hronoloģiskā kārtībā.

Mūsdienīgais un universālais izlūkošanas un trieciena helikopters Ka-52 "Alligator" izmēģināts kaujas apstākļos Sīrijā. Tas spēj uzņemt līdz 2,8 tonnas arsenāla un šodien "pielaiko" spārnotās raķetes ar darbības rādiusu līdz 100 km (analogu pasaulē nav). Krievijas GKS rīcībā ir aptuveni 140 "Aligatori".

ZRLK "Pancir" šogad pirmo reizi "uzkāpis" uz kara kuģa klāja – tāda ir laika prasība. Lidaparātu un citu gaisa mērķu ātruma un trieciena iespējas pastāvīgi pieaug, izmērs un pamanāmība sarūk. Ir neracionāli tērēt dārgās S-300 vai S-400 raķetes pretinieka lētajiem bezpilota lidaparātiem. Kompaktā sistēma jūrā optimāli likvidē visu veidu mērķus gaisā attālumā no 20 km līdz kuģa bortam.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki sākuši pirmās jaunās ZRS S-350 "Vityaz" ekspluatāciju Ļeņingradas apgabalā. Tas būtiski uzlabo PGA Rietumu stratēģiskajā virzienā. Divizionā ir 12 iekārtas, katrā no tām – 12 raķetes. Kopā 1728 raķetes ir gatavas ātri un precīzi, automātiskā režīmā likvidēt mērķus gaisā attālumā virs 120 km un līdz 30 km augstumā. Noslēdzas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei" izmēģinājumi. To gaitā raķete likvidēja mērķi rekordlielā 553 km attālumā. Sistēmas S-500 Melnās jūras virzienā no Krimas hipotētiski var notriekt agresora iznīcinātājus un stratēģiskos bumbvedējus virs Bukarestes, Ankaras vai Kijevas (šajā gadījumā attālums līdz mērķim nepārsniedz 550 km).

Šogad Krievijas Jūras kara flote pirmo reizi 28 gadu laikā pieņem veselas sešas zemūdenes: četras atomzemūdenes (projekti 955A un 885M) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes (projekti 636.3 un 677). Desmit stratēģiskie 4. paaudzes zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes pamatu jūrā tuvākajos gadu desmitos. Tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" (1600 sadalošies lādiņi pa 100-150 kilotonnām) ar maksimālo darbības rādiusu līdz 8000 km attālumā. Krievija strauji rada jaunu zemūdens floti, kas spēj aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā.

Sākusies 5. paaudzes iznīcinātāju Su-57 sērijveida ražošana. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt mērķus gaisā un uz zemes līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un nodot informāciju par mērķi citām lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem). Pirmajā partijā ir 76 iznīcinātāji Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām, perspektīvā trīs Su-57 aviācijas pulki nodrošinās Krievijas GKS iespēju stabili pieaugumu.

Aizritējuši fināla izmēģinājumi pirms jaunās smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" nonākšanas stratēģisko raķešu spēku rīcībā. Tā spēj lidot pāri abiem planētas poliem. Principiāla atšķirība – iespēja izmantot jauno SBR ar hiperskaņas blokiem kā precīzu konvencionālo ieroci. Sasniedzot atmosfērā ātrumu aptuveni 15 Mahu apmērā (7 km/sek.), bloka kinētiskā enerģija garantē kodoluzbukumam raksturīgus bojājumus bez apvidus radioaktīva piesārņojuma. Hiperskaņas manevrējošo lādiņu priekšrocība – spēja ļoti precīzi koriģēt trajektoriju un trāpīt "ābolā" tūkstošiem kilometru attālumā no starta vietas.

Ar atomenerģētisko iekārtu aprīkotā dziļūdens aparāta "Poseidon" izmēģinājumi apstiprināja aparāta unikālās īpašības un praktiski neierobežoto pārvietošanās attālumu. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdens aparāts spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā ar 100 mezglu ātrumu (185 km/h). 24 metrus garo aparātu iespējams ekipēt ar konvencionālajiem vai kodoltermiskajiem lādiņiem. Tas paredzēts aviācijas bāzes grupējumu, stratēģisko zemūdeņu bāzu, pretinieka krasta infrastruktūras likvidēšanai.

Krievija sekmīgi noslēdz hiperskaņas raķetes "Cirkon" izmēģinājumus. Tas ir efektīvs precīzs bruņojums, kam nav analogu nevienā pasaules valstī. Oktobrī Baltajā jūrā no fregates "Admiral Gorshkov" borta palaistā "Cirkon" četrarpus minūšu laikā likvidēja mērķi Barenca jūrā 450 km attālumā un apstiprināja: Krievijas arktiskās robežas un Ziemeļu jūras ceļš ir droši aizsargāts. Raķetes ātrums pārsniedz 8 Mahus, lidojuma maksimālais augstums sasniedza 28 kilometrus. Projektā paredzēts, ka raķete sasniedz 9 Mahu ātrumu (vairāk nekā 10 789 km/h), darbības rādiuss – vairāk nekā 1000 km.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu par atmīnēšanas robotu "Uran 6" piegādēm BS. Daudzfunkcionālais robotehniskais atmīnēšanas komplekss paredzēts koridoru radīšanai mīnu nožogojumos un vērā ņemamu teritoriju atmīnēšanai (iepriekš tas izmēģināts Sīrijā).

41
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis

Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā

0
(atjaunots 09:05 04.12.2020)
Līdz ar Krieviju "aizdomās" tiek turēta Ķīna un virkne trešo valstu – Eiropā valda uzskats, ka minētās valstis, izplatot nepatiesas ziņas, centušās uzlabot savu imidžu pasaulē.

RĪGA, 4. decembris - Sputnik. Eiropas Savienībā valda pārliecība, ka Krievija, Ķīna un trešās valstis izplatījušas nepatiesas ziņas par epidemioloģisko situāciju Eiropā, vēsta Sputnik Baltkrievija, atsaucoties uz Eiropas Komisijas publicēto Darbības plānu demokrātijas jomā.

Krievija, Ķīna un citas valstis rīkojušās ar mērķi " graut demokrātiskās diskusijas", uzskata ES. Valstis esot "iesaistītas operācijās, kuru mērķis bija ietekmēt un izplatīt dezinformāciju par Covid-19 pandēmiju ES, kaimiņvalstīs un pasaulē", klāsta dokumenta autori.

Pārmetumos uzsvērts, ka ārvalstu spēlētāji cerējuši "saasināt sociālo polarizāciju un uzlabot savu imidžu". "Tāds demokrātijas apdraudējums prasa visaptverošu un kolektīvu atbildi," atzīmēja ES.

Konkrēti nepatieso ziņu piemēri, kas it kā esot izplatīti Krievijā un Ķīnā, dokumentā nav minēti, toties atzīmēts, ka valstis esot izmantojušas "manipulāciju taktiku pašlabuma dēļ".

Pēc ES domām, dezinformācija nav tikai nepatiesas ziņas, bet arī reālu ziņu izkropļojums, manipulāciju un viltotu profilu izmantošana sociālajos tīklos.

Pārskatā nenoliedz dezinformācijas draudus arī "no iekšējo spēles dalībnieku puses", tāpēc ES valstis aicinātas turpināt ciešāku sadarbību. Kopīgiem spēkiem būs iespējams efektīvāk reaģēt uz nepatiesu ziņu draudiem, ir pārliecināti ES ierēdņi.

Reālā pandēmijas statistika Eiropas Savienībā

Saskaņā ar Džona Hopkinsa universitātes datiem, vairākas ES valstis ierindojušās starp desmit vispasaules līderiem Covid-19 izplatības ziņā.

Piemēram, Francija "nostiprinājusi" savas pozīcijas – valsts ilgu laiku ieņem 5. vietu koronavīrusa slimnieku skaita ziņā (2,27 milj. cilvēku). Tai seko Spānija (1,66 milj.), astoto vietu ieņem Itālija (1,64 milj.).

Šobrīt augstākie mirstības rādītāji starp Eiropas Savienības valstīm ir Itālijā – 57 tūkstoši mirušo (sestā vieta pasaulē), Francijā – 52 tūkstoši (septītā vieta), Spānijā – 45 tūkstoši (devītā vieta).

0
Tagi:
viltus ziņas, pandēmija, Krievija, Ķīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Kā lietuviešu žurnālists izglābis Eiropu no Krievijas kulinārajām receptēm
Vai iedzīvotāji bieži saskaras ar nepatiesām ziņām internetā
Kibereksperti prognozē pasaulei jaunu auksto karu 2020. gadā