Federika Mogerīni

ES pasludinājusi sevi par lielvalsti, jo joprojām nav sabrukusi

42
(atjaunots 17:22 12.05.2017)
Eiropas mēroga lēmumi Briselē tiek pieņemti ar atsauci uz Vašingtonu, pareizāk sakot, ar tās piekrišanu. Vai lielvalsti iespējams pārvaldīt no okeāna viņa krasta? Var. Bet tā vairs nav lielvalsts.

Igors Pšeņičņikovs, Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta direktora padomnieks aģentūrai RIA Novosti.

Eiropas Savienības Augstā pārstāve Ārlietu un drošības politikā Federika Mogerīni, uzstājoties ANO drošības padomes sēdē, sniegusi zīmīgu paziņojumu. "Mūsu pastāvēšanas 60 gadu laikā esam kļuvuši par lielvalsti, kas cenšas panākt mieru Eiropā, par lielvalsti, kas tiecas panākt drošību un demokrātiju. Mēs atbalstām samierināšanās procesus visās pasaules malās — no Afganistānas līdz Mjanmai," — viņa teica. Skaļš un saistošs paziņojums. Tādā nozīmē, ka to nevar atstāt bez uzmanības, jo no vienas puses tās ir pretrunā faktiem, bet no otras, tās ir Briseles birokrātijas pretenzijas uz globālo virsvaldību.

Kurš jūsu mājā ir galvenais?

Lielvalsts, turklāt vēl atbalsta "samierināšanās procesus visās pasaules malās".

Tā vien gribas teikt: nevajag vilkt šos zābakus, tie jums ir par lielu. Īstais Rietumeiropas un Eiropas Savienības saimnieks ir Amerikas Savienotās Valstis.

Kad uzvaru prezidenta vēlēšanās pērnā gada beigās guva Donalds Tramps, kolektīvā Briseles birokrātijas apziņa apstulba. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps kritizēja NATO, un pozitīvi izteicās par Vladimiru Putinu — tas biedēja Eiropu. Negaidīti Tramps uzvarēja. Eiropas ierēdņi, kā arī NATO vadība, jutās kā uz kuģa, kas peld bez stūres un burām.

"Kas tagad ir mūsu stūrmanis?! Un kā mēs iztiksim bez viņa?!" — tāda bija to augstāko ES un NATO ierēdņu un atsevišķu Eiropas politiķu paziņojumu nozīme, kuri visi kopā saredzēja Trampā Eiropas un pasaules status quo, kā viņi to izprot, apdraudējumu. Vienkāršāk sakot, kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā ir miera un demokrātijas balsts, un tiem vienmēr ir taisnība visos jautājumos; Krievija — visu nelaimju pamats un "agresors", tāpēc tā "jāaptur". Un pēkšņi izrādījies, ka jaunais Vašingtonas vadītājs domā citādi. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers īsi pēc Trampa ievēlēšanas teica: "Trampa ievēlēšana apdraud starpkontinentālās attiecības — tās pamatus un struktūras".

Atliek tikai salīdzināt vadošo Eiropas politiķu izteikumus par Trampu pirms viņa ievēlēšanas prezidenta amatā un pēc tās, lai skaidri saprastu, ka Eiropas mēroga lēmumi Briselē tiek pieņemti, atskatoties uz Vašingtonu (vismaz tā bija pirms Trampa), precīzāk sakot, ar tās piekrišanu.

Minēšu tikai vienu raksturīgu piemēru: tagad jau bijušā Francijas prezidenta Fransuā Olanda paziņojums pirms vēlēšanām Amerikā: "No dažiem viņa pārspīlējumiem vienkārši vēmiens nāk". Un pēc: "Man gribētos pēc iespējas ātrāk tikties ar jums (ar Trampu — red.), ņemot vērā mūsu kopējās vērtības un intereses."

Vai lielvalsti iespējams pārvaldīt no okeāna viņa krasta? Var. Bet tā vairs nav lielvalsts.

Kā ES stiprina demokrātiju citos reģionos

Jau daudzus gadus Balkānos kvēlo konflikts starp pareizticīgajiem, lai kur viņi nedzīvotu (Serbijā, Serbijas Republikā Bosnijas un Hercegovinas sastāvā vai Maķedonijā), no vienas puses un musulmaņiem (bošņakiem un albāņiem) — no otras. Katru reizi, kad šis konflikts iedegas, tas draud izvērsties Balkānu karā. ES nez kāpēs aizstāv musulmaņus. Vai arī ieņem "neiejaukšanas" pozīciju, kas līdzinās albāņu provokāciju atbalstam.

 ES diplomātijas vadītāja Federika Mogerīni
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Tā notika, piemēram, nesen, ar pasažieru vilcienu, ko Serbijas varas iestādes gribēja laist no Belgradai līdz Kosovskas-Mitrovicas Kosovā, kur naidīgajā vidē kompakti dzīvo vairāki simti serbu. Albāņi atteicās ielaist vilcienu, piedraudot ar spēku. Serbija bija sašutusi, taču apklusa, jo tai piedraudēja ES. Tāpat kā jautājumā par albāņu armijas veidošanu pašpasludinātajā Kosovas Republikā, pārkāpjot savu "konstitūciju". Albāņi jūt ES, NATO un ASV atbalstu.

Tāpat notiek arī kaimiņu Maķedonijā, kur vairākus mēnešus ilgst iekšpolitiskā krīze. Tur albāņu mazākumtautība cenšas piespiest prezidentu Gjorge Ivanovu atbalstīt mazākuma valdības izveidošanu, kas plāno darboties uz "albāņu platformas" un novest valsti līdz federalizācijai par labu albāņiem, neskatoties uz iedzīvotāju vairākuma iebildumiem. Nesen albāņu partijas kopā ar opozīciju, par spīti likumam, ievēlēja albāni vietējā parlamenta spīkera amatā. Valsts prezidents tam nepiekrita, un tas izraisīja maķedoniešu masveida protestus. Kurš prasa Maķedonijas prezidenta piekrišanu būtībā antinacionālās valdības veidošanai, un spīkera ievēlēšanu? NATO un ES.

Lielvalsts un tās pazīmes

Eiropas Savienība sešdesmit gadu pastāvēšanas laikā kļuva par lielvalsti, saka Mogerīni. Manuprāt, es nekļūdīšos, ja teikšu, ka Eiropas diplomātijas vadītāja pauž slēptu Briseles birokrātijas sapni, kas redz sevi šīs pasaules likteņu valdnieces lomā.

Par to, kā darbojas Eiropas pārvaldes sistēma, liecina tas, kā ES sadalījusies "valdniekos" un "vasaļos" pēc Austrumeiropas valstu iestāšanos, kurām būtībā nav balss tiesību.

Turklāt "valdnieku" valstīs pēdējā laikā visi spēki tiek pievērsti "nacionālistisko" kustību apturēšanai.

Tas bija īpaši pamanāms Francijā, kur Makrons un tie, kuri viņu izvirzīja, glāba ES no sabrukuma. Interesanti, ka pat Francijas kaimiņvalstīs franču vēlēšanu atspoguļojums vietējos medijos notika tā, it kā prezidentu ievēlētu pie viņiem, turklāt Makronu attēloja kā pasaules galveno glābēju, bet Lepēnu — kā visu nelaimju nelaimi.

© Ruptly
Makrona triumfālā uzruna pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās

Piemēram, Spānijā, kā rakstīja El País, "visas Spānijas partijas aicināja balsot pret ultralabējo Lepēnu". Laikraksts minēja dažus Spānijas vadošo politiķu izteikumus par to, ka" Eiropas nākotne būs apdraudēta", ja franči ievēlēs Lepēnu.

Krievijas senators Aleksejs Puškovs
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Vai nav savādi, ka visas partijas neatkarīgi no savām programmām vienbalsīgi iestājās pret kandidātu citā valstī? Tāpat notika Itālijā, Vācijā un visur Eiropas Savienībā.

Lieta vairs nebija nedz politiskajās programmās, nedz sabiedrības slāņu cīņā par tiesībām vadīt valsti. Lieta tāda, ka šodien jebkurā Rietumu valstī cīnās divi galvenie spēki — globālistu birokrātija, kas pārstāv starptautisko kapitālu, un spēki, kas orientēti uz nacionālo un kultūras pašsaglabāšanos un kuru finansiālie resursi nav īpaši lieli. Pagaidām Eiropā uzvar pirmie.

Taču diezin vai iespējams teikt, ka lielvalsts pazīme ir spēja nesabrukt "pirmajā dzīves gadā bez saimnieka".

42
Pēc temata
Žans Klods Junkers: ASV nav gatavas garantēt Eiropas drošību
Francija un Vācija gatavo kopīgu ES aizsardzības politikas iniciatīvu
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

63
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

63
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Uzvaras piemineklis

Piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā var slēgt jebkurā brīdī

0
(atjaunots 12:27 09.05.2021)
9. maijā Uzvaras laukumu iejozīs barjeras. Valsts policija patur tiesības slēgt piekļuvi monumentam Rīgas atbrīvotājiem.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Sestdien, 8. maijā, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens tikās ar operatīvajiem dienestiem un Rigas domi jautājumā par kārtības nodrošināšanu Uzvaras parkā Rīgā 9. maijā, vēsta Mixnews.lv.

Politiķis uzlsvēra, ka šogad kārtību Covid-19 pandēmijas apstākļos palīdz nodrošināt Rīgas dome. Pašvaldība uzstādīs barjeras ap Uzvaras parku – tām vajadzētu atvieglot darbu kārtības sargiem.

Taču piekļuve Uzvaras piemineklim būs atvērta, lai cilvēki varētu mierīgi pieiet pie monumenta un nolikt ziedus.

Pie tam Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, kas piedalījās sapulcē, savukārt brīdināja, ka policisti var jebkurā brīdī slēgt piekļuvi piemineklim, ja viņiem radīsies iespaids, ka cilvēku pie monumenta ir pārāk daudz.

Tiem, kuri nāks ar ziediem uz parku, jāievēro sociālā distance – 2 metri un jāpatur prātā liegums pulcēties.

Ruks pastāstīja, ka policisti sagatavojuši darbības plānu, kas paredz kontrolēt pieminekļa apmeklētāju plūsmu.

Ģirģens konstatēja: visiem ir saprotams, cik svarīga noteiktai sabiedrības daļai ir tradīcija nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa, taču norādīja, ka, ņemot vērā infekcijas gadījumu skaita pieaugumu, Latvija vēl aizvien staigā pa plānu ledu.

Tāpēc IeM vadītājs aicināja neriskēt un stingri ievērot epidemioloģiskos ierobežojumus.

Atgādināsim, ka Rīgas pašvaldība plānoja slēgt piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā, tomēr Latvijas Krievu savienības deputātiem izdevās vienoties par to, ka ierobežojumu nebūs un visi varēs svētku dienā nolikt ziedus, ievērojot epidemioloģiskos ierobežojumus.

Nacionālisti, pārskaitušies par to, ka plāns izjaukt Uzvaras dienas svētkus Rīgā ir izgāzies, nolēma arī doties svētku dienā pie pieminekļa, lai sekotu policistu darbam. Nacionālās apvienības pārstāvji uzskata, ka pērn policisti sagādājuši vilšanos, - viņi palaiduši garām krievu pūli pie pieminekļa.

"Saskaņa" un LKS aicina visus, kas vēlas Uzvaras dienā atnākt pie pieminekļa un nolikt ziedus, būt ļoti uzmanīgiem un nekādā gadījumā nepieļaut provokācijas.

0
Tagi:
policija, Iekšlietu ministrija, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena, Rīga
Pēc temata
"Mēs neatteiksimies no Uzvaras dienas!" LKS sola, ka triks ar pandēmiju Rīgā neizdosies
"Georga lentīte" Latvijā būs: kā saņemt Uzvaras simbolu
"Divi aspekti": Ušakovs pabrīdināja tos, kuri 9. maijā apmeklēs Uzvaras pieminekli
Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"