Bēgļi pie Grieķijas un Maķedonijas robežas

Vainīgi krievi. "Jaunā Eiropa" atsakās no austrumu migrantiem

149
(atjaunots 13:20 21.04.2017)
Rietumvalstis, kā noprotams no Eiropas Komisijas nervozā toņa, nevar saprast, kāpēc austrumeiropieši klīrējas un negrib pieņemt saujiņu migrantu.

Čehija norādījusi, ka jau ir pieņēmusi divpadsmit migrantus un citus neuzņems – to paziņoja republikas iekšlietu ministrs Milans Hovanecs. Starp citu, runa ir par mazāk nekā simto daļu kvotas – 1600 cilvēkiem, ko tai atvēlēja Eiropas Savienība, norāda publicists Viktors Marahovskis.

Aina ir sekojoša. Nesen Eiropas Komisija (proti, Eiropas centrālā valdība), kā rutīnu preses relīzi publicējusi oficiālu brīdinājumu ES austrumu dalībniekiem, kurā cita starpā teikts: "ja dalībvalstis tuvākajā laikā neuzsāks aktīvāku migrantu pārvietošanu, Eiropas Komisija bez svārstīšanās izmantos savas pilnvaras".

Rietumeiropas valstis (piemēram, Luksemburga un Portugāle) centīgi pieņem "savus" bēgļus, bet, piemēram, Horvātija un Bulgārija to dara "ļoti ierobežoti", Polija un Ungārija vispār atsakās piedalīties šajā programmā. Pie tam sadalīti tikai 16 tūkstoši cilvēku – mazāk kā 1% migrantu viļņa, kas pārklāj Eiropu kopš 2015. gada.

Tagad tā saucamās Višegradas grupas valstīm: Čehijai, Slovākijai, Ungārijai un Polijai nāksies izvēlēties. Tām vai nu ātri un savlaicīgi jāpieņem atvēlētie bēgļi, vai jāsaņem sods par vispārējo Eiropas normu nepildīšanu.

Atbildē Čehijas iekšlietu ministrs Milans Jovanecs paziņojis, ka viņa valsts labāk samaksās attiecīgo soda naudu, nevis pieņems vēl kādu. Pēc viņa prognozēm, sods sagaidāms aptuveni rudenī, tomēr Čehija tam ir gatava.

… un lūk, kas patiešām ir interesanti, mīļie lasītāji.

Pat tad, ka pusotru miljonu "sabraukušo" plānā kārtiņā "izsmērēt" pa Austrumeiropu, migrantu skaits šajās valstīs tik un tā būtu pavisam niecīgs salīdzinājumā ar šo cilvēku skaitu Rietumeiropā.

Tāpēc rietumvalstis, kā noprotams no Eiropas Komisijas nervozā toņa, nevar saprast, kāpēc austrumeiropieši klīrējas un negrib pieņemt saujiņu migrantu.

Man ir versija. Izklausās dīvaini, taču atbilde uz jautājumu "Kāpēc viņi pretojas?" slēpjas mūsu valstī.

Lieta ir sekojoša. Politiskos režīmus, kas valdīja Austrumeiropā (t.i., kādreizējā padomju blokā un Dienvidslāvijā), ir jādefinē kā "ksenofobas demokrātijas". Tās ir smags vēstures mantojums. Kā atceramies, tikai pirms kādiem četrdesmit gadiem sociālistiskajās valstīs valdīja oficiāls internacionālisms, visi cilvēki bija brāļi, un par īsto cīņu tika uzskatīta pasaules konfrontācija starp darba ļaudīm un ekspluatatoriem.

Ar oficiālo ideoloģiju cīnījās jaunās demokrātiskās kustības no Baltijas līdz pat Balkāniem. Rietumi un it īpaši Rietumeiropa, kā mācēja, atbalstīja šīs kustības.

Tā kā internacionālismu "uzspieda krievi", un tas bija viens no komunistiskās ideoloģijas elementiem, cīņa ar komunismu pārvērtās par nacionālistisko cīņu.

Kad sociālistiskie režīmi sāka ļodzīties un krist, to vietā nāca, maigi izsakoties, dziļi nacionāli režīmi. Rietumi ne tikai nepievērsa tam uzmanību, bet gan aktīvi sekmēja šo procesu.

Lai droši nošķirtu postsociālistiskās valstis no "krievu civilizācijas", bija jāaizstāj tās uzspiestais globālais pasaules uzskats ar gluži provinciālu uzskatu.

Internacionālismu nomainīja "skats uz pasauli pa žoga šķirbām". Tika izbakstītas "komunismā cietušās tautas vēsturiskās sāpes". Austrumu valstīs pēc viena parauga tika štancēti "nacionālās atmiņas institūti" (tādi šodien ir gan Latvijā, gan Polijā, pat Ukraina pēc demokrātisko spēku uzvaras ar lielu aizkavēšanos uztaisīja sev tādu iestādi) – veselas sliktu atmiņu impērijas, kas sakrāja liecības par sarkano noziegumiem pret "nacionālajām vērtībām". Nu, un tā tālāk.

Pie viena austrumeiropiešu kolektīvajās smadzenēs tika iefiltrēta doma par to, ka patiesībā viņi nekad nav piederējuši pie "krievu" pasaules – neeiropeiskajiem mongoļu-tatāru plītniekiem. Gluži pretēji, viņi vienmēr piederējuši īstajai, mājīgajai, jaukajai Eiropai ar dārgu santehniku un tīrām ielām. Viņi ir baltie cilvēki, atšķirībā no austrumu auseņu nēsātājiem. Vienkārši krievu komunistu okupācijas dēļ viņi atpalikuši no saviem rietumu brāļiem, bet važas ir sarautas, un drīz "pie mums būs kā Beļģijā".

Rezultātā jaunā gadsimta sākumā izveidojās sava veida "Eiropas dubultā morāle".

Rietumeiropa aktīvi ieviesa pie sevis toleranci un multikultūru, vienlaikus ļaujot ES austrumos plaukt atklāti ksenofobam teorijām un praksēm. Pilsonības atņemšana "krieviem" Baltijā, "krievu"pieminekļu nojaukšana Polijā, etniskās tīrīšanas Horvātijā – viss, kas ir neiespējams Rietumos, tika atļauts Austrumos. Jo nodrošināja drošu konfrontāciju ar PSRS mantinieci – Krieviju.

Pašlaik Eiropa "bauda" savas visatļautības sekas. Austrumeiropas nacionālās idejas pamatā ir mīts "mēs esam baltie cilvēki – ne tādi kā tie tur, Austrumos". Tikmēr Rietumu apziņā nav principiālās starpības starp "sabraukušajiem" bulgāriem un "sabraukušajiem" pakistāniešiem. Gan vieni, gan otri ir otrās šķiras cilvēki, turklāt ne jau kaut kādu rasu pazīmju dēļ. Viss ir vienkārši: viņi ir vienādi nabagi, vienādi mežonīgi, vienādi melno darbu strādnieki.

Šī starpība uztverē ir bijusi vienmēr, vienkārši līdz šim laikam divas Eiropas pasaules nekrustojas reālajā pasaulē.

Tagad tās ir satikušās.

Šodien Rietumi dusmojas un nesaprot: kāpēc "valstis – migrantu eksportētājas" pēkšņi negrib, pat par naudu, pieņemt citu valstu eksportētos pilsoņus? Kas nav kārtībā?

Arī Austrumeiropa dusmojas un nesaprot: viņi ir iztērējuši tik daudz spēku un gadu desmitus, lai izārstētos no totālā internacionālisma sekām, un kļūt par "baltajiem cilvēkiem". Un tagad viņiem šo internacionālismu atkal varmācīgi uzspiež – pie tam vēl kaut kādu neskūtu tumšādainu citticībnieku formā, ar kriminālām manierēm un necieņu pret viņu "baltajām" Eiropas vērtībām.

Tā kā sākotnēji "ksenofoba demokrātija" tika ieviesta Austrumeiropā efektīvai cīņai pret "krievu komunismu", šķiet, mūsdienu austrumeiropiešu dumpī pret imigrantiem atkal esam vainīgi mēs – krievi.

Galu galā, ja jau mēs esam vainīgi pie visa, kāpēc tad ne arī šeit?

149
Pēc temata
Kalē mēre aizliedza izdot migrantiem pārtiku
The Local: trīs stāsti par migrantiem
Migranti sarīkojuši plašas nekārtības Stokholmā
Vācu telekanāls migrantu vidū sameklējis "Kremļa aģentus"
Eiropieši ir neapmierināti ar situāciju migrantu jautājumā
Aptauja: migranti sašķeļ Eiropas sabiedrību
Franči uzskata migrantus par ievērojamu noziedzības avotu
Kučinskis: jāpadomā, kā sūtīt migrantus atpakaļ
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

45
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

45
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
Piloti pie Su-24M, foto no arhīva

"Nosvīdu pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko

31
(atjaunots 11:53 01.08.2020)
Pareizi aprēķināt ātrumu, precīzi novērtēt distanci un vairākas minūtes noturēt lidmašīnu nemainīgā stāvoklī – degvielas uzpilde tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem pilota darba elementiem. No ekipāžas tā prasa dzelzs nervus.

Lai saņemtu atļauju degvielas uzpildei, vajadzīga solīda pieredze grupas pilotāžā. Par to, kā notiek degvielas uzpilde gaisā, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Noķert konusu

Degvielas uzpilde debesīs būtiski palielina lidojuma attālumu, teorētiski var padarīt to pat neierobežotu. Tas ir īpaši aktuāli lidmašīnām, kas strādā lielā attālumā no bāzes aerodroma – ne vienmēr taču pēc kaujas uzdevuma izpildes tvertnēs pietiks degvielas mājupceļam.

Palīgā nāk degvielas uzpildes lidmašīnas. Paši piloti tās dēvē par tankkuģiem. Parasti "lidojošās DUS" ir modificētas kara transporta aviācijas kravas lidmašīnas. Tajās uzstāda papildu tvertnes ar aviācijas degvielu un speciālas parsūknēšanas sistēmas. Krievijā vienīgais specializētais degvielas uzpildes lidmašīnas tips ir Il-78 un tā variants Il-78M. Kopā GKS ir piecpadsmit šādi lidaparāti.

Degvielas pārsūknēšanai gaisā Krievijas aviācija izmanto formulu "šļūtene – konuss – stanga". Lidmašīna tiek komplektēta ar vienu vai vairākām piekares uzpildes iekārtām. Parasti divas atrodas zem spārniem, aiz dzinēju motogondolām, trešā – fizelāžas astes daļā. Katrai ir vairākus desmitus metru gara elastīga šļūtene. Tās galā – tā saucamais konuss, līdzīgs badmintona volānam. Tā ir "uzpildes pistole".

"Tankkuģis uzņem noteiktu augstumu un samazina ātrumu līdz 500-600 km/h, pēc tam, saglabājot pastāvīgu kustības virzienu, izlaiž šļūtenes, - RIA Novosti pastāstīja Krievijas Nopelniem bagātais kara lidotājs, ģenerālmajors Vladimirs Popovs. – Lidmašīnai-"klientam" ir jāpietuvojas tās astei un mazliet jāsamazina augstums, jāizlaiž stanga – degvielas uztvērējs un jātrāpa ar to precīzi konusā šļūtenes galā. Stanga ar elektromagnētisko slēdzeni savienota ar centrālo atveri, pēc tam notiek hermetizācija, un degviela tiek padota zem augsta spiediena. Procedūra ilgst desmit-piecpadsmit minūtes. Tiklīdz degvielas padeve pārtrūkst, uzpildītā lidmašīna atvienojas no tankkuģa un turpina lidojumu."

Intuīcija un savaldība

Izskatās vienkārši tikai uz papīra. Patiesībā tas ir viens no sarežģītākajiem taktiskajiem pilotēšanas elementiem. Uzpildes stangas uzstādītas visiem iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, pārtvērējiem, tālās un stratēģiskās aviācijas lidmašīnām. Īpaša loma degvielas uzpildei ir jūras aviācijā, jo okeānā nav aerodromu, kur nosēsties un pieliet pilnas tvertnes.

Personālsastāva apmācības un kvalifikācijas celšanas centri atļauj sākt treniņus šīs operācijas izpildei tikai pirmās klases lidotājiem, kuri labi apguvuši lidojumus grupā. Tieši grupas pilotāža izstrādā virsniekiem acumēru un prasmi orientēties telpā. Augstumā bieži "krata": turbulence un "gaisa bedres" var jebkurā brīdī novirzīt lidmašīnu no kursa.  

"Vispirms māca vienkārši pietuvoties tankkuģim no astes un turēties noteiktajā attālumā no tā, - skaidroja lidotājs. – Nākamais posms – "sausā" uzpilde: šļūtenes savienošana ar konusu bez degvielas padeves. Tikai vēlāk, kad parādās iemaņas un pārliecība par saviem spēkiem, notiek īsta uzpilde. Ekipāžas, kas nav spējušas apgūt procedūru, dodas uzdevumos ar piekārtām degvielas tvertnem. Tas nav labākais risinājums – tvernes aizņem bruņojuma piekares punktus un samazina lidmašīnas aerodinamiku."

Smago tankkuģu pacelšana gaisā pilotu apmācībām nav nekāds lētais prieks. Tāpēc to lomu parasti izpilda frontes bumbvedēji Su-24, kā arī klāja Su-33 un MiG-29K. Šim nolūkam izstrādāti speciāli piekarami agregāti.

"Ļoti labi atceros savu pirmo mācību uzpildi gaisā, - stāsta atvaļinātais majors Dmitrijs Ļitvinovs, iznīcinātāja Su-27 pilots. – Pacēlos no aerodroma, izgāju noteiktajā rajonā, pietuvojos Su-24 astei. Viņš izlaida savu "puņķi", es izlīdzināju ātrumu, ieņēmu augstumu, izlaidu stangu... un te sāka "kratīt". Nokļuvām turbulences zonā, lidmašīnu pasvieda uz priekšu, uzpildes konuss iesita pa kabīnes lukturi. Samazināju ātrumu, atkal pamēģināju savienoties, atkal neizdevās. Tikai ar trešo mēģinājumu trāpīju ar stangu konusā. Nosvīdis biju kā pirtī."

Uzpilde ar autopilotu

Kara lidmašīna var līdz trīs reizes uzpildīties gaisā. Stratēģiskie raķešnesēji Tu-95MS un Tu-160, kas strādā maksimālā attālumā no aerodroma, parasti divas reizes papildina degvielas rezervi – pa ceļam uz mērķi un atpakaļceļā.

Iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, armijas aviācijas lidaparātiem parasti pietiek ar vienu degvielas "papildporciju".

"Varētu domāt, helikoptera un lidmašīnas ātrums nav salīdzināms, - stāstīja Popovs. – Tomēr ātrgaitas kaujas helikopterim ir pa spēkam panākt tankkuģi, kas izlaidis aizspārņus un samazinājis ātrumu līdz 250-300 kilometriem stundā. Uzpildes stanga armijas aviācijas mašīnām ir ļoti gara – lai šļūteni nepārcirstu nesošās skrūves lāpstiņas. Tāda uzpilde prasa augstāko kvalifikāciju gan no helikoptera pilota, gan tankkuģa ekipāžas. Pirmajam nākas ilgu laiku turēt maksimālu ātrumu, otram – minimālu, teju vai nekrītot. Skaidrs, ka piloti strādā uz savu iespēju robežas."

Nākotnē plānots svītrot cilvēka faktoru no degvielas uzpildes procedūras. Tamlīdzīgs darbs jau sākts gan Krievijā, gan Rietumos. Degvielas tverņu papildināšanas automatizāciju plānots panākt uz jauno uzpildes sistēmu rēķina, kas sinhronizēs tankkuģa un "klienta" borta datoru darbu.

Iznīcinātājs vai bumbvedējs pats uzņems optimālu kursu, izlīdzinās ātrumu un notvers konusu ar stangu. Cilvēkam atliks tikai novērot. Tamlīdzīga tehnoloģija tiks daļēji īstenota Krievijas degvielas uzpildes lidmašīnu Il-78 jaunākajā modifikācijā – Il-78M-2.

 

31
Tagi:
Krievija, aviācija
KNAB

Bijušo ģenerālprokuroru apsūdz konfidenciālas informācijas izpaušanā

0
(atjaunots 12:13 05.08.2020)
Jelgavas prokurores aizturēšana kļuva vien par sākumu – lietā var būt iesaistīti arī citi prokuratūras darbinieki, kā arī bijušais ģenerālprokurors.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdz bijušajam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram izvirzīt apsūdzības par dienesta informācijas izpaušanu, vēsta BB.lv.

Otrdien KNAB iesniedza Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus pret bijušo un vienu esošo Ģenerālprokuratūras amatpersonu (vārdus Birojā nenosauca) par iespējamo Krimināllikuma 329. panta pārkāpšanu – dienesta informācijas izpaušana, kas nav valsts noslēpums.

Lieta izcelta no KNAB iepriekš uzsāktā kriminālprocesa.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju medijos, KNAB lūdz izvirzīt apsūdzības Kalnmeieram lietas ietvaros, kurā figurē Jelgavas prokurore Zinaīda Egle, kura tika aizturēta jūlija beigās.

Provizoriski, Kalnmeiers neilgi pirms savu pilnvaru beigām padalījās ar dažiem prokuroriem informācijā par Egles lietu. Viena no viņiem, Metodikas nodaļas vecākā prokurore Elita Jurkjāne, pastāstīja par to savam vīram zvērinātam advokātam Jurim Jurkjānam, bet tālāk informācija nonāca pie advokātes Ievas Cīrules, kura kopā ar prokurori egli figurē kukuļošanas epizodē.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apstiprināja aģentūrai LETA, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns pēc KNAB pieprasījuma piemērojis pret vienu no vecākajiem prokuroriem aizliegumu ieņemt amatu. Likumā paredzētajā kārtībā 10 dienu laikā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pieņems lēmumu par personu saukšanu pie kriminālatbildības.

Stukāns apstiprināja, ka pret Jurkjāni pielietots ierobežojošs pasākumus – uz izmeklēšanas laiku aizliegums ieņem līdzšinējo amatu – un viņa ir atstādināta no amata pienākumu izpildes.

Pati Jurkjāne, viņas vīrs, Cīrule un viņas aizstāvis Saulvedis Vārpiņš no komentāriem atteicās.

Par atklāšanai neparedzētās informācijas izpaušanu Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu arestu, piespiedu darbus vai naudas sodu.

Atgādināsim, ka pērn tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) paziņoja, ka Kalnmeiers neatbilst likumā norādītajai prasībai par ģenerālprokurora nevainojamu reputāciju, kā arī nespēj nodrošināt kvalitatīvu prokuratūras darbu, kontrolēt pakļautībā esošo prokuroru darbu, organizēt darbu tā, lai prokuratūra pēc iespējas ātrāk pārņemtu pieņemto starptautisko praksi.

Taču toreiz Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne neatrada pamatojumu Kalnmeiera atstādināšanai, un viņš palika amatā līdz šī gada jūnijam, kad viņu nomainīja Stukāns.

0
Tagi:
KNAB
Pēc temata
KNAB trūkst speciālistu, taču tas nevar atļauties maksāt augstas algas
Izšķērdē valsts mantu: KNAB piemēroja naudas sodu Rēzeknes mēram
Lieta pret KNAB bijušo vadītāju nodota kriminālvajāšanai