Bēgļi pie Grieķijas un Maķedonijas robežas

Vainīgi krievi. "Jaunā Eiropa" atsakās no austrumu migrantiem

155
(atjaunots 13:20 21.04.2017)
Rietumvalstis, kā noprotams no Eiropas Komisijas nervozā toņa, nevar saprast, kāpēc austrumeiropieši klīrējas un negrib pieņemt saujiņu migrantu.

Čehija norādījusi, ka jau ir pieņēmusi divpadsmit migrantus un citus neuzņems – to paziņoja republikas iekšlietu ministrs Milans Hovanecs. Starp citu, runa ir par mazāk nekā simto daļu kvotas – 1600 cilvēkiem, ko tai atvēlēja Eiropas Savienība, norāda publicists Viktors Marahovskis.

Aina ir sekojoša. Nesen Eiropas Komisija (proti, Eiropas centrālā valdība), kā rutīnu preses relīzi publicējusi oficiālu brīdinājumu ES austrumu dalībniekiem, kurā cita starpā teikts: "ja dalībvalstis tuvākajā laikā neuzsāks aktīvāku migrantu pārvietošanu, Eiropas Komisija bez svārstīšanās izmantos savas pilnvaras".

Rietumeiropas valstis (piemēram, Luksemburga un Portugāle) centīgi pieņem "savus" bēgļus, bet, piemēram, Horvātija un Bulgārija to dara "ļoti ierobežoti", Polija un Ungārija vispār atsakās piedalīties šajā programmā. Pie tam sadalīti tikai 16 tūkstoši cilvēku – mazāk kā 1% migrantu viļņa, kas pārklāj Eiropu kopš 2015. gada.

Tagad tā saucamās Višegradas grupas valstīm: Čehijai, Slovākijai, Ungārijai un Polijai nāksies izvēlēties. Tām vai nu ātri un savlaicīgi jāpieņem atvēlētie bēgļi, vai jāsaņem sods par vispārējo Eiropas normu nepildīšanu.

Atbildē Čehijas iekšlietu ministrs Milans Jovanecs paziņojis, ka viņa valsts labāk samaksās attiecīgo soda naudu, nevis pieņems vēl kādu. Pēc viņa prognozēm, sods sagaidāms aptuveni rudenī, tomēr Čehija tam ir gatava.

… un lūk, kas patiešām ir interesanti, mīļie lasītāji.

Pat tad, ka pusotru miljonu "sabraukušo" plānā kārtiņā "izsmērēt" pa Austrumeiropu, migrantu skaits šajās valstīs tik un tā būtu pavisam niecīgs salīdzinājumā ar šo cilvēku skaitu Rietumeiropā.

Tāpēc rietumvalstis, kā noprotams no Eiropas Komisijas nervozā toņa, nevar saprast, kāpēc austrumeiropieši klīrējas un negrib pieņemt saujiņu migrantu.

Man ir versija. Izklausās dīvaini, taču atbilde uz jautājumu "Kāpēc viņi pretojas?" slēpjas mūsu valstī.

Lieta ir sekojoša. Politiskos režīmus, kas valdīja Austrumeiropā (t.i., kādreizējā padomju blokā un Dienvidslāvijā), ir jādefinē kā "ksenofobas demokrātijas". Tās ir smags vēstures mantojums. Kā atceramies, tikai pirms kādiem četrdesmit gadiem sociālistiskajās valstīs valdīja oficiāls internacionālisms, visi cilvēki bija brāļi, un par īsto cīņu tika uzskatīta pasaules konfrontācija starp darba ļaudīm un ekspluatatoriem.

Ar oficiālo ideoloģiju cīnījās jaunās demokrātiskās kustības no Baltijas līdz pat Balkāniem. Rietumi un it īpaši Rietumeiropa, kā mācēja, atbalstīja šīs kustības.

Tā kā internacionālismu "uzspieda krievi", un tas bija viens no komunistiskās ideoloģijas elementiem, cīņa ar komunismu pārvērtās par nacionālistisko cīņu.

Kad sociālistiskie režīmi sāka ļodzīties un krist, to vietā nāca, maigi izsakoties, dziļi nacionāli režīmi. Rietumi ne tikai nepievērsa tam uzmanību, bet gan aktīvi sekmēja šo procesu.

Lai droši nošķirtu postsociālistiskās valstis no "krievu civilizācijas", bija jāaizstāj tās uzspiestais globālais pasaules uzskats ar gluži provinciālu uzskatu.

Internacionālismu nomainīja "skats uz pasauli pa žoga šķirbām". Tika izbakstītas "komunismā cietušās tautas vēsturiskās sāpes". Austrumu valstīs pēc viena parauga tika štancēti "nacionālās atmiņas institūti" (tādi šodien ir gan Latvijā, gan Polijā, pat Ukraina pēc demokrātisko spēku uzvaras ar lielu aizkavēšanos uztaisīja sev tādu iestādi) – veselas sliktu atmiņu impērijas, kas sakrāja liecības par sarkano noziegumiem pret "nacionālajām vērtībām". Nu, un tā tālāk.

Pie viena austrumeiropiešu kolektīvajās smadzenēs tika iefiltrēta doma par to, ka patiesībā viņi nekad nav piederējuši pie "krievu" pasaules – neeiropeiskajiem mongoļu-tatāru plītniekiem. Gluži pretēji, viņi vienmēr piederējuši īstajai, mājīgajai, jaukajai Eiropai ar dārgu santehniku un tīrām ielām. Viņi ir baltie cilvēki, atšķirībā no austrumu auseņu nēsātājiem. Vienkārši krievu komunistu okupācijas dēļ viņi atpalikuši no saviem rietumu brāļiem, bet važas ir sarautas, un drīz "pie mums būs kā Beļģijā".

Rezultātā jaunā gadsimta sākumā izveidojās sava veida "Eiropas dubultā morāle".

Rietumeiropa aktīvi ieviesa pie sevis toleranci un multikultūru, vienlaikus ļaujot ES austrumos plaukt atklāti ksenofobam teorijām un praksēm. Pilsonības atņemšana "krieviem" Baltijā, "krievu"pieminekļu nojaukšana Polijā, etniskās tīrīšanas Horvātijā – viss, kas ir neiespējams Rietumos, tika atļauts Austrumos. Jo nodrošināja drošu konfrontāciju ar PSRS mantinieci – Krieviju.

Pašlaik Eiropa "bauda" savas visatļautības sekas. Austrumeiropas nacionālās idejas pamatā ir mīts "mēs esam baltie cilvēki – ne tādi kā tie tur, Austrumos". Tikmēr Rietumu apziņā nav principiālās starpības starp "sabraukušajiem" bulgāriem un "sabraukušajiem" pakistāniešiem. Gan vieni, gan otri ir otrās šķiras cilvēki, turklāt ne jau kaut kādu rasu pazīmju dēļ. Viss ir vienkārši: viņi ir vienādi nabagi, vienādi mežonīgi, vienādi melno darbu strādnieki.

Šī starpība uztverē ir bijusi vienmēr, vienkārši līdz šim laikam divas Eiropas pasaules nekrustojas reālajā pasaulē.

Tagad tās ir satikušās.

Šodien Rietumi dusmojas un nesaprot: kāpēc "valstis – migrantu eksportētājas" pēkšņi negrib, pat par naudu, pieņemt citu valstu eksportētos pilsoņus? Kas nav kārtībā?

Arī Austrumeiropa dusmojas un nesaprot: viņi ir iztērējuši tik daudz spēku un gadu desmitus, lai izārstētos no totālā internacionālisma sekām, un kļūt par "baltajiem cilvēkiem". Un tagad viņiem šo internacionālismu atkal varmācīgi uzspiež – pie tam vēl kaut kādu neskūtu tumšādainu citticībnieku formā, ar kriminālām manierēm un necieņu pret viņu "baltajām" Eiropas vērtībām.

Tā kā sākotnēji "ksenofoba demokrātija" tika ieviesta Austrumeiropā efektīvai cīņai pret "krievu komunismu", šķiet, mūsdienu austrumeiropiešu dumpī pret imigrantiem atkal esam vainīgi mēs – krievi.

Galu galā, ja jau mēs esam vainīgi pie visa, kāpēc tad ne arī šeit?

155
Pēc temata
Kalē mēre aizliedza izdot migrantiem pārtiku
The Local: trīs stāsti par migrantiem
Migranti sarīkojuši plašas nekārtības Stokholmā
Vācu telekanāls migrantu vidū sameklējis "Kremļa aģentus"
Eiropieši ir neapmierināti ar situāciju migrantu jautājumā
Aptauja: migranti sašķeļ Eiropas sabiedrību
Franči uzskata migrantus par ievērojamu noziedzības avotu
Kučinskis: jāpadomā, kā sūtīt migrantus atpakaļ
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

66
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

66
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

51
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

51
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Pandēmija nav iemesls stiprināt divvalodību: VVC vadītājs neatbalsta avīzi krievu valodā

0
(atjaunots 12:47 08.05.2021)
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidroja, kāpēc informatīvos materiālus par vakcināciju nedrīkst izplatīt latviešu un krievu valodās.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. VVC vadītājs Māris Baltiņš, komentējot iespēju publicēt informatīvu avīzi par vakcinēšanas pret Covid-19 jautājumiem tai skaitā krievu valodā, paziņoja, ka Valsts valodas centrs joprojām uzstājas pret to. Pēc viņa vārdiem, "pastāv citi veidi, kā krievu valodā runājošos valsts iedzīvotājus informēt par vakcinēšanu pret Covid-19".

Baltiņš atzīmēja, ka pastāv normatīvs regulējums, kas aizliedz izplātīt visiem valsts iedzīvotājiem informatīvos materiālus divās valodās. VVC par to esot brīdinājis vakcinācijas projekta organizatorus, aicinot viņus "meklēt citus risinājumus".

Pēc Baltiņa vārdiem, izplatīt informāciju krievu valodā būtu iespējams šaurākā un mērķētākā veidā. Piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām, kas labāk zina, kurā mājā kādā valodā runā cilvēki. Attiecīgi "izplatīt materiālus svešvalodā tieši konkrētām mājsaimniecībām, nevis bez skatīšanās visiem valsts iedzīvotājiem".

Tāpat Baltiņš komentēja savu nesenāko iekļaušanos Krievijas sankciju sarakstā un aizliegumu ieceļot valstī. Pēc viņa vārdiem, "šī vēsts viņam bijusi pārsteigums, kas gan viņa dzīvē neko diži nemainot, jo Krievijā neesot bijis jau gadus desmit un arī neesot plānojis turp doties". Pēc viņa domām, Krievijas lēmums liecina, ka Latvija konsekventi īsteno savu valodas politiku un nostiprina latviešu valodas pozīcijas.

Atzīmēsim, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gadā veiktajiem pētījumiem 60,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata par savu dzimto valodu latviešu, 36% - krievu valodu un 3,2% - citas valodas.

0
Tagi:
Valsts valodas centrs, VVC, krievu valoda, latviešu valoda, vakcinācija, vakcīna, pandēmija, koronavīruss
Pēc temata
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā