Bēgļi pie Grieķijas un Maķedonijas robežas

Vainīgi krievi. "Jaunā Eiropa" atsakās no austrumu migrantiem

149
(atjaunots 13:20 21.04.2017)
Rietumvalstis, kā noprotams no Eiropas Komisijas nervozā toņa, nevar saprast, kāpēc austrumeiropieši klīrējas un negrib pieņemt saujiņu migrantu.

Čehija norādījusi, ka jau ir pieņēmusi divpadsmit migrantus un citus neuzņems – to paziņoja republikas iekšlietu ministrs Milans Hovanecs. Starp citu, runa ir par mazāk nekā simto daļu kvotas – 1600 cilvēkiem, ko tai atvēlēja Eiropas Savienība, norāda publicists Viktors Marahovskis.

Aina ir sekojoša. Nesen Eiropas Komisija (proti, Eiropas centrālā valdība), kā rutīnu preses relīzi publicējusi oficiālu brīdinājumu ES austrumu dalībniekiem, kurā cita starpā teikts: "ja dalībvalstis tuvākajā laikā neuzsāks aktīvāku migrantu pārvietošanu, Eiropas Komisija bez svārstīšanās izmantos savas pilnvaras".

Rietumeiropas valstis (piemēram, Luksemburga un Portugāle) centīgi pieņem "savus" bēgļus, bet, piemēram, Horvātija un Bulgārija to dara "ļoti ierobežoti", Polija un Ungārija vispār atsakās piedalīties šajā programmā. Pie tam sadalīti tikai 16 tūkstoši cilvēku – mazāk kā 1% migrantu viļņa, kas pārklāj Eiropu kopš 2015. gada.

Tagad tā saucamās Višegradas grupas valstīm: Čehijai, Slovākijai, Ungārijai un Polijai nāksies izvēlēties. Tām vai nu ātri un savlaicīgi jāpieņem atvēlētie bēgļi, vai jāsaņem sods par vispārējo Eiropas normu nepildīšanu.

Atbildē Čehijas iekšlietu ministrs Milans Jovanecs paziņojis, ka viņa valsts labāk samaksās attiecīgo soda naudu, nevis pieņems vēl kādu. Pēc viņa prognozēm, sods sagaidāms aptuveni rudenī, tomēr Čehija tam ir gatava.

… un lūk, kas patiešām ir interesanti, mīļie lasītāji.

Pat tad, ka pusotru miljonu "sabraukušo" plānā kārtiņā "izsmērēt" pa Austrumeiropu, migrantu skaits šajās valstīs tik un tā būtu pavisam niecīgs salīdzinājumā ar šo cilvēku skaitu Rietumeiropā.

Tāpēc rietumvalstis, kā noprotams no Eiropas Komisijas nervozā toņa, nevar saprast, kāpēc austrumeiropieši klīrējas un negrib pieņemt saujiņu migrantu.

Man ir versija. Izklausās dīvaini, taču atbilde uz jautājumu "Kāpēc viņi pretojas?" slēpjas mūsu valstī.

Lieta ir sekojoša. Politiskos režīmus, kas valdīja Austrumeiropā (t.i., kādreizējā padomju blokā un Dienvidslāvijā), ir jādefinē kā "ksenofobas demokrātijas". Tās ir smags vēstures mantojums. Kā atceramies, tikai pirms kādiem četrdesmit gadiem sociālistiskajās valstīs valdīja oficiāls internacionālisms, visi cilvēki bija brāļi, un par īsto cīņu tika uzskatīta pasaules konfrontācija starp darba ļaudīm un ekspluatatoriem.

Ar oficiālo ideoloģiju cīnījās jaunās demokrātiskās kustības no Baltijas līdz pat Balkāniem. Rietumi un it īpaši Rietumeiropa, kā mācēja, atbalstīja šīs kustības.

Tā kā internacionālismu "uzspieda krievi", un tas bija viens no komunistiskās ideoloģijas elementiem, cīņa ar komunismu pārvērtās par nacionālistisko cīņu.

Kad sociālistiskie režīmi sāka ļodzīties un krist, to vietā nāca, maigi izsakoties, dziļi nacionāli režīmi. Rietumi ne tikai nepievērsa tam uzmanību, bet gan aktīvi sekmēja šo procesu.

Lai droši nošķirtu postsociālistiskās valstis no "krievu civilizācijas", bija jāaizstāj tās uzspiestais globālais pasaules uzskats ar gluži provinciālu uzskatu.

Internacionālismu nomainīja "skats uz pasauli pa žoga šķirbām". Tika izbakstītas "komunismā cietušās tautas vēsturiskās sāpes". Austrumu valstīs pēc viena parauga tika štancēti "nacionālās atmiņas institūti" (tādi šodien ir gan Latvijā, gan Polijā, pat Ukraina pēc demokrātisko spēku uzvaras ar lielu aizkavēšanos uztaisīja sev tādu iestādi) – veselas sliktu atmiņu impērijas, kas sakrāja liecības par sarkano noziegumiem pret "nacionālajām vērtībām". Nu, un tā tālāk.

Pie viena austrumeiropiešu kolektīvajās smadzenēs tika iefiltrēta doma par to, ka patiesībā viņi nekad nav piederējuši pie "krievu" pasaules – neeiropeiskajiem mongoļu-tatāru plītniekiem. Gluži pretēji, viņi vienmēr piederējuši īstajai, mājīgajai, jaukajai Eiropai ar dārgu santehniku un tīrām ielām. Viņi ir baltie cilvēki, atšķirībā no austrumu auseņu nēsātājiem. Vienkārši krievu komunistu okupācijas dēļ viņi atpalikuši no saviem rietumu brāļiem, bet važas ir sarautas, un drīz "pie mums būs kā Beļģijā".

Rezultātā jaunā gadsimta sākumā izveidojās sava veida "Eiropas dubultā morāle".

Rietumeiropa aktīvi ieviesa pie sevis toleranci un multikultūru, vienlaikus ļaujot ES austrumos plaukt atklāti ksenofobam teorijām un praksēm. Pilsonības atņemšana "krieviem" Baltijā, "krievu"pieminekļu nojaukšana Polijā, etniskās tīrīšanas Horvātijā – viss, kas ir neiespējams Rietumos, tika atļauts Austrumos. Jo nodrošināja drošu konfrontāciju ar PSRS mantinieci – Krieviju.

Pašlaik Eiropa "bauda" savas visatļautības sekas. Austrumeiropas nacionālās idejas pamatā ir mīts "mēs esam baltie cilvēki – ne tādi kā tie tur, Austrumos". Tikmēr Rietumu apziņā nav principiālās starpības starp "sabraukušajiem" bulgāriem un "sabraukušajiem" pakistāniešiem. Gan vieni, gan otri ir otrās šķiras cilvēki, turklāt ne jau kaut kādu rasu pazīmju dēļ. Viss ir vienkārši: viņi ir vienādi nabagi, vienādi mežonīgi, vienādi melno darbu strādnieki.

Šī starpība uztverē ir bijusi vienmēr, vienkārši līdz šim laikam divas Eiropas pasaules nekrustojas reālajā pasaulē.

Tagad tās ir satikušās.

Šodien Rietumi dusmojas un nesaprot: kāpēc "valstis – migrantu eksportētājas" pēkšņi negrib, pat par naudu, pieņemt citu valstu eksportētos pilsoņus? Kas nav kārtībā?

Arī Austrumeiropa dusmojas un nesaprot: viņi ir iztērējuši tik daudz spēku un gadu desmitus, lai izārstētos no totālā internacionālisma sekām, un kļūt par "baltajiem cilvēkiem". Un tagad viņiem šo internacionālismu atkal varmācīgi uzspiež – pie tam vēl kaut kādu neskūtu tumšādainu citticībnieku formā, ar kriminālām manierēm un necieņu pret viņu "baltajām" Eiropas vērtībām.

Tā kā sākotnēji "ksenofoba demokrātija" tika ieviesta Austrumeiropā efektīvai cīņai pret "krievu komunismu", šķiet, mūsdienu austrumeiropiešu dumpī pret imigrantiem atkal esam vainīgi mēs – krievi.

Galu galā, ja jau mēs esam vainīgi pie visa, kāpēc tad ne arī šeit?

149
Pēc temata
Kalē mēre aizliedza izdot migrantiem pārtiku
The Local: trīs stāsti par migrantiem
Migranti sarīkojuši plašas nekārtības Stokholmā
Vācu telekanāls migrantu vidū sameklējis "Kremļa aģentus"
Eiropieši ir neapmierināti ar situāciju migrantu jautājumā
Aptauja: migranti sašķeļ Eiropas sabiedrību
Franči uzskata migrantus par ievērojamu noziedzības avotu
Kučinskis: jāpadomā, kā sūtīt migrantus atpakaļ
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

14
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

14
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Olimpiskais un Navaļnija skandāls: ASV un Lielbritānija glābj vērtīgāko

25
(atjaunots 18:37 21.10.2020)
ASV un Lielbritānija atkal apsūdz Krieviju, šoreiz kiberuzbrukumos Olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā un Japānā. Kārtējās nepamatotās insinuācijas par absurdo Maskavas noziegumu no pirmā acu uzmetiena šķiet bezjēdzīgas. Bet vai tas patiešām tā ir?

No vienas puses, ar rusofobo mediju kampaņu Rietumiem viss ir kārtībā. Incidents ar Alekseju Navaļniju nav vēl līdz galam atstrādāts. It kā nav nekādas nepieciešamības palaist jaunas pīles, sevišķi tik augstā – ārpolitikas iestāžu un galveno specdienestu vadītāju – līmenī. Bet no otras puses – iepriekšējā pieredze, ieskaitot arī situāciju ar Krievijas blogeri, liecina, ka uz kaut kādu patiešām nopietnu un Maskavai sāpīgu pasākumu ieviešanu jebkurā gadījumā var necerēt.

Tajā pašā laikā sinhronā Vašingtonas un Londonas uzstāšanās liecina par kopīgu mērķu esamību, ko vēlas panākt abas galvaspilsētas.

Bet par ko konkrēti varētu būt runa?

Atminējums, visticamāk, ir jāmeklē Tokijas un Seulas reakcijā uz izvirzītajām apsūdzībām. Japānas valdība atteicās no komentāriem, paņemot pauzi "attiecīgas informācijas" ievākšanai. Dienvidkorejas varasiestādes arī izvēlējās neko nekomentēt.

Spriežot pēc visa, abu valstu oficiālās personas un specdienesti – starp citu, galveno Rietumu sabiedroto reģionā – nebija iepriekš informēti par Amerikas un Lielbritānijas operāciju un tagad ir spiesti steigšus orientēties pēc situācijas, lai neiegāztu sevi un beigās ieņemtu maksimāli akurātu pozīciju. Kā to izdarīja, piemēram, Japānas Olimpiskā komiteja, kura paziņoja, ka neizjuta kiberuzbrukumu ietekmi tās darbībā.

Tādēļ ar augstu varbūtību galvenais jaunās pret Krieviju vērstās kampaņas mērķis, lai cik dīvaini tas nešķistu, ir nebūt ne mūsu valsts, bet gan pārējā pasaule – un pirmām kārtām paši Rietumi. Un rusofobā dienas kārtība šeit uzstājas kā ērts un ierasts instruments, nevis pašmērķis.

Informācijas un propagandas dominēšana ir svarīgākā ASV hegemonijas daļa. Savukārt Lielbritānija šajā jautājumā tradicionāli tās atbalsta, jo tieši visietekmīgāko angļu mediju kopumu abās Atlantijas okeāna pusēs mēdz dēvēt par globālo mediju meinstrīmu. Tāpat sen un labi zināms par abu valstu īpašo tuvību politiskās un specdienestu jomu sadarbībā.

Pakāpeniska Savienoto Valstu lielvalsts varenības degradācija un skaidra Apvienotās Karalistes aizkulišu ietekmes pavājināšanās starptautiskajā arēnā pēdējos gados pārtapa par ierastu realitāti. Tomēr šie procesi galvenokārt skar ekonomiskos, birokrātiskos un dažus politiskus mehānismus.

Tajā pašā laikā ir jomas, kurās abu lielvalstu pārākums līdz šim bijusi neapstrīdams. Kā jau nevar apšaubīt amerikāņu armijas virsroku NATO, tā arī neviens kontinentālās Eiropas medijs ietekmīguma ziņā nespēj sacensties ar britu Times vai amerikāņu CNN. Nerunājot jau par to, ka tieši aiz okeāna atrodas tik jaudīgu sabiedriskā viedokļa manipulācijas instrumentu, kā Twitter un Facebook, kontroles centrs.

Skarbā Vašingtonas politika pret RT vai Ķīnas izcelsmes TIkTok apliecina, ka tur lieliski apzinās šādu struktūru nozīmīgumu. Taču Savienotās Valstis jau tomēr ir pieradušas pie tā, ka ģeopolitiskajiem oponentiem ir savi ļoti nopietni mediju ietekmes resursi, un vienkārši veic pasākumus to darbības ierobežošanai pie sevis.

Daudz jūtīgāka Amerikas un Lielbritānijas specdienestu un propagandas tandēmam varētu kļūt konkurentu parādīšanās pašos Rietumos. Bet tieši tas arī tagad notiek, un Navaļnija lieta ir apliecinājums tiem nepatīkamiem un nevēlamiem procesiem.

Krievijā skandāls saistībā ar blogeri var izskatīties kā jau ierastā lieta, taču patiesībā tas ir savā ziņā unikāls, jo tas no sākuma līdz galam ir Berlīnes darbs.

Jā, Vācija izmantoja standarta rusofobo pieeju, taču tā mantojusi to no "vecākajiem partneriem".

Vācieši kontrolē Navaļniju. Viņš stāsta to, kas viņiem ir nepieciešams: no "Ziemeļu straumes 2" aizsardzības līdz pārmetumiem amerikāņiem, kuri neizrāda viņam īpašu atbalstu. Par pasaulei galveno ziņu avotu uz dažām dienām kļuva vācu izdevumi, savukārt angļu mediji bija spiesti to visu citēt un tiražēt.

Šajā kontekstā stāsts par krievu hakeriem no GIP, kuri uzbrūk Olimpiādēm, iegūst absolūti īpašu jēgu. Faktiski ar tā palīdzību amerikāņi un briti tiecas līdz galam izskalot no dienas ziņu kārtības Navaļnija tematu – jo tas, būtībā, ir viņu konkurentu projekts. Turklāt Vašingtonai un Londonai ir svarīgi kopumā atgriezt kontroli pār globālo mediju politisko telpu, kuru uz laiku sev pakļāva Eiropa ar vāciešiem priekšgalā.

Lai gan abas puses šeit izmanto mūsu valstij ārkārtīgi nedraudzīgu retoriku, pēc būtības viņu domstarpības spēlē par labu Krievijai (un daudzām citām valstīm), jo pastiprina konfliktu līmeni Rietumos un stimulē to turpmāko kritumu.

Un to faktu, ka Vācijai pirmo reizi izdevās – lai arī ne uz ilgu laiku – pārtvert kontroli pār pasaules politiskās un informācijas telpu, ir vērts uztvert nevis kā unikālu izņēmumu, bet gan kā pirmo bezdelīgu. ASV un Lielbritānijai ir jēga pamazām gatavoties mediju dominēšanas zaudēšanai, jo izaicinājumu tām tagad met ne tikai ģeopolitiskie konkurenti, bet arī tuvākie sabiedrotie.

25
Tagi:
Vācija, Lielbritānija, ASV, Krievija, kiberuzbrukums
Pagalms Ziepniekkalnā, foto no arhīva

Eiropa Rīgas bedrēm naudu nedos, lāpiet paši: vicemērs pastāstīja par pagalmu problēmām

0
(atjaunots 21:11 21.10.2020)
Rīdzinieki sūdzas, ka pa galvaspilsētas pagalmiem ir bail staigāt – visur ir bedres. Radio Baltkom ēterā Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis pastāstīja, kāpēc pilsētas varasiestādēm ir grūti atrisināt šo problēmu.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") radio Baltkom ēterā pastāstīja par pagalmu teritoriju problēmām pilsētā. Precīzāk, par to, kāpēc ielaistos pagalmus nav iespējams remontēt.

Iepriekš viens no Baltkom klausītājiem aicināja Rīgas varasiestādes atstāt uz laiku ambiciozos eirofondu iekarošanas plānus un pievērst uzmanību pagalmu teritorijām pilsētā. Viņš atzīmēja, ka pa pagalmiem ir bail staigāt – bērni un sirmgalvji krīt sasistā asfalta un bedru dēļ. Klausītājs atzīmēja, ka, ja varasiestādes ķertos klāt ceļu atjaunošanai pagalmos, nodokļu maksātājiem kļūtu skaidrāk, kur aiziet viņu nauda.

Ķirsis atzina, ka pagalmu teritorijas pilsētā patiešām mēdz būt bēdīgā stāvoklī. Taču bieži vien remontu tur nav iespējams veikt, jo tie pieder privātpersonām.

Turklāt, pēc Ķirša sacītā, Eiropa piešķir Latvijai līdzekļus attīstībai, nevis cēlu remontam. Un pat ja Latvija atteiksies no lieliem projektiem, kurus var līdzfinansēt eirofondi, no tā nauda pagalmu remontiem neparādīsies.

Vicemērs paskaidroja, ka iniciatīvai par remontdarbiem privātīpašuma teritorijā jānāk no pašiem īpašniekiem vai šo namu iedzīvotājiem. Ķirsis atzīmēja, ka dome nevar ieguldīt naudu un remontēt privātīpašumu.

Taču ierēdnis atzīmēja, ka varētu sekot Valmieras piemēram un ieguldīt līdzekļus kopā – 50% privātīpašuma saimnieki un 50% – Rīgas dome. Taču iniciatoriem tomēr ir jābūt īpašniekiem.

Atgādināsim, ka Ķirsis iepriekš paziņoja, ka Rīgas varasiestādes plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Pēc viņa sacītā, tas dos iespējas saņemt milzīgas investīcijas, ko varēs ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Un beigās galvaspilsēta iegūs tīrāku gaisu, jo ogļskābās gāzes emisijas ievērojami samazināsies.

Sabojāts ceļš. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Ķirsis stāstīja, ka valdība ir gatava piešķirt lielus līdzekļus no atjaunošanas un noturība mehānisma fonda – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai. Taču ir jāizstrādā konkrēts plāns tam, ko var izdarīt līdz 2026. gadam. Un šis plāns ir nepieciešams līdz oktobra beigām.

Piedāvājumi jau ir saņemti. Autobusu aizvietošana ar ekoloģiski tīrākiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveidošana Deglava ielā līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstīšana, kas nākotnē ļaus izveidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Turklāt plānos ir jaunas sabiedriskā transporta joslas, gudrie luksofori un tā tālāk.

0
Tagi:
eirofondi, Vilnis Ķirsis, ceļi, Rīga
Pēc temata
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Vēl viena mašīna ielūzusi Rīgas asfaltā
Pagalmi ir šausmīgi: radioklausītājs lūdz Rīgas varu novērsties no transporta revolūcijas
Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam