Lietuvas karavīri mācībās. Foto no arhīva

Ūdijas diversanti un pasauļu karš Lietuvā

64
(atjaunots 12:55 18.04.2017)
Robežsargi un policisti, rīkojoties stingri pēc instrukcijas, varēja aizturēt vai pat apšaut visus "ūdiešus" jau pirms izkāpšanas no vilciena, taču neviens nepacentās neitralizēt "diversantus" kaut vai ar karatē paņēmieniem.

Šalčininku pilsētā Lietuvā šonedēļ notika mācības cīņai ar "zaļajiem cilvēciņiem", atgādina starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Aleksandrs Hroļenko.

Saskaņā ar scenāriju, nedraudzīgi noskaņotas valsts — Ūdijas diversantu grupa nelegāli šķērsojusi Lietuvas robežu, ieņēmusi robežsaedzes posteni un rajona centra policijas komisariātu.

Šajās iepriekš nepieteiktajās diversiju apkarošanas mācībās piedalījās aptuveni 700 tiesībsargi. Negaidot pārsteigtie robežsargi un policisti neko daudz nepretojās. Vairāk nekā desmit no viņiem iebrukuma laikā tika "nogalināti".

Nezināmas personas militārajos formastērpos bez identifikācijas zīmēm vietējos iedzīvotājus nesatrauca, neviens pats nepiezvanīja Vienotajam palīdzības centram pa tālruni 112, lai arī lietuvieši tik bieži ir brīdināti par Krievijas agresīvajiem nodomiem!. Nesen Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņoja, ka Krievijas un Baltkrievijas mācības "Rietumi 2017" esot gatavošanās karam ar Rietumiem. Tātad Lietuvas pilsoņiem būtu jāguļ ar vienu aci, taču godam jāstājas pretī pirmajam triecienam.

Lietuva aktīvi gatavojas hibrīddraudiem un klasiskajiem militārajiem konfliktiem, veido pati savu PGA vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā. Mācībās "Dzelzs zobens" 2016. gada decembrī Lietuvas armija (sadarbībā ar kolēģiem no Igaunijas un Latvijas) iznīcināja veselu pilsētu, ko bija ieņēmuši nosacītā pretinieka diversanti.

Paralēli civiliedzīvotāji apgūst prasmes izdzīvot mežā ziemā — "Civilās aizsardzības" vadītājs Rimvids Matuzonis stāsta par Lietuvas "pēckara partizānu kultūras" tradīcijām: "Nāks pavasaris, dzeguze kūkos, un mēs turpināsim ceļu pa krievu līķiem".

Un tomēr 11. aprīlī 30 diversanti no "naidīgās Ūdijas" gluži mierīgi izkāpa no vilciena Šalčininku stacijā (45 kilometrus uz dienvidiem no Viļņas), sabojāja sakaru sistēmu un faktiski pārņēma savā kontrolē pilsētu, kurā dzīvo aptuveni 6 tūkstoši cilvēku.

Iespējams, nākamreiz viltīgie "ūdieši" sadomās ieņemt Lietuvas galvaspilsētu. Vai patiešām specdienesti un civiliedzīvotāji ir samierinājušies ar gaidāmo okupāciju?

Vietējās īpatnības

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Pēc varasiestāžu domām, situācija nemaz nav tik slikta. Terorisma apkarošanas mācību saturu un gaitu komentēja Lietuvas iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns: "Mēs vēlējāmies reālos apstākļos paskatīties, kā šādā ekstremālā situācijā reaģēs Lietuvas dienesti. Par mācībām iepriekš tika informēta tikai policijas, Lietuvas Robežsardzes dienesta un Sabiedriskās drošības dienesta vadība. Dienestu darbinieki un Vienotā palīdzības centra operatori nezināja, ka tās ir mācības."

Galīgais vērtējums tiks sagatavots pēc visu nodaļu vadītāju ziņojumiem un vietējās situācijas analīzes, taču jau pirmajā mācību dienā kļuva skaidrs, ka dienesti nespēj sadarboties nosacīti ekstremālos apstākļos.

Domāju, tamlīdzīgos apstākļos robežsargi un policisti, rīkojoties saskaņā ar instrukciju, varēja aizturēt vai apšaut "ūdiešus" jau pirms izkāpšanas no vilciena, taču neviens pat nemēģināja neitralizēt "diversantus" pat ar karatē paņēmienu. Tas izskatās dīvaini, it kā apgūta tiktu nevis pretošanās diversantiem, bet gan ASV un NATO iejaukšanās iegansts (tāpat kā Sīrijā pēc "ķīmisko ieroču pielietojuma").

Ģeogrāfiskās vietas izvēle ir pārdomāta. "Ūdieši" parādījās Lietuvas un Baltkrievijas robežas tuvumā (150 km attālumā no Minskas). Pie tam Lietuvas Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Audronis Ažubalis apstiprināja, ka "Ūdija" ir reāla: "Neesmu gatavs pastāstīt par visiem oficiālajiem dokumentiem, taču savā starpā deputāti saka "Baltorusija" lietuviski, dažkārt — "Gudija". Vai jūs to nezinājāt? Tas ir sens Baltkrievijas nosaukums, vēl pirms XX gadsimta sākuma. Baltkrievus dēvē par "gudiem". Pēc tam, pēc Padomju Savienības okupācijas, biežāk sāka teikt "Baltorusija", taču arī nosaukums "Gudija" saglabājās gan sarunvalodā, gan literatūrā."

Tamlīdzīgs traktējums norāda uz konkrētu pretinieku, taču jāpiezimē, ka ne Baltkrievija, ne Krievija nepretendē uz Lietuvas teritoriju un nekad nav tai draudējušas.

Viļņas demonstratīvās bailes no Krievijas okupācijas, tā saucamais Krimas sindroms dažam nes tīri labu peļņu. Tikai 80 kilometrus garā žoga būvdarbiem pie Lietuvas un Kaļiņingradas apgabala robežas no valsts kases piešķirti 3,6 miljoni eiro. vēl 25 miljonus sola ES Iekšējās drošības fonds (ISF) Lietuvas robežu stiprināšanai ar Krieviju un Baltkrieviju. Arī mācībām vajadzīgi līdzekļi, ko var piešķirt Rietumi.

Tipisks scenārijs

Nu jau vairākus gadus Lietuva kalpo kā poligons NATO vajadzībām. Tamlīdzīga nelielu, ne īpaši bagātu valstu militarizācija rada neizpratni. Skaidrs, ka Baltijas drošība lielā mērā ir atkarīga no labām attiecībām ar Krieviju, nevis no konfrontācijas, lai arī tā nes labu naudiņu. NATO karaspēks nenesīs labklājību reģionam. Ja neapstāties laikus, karaspēles var izvērsties par biedējošu realitāti.

Ziemeļatlantijas alianses ikgadējās daudznacionālās mācības Baltijā notiek saskaņā ar tipisku scenāriju. Reģionālais hegemons, Botnijas valsts, atbalstot sev etniski tuvos iedzīvotājus tuvējā Kalmārijā, nosūta kalmāriešu kolaboracionistu atbalstam brīvprātīgo vienības. Botnijas speciālo uzdevumu vienības  ieņem valstiski svarīgus objektus Kalmārijā. Pie tam viltīgie botnieši pārmet vietējai valdībai mazākumtautību genocīdu. Kalmārijas valdība vēršas pie NATO un lūdz organizēt happy end.

Protams, alianses uzvarai pār agresīvo Botniju (kurā saskatāma Krievija) alternatīvu nav. Tas izskatītos smieklīgi, ja vien neizskatītos kā rietumvalstu ciniska nevērība pret sešu miljonu Baltijas valstu iedzīvotāju dzīvībām.

Igaunija, Latvija un Lietuva iestājās NATO pirms 13 gadiem, neskatoties uz Krievijas kategoriskajiem iebildumiem — tā kaimiņvalstu iestāšanos militārā blokā, ko komandē ASV, uzskatīja par nedraudzīgu soli. Rietumiem Baltijas valstu depresīvā teritorija šķiet pievilcīga tikai kā militārs placdarms pie Krievijas robežas.

64
Temats:
"Rietumi 2017" (53)
Pēc temata
Skaparoti: ASV spēki Baltijā ir atbilde uz Krievijas agresīvajām darbībām
Krievijas JKF, Eugeny Kocheshkov

Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā

27
(atjaunots 16:56 06.08.2020)
Krievija liek atdzimt Jūras kara flotes tradīcijām. To apliecina Baltijas, Ziemeļu, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles plašās mācības Baltijas jūrā.

Jūras kara mācībās "Okeāna vairogs 2020" piedalās vairāk nekā 30 kuģi, jūras aviācija un pretgaisa aizsardzības spēki, krasta spēki un jūras kājnieki. Tās sākušās Baltijas jūrā 3. augustā. Karakuģi izgājuši jūrā no bāzes punktiem, risina pretmīnu aizsardzības uzdevumus un izvēršas norādītajos rajonos, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kara jūrnieki mācās atvairīt gaisa uzbrukumus, likvidēt pretinieka kuģus un zemūdenes. Tiek izspēlēta taktiskā desanta izsēšanās krastā, norit trieciena un zenītraķešu praktiskie starti, artilērijas apšaudes un citi uzdevumi. Manevrus "Okeāna vairogs 2020" vada Krievijas JKF komandieris admirālis Nikolajs Jevmenovs.

Mācību saspringtais plāns un JKF komandiera lēmums personīgi vadīt manevrus liecina par notikuma nozīmi, kura fonā rodas asociācijas ar vērienīgākajām operatīvi stratēģiskajām mācībām pasaules jūras kara vēsturē – Padomju Savienības JKF mācībām "Okeāns" pirms pusgadsimta. Toreiz manevri notika vienlaikus četru okeānu akvatorijās, tajos piedalījās aptuveni 300 karakuģi. Tika izspēlētas kuģu trieciena grupu darbības, pārbaudīta JKF spēku un līdzekļu centralizētās pārvaldes efektivitāte vairākos stratēģiskajos virzienos.

Šodien Krievijas flote atgriežas Pasaules okeānā augstākā tehnoloģiskajā līmenī, mazāks kuģu un zemūdeņu skaits dāvā daudz plašākas iespējas.

Manevri noslēgsies ar JKF spēku pārgājieniem uz pastāvīgajām bāzēm Baltijas, Ziemeļu un Melnajā jūrā, kā arī Kaspijā. Tomēr kuģi nepaliks bāzēs ilgu laiku. septembrī sāksies stratēģiskās komandieru-štāba mācības "Kaukāzs 2020", kurās liela loma piešķirta Melnās jūras flotei un Kaspijas flotilei.

Operatīvā situācija

3. augustā Baltijas flotes karakuģi atrisināja pretzemūdeņu un pretgaisa aizsardzības mācību-kaujas uzdevumu kompleksu, izpildīja dažāda sarežģītības līmeņa artilērijas apšaudes pa gaisa un jūras mērķiem sarežģītos apstākļos.

Vienlaikus Hmeļovkas poligonā Kaļiņingradas apgabalā daudzveidīgs Baltijas flotes spēku grupējums izspēlēja jūras desanta izsēšanos krastā. Šajā epizodē piedalījās aptuveni divi tūkstoši karavīru, vairāk nekā 20 kara kuģi un sagādes kuģi, 18 jūras aviācijas lidmašīnas un helikopteri, vairāk nekā 30 jūras kājnieku un inženieru kara tehnikas vienības.

Desanta laikā Baltijas flotes mīnu tralētāju grupas pavadīja desanta kuģus "Korolev", "Minsk", "Kaliningrad", "Eugeny Kocheshkov" un desanta kuterus. Glābšanas helikopteri Ka-27PS nogādāja krastā inženieru vienību sapieru grupas, kas nodrošināja pretmīnu koridorus jūras desanta drošam pārgājienam. Ar kuģu trieciena grupas atbalstu nosacītā pretinieka pozīcijām uzbruka vairāk nekā 25 bruņutransportieri BTR-82A ar jūras kājnieku desanta-trieciena bataljona vienības kareivjiem. Pretdesanta aizsardzības pārraušanas uzdevumu karavīri izpildīja sekmīgi un izpelnījās JKF komandiera Nikolaja Jevmenova atzinību.

Flotes spēki Baltijas jūrā strādā dienā un naktī. Jūras aviācija nepārtraukti atrodas gaisā. Taktisko mācību formātā ar kaujas šaušanas mācībām un praktiskajiem raķešu startiem pretgaisa aizsardzības vienības izspēlē mijiedarbību un flotes spēku piesegšanu. Šajos manevros iesaistīti 400 karavīri un 50 kara tehnikas vienības.

Vienlaikus krastā nosacītā pretinieka spēkus, tehniku un aviāciju likvidē "jūras tankisti". Aptuveni 400 karavīri no Baltijas flotes armijas korpusa atsevišķā tanku pulka devās 50 kilometrus garā pārgājienā un izcili izpildīja apšaudes uzdevumu, pie tam pretinieka masu iznīcības ieroču pielietojuma apstākļos (tanku bruņas mazina radioaktīvo izstarojumu aptuveni 100 reizes). Pat īss pārskats dāvā zināmu priekšstatu par Krievijas Jūras kara flotes mācību "Okeāna vairogs 2020" mērogu un saturu.

Flotes prioritātes

Vašingtona un Brisele sāpīgi uztvēra neseno Krievijas JKF papildinājumu – modernos stratēģiskās nozīmes zemūdens kreiserus "Borei A" un daudzfunkcionālās zemūdenes "Jasen M". Rietumi to nodēvēja par izaicinājumu, uz ko Pentagonam atbildes nav.

Vētrainā tempā attīstās Baltijas flote, kas pēdējos gados prioritārā kārtībā saņēmusi vairāk nekā 20 jaunus kuģus ar lielā darbības rādiusa recīzajām spārnotajām raķetēm. To starpā ir arī "Karakurt", kam nav analogu visā pasaulē. Drīz sagaidāms jaunās paaudzes hiperskaņas raķešu bruņojums.

Pastāvīgi nostiprinās grupējums Kaļiņingradas apgabalā, kur Baltijskas pilsētā izveidota viena no abām galvenajām Baltijas flotes bāzēm. Visas KF Bruņoto spēku raķešu brigādes saņēmušas OTRK "Iskander M" un apgūst "jūras tematu". Tomēr Krievija, būvējot jauno JKF, nav iecerējusi biedēt citas valstis.

Baltijas flotes galvenie uzdevumi ir Krievijas ekonomiskās zonas un rūpniecisko rajonu aizsardzība, kuģošanas brīvības garantija un Krievijas valdības ārpolitisko akciju izpilde Pasaules okeāna ekonomiski nozīmīgajos rajonos (lietišķas vizītes, kopīgas mācības, miernešu operācijas).

Par to, cik nozīmīgas ir šo JKF operatīvi stratēģiskā grupējuma funkciju izpilde, liecina NATO kuģu mīnu grupas pastāvīgā klātbūtne Baltijā, amerikāņu stratēģisko bumbvedēju B-52H lidojumi 180 km attālumā no Sanktpēterburgas, KF militāri ekonomiskās blokādes scenāriji, kas tiek regulāri izspēlēti alianses JKS mācību gaitā.

Polijā patlaban apmetusies ASV armijas 5. korpusa vadība. Jūlijā Latvijā noslēdzās NATO GKS trīs dienas ilgās mācības, kurās piedalījās 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas no 5 alianses dalībvalstīm un Somijas. Manevru izsludinātais mērķis: komandieru iemaņu un kontroles iespēju un sadarbības uzlabošana, gaisa patruļu procedūru pilnveidošana (ar AWACS spēkiem). Faktiski sešu valstu trieciena aviācija izspēlēja militāro sadarbību operācijā pret Krieviju Baltijā.

Iepriekš ASV GKD komandieris Eiropā Džefrijs Lī Harrigans informēja, ka Pentagonam ir plāns, kā pārraut Krievijas PGA sistēmu Kaļiņingradas apgabalā.

Maskava ir spiesta spert atbildes pasākumus, veidot būtisku jūras kara potenciālu rietumu stratēģiskajā virzienā – kuģu grupējumu, dīzeļa zemūdeņu divizionu, sagādes un glābšanas kuģu vienības, flotes jūras aviāciju, krasta spēkus, Baltijas flotes PGA vienības, kā arī projicēt uz rietumiem triju citu flotu operatīvās iespējas.

Baltijas flotes karakuģi piedalās plašās mācībās, strādā dzimto krastu tuvumā, pilda uzdevumus Indijas un Atlantijas okeānos, turklāt vienmēr ir gatavi atvairīt domājamā pretinieka raķešu un aviācijas uzbrukumu, reālu agresiju. Līdzīgi ir arī Ziemeļu, Melnās jūras un Klusā okeāna flotes uzdevumi. Pat Baltijas jūrā notiekošo Krievijas JKF manevru nosaukums ir pietiekami daiļrunīgs. "Okeāna vairogs" – tas ir vairogs, nevis "Zobena trieciens" (Saber strike) "septiņi pret vienu" stilā vai "Globālais pērkons" (Global Thunder) ar pretenzijām uz varu visā pasaulē.

27
Tagi:
militārās mācības, Krievijas Jūras kara flote, Baltijas jūra, Krievija
Pēc temata
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Ko dara Krievijas atomzemūdene Baltijas jūrā
Krievijā top jauna flote: 16. jūlijā tiks sākta sešu kuģu būve
Krievija audzē desanta floti: sākušies jauna lielā desanta kuģa valsts izmēģinājumi
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

58
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

58
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu

Mēs maksājam Anglijai par papīru: Pabriks atzina, ka ārkārtas situācijā pietrūks degvielas

0
(atjaunots 09:27 07.08.2020)
Latvija 60% stratēģisko degvielas rezervju glabā savā teritorijā, vē 40% - citās ES valstīs.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzina: valsts maksā par papīru, kurā rakstīts, ka tai ir stratēģiskās degvielas rezerves, taču krīzes situācijā, iespējams, neizdosies tās izmantot: tās glabājas "Anglijā, Holandē vai kaut kur citur".

"Mēs esam maksājuši par to, ka mums ir papīrs, ka kaut kur Anglijā, Holandē vai kaut kur citur it kā glabājas Latvijas degvielas rezerves, kuras krīzes situācijā mums varētu piegādāt. Mēs esam "alojušies" un paši sevi mānījuši, jo šādu degvielu krīzes situācijā mēs sev piegādāt nespēsim," Pabriks pastāstīja RīgaTV 24 ēterā.

Ministrs aicināja glabāt Latvijas teritorijā, ja ne 100%, tad vismaz 70-80% degvielas rezerves. Patlaban Ekonomikas ministrija strādā pie attiecīgajiem dokumentiem. Ar ko būs noslēgts līgums, nav zināms.

"Tā būs reāla atbilde jebkurai krīzei, jo mēs paši uz vietas degvielu neražojam, mums būs degviela gan tautsaimniecībai, gan bruņotajiem spēkiem un mēs beigsim maksāt naudu par to kā nav," teica Pabriks.

Vēl vairāk, Ministru kabinetā pieņemts lēmums, ka katrai valsts ministrijai ir jāiesniedz saraksts ar precēm, kas viņuprāt krīžu gadījumā valstij būtu jāuzglabā, pastāstīja Pabriks.

"Mums šis saraksts ir un mēs mēģināsim rūpēties par to, lai valstij būtu līdzekļi par ko to visu sagādāt, ja nāktu dažāda veida krīzes," secināja ministrs.

Naftas produktu (dīzeļdegvielas un benzīna) rezervju radīšanai un uzturēšanai valsts tērē apmēram 14 miljonus eiro gadā. Tāda ir Eiropas Savienības prasība: visām dalībvalstīm jābūt rezervē tādam naftas produktu daudzumam, lai tās varētu nodrošināt iekšējo patēriņu 90 dienu laikā.

Patlaban Latvija iepērk šo pakalpojumu privātos uzņēmumos. Valsts stratēģiskās degvielas rezerves, kas var ievajadzēties krīzes situācijā, glabājas deviņu uzņēmumu bāzēs: Pirmais, Circle K Latvia, RDZ Energy, Ventbunkers, Okseta, Baltic Petroleum, Vitol, Gunvor un Mercuria Energy Trading. Līgumi ar šiem uzņēmumiem beidzas šogad.

Iepriekš vēstīts, ka Latvija varētu uzbūvēt lielu naftas bāzi valsts stratēģiskās degvielas rezerves glabāšanai. Tā varētu izmaksāt aptuveni 160 miljonus eiro. Viena no vietām, kur būtu iespējams glabāt stratēģisko degvielas rezervi, ir kara aerodroms Lielvārdē.

0
Tagi:
degviela, Artis Pabriks
Pēc temata
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Pabriks pastāstījis, kā izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas gatavību dažādām krīzēm
"Gatavojamies karam?": iedzīvotāji saņēmuši Aizsardzības ministrijas bukletus