Lietuvas karavīri mācībās. Foto no arhīva

Ūdijas diversanti un pasauļu karš Lietuvā

66
(atjaunots 12:55 18.04.2017)
Robežsargi un policisti, rīkojoties stingri pēc instrukcijas, varēja aizturēt vai pat apšaut visus "ūdiešus" jau pirms izkāpšanas no vilciena, taču neviens nepacentās neitralizēt "diversantus" kaut vai ar karatē paņēmieniem.

Šalčininku pilsētā Lietuvā šonedēļ notika mācības cīņai ar "zaļajiem cilvēciņiem", atgādina starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Aleksandrs Hroļenko.

Saskaņā ar scenāriju, nedraudzīgi noskaņotas valsts — Ūdijas diversantu grupa nelegāli šķērsojusi Lietuvas robežu, ieņēmusi robežsaedzes posteni un rajona centra policijas komisariātu.

Šajās iepriekš nepieteiktajās diversiju apkarošanas mācībās piedalījās aptuveni 700 tiesībsargi. Negaidot pārsteigtie robežsargi un policisti neko daudz nepretojās. Vairāk nekā desmit no viņiem iebrukuma laikā tika "nogalināti".

Nezināmas personas militārajos formastērpos bez identifikācijas zīmēm vietējos iedzīvotājus nesatrauca, neviens pats nepiezvanīja Vienotajam palīdzības centram pa tālruni 112, lai arī lietuvieši tik bieži ir brīdināti par Krievijas agresīvajiem nodomiem!. Nesen Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņoja, ka Krievijas un Baltkrievijas mācības "Rietumi 2017" esot gatavošanās karam ar Rietumiem. Tātad Lietuvas pilsoņiem būtu jāguļ ar vienu aci, taču godam jāstājas pretī pirmajam triecienam.

Lietuva aktīvi gatavojas hibrīddraudiem un klasiskajiem militārajiem konfliktiem, veido pati savu PGA vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā. Mācībās "Dzelzs zobens" 2016. gada decembrī Lietuvas armija (sadarbībā ar kolēģiem no Igaunijas un Latvijas) iznīcināja veselu pilsētu, ko bija ieņēmuši nosacītā pretinieka diversanti.

Paralēli civiliedzīvotāji apgūst prasmes izdzīvot mežā ziemā — "Civilās aizsardzības" vadītājs Rimvids Matuzonis stāsta par Lietuvas "pēckara partizānu kultūras" tradīcijām: "Nāks pavasaris, dzeguze kūkos, un mēs turpināsim ceļu pa krievu līķiem".

Un tomēr 11. aprīlī 30 diversanti no "naidīgās Ūdijas" gluži mierīgi izkāpa no vilciena Šalčininku stacijā (45 kilometrus uz dienvidiem no Viļņas), sabojāja sakaru sistēmu un faktiski pārņēma savā kontrolē pilsētu, kurā dzīvo aptuveni 6 tūkstoši cilvēku.

Iespējams, nākamreiz viltīgie "ūdieši" sadomās ieņemt Lietuvas galvaspilsētu. Vai patiešām specdienesti un civiliedzīvotāji ir samierinājušies ar gaidāmo okupāciju?

Vietējās īpatnības

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Pēc varasiestāžu domām, situācija nemaz nav tik slikta. Terorisma apkarošanas mācību saturu un gaitu komentēja Lietuvas iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns: "Mēs vēlējāmies reālos apstākļos paskatīties, kā šādā ekstremālā situācijā reaģēs Lietuvas dienesti. Par mācībām iepriekš tika informēta tikai policijas, Lietuvas Robežsardzes dienesta un Sabiedriskās drošības dienesta vadība. Dienestu darbinieki un Vienotā palīdzības centra operatori nezināja, ka tās ir mācības."

Galīgais vērtējums tiks sagatavots pēc visu nodaļu vadītāju ziņojumiem un vietējās situācijas analīzes, taču jau pirmajā mācību dienā kļuva skaidrs, ka dienesti nespēj sadarboties nosacīti ekstremālos apstākļos.

Domāju, tamlīdzīgos apstākļos robežsargi un policisti, rīkojoties saskaņā ar instrukciju, varēja aizturēt vai apšaut "ūdiešus" jau pirms izkāpšanas no vilciena, taču neviens pat nemēģināja neitralizēt "diversantus" pat ar karatē paņēmienu. Tas izskatās dīvaini, it kā apgūta tiktu nevis pretošanās diversantiem, bet gan ASV un NATO iejaukšanās iegansts (tāpat kā Sīrijā pēc "ķīmisko ieroču pielietojuma").

Ģeogrāfiskās vietas izvēle ir pārdomāta. "Ūdieši" parādījās Lietuvas un Baltkrievijas robežas tuvumā (150 km attālumā no Minskas). Pie tam Lietuvas Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Audronis Ažubalis apstiprināja, ka "Ūdija" ir reāla: "Neesmu gatavs pastāstīt par visiem oficiālajiem dokumentiem, taču savā starpā deputāti saka "Baltorusija" lietuviski, dažkārt — "Gudija". Vai jūs to nezinājāt? Tas ir sens Baltkrievijas nosaukums, vēl pirms XX gadsimta sākuma. Baltkrievus dēvē par "gudiem". Pēc tam, pēc Padomju Savienības okupācijas, biežāk sāka teikt "Baltorusija", taču arī nosaukums "Gudija" saglabājās gan sarunvalodā, gan literatūrā."

Tamlīdzīgs traktējums norāda uz konkrētu pretinieku, taču jāpiezimē, ka ne Baltkrievija, ne Krievija nepretendē uz Lietuvas teritoriju un nekad nav tai draudējušas.

Viļņas demonstratīvās bailes no Krievijas okupācijas, tā saucamais Krimas sindroms dažam nes tīri labu peļņu. Tikai 80 kilometrus garā žoga būvdarbiem pie Lietuvas un Kaļiņingradas apgabala robežas no valsts kases piešķirti 3,6 miljoni eiro. vēl 25 miljonus sola ES Iekšējās drošības fonds (ISF) Lietuvas robežu stiprināšanai ar Krieviju un Baltkrieviju. Arī mācībām vajadzīgi līdzekļi, ko var piešķirt Rietumi.

Tipisks scenārijs

Nu jau vairākus gadus Lietuva kalpo kā poligons NATO vajadzībām. Tamlīdzīga nelielu, ne īpaši bagātu valstu militarizācija rada neizpratni. Skaidrs, ka Baltijas drošība lielā mērā ir atkarīga no labām attiecībām ar Krieviju, nevis no konfrontācijas, lai arī tā nes labu naudiņu. NATO karaspēks nenesīs labklājību reģionam. Ja neapstāties laikus, karaspēles var izvērsties par biedējošu realitāti.

Ziemeļatlantijas alianses ikgadējās daudznacionālās mācības Baltijā notiek saskaņā ar tipisku scenāriju. Reģionālais hegemons, Botnijas valsts, atbalstot sev etniski tuvos iedzīvotājus tuvējā Kalmārijā, nosūta kalmāriešu kolaboracionistu atbalstam brīvprātīgo vienības. Botnijas speciālo uzdevumu vienības  ieņem valstiski svarīgus objektus Kalmārijā. Pie tam viltīgie botnieši pārmet vietējai valdībai mazākumtautību genocīdu. Kalmārijas valdība vēršas pie NATO un lūdz organizēt happy end.

Protams, alianses uzvarai pār agresīvo Botniju (kurā saskatāma Krievija) alternatīvu nav. Tas izskatītos smieklīgi, ja vien neizskatītos kā rietumvalstu ciniska nevērība pret sešu miljonu Baltijas valstu iedzīvotāju dzīvībām.

Igaunija, Latvija un Lietuva iestājās NATO pirms 13 gadiem, neskatoties uz Krievijas kategoriskajiem iebildumiem — tā kaimiņvalstu iestāšanos militārā blokā, ko komandē ASV, uzskatīja par nedraudzīgu soli. Rietumiem Baltijas valstu depresīvā teritorija šķiet pievilcīga tikai kā militārs placdarms pie Krievijas robežas.

66
Temats:
"Rietumi 2017" (53)
Pēc temata
Skaparoti: ASV spēki Baltijā ir atbilde uz Krievijas agresīvajām darbībām
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

66
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

66
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

51
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

51
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Pandēmija nav iemesls stiprināt divvalodību: VVC vadītājs neatbalsta avīzi krievu valodā

0
(atjaunots 12:47 08.05.2021)
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidroja, kāpēc informatīvos materiālus par vakcināciju nedrīkst izplatīt latviešu un krievu valodās.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. VVC vadītājs Māris Baltiņš, komentējot iespēju publicēt informatīvu avīzi par vakcinēšanas pret Covid-19 jautājumiem tai skaitā krievu valodā, paziņoja, ka Valsts valodas centrs joprojām uzstājas pret to. Pēc viņa vārdiem, "pastāv citi veidi, kā krievu valodā runājošos valsts iedzīvotājus informēt par vakcinēšanu pret Covid-19".

Baltiņš atzīmēja, ka pastāv normatīvs regulējums, kas aizliedz izplātīt visiem valsts iedzīvotājiem informatīvos materiālus divās valodās. VVC par to esot brīdinājis vakcinācijas projekta organizatorus, aicinot viņus "meklēt citus risinājumus".

Pēc Baltiņa vārdiem, izplatīt informāciju krievu valodā būtu iespējams šaurākā un mērķētākā veidā. Piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām, kas labāk zina, kurā mājā kādā valodā runā cilvēki. Attiecīgi "izplatīt materiālus svešvalodā tieši konkrētām mājsaimniecībām, nevis bez skatīšanās visiem valsts iedzīvotājiem".

Tāpat Baltiņš komentēja savu nesenāko iekļaušanos Krievijas sankciju sarakstā un aizliegumu ieceļot valstī. Pēc viņa vārdiem, "šī vēsts viņam bijusi pārsteigums, kas gan viņa dzīvē neko diži nemainot, jo Krievijā neesot bijis jau gadus desmit un arī neesot plānojis turp doties". Pēc viņa domām, Krievijas lēmums liecina, ka Latvija konsekventi īsteno savu valodas politiku un nostiprina latviešu valodas pozīcijas.

Atzīmēsim, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gadā veiktajiem pētījumiem 60,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata par savu dzimto valodu latviešu, 36% - krievu valodu un 3,2% - citas valodas.

0
Tagi:
Valsts valodas centrs, VVC, krievu valoda, latviešu valoda, vakcinācija, vakcīna, pandēmija, koronavīruss
Pēc temata
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā