Jūras krasts Saulkrastos

Saulkrasti: "saulains krasts" patiesai atpūtai

1264
(atjaunots 15:15 09.04.2017)
Saulkrasti – pilnīgs pretstats Jūrmalai. Jūrmala ir zīmols, kas pazīstams visā pēcpadomju telpā, kas savās pludmalēs pulcē tūristu pūļus. Saulkrastus rīdzinieki ir pataupījuši paši sev. Un tam ir svarīgi iemesli.

RĪGA, 9. aprīlis- Sputnik. Saulkrastu vēsture sākas ar nelielu zvejnieku ciematiņu. Pilsētas statusu tas ieguva tikai 1991. gadā. Taču Rīgas un apkārtējo rajonu iedzīvotāji te atpūšas jau sen, kopš XIX gs. pirmās puses. Tobrīd modē nāca peldes jūrā un pastaigas svaigā gaisā. Gleznainajā, klusajā, priedēm un mellenēm aizaugušajā vietā pirmās vasarnīcas uzcēla vācieši, un pamazām tā piesaistīja arī citu turīgu slāņu uzmanību. Vasarnīcas priežu silā auga kā sēnes, par zvejnieki sākas savas mājiņas iznomāt atpūtniekiem.

Gadsimta beigās apvidus pārvērtās par plaukstošu kūrortu. Tobrīd pašreizējās pilsētas vietā slējās veseli pieci ciemi: Bātciems, Katrīnbāde (Pabaži), Pēterupe, Neibāde un Zvejniekciems. Par Saulkrastiem tie pārvērtās, apvienojoties 1933. gadā.

Железнодорожная станция Саулкрасты
Saulkrastu dzelzceļa stacija

Arī patlaban te ir kūrorts, varbūt tikai eleganto senlaicīgo villu vietā tas lielākoties apbūvēts ar pieticīgām padomju laiku vasarnīcām un modernām respektablām kotedžām. Atšķirībā no Jūrmalas — "arhitektoniska muzeja zem atklātas debess" — Saulkrasti ne ar ko neatšķiras no parastiem vasarnīcu ciematiem, kas plešas pa visu valsti. Ja nu tikai jūra…

Dabas vara

Šajā ziņā Jūrmalai pavisam noteikti nākas piekāpties savam ziemeļu "pretiniekam" (kā īsti antagonisti, abas kūrortpilsētas atrodas dažādās Rīgas pusēs gandrīz vienādā attālumā: Jūrmala — 25 kilometrus uz rietumiem, Saulkrasti — 37 kilometrus uz ziemeļiem). Par Jūrmalu mēdz jokot: sak, jūra tur ir tik sekla, ka var netīšām aizbrist līdz Zviedrijai. Saulkrastos tādi joki neiet cauri. Šeit var sākt nirt jau dažu metru attālumā no krasta.

Abu sāncenšu pludmales arī ir atšķirīgas: Jūrmalā — smalkas gaišas smiltis, kas nu jau kļuvušas gandrīz par leģendu, uz katra soļa — restorāni, bet Saulkrastos smiltis ir raupjājas un dzeltenas, vietumis sajauktas ar oļiem, pludmali rotā lauksakmeņi, viļņu izmestas koku atlūzas, kas lieliski kalpo par sēdekļiem un pakaramajiem. Te krasts ir pirmatnīgs, lai arī pilsēta ir 100 metru attālumā. Tā jums būs lieliski piemērota, ja cienāt dabu.

Dabas spēks šeit ir liels. Dažkārt pat vērojams neliels dabas brīnums — smilšu "dziedāšana". Laiku pa laikam soļi smiltīs rada neparastas vaidiem vai dunēšanai līdzīgas skaņas. Šī parādība pazīstama kopš seniem laikiem un novērota dažādās pasaules vietās, taču zinātnieki līdz pat šim laikam nevar to izskaidrot. Zinams, ka skaņu rada smilšu graudi, kas beržas viens gar otru. Kā? Un kāpēc skaņa ir tik skaļa? Atbildes nav.

Морское побережье Саулкрасты
© Flickr / Santa Felkere
Jūras krasts Saulkrastos

Protams, 17 kilometrus garajā pludmalē sastopami arī civilizācijas labumi: kabīnes, soliņi, atkritumu tvertnes, biotualetes, pāris pludmales kafejnīcas, matraču, laiu, katamarānu un citu iekārtu noma.

Pludmali šķērso četras nelielas upītes: Inčupe, Pēterupe, Ķīšupe un Aģe. Bērniem patīk rotaļāties un būvēt dambjus to seklajos ūdeņos. Pie tam netālu no Inčupes ir arī pati interesantākā Saulkrastu vieta — Baltā kāpa.

Interesantas vietas šeit ir

Baltā kāpa ir 18 metrus augsta. Pakalns veidojies no balto pludmales smilšu sanesumiem, kas pakāpeniski sablīvējušies un kļuvuši cieti. Tiesa, tagad gan Baltā kāpa tā īsti vairs savam nosaukumam neatbilst: pirmkārt, pēdējo pārsimt galu laikā vēji uz tās sanesuši augsni, turklāt 1969. gadā vētras laikā puse kāpas tika aizskalota. Tā nu patlaban tā ir krietni vien nodzeltējusi.

Tomēr romantiskās vēsturiskās vēsmas (senos laikos baltais pakalns dāvāja orientieri zvejniekiem) un varenā pludmales un jūras ainava no labiekārtota skatu laukuma piesaista milzum daudz apmeklētāju. Starp citu, pēc ļaunās vētras vietējās varasiestādes nostiprināja kāpas nogāzes, tātad no jauna nobrukuma apmeklētāji var nebīties.

No Baltās kāpas sākas tā saucamā Saulrieta taku. Tā stiepjas 3,6 kilometrus gar jūru, piekrastes mežā un beidzas netālu no Saulkrastu centra.

Paejoties pa taku, redzamas 20 dižpriedes un neparastas formas koki — priedes, kuru zari ir tikpat gari kā stumbrs un turpinās paralēli zemei vai augšup un savijas dīvainos līkločos. Daudziem kokiem ir divas galotnes. Te aug bērzs ar pieciem stumbriem un tā saucamās "vilkača priedes" ar vēja atkailinātām saknēm.

Interesanta vieta atrodama otrā Saulkrastu pusē, pareizāk sakot, netālu no tās — 8 km attālumā. Tas ir Minhauzena muzejs. Labi zināms, ka viņš bijis "vispatiesākais cilvēks uz zemes". Vācu barons, kurš dzīvoja XVIII gs. un ilgus gadus kalpoja Krievijas armijā, kļuva par slavenā personāža prototipu.

Музей Мюнхгаузена в Саулкрасты
Minhauzena muzejs Saulkrastos

Muzejs atrodas Duntes muižas teritorijā (tā piederēja barona pirmajai sievai, un laulātie draugi tur nodzīvoja vairākus gadus). Barona muiža ar interjeriem, kas stilizēti viņam veltīto stāstu stilā, kā arī vaska figūru ekspozīcija, kas ataino pazīstamus latviešus, ir celta nesen. Vecā ēka nav saglabājusies, bet jaunā māja tika uzcelta tikai 2005. gadā. Agrāk muzejs klīda no vienām telpām uz otrām, un mūsdienu veidā tika atklāts 2005. gada 32. maijā (protams, patiesībā — 1. jūnijā).

Muzejs piedāvā apmeklētāju uzmanībai muižas ekspozīciju, taču te ir arī lielākais koka kuģis Baltijas valstīs — tas ir 30 metrus garš. Šeit ir arī visgarākā koka taka. Tā ir 5,3 kilometrus gara un sniepjas no muzeja līdz pašai jūrai. Tās malās uzstādīti vairāki desmiti koka skulptūru — Minhauzena stāstu varoņi: milzīga muša, ragavās iejūgtais vilks, zaķis ar astoņām kājām un daudzi citi.

Vasaras atpūta

Pa ceļam no Minhauzena muzeja uz Saulkrastiem nākas braukt garām Skultes ostai — vienai no trim vadošajām mazajām Latvijas ostām (abas pārējās ir Mērsragā un Salacgrīvā). Osta tika uzcelta 1939. gadā. Vispirms to izmantoja zvejnieki, taču 90. gadu beigās sāka uzņemt un nosūtīt arī kravas: koksni, zāģmateriālus un kūdru. 2009. gadā šeit tapa vienīgais ogļskābās gāzes termināls Baltijas valstīs.

Varavīksne virs Bolderājas. Foto no arhīva
© Wikipedia / С.Смирнов

Taču man pašam Saulkrasti vienmēr saistās ar vasarnīcu. Dažiem maniem paziņām šeit ir savas vasarnīcas, un vasarās mēs bieži pulcējamies pie viņiem, lai izceptu šašlikus un izpērtos pirtī.

Starp citu, 90. gados, kad biju students, šī vieta nebūt nelikās īpaši labvēlīga. Saulkrastu jaunieši bija skarba tauta. Mans paziņa, rīdzinieks, reiz uzsāka konfliktu ar vietējiem puišiem, un viņu kārtīgi piekāva. Reiz es arī pats teju nedabūju pa galvu par savu pašpārliecību: sāku strīdu ar sportiska paskata iereibušiem puišiem pie diennakts veikala. Par laimi, līdz kautiņam lieta nenonāca.

Arī tagad incidentu pilsētā ir pietiekami. Gadās pat Holivudas cienīgi stāsti. Piemēram, 2015. gadā policisti vairāk nekā sešas stundas pa pilsētu vajāja savu iereibušo bijušo kolēģi. Stāstā bija viss klasiskam grāvējam vajadzīgais: alkohols, šaušana no bises un pistoles (gandrīz vai ar abām rokām) un pakaļdzīšanās ar vairākām policijas mašīnām, signāliem un bremžu čīkstoņu. Par laimi neviens negāja bojā, likumpārkāpējs tika aizturēts un saņēma sodu.

Savukārt 2016. gada vasarā notika vērienīgs stāsts ar laimīgām beigām. Visu nakti apkaimes mežos tika meklēts divgadīgs puisēns, kurš pazuda pilsētas dzīvojamajā zonā. Meklējumiem līdzi juta gandrīz visa Latvija: operācijā piedalījās aptuveni 500 brīvprātīgie, arī no Rīgas un citām pilsētā, galu galā mazulis atradās. Viņš nebija cietis, tikai pārbijies gan.

Taču Saulkrasti ir klusa un mierīga vieta, gluži kā speciāli radīta, lai cilvēki te atpūstos gan miesīgi, gan garīgi.

1264
Temats:
Rīga no iekšpuses: neformāls ceļvedis (22)
Pēc temata
Ķengarags: "Rīgas vārti" ar kriminālu pagātni
Avīzes, foto no arhīva

Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas

8
(atjaunots 00:51 09.07.2020)
Starptautiskā ziņu aģentūra iepazīstināja ar pētījumu "Astoņkājis 2.0. Koronavīruss Krievijā", kas veltīts KF tēlam Rietumu (un ne tikai) medijos.

Šoreiz pētnieku uzmanības centrā ir pandēmija, un izskatīti ne tikai G7, bet arī Ķīnas populārākie mediji, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Papildinājums iznācis visai veiksmīgs, jo statistika par Ķīnas medijiem nodrošinājusi negaidītu fonu pasaules ainai, ko translē rietumvalstu izdevumi.

Kopumā "Astoņkājis 2.0" nekādus lielos pārsteigumus nesagādāja: Rietumu mediji izmanto Covid-19 kā vēl vienu informatīvo ieganstu Krievijai naidīgās propagandas turpināšanai.

Neapšaubāms līderis šajā ziņā ir amerikāņi – 58% publikāciju par pētāmo tēmu piecos nozīmīgākajos (auditorijas aptvēruma ziņā) amerikāņu medijos bija negatīvs tonis. Tiem seko vācu mediji, kuros šis rādītājs sasniedzis 44%, kanādieši – 41% un briti – 38%. Toties pārējās G7 valstīs negatīvais noskaņojums ir manāmi zemāks: Japānā – 33%, Itālijā – 28%, Francijā – pat 21%.

Tiesa, ar pozitīvo toni īsti labi nav – tas sasniedz 1-5%. Izņēmums ir tikai Itālija, kur veseli 9% rakstu, kuros pieminēta Krievija un koronavīruss, demonstrē pozitīvu toni. Domājams, palīdzība, ko Krievija sniedza itāļiem cīņā ar epidēmiju (tika nosūtīti medicīniskie resursi un mediķi) nodrošināja medijos lielāku daļu labvēlīgu publikāciju.

Tomēr šajos datos daudz interesantāks šķiet cits aspekts: tie uzskatāmi demonstrē aktuālākās ģeopolitiskās tendences. No vienas puses, anglosakši (gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē) joprojām ir pret Krieviju vērstā uzbrukuma avangardā. Taču no otras puses, viņi nepārprotami zaudē pat tuvāko sabiedroto atbalstu, kuri cenšas izvēlēties neitrālāku pieeju un neaizrauties ar rusofobiju. Loģiski vien ir: laiki ir mainījušies, un nu jau vairs nav 2014. gads.

Vienlaikus dati atklāj cik grūtā stāvoklī nonākusi Vācija. Vadošo mediju aktīvā Krievijai naidīgā pozīcija ir pretrunā valsts politiskajai līnijai – Berlīne ne tikai virza uz priekšu un aizstāv ar KF uzsāktos kopīgos projektus, bet arī konsekventi atbrīvojas no daļējai okupācijai līdzīgās atkarības no ASV. Tomēr medijos saglabājas tendence: populārākie izdevumi bez ierunām pakļaujas nevis nacionālajām interesēm, bet gan valdonim Vašingtonā.

No Krievijai naidīgajā un ar koronavīrusu saistītajā propagandā izmantoto konkrēto tēmu viedokļa jāsaka, ka tās neizceļas ar īpašu oriģinalitāti: tā vai citādi izskan viens no abiem sen dzirdētajiem motīviem: Krievija kārtējo reizi iet bojā, kā nekad agrāk, un rada milzu draudus visai pasaulei.

Cita starpā tiek kritizēta gan vispārējā situācija valstī, gan valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, gan Krievijas valdības soļi cīņā ar Covid-19, līdz ar pareģojumiem, ka situācija atkal karājoties mata galā un kuru katru brīdi var sabrukt. No visas planētas milzīgā apdraudējuma viedokļa nekas jauns tāpat nav izgudrots: Maskavai pārsvarā tiek pārmesta pandēmijai veltīta dezinformācijas kampaņa, kas nolaižas pat līdz apgalvojumiem par to, ka Krievija viltīgi iedveš cilvēcei priekšstatu: rokas mazgāt nav jēgas.

Protams, Ķīnas medijos problēma tiek atspoguļota pavisam citādi, un runa pat nav par 20% pozitīvu rakstu par Krieviju koronavīrusa apkarošanas kontekstā. Galvenā īpatnība ir tēmai veltīto rakstu skaits. Pētījuma periodā – no marta līdz jūnijam – 5 lielākajos Ķīnas mediju resursos bija publicēti vairāk nekā 1200 materiāli par cīņu pret epidēmiju Krievijā. salīdzinājumam: šajā pašā laika posmā minimāls skaits rakstu nācis klajā Kanādā – 238 materiāli, bet pārējo sešu valstu rādītāji svārstās no 371 (Itālija) līdz 470 (Japāna). Amerikāņi ar saviem 428 rakstiem ieņem 5. vietu sarakstā.

Tātad trīs mēnešu laikā par tēmu "Koronavīruss Krievijā" Ķīnas mediji publicējuši trīskārt vairāk materiālu nekā šķietami spēcīgie amerikāņu mediji. Turklāt jāatgādina, ka 80% rakstu Ķīnā bija neitrāli informatīvi, tātad runa pārsvarā ir vienkārši par ziņām.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kolosālā starpība skaidrojama ar īpašu Ķīnas interesi par Krieviju. Domājams, viss ir daudz banālāk: runa ir par vadošo Ķīnas mediju apjomīgāko darbu un augstāku efektivitāti – tie pārstrādā daudz lielāku informācijas plūsmu nekā viņu kolēģi-konkurenti Rietumos.

Faktiski tas apstiprina Rietumu bažas par līdera vietas zaudējumu informācijas jomā. Protams, viņi piepūšas kā vardes, lai pasniegtu ziņu auditorijai, taču patiesībā tam nav pamata.

Reiz Rietumi radīja plašsaziņas līdzekļus to modernajā interpretācijā un kļuva par neapšaubāmu līderi un atdarināšanas cienīgu paraugu. Vārda brīvība un informācijas izplatība bija viens no to galvenajiem trumpjiem cīņā pret ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem, ko tie sekmīgi izmantoja.

Tomēr tagad mēs vērojam augošu krīzi sistēmā, kas vēl nesen šķita pavisam stabila.

Jo tālāk, jo grūtāk Rietumu medijiem ir konkurēt ar "nebrīvās pasaules" – gan Ķīnas, gan Krievijas medijiem. Var pēc sirds patikas smieties par paniku, ko amerikāņu un eiropiešu politiķi ceļ par "Kremļa taustekļiem", tomēr RT un Sputnik patiešām aizvien biežāk sociālajos tīklos gūst lielāku atsauksmi, nekā pazīstamākie un ietekmīgākie ziņu resursi Eiropā. Procesu pietiekami daiļrunīgi atspoguļo arī ziņu skaits: vairāk nekā 1200 ziņas Ķīnas medijos pret nepilniem 450 – amerikāņu medijos par vienu vienīgu tēmu, turklāt gana šauru un ne īpaši aktuālu šajās valstīs.

Rietumu mediji aizvien sliktāk (salīdzinājumā ar augošajiem konkurentiem) pilda savu galveno funkciju – akumulē un sniedz auditorijai maksimāli plašu un daudzveidīgu informāciju. Tas attiecas gan uz materiālu saturu, gan pasniegšanas veidu.

Jā, pagaidām Rietumu mediji vēl tiek uzskatīti par "brīvāko, godīgāko un profesionālāko presi", tomēr te nu ir tāpat kā ar karaļa tērpu no pasakas – vienā jaukā brīdī apgalvojumi vairs nelīdz.

8
Tagi:
Sputnik, RT, Rietumi, vārda brīvība, mediji
Militāro mācību novērotājs, foto no arhīva

Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu

46
(atjaunots 14:41 08.07.2020)
Krievija sekmīgi izmēģina uzbrukuma bezpilota lidaparātus un bruņutehniku ar mākslīgo intelektu, kā arī tāla darbības rādiusa līdzekļus potenciālā pretinieka moderno kaujas sistēmu un robotu likvidācijai.

Informācijas avoti Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā ziņo: elektromagnētisko lielgabalu garantētas mērķa neitralizācijas attālums sasniedzis 10 kilometrus. Tas nozīmē, ka tiešas redzamības zonā pretinieka mūsdienīgo gaisa un virszemes bruņojumu iespējams vienā acumirklī pārvērst par metāllūžņu kaudzi – elektromagnētiskais impulss sadedzina kontroles un tēmēšanas aparatūras komponentus. Beztrokšņainais šāviens ilgst milisekundi, nav ne uguns, ne dūmu vai atdeves. Ar parastajiem radiolokācijas vai satelītu izlūkošanas līdzekļiem neizdosies fiksēt EM lielgabala pozīciju rajonu.

Agrāk EM lielgabala darbības rādiuss sasniedza 3 kilometrus. Jaunā bruņojuma veida izmēģinājumi poligonā ilgst kopš 2015. gada, lielgabali sekmīgi "dedzina" dronus gaitā un dažādas iekārtas uz zemes. paredzēta Krievijas militārās elektronikas aizsardzība no EM lielgabala "draudzīgās uguns" ietekmes. Piemēram, holdinga "Roselektronika" speciālisti izstrādājuši ferrīta šķiedru, kas spēj pasargāt mūsdienu bruņutehnikas, zenītraķešu kompleksu un lidmašīnu elektroniskās iekārtas no pretinieka radioelektroniskas cīņas (REC) līdzekļiem.

Termiņi, kādos jaunais EM lielgabals tiks uzņemts bruņojumā, nav nosprausti, tomēr Krievija tiem ir pavisam tuvu, panākumi ir acīmredzami. Šodien izmēģinājumu paraugi spēj ievērojamā attālumā satriekt pretinieka bezpilota lidaparātus, helikopterus un spārnotās raķetes. Jaunais lielgabals uzstādījis rekordu kā pretgaisa aizsardzības līdzeklis – tas "sadedzināja" mācību mērķi gaisā 10 kilometru attālumā. Ja darbības attālumu izdosies palielināt līdz 20 kilometriem, mērķu kategroijā iekļūs arī mūsdienu kara lidmašīnas (no augstuma viedokļa). Domāju, Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) jaunie sasniegumi nebūs ilgi jāgaida. Krievijas armija jau izmanto radioelektroniskos ieročus ar jauniem fizikas principiem, nesen Sputnik stāstīja par tālvadības atmīnēšanas mašīnu "Listva".

EM lielgabali priekšējā līnijā

Bruņojums, kura pamatā ir elektromagnētiskā starojuma tehnoloģija, pēc darbības principa ir tuvs REC sistēmām. Pulvera un metāla vietā Krievijas EM lielgabals izmanto augstas frekvences starojuma enerģiju. Starojums izplatās gaismas ātrumā. Pagaidām grūtības rada milzīgais enerģijas patēriņš, tomēr tehnoloģijas pastāvīgi attīstās. Perspektīvā EM lielgabalus būs iespējams izvietot uz sestās paaudzes smagajiem bezpilota iznīcinātājiem, sauszemes spēku tehnikas un JKF kuģiem.

Ja cīņas laukā bez acīmredzamiem iemesliem atteiksies darboties lidmašīnas un helikopteri, bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes, tanki un cita pretinieka bruņutehnika, - pret viņiem vērstas jaunas kara tehnoloģijas.

EM lielgabals tiek uzskatīts par neletālu ieroci – tas iznīcina elektroniku, taču saudzē dzīvo spēku. Cietais elektromagnētiskais starojums ir bīstams cilvēka veselībai, var kaitēt nervu, imūnajai un citām organisma sistēmām. Tomēr, ja EM impulss "sadedzinās" mikroshēmas un apturēs pilotējama lidaparāta dzinēju, pilota liktenis ir izlemts – arī katapulta neiedarbosies.

Elektromagnētisko bruņojumu veido vesels instrumentu spektrs, kas paredzēti darbam konkrētos sektoros. Magnētisko lauku iespējams izmantot lādiņa sākuma ātruma piešķiršanai, kā alternatīvu pulverim klasiskajā artilērijā (sliežu lielgabals). Krievijā prioritāte piešķirta REC sistēmām, elektromagnētiskajām bumbām, kas spēj atslēgt pretinieka radio un elektronisko aparatūru 4 km rādiusā, tas ir, atstāt spēkus bez sakariem un pārvaldes, pārvērst vienības par neorganizētu pūli. EM lielgabals ir jauns mūsdienīgs uzvaras elements.

Interesanti, ka elektromagnētiskā lielgabala ideja dzima vienlaikus Krievijā un Francijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās pamatā bija vācu pētnieka Johana Karla Frīdriha Gausa, elektromagnētisma teorijas autora, darbi. Ideja apsteidza savu laiku un militārajā tehnikā netika pielietota praktiski: franču modelis paātrināja 50 gramus smagu lādiņu līdz ātrumam 200 m/sek. un piekāpās parastajai artilērijai.

Krievijā izstrādātais projekts palika neīstenots. Elektromagnētisko ieroču idejas atkal atdzima XXI gs. sākumā. Arcimoviča sliežu lielgabals 2011. gadā tika sekmīgi izmēģināts Krievijas Zinātņu akadēmijas Augsto temperatūru apvienotā institūta Šaturska filiāles laboratorijā. Elektromagnētiskais lielgabals šāva ar ļoti maziem lādiņiem, taču šie "zirnīši" ar elektromagnētisko paātrinājumu pārvērta plazmā tērauda plāksnes, ko sastapa savā ceļā. Piecus gadus vēlāk Krievijas speciālisti paātrināja matēriju gandrīz līdz pirmajam kkosmiskajam ātrumam, un kopš tā laika spēruši lielus soļus uz priekšu.

Partneri atpaliek

Pie elektromagnētisko lielgabalu projektiem strādā ASV, Izraēla, Turcija, Francija, Ķīna. Tomēr neviena no šīm valstīm nav panākusi "augstās frekvences uguns" efektīvu darbību 10 kilometru attālumā. piemēram, ASV Jūras spēki pērnvasar izmēģināja sliežu lielgabalu ar palaistā lādiņa ātrumu līdz 2041 m/sek. Jāpiezīmē, ka cietais ķermenis (ne elektromagnētiskais impulss) tomēr nav pārsniedzis mūsdienu pulvera artilērijas lādiņa maksimālo ātrumu (2500 m/sek.). Nākotnes karam tāds paātrinājums nav pietiekams.

Sliežu lielgabals ir elektromagnētiskā lielgabala paveids. Tā galvenie elementi ir enerģijas avots, komutāciju aparatūra un divas sliedes ar elektrovadītspēju, 1-5 metrus garas. Šāviens notiek augsta sprieguma padeves brīdī, pateicoties plazmas (speciāla ieliktņa sadegšana) enerģijas mijiedarbībai ar elektromagnētisko lauku. Amerikāņi izmēģina 475 mm sliežu lielgabalu (to izstrādājušas kompānijas "General Atomics" un "BAE Systems") kopš 2000. gadu sākuma, tomēr panākumi nav acīmredzami. 23 kg smags lādiņš, kas izlido no stobra ar aptuveni 2200 m/sek. ātrumu, var radīt milzu kaitējumu. Nav zināms, kurp un cik tālu tas lido.

Sliežu lielgabala liktenis ASV Jūras spēkos nav apskaužams. Tā resurss – daži desmiti šāvienu un milzīgais enerģijas patēriņš lika atteikties no bruņojuma izvietošanas uz amerikāņu modernā eskadras kuģa Zumwalt. Kuģis nevar kļūt par sava bruņojuma upuri, bet EM lielgabala pielietojuma laikā bija paredzēts atslēgt gandrīz visu kuģa elektroniku, ieskaitot PGA un PRA sistēmas. ASV Jūras kara institūta speciālisti galu galā ieteica izmantot Zumwalt tipa "eskadras superkuģus" tikai kā komandas kuģus. Pētījumi turpinās. Modernā bruņojuma sfērā vadošās valstis nepārprotami atpaliek no Krievijas.

46
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija
RT telekanāla birojs Maskavā, foto no arhīva

Lietuva seko Latvijas piemēram un aizliedz RT retranslāciju

0
(atjaunots 09:55 09.07.2020)
Latvija pagājušajā nedēļā aizliedza RT televīzijas programmu retranslāciju, aicinot citas Eiropas valstis sekot tās piemēram.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) ieviesa aizliegumu brīvai televīzijas programmu RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD un RT Documentary retranslācijai un izplatīšanai Internetā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas slēdziena saņemšanas – iestāde, kura ir pilnvarota īstenot sankcijas – LRTK pieņēma lēmumu apturēt brīvu augstākminēto televīzijas programmu uztveršanu Lietuvā," teikts regulatora paziņojumā.

Komisija apturējusi brīvu šo programmu uztveršanu, "jo RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs", paskaidroja LRTK vadītājs Mantass Martišs.

Kiseļovs, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas, ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors. "Rossija segodņa" un RT ir divas atšķirīgas juridiskās personas, šī informācija ir brīvi pieejama.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

0
Tagi:
RT, Lietuva
Pēc temata
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT