Ķīpsala, Rīgas Tehniskās universitātes ēku komplekss

Ķīpsala: mazais cinītis, kas gāž lielu vezumu

181
(atjaunots 13:13 26.03.2017)
Mazā saliņa zem Vanšu tilta, kas reiz deva vien patvērumu zvejniekiem, tagad ir apaugusi ar dambjiem un dažu gadu desmitu laikā pamanījusies sapulcēt virkni svarīgu pilsētas objektu. Pie tam salai ir kāda īpatnība, kas ļauj tai izcelties starp citiem Rīgas rajoniem.

Februāra beigās es apmeklēju grāmatu izstādi, kas notika Ķīpsalas izstāžu zālē. Pāris stundas paklaiņojis starp letēm, stendiem un cilvēku bariem, nolēmu izvēdināt galvu un apskatīt apkaimi — lai arī esmu šeit bijis ne vienu reizi vien, nekad tā jēdzīgi pa salu staigājis neesmu.

Alma mater

Manās acīs Ķīpsala ir cieši saistīta ar atmiņām par skolas gaitām. Mūsu klase bija, tā sakot, "ar ķīmijas novirzienu", un skolotāja nolēma, ka ar sešām ķīmijas stundām nedēļā mums nepietiks. Reizi divās nedēļās braukājām uz Ķīpsalu, kur Rīgas Tehniskajā universitātē mums notika praktiskās nodarbības.

Ķīmiju tik un tā apguvu slikti, toties atmiņas par laboratorijas darbiem ir amizantas. Piemēram, mēs mēģinājām ar sērskābi izdedzināt caurumu galdā, un reiz pat izcēlās nopietns skandāls — mēs ieslēdzām palīgtelpā ķīmijas fakultātes docentu, kurš bija atbildīgs par mūsu apmācību. Viņš iegāja pēc reaktīviem un pameta atslēgu ārpusē. Tā nu viens no klasesiedriem to pagrieza. Vēl ilgi docents bungoja pa durvīm un prasīja, lai izlaižam viņu.

Vēlāk, jau žurnālists būdams, uz RTU braukāju, lai analizētu Latvijā pārdodamo minerālūdeni. Mēs nopirkām visu valstī tobrīd pieejamo minerālūdeņu paraugus un pasūtījām ķīmisko analīzi. Toreiz, 90. gadu beigās ar ūdeni viss bija kārtībā.

RTU aziņem ievērojamu dalu salas, kuras platība nepārsniedz 2 kvadrātkilometrus. Ķīpsalā ir vairākas universitātes fakultātes un studentu kopmītnes korpusi. Agrāk universitātes pilsētiņā bija tikai saujiņa pelēku padomju parauga daudzstāvu ēku.

Taču 2010. gadā sākās kopmītņu renovācijas projekta īstenošana, un jau tagad lielākā daļa ēku izskatās krietni jautrāk: no ārpuses — akurāta daudzkrāsaina apdare, iekšpusē — eiropeiski interjeri un mūsdienīgas iekārtas. Valda uzskats, ka RTU kopmītes Ķīpsalā ir vienas no labākajām Rīgā. Tiesa, daži studenti žēlojas, ka dzīve tajās ir padārga.

Renovācijas projektā tika iekļauts arī baseins "Ķīpsala", kas formāli pieder pie RTU ēku komplekta, taču faktiski pieņem apmeklētājus ne tikai no studentu vidus, bet arī no visas pilsētas. Patlaban tajā ir astoņi 50 metrus gari celiņi, lai gan citos baseinos Rīgā ir iekārtoti ne vairāk kā 6 peldēšanas celiņi. Tiesa, jau pirms remonta, šķiet, tas bija labāk pazīstamais un rīdzinieku vidū populārākais baseins.

Pastaiga pa dambi

Ja apiet apkārt baseina ēkai, kas atgādina uz betona balstiem uzstādītu milzīgu taisnstūra šķīvi ar baltu, zilu un bēšu mozaīku gar malām, un aizstaigāt līdz Daugavai, iznāksiet uz Balasta dambja. Manuprāt, tagad tā ir galvenā ievērības cienīgā vieta uz salas.

Кипсала, улица Баласта дамбис, проходящая вдоль реки Даугавы
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ķīpsala, Balasta dambis, kas ved gar Daugavas krastu

Šīs ielas aizsākumi meklējami XVIII gs. vidū — Rīgas varasiestādes tolaik sāka celt dambjus gar Daugavas krastiem, lai kontrolētu tās ūdeņus. Dambi uzcēla arī gar Ķīpsalu un tā nostiprināšanai deva atļauju iebraukušajiem kuģiem nomest šeit balastu, kas jūrasbrauciena laikā palīdzēja stabilizēt kuģi, ja tā tilpnēs nebija pietiekami daudz kravas. Tā parādījās nosaukums "Balasta dambis".

Starp citu, arī ar pašas salas nosaukuma izcelsmi saistītas vairākas versijas.

Plašāk zināmā to starpā ir stāsts par to, ka "Ķīpja sala" tā nosaukta, jo uz tās bijušas zvejnieku ģildes vecākajam — Ķīpim piederošās zemes.

Daži speciālisti gan izsaka domu, ka nosaukums cēlies no vācu valodas, kas Rīgā bija plaši izplatīta. Veclejasvācu valodā kip nozīmē "ķīpa, maisā iesaiņota prece", un noliktavās salā tādas preces bija atrodamas milzīgos daudzumos, tāpat kā vietējo iedzīvotāju — zvejnieku un jūrnieku — mājās.

Balasta dambis 300 gadu laikā ir pārvērties par garu ielu. Tas sākas jau uz sauszemes — atzarojas no Raņķa dambja. Uz salu ved neliels tilts. Pa kreisi slejas 22 stāvus augstā Preses nama kārba. To uzcēla 1978. gadā, un padomju laikā te atradās avīžu un žurnālu redakcijas, bet divstāvīgajā piebūvē strādāja tipogrāfija. Pēc savienības sabrukuma ēka ātri kļuva tukša, un tagad tikai dažas kompleksa telpas tiek izmantotas veikalu un noliktavu vajadzībām.

A.Dombrovska iela Vecmīlgrāvī
© Sputnik / Sergey Melkonov

Iepretim padomju augstceltnei, it kā kontrasta labad slejas Rīgas Jahtu kluba ēka — dzeltena savrupmāja ar koķetu tornīti, celta 1989. gadā. Pats Rīgas Jahtu klubs, kas izveidojās 20 gadus agrāk, bija vecākais Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Uzplaukuma gados tajā bija vairāk nekā 300 aktīvu biedru. Patlaban ēkā ir atpūtas komplekss.

Tālāk Balasta dambis ved gar vēl vienu augstceltni — Swedbank ēku ar dzejisko "Saules akmens" vārdu. Tā izskatās daudz interesantāka nekā nemākslotais Preses nams: stiklotajās sienās atspoguļojas debesis, un ķīļveida pilons padara to līdzīgu burai. Līdzās ēkai iekārtota gleznaina krastmala un neliels akurāts parks, kurā bieži vizinās skrituļslidu mīļotāji. Zālājā — bronzas statuja, cilvēks, kurš skatās uz Daugavas pusi. Viņa smalkās garās rokas un kājas pat izplūdušas zālē, droši vien, labsajūtā.

Aiz Vanšu tilta plešas neliela pludmale. Tā nav oficiāla atpūtas vieta, jo neatbilst ekoloģiskajiem standartiem, taču ļoti populāra rīdzinieku vidū, tāpēc Rīgas varasiestādes to nesen labiekārtoja: te parādījās soliņi, kabīnes, tualetes, atkritumu urnas un pat kalniņš bērniem. Ir arī vieta sporta spēlēm, un vasarā te strādā neliela kafejnīca.

Neparasta kolekcija

Pie šīs pludmales turpinās Balasta dambis, ko Vanšu tilts pārgriezis uz pusēm. Te to klāj senlaicīgs bruģis, kas vairāk atbilst vietas garam — šeit atrodas tā saucamā "Koka māju kolekcija", ko savākusi arhitekte Zaiga Gaile. Viņa restaurē ēkas visā Rīgā, taču, šķiet, viņas sirds pieder Ķīpsalai.

Заброшенный деревянный дом на Кипсале
© Sputnik / Sergey Melkonov
Pamesta koka māja Ķīpsalā

"Kolekciju" veido senlaicīgas XVIII-XIX gs. mājiņas, kas piederēja vietējiem zvejniekiem, un jaunas, senatnei atbilstoši stilizētas ēkas. Kolekcijas "pērle" ir dažas mājas, kas pārnestas uz salu no citām pilsētas vietām.

Piemēram, šeit ir sarkana māja ar baltiem aizvērtņiem, tā saucamā bagātā pilsētnieka māja. Agrāk tā atradās Baznīcas ielā 18 un veidoja N.S.Krīgera dziedinātavas elements, celta XIX gs. beigās. Starp citu, "bagāta pilsētnieka māju" viegli sajaukt ar māju Balasta dambī 52. Arī tā ir skaista, zema māja ar baltiem aizvērtņiem. Taču šī mājiņa celta tepat, gadus 50 agrāk nekā tās līdziniece, kas te ieradusies no centra.

Starp abām mājiņām nelielā strupceļā slēpjas Žaņa Lipkes memoriālais muzejs. Žanis Lipke — vietējais iedzīvotājs, kurš Otrā pasaules kara laikā glāba ebrejus no Rīgas geto. Viņš slēpa geto gūstekņus savā pagalmā, pagrabā zem šķūņa un pēc tam nogādāja drošākā vietā.

Žanim Lipkem izdevās izglābt vairāk nekā 50 cilvēkus. Lipkem un viņa sievai piešķirts Izraēlas valsts apbalvojums "Taisnīgais starp tautām". Lipkes ģimene joprojām dzīvo tajā pašā mājā un plaši pazīstamajā šķūnī glabā malku. Memoriāls atrodas līdzās viņu zemesgabalam.

Balasta dambis noslēdzas ar lielu ēku kompleksu — agrāko ģipša fabriku. Pirms dažiem gadiem Zaigas Gailes birojs pārvērta fabrikas korpusus par elitāriem apartamentiem. No baltiem, melniem un sarkaniem ķieģeļiem celtās divu un trīsstāvu ēkas veido loku, kura centrā stāv īsts fabrikas skurstenis — tas šeit atstāts kā interesanta pagātnes piemiņa.

Кипсала, комплекс зданий гипсовой фабрики
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ķīpsala, ģipša fabrikas ēku komplekss

Balasta dambī "koka māju kolekcija" nebeidzas, arī salas dziļumā ir interesantas vietas. Te ir baroka stila trīsstāvu māja ar sarkanu dakstiņu jumtu. Tā pārcēlusies šurp no centra, kur stāvējusi jau no XVIII gs. Ļoti interesanta ir dzeltenbrūnā "kapteiņa māja", kura erkera jumts atgādina kapteiņa tiltiņu. Īpašu iespaidu atstāj arī savrupmāja ar ķenguru uz jumta, kas iedēvēta par "austrālieša namu".

Stāsta, ka XXI gs. sākumā šo zemes gabalu nopircis kāds austrālietis. Viņš gribējis nojaukt māju un uzcelt kotedžas pārdošanai, taču aktīvistiem izdevies aizstāvēt vēsturisko ēku. Ārzemnieks zaudējis par to interesi, pārdevis to un aizbraucis, toties jaunais īpašnieks incidenta piemiņai uzsēdinājis uz jumta metru augstu ķengura statuju.

Akurātās mājiņas maigās vai spilgtās krāsās upes krastā rada iespaidu, ka atrodies Holandē vai Vācijā. Protams, pārspīlēt nevajag: gan Balasta dambī, gan salas dziļienē starp rūpīgi koptiem zemesgabaliem redzamas noplukušas, brūkošas mājeles. "Kolekcija" vēl tiek papildināta…

…Vēlāk, atsaucot atmiņā savu pastaigu, brīnījos, cik daudz kas redzams mazajā zemes gabalā: gan izstāžu centrs un augstskola, gan augstceltnes, tirdzniecības centrs, baseins, rūpniecības zonas, muzeji, bagātas un nabadzīgas mājas un pat jahtu piestātnes.

Vēl mēģināju saprast, kā tur pietrūka. Kaut kā tāda, kas Rīgā ir pats par sevi saprotams. Atklāsme nāca tikai pēc brīža: uz salas nav nevienas Hruščova projekta mājas! Un nevienas padomju laikos celtas bloku daudzstāvu dzīvojamās mājas.

Bija studentu kopmītnes, taču tās jau ir renovētas un lepojas ar jauno apdari. Pēc dažiem gadiem būs pabeigta arī citu RTU korpusu renovācija; klīst runas, ka Preses namu gaida rekonstrukcija vai nojaukšana. Iespējams, pavisam drīz Ķīpsala izskatīsies tā, it kā to ne uz mirkli nebūtu skāris padomju laiku celtniecības bums, kas savulaik pārņēma visus pilsētas mikrorajonus, izņemot tikai centru. It kā padomju periods būtu pagājis garām, nepamanot Ķīpsalu.

 

181
Temats:
Rīga no iekšpuses: neformāls ceļvedis (22)
Pēc temata
Zasulauks: pilsētnieciska piepilsēta ar industriālu noskaņojumu
Jugla: šeit valda līvu gars
Pļavnieki: betons un nekādas romantikas
Donald Cook

NATO iziet Melnajā jūrā. Vai alianse pabīdīs malā Krieviju Krimā

16
(atjaunots 11:56 04.12.2020)
Ziemeļatlantijas alianse iecerējusi reformas pirms Džo Baidena ievākšanās Baltajā namā. Nesenajā samitā alianses ārlietu ministri pārskatījuši tās pamatprincipus un ieviesuši izmaiņas darbā.

Saglabājušās tikai galvenās problēmas – Krievija un Ķīna. Par to, kā NATO plāno savaldīt "Krievijas draudus", portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Pielāgot NATO krīzēm

Video apspriedei ar alianses valstu ārlietu ministriem Jenss Stoltenbergs gatavojās īpaši rūpīgi. Tikšanās ministru līmenī ir pēdējā pirms ikgadējā samita, kas ieplānots gada sākumā. Iepriekš izstrādāt dienas kārtību un apspriest aktuālākos jautājumus, - tas nozīmē nodrošināties pret neprognozējamiem dalībniekiem. Precedenti jau ir bijuši.

Piemēram, pirms pagājušā gada tikšanās Emanuels Makrons paziņoja, ka "NATO mirušas smadzenes". Tas noteica diskusijas toni un izjauca visus plānus. Alianses locekļi viens skaļāk par otru pierādīja Francijas līderim un viens otram, ka blokā viss ir kārtībā.

Izrādījās, ka transatlantijas solidaritātei vismazāk tic Donalds Tramps. Atbildot uz argumentiem par alianses lielo lomu Krievijas, Ķīnas un Irānas savaldīšanas darbā, ASV prezidents pieprasīja vispirms palielināt iemaksas par aizsardzību. Pēc viņa domām, cīņa ar ārējiem izaicinājumiem pārsvarā uz Amerikas militārā potenciāla rēķina nav racionāla.

Gaidāmajā samitā ASV pārstāvēs Džo Baidens, un alianses ģenerālsekretārs cer, ka izdosies atgriezties pie "vecajiem labajiem laikiem" – amerikāņi apstiprinās militāri politiskās savienības nozīmi.

Lai izklausītos pārliecinošāk, pirms samita ģenerālsekretārs lūdza analītiķiem izskatīt problēmas organizācijas iekšienē, norādīt to risināšanas metodes un nospraust uzdevumus tuvākajiem desmit gadiem. Pētnieku darbs apkopots pārskatā ar daiļrunīgu nosaukumu "NATO 2030".

Tā nu ārlietu ministri sāka pētīt un koriģēt ekspertu slēdzienus. Visi apspriedes dalībnieki, pat Francija atzina, ka "smadzeņu nāve" aliansei nedraud, tomēr reformas par ļaunu nenāks.

"Ir svarīgi adaptēt aizsardzības savienību jaunajai starptautiskajai situācijai. Krīzes situācijās NATO jārīkojas operatīvi un saliedēti, pat ja tas draud ar pamatprincipu laušanu," teikts dokumentā.

Pats galvenais, ko pārskata autori iesaka mainīt, ir veto tiesības: tās patlaban līdztiesīgi izmanto visi NATO dalībnieki. "Ja ierobežot vienbalsīgo balsojumu, spriedze aliansē mazināsies," uzskata pētnieki.

Viņu slēdzieniem vairāki ministri nepiekrita, tomēr atzina, ka idejas ir novatoriskas.

Jau atkal "Maskavas roka"

Toties visi dalībnieki bija vienisprātis par viedokli par ārējiem draudiem: nopietnu izaicinājumu transatlantiskajai drošībai joprojām met Krievija un Ķina.

"Maskava modernizē kodolarsenālu un dislocē jaunās raķetes no Galējiem Ziemeļiem līdz Sīrijai un Lībijai. Krievijas klātbūtne pastiprinājusies arī krīzes rezultātā Baltkrievijā un Kalnu Karabahā," teica Stoltenbergs.

"Kremlis tiecas pēc hegemonijas pār bijušajām padomju republikām un grauj to suverenitāti. NATO ir svarīgi pielāgoties jaunajai videi, kurā atgriezusies sāncensība ar pastāvīgi agresīvo Krieviju," ģenerālsekretāram piebalsoja pārskata autori.

"Krievijas draudu neitralizācijas" darbs jau rit. Stoltenbergs minēja tādus piemērus, kā NATO sadarbība ar Gruziju un Ukrainu. Tagad abas valstis ir alianses partneri ar paplašinātām iespējām, kas paredz piekļuvi Rietumu tehnoloģijām un izlūkošanas informācijai, tomēr netuvina pilnvērtīgai dalībai blokā.

Krievijas savaldīšanai alianse plāno paplašināt klātbūtni Melnajā jūrā – tā ir atbilde uz "Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos Krimā". Nianses pagaidām netiek atklātas.

Krievijas amatpersonas reaģēja. "NATO darbības, tostarp arī Melnās jūras reģionā, kaitē EDSO "burtam un garam". Tiek noraidīts drošības nedalāmības princips," konstatēja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.

Melnās jūras prioritātes

"NATO galvenais uzdevums ir sagatavoties ASV prezidenta maiņai. Bloks cer, ka Baidens veicinās konsolidāciju un Trampa laikā radušās problēmas pazudīs. Tomēr diezin vai Amerikas jaunais līderis atteiksies no priekšgājēja mantojuma visā pilnībā. Noteikti uzstās, ka visiem alianses dalībniekiem jāiemaksā bloka aizsardzības krājkasītē 2% no IKP," uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Politologs uzskata, ka Baidena nākšana pie varas nemainīs NATO un Krievijas spriedzes pilnās attiecības. Tomēr, ņemot vērā Maskavas darbu vairākās starptautiskās problēmās, alianse nevarēs ignorēt dialogu, vismaz militārpersonu līmenī.

Melnās jūras problemātiku starp NATO apspriestajiem jautājumiem Kortunovs skaidroja ar Krievijas augošo ietekmi Aizkaukāzā: "Alianse pievērsusi uzmanību karam Kalnu Karabahā un Krievijas miernešu ievešanai. Šīs teritorijas ir netālu no Melnās jūras, ko NATO uzskata arī par savu interešu zonu. Maskavas nostiprināšanos reģionā viņi uzskata par potenciālu izaicinājumu. No šejienes izriet arī paziņojumi par Melnās jūras reģiona prioritāti."

Tomēr Krievija nav vienīgais riska faktors NATO Melnās jūras akvatorijā, ir pārliecināts eksperts. "Viņu plāni nostiprināties Melnās jūras reģionā nav tik lielā mērā vērsti pret Maskavu, cik pret Ankaru, - viņš uzskata. – Neskatoties uz dalību blokā, Turcijas viedoklis vairākos jautājumos neatbilst kopējam viedoklim. Redžepam Tajipam Erdoganam ir pretrunas ar Grieķiju, Franciju, pat Vāciju un ASV. Taču NATO vēlas atgūt Turciju. Vēl viens mērķis – novērst Turcijas un Krievijas tālāku tuvināšanos."

NATO darbības Melnās jūras reģionā turpinās aktivizēt arī Ukraina. Pie tam par galveno jautājumu attiecībās ar aliansi kļūs Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšana Krimā, uzskata eksperts. "Jaunu objektu būvdarbus pussalā Kijeva pozicionē kā kārtējos draudus transatlantijas drošībai. Ukrainas vadība joprojām uzstājīgi apgalvos, ka Krievijas militāro sistēmu dislokācija Krimā prasa īpašu uzmanību," pieļāva Kortunovs.

Atvadas no ilūzijām

NATO uzmanību Melnās jūras reģionam atbalsta arī Tbilisi, ir pārliecināts Gruzijas Sabiedrisko lietu universitātes profesors Tornike Šarašanidze. Viņš uzskata, ka tas saistīts ar Krievijas karavīru klātbūtni Dienvidosetijā.

"Gruzija jau sen nelolo ilūzijas, ka vidēja termiņa perspektīvā iestāsies NATO. Tomēr cenšas paplašināt sadarbību ar bloku," atzīmēja Šarašenidze.

Viņš atzina, ka karš Kalnu Karabahā pastiprinājusi Krievijas pozīcijas Aizkaukāzā, un piebilda: "Armēnijai ir sabiedrotais – Krievija. Azerbaidžānai – Turcija. Faktiski starp abām valstīm izveidojusies militāra alianse. Gruzijai tāda sabiedrotā nav, atliek paļauties uz NATO."

Neskatoties uz izskanējušajiem apgalvojumiem, ne Gruzija, ne viss Melnās jūras reģions nav prioritāras problēmas, uzskata eksperts. Tagad aliansei pats galvenais ir sakārtot dialogu ar Baidenu. Samits nākamā gada sākumā būs pirmais pārbaudījums.

16
Tagi:
Krima, NATO, Krievija, ASV
Pēc temata
Gluži kā kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā
Mediji: ASV flotes mācības Melnajā jūrā draud ar militāru konfliktu ar Krieviju

Kāpēc Armēnija zaudēja konfliktā tik lielu skaitu militārās tehnikas vienību?

23
(atjaunots 11:47 04.12.2020)
Kalnu Karabahas konflikta aktīvā posma periodā ekspertu aprindās un medijos sākās diskusijas par Armēnijas bruņoto spēku izmantotā Krievijā ražotās tehnikas efektivitāti.

Sputnik militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko pacentās noskaidrot, vai vaina meklējama bruņojumā, vai tomēr karavīru iemaņās un aizsardzības organizācijas jautājumos.

Šodien vērojami daži mēģinājumi attaisnot armēņu zaudējumus ar Krievijā ražotajiem "nederīgajiem" iznīcinātājiem Su-30SM, "pusaklajiem" zenītraķešu kompleksiem S-300, "neefektīviem" REC kompleksiem un "nepareizas sistēmas" tankiem. It kā Armēnija nekad nebūtu pirkusi bruņojumu citās valstīs (piemēram, radarus Swathi no Indijas), bet azerbaidžāņu spēki būtu bruņoti tikai ar Izraēlā un Turcijā tapušu produkciju (tādu, kā Bayraktar), kas izšķīrusi "lielo lūzuma punktu". Vispārējais diskurss: Karabaha koriģēs Krievijas bruņojuma piegādes sabiedrotajiem un partneriem. Tamlīdzīgas runas slēpj militāri politiskās vadības stratēģiskās kļūdas un aso konkurences cīņu pasaules bruņojuma tirgū. Labāk tomēr būtu atgriezties realitātē.

Maskava piešķīra Armēnijai vairākus militāros kredītus. Tālākie militārie projekti ir pašu armēņu ziņā. Ja Krievijā ražotie ZRK S-300 piedalījās karadarbībā Karabahā un guva bojājumus tāpēc, ka nebija nodrošināta uzticama, ešelonēta PGA sistēma, tad iepriekš pieminētie Indijā tapušie pretbateriju radari Swathi par 40 miljoniem dolāru nekādas aktivitātes pēdas neatstāja. Lai arī būtu varējuši, saskaņā ar reklāmām, fiksēt mīnmetēju šāvienus līdz 20 km, artilērijas – līdz 30 km, raķešu – līdz 40 km attālumā (katra iekārta it kā spējot fiksēt līdz 7 mērķus vienlaikus). Iespējams, karavīri nepaspēja apgūt jauno radaru ekspluatāciju. Armēņu speciālistu prasmes, iespējams, ir izšķirošais (vājais) posms arī Krievijā ražotās militārās tehnikas ekspluatācijā (paši no sevis ieroči nešauj). Un, protams, kaujās absolūti nepieņemams ir organizētības trūkums un pašpaļāvība.

Zaudējumi un trofejas

1. decembrī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzrunā nācijai detalizēti pastāstīja, kādi bija Armēnijas zaudējumi Kalnu Karabahā. Garā sarakstā – simtiem dažāda bruņojuma vienību, iznīcinātu vai saņemtu trofejās. Azerbaidžānas prezidents pieminēja gan raķešu kompleksus un zalves reaktīvās sistēmas, gan tankus un radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Šos datus var uztvert dažādi, tāpat kā pārdomāto lēmumu noklusēt Azerbaidžānas armijas zaudējumus (noteikti tie ir būtiski), taču pašreizējā situācijā, kad valsts atguvusi septiņus rajonus, prezidentam nav iemesla radikāli pārspīlēt datus par pretinieka zaudējumiem. Likumsakarīgi rodas jautājums par armēņu grupējuma militārās organizācijas līmeni 44 diennaktis ilgajās cīņās Kalnu Karabahā.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Armēņu spēku iznīcinātās tehnikas lielo skaitu iespējams skaidrot ar nežēlīgo konfrontāciju, tomēr pie tam pārsteidz pamestie 79 tanki, 47 kājnieku mašīnas, 104 artilērijas vienības (lielgabali un mīnmetēji), 5 zenītiekārtas "Šilka", 93 speciālās automašīnas, 270 kravas automašīnas (iespējams, trofejas tiks nodemonstrētas Baku, lai apliecinātu valsts vadītāja vārdus). Jāpiebilst: 79 cīņasspējīgi tanki – tas ir divarpus tanku bataljonu bruņojums, liels spēks gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Domāju, armēņu neticamajam "dāsnumam" ir tikai divi iemesli: militārā tehnika pamesta neorganizētas (stihiskas) atkāpšanās laikā, vai arī nav piegādāta degviela (sagādes problēmas), un mašīnas vienkārši vairs nespēja pārvietoties.

Jebkurā gadījumā ir vajadzīgi organizatoriski secinājumi, tomēr tā ir Armēnijas Ģenerālštāba un valsts militāri politiskās vadības prerogatīva.

23
Tagi:
aizsardzība, militārā tehnika, Armēnija, Krievija
Pēc temata
Miers Kalnu Karabahā: kas un par ko cīnījās
Kalnu Karabaha: jau gatavojāmies cīņām ielās
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
BelAES

Parūpējieties par produktu krājumiem: lietuviešus gatavo avārijai BelAES

0
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
Lietuvas Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar instrukciju par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Lietuvas Iekšlietu ministrija publicējusi savā lapā Facebook instrukciju valsts pilsoņiem par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos, vēsta RIA Novosti.

"Saņemot informāciju par iespējamu avāriju BelAES, katra iedzīvotāja rīcībā jābūt pārtikas un ūdens krājumam vismaz 72 stundām, līdz jūs saņemsiet speciālo dienestu palīdzību," rekomendācijas paziņoja valsts Iekšlietu ministrijas preses dienesta vadītājs Mindaugs Bajarūns nacionālās televīzijas programmā.

Starp produktiem, kuru sarakstu Facebook publicēja IeM, iekļauti gaļas un dārzeņu konservi, putraimi, eļļa, cukurs, garšvielas, sāls, medus, tēka, kā arī 12 litri minerālūdens. Sniegti norādījumi, kur un kā glabāt produktus. Evakuācijas gadījumam resors ieteica parūpēties par atbilstošu somu.

Lietuvas valdība jau pirms BelAES ekspluatācijas sākuma iepirka 4 miljonus joda tablešu. Ar tām apgādās iedzīvotājus 100 km rādiusā no BelAES. Jods tabletēs tiek izmantots kodolavāriju apstākļos, lai aizsargātu organismu no radiācijas ietekmes. Bija plānots, ka tabletes izdosies izdalīt līdz 17. novembrim, tomēr vien 40% iedzīvotāju atsaukušies uz aicinājumu nodrošināt preparāta krājumus.

Lietuva sāka kritizēt Baltkrievijas topošo atomelektrostaciju jau pirms tās būvdarbiem un tagad cenšas aizliegt Baltkrievijas elektroenerģijas importu ES.

Novembra sākumā Astravjecā, Baltkrievijā notika BelAES ekspluatācijas sākuma oficiālā ceremonija. Tai bija izraudzīts Krievijā izstrādātais AES projekts ar 3+ paaudzes reaktoriem VVER-1200, kas atbilst augstākajām starptautiskajām drošības prasībām. Stacijas pirmā bloka ekspluatācija pilnā mērā sāksies 2021. gada pirmajā ceturksnī, otrs bloks tiks ieslēgts 2022. gadā.

0
Tagi:
BelAES, Lietuva
Pēc temata
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
Latvija bloķē Baltkrieviju un pieprasa no KF elektroenerģijas izcelsmes pierādījumus
Lietuvā palielinās sirēnu skaitu BelAES "avārijas" gadījumam