Roberts Vīcups

Zombiju apokalipse, jeb sapņu darbs

1429
(atjaunots 12:57 22.03.2017)
Neticēsiet, bet šodien es piedalījos zombiju pusdienās.

Tā sagadījās, ka aizgāju paēst uz yummy_D Vecrīgā. Ir tāda vieta. Attapos pagrabā, stāvot rindā, starp vienādi ģērbtiem (šādu "apģērbu" tirgo H&M un līdzīgi veikali, kā nojaušu) apm. 25 — 35 g.v. vīriešiem un sievietēm, kas pacietīgi gaidīja savu kārtu.

Ēdienu izsniedzēji strādāja zibenīgi, un katrs, kas saņēma savu ēdiena porciju, paklausīgi ieņēma savu vietu pie tikko atbrīvojušās galdiņa. Un tā minūtes 15, kamēr košļāju savu karbonādi, dīvainais konveijers darbojās bez aizķeršanās. Rindas gals — lete — porcija — galdiņš — prom.

Sloka
Sputnik / Робертс Вицупс

Pārsvarā pa vienam, bet bija, kas atnākuši kopā. Nekādu lieku emociju, neviena skaļāka vārda vai emocionāla žesta. Tikai pieklusinātas sarunas un galda piederumu šķindoņa un monotonas žokļu kustības. Nekādu paužu starp kumosiem. Man pretī sēdošās jaunkundzes sarunājās tikai abreviatūrās (EMT, AMS, ESM, OKT, TCL, SQL utt. utml.) pa retam sarunā iepinot kādu vārdu no cilvēku valodas.

Sajutos neomulīgi.

Un jau ārā, aizpīpējot cigareti, sapratu — kad iestāsies zombiju apokalipse, mūs nemēģinās novākt ar asinīm nošķiesti gārdzoši briesmoņi.

Tie būs glīti ģērbti Vecrīgas ofisu roboti, kas, izkliedzot saīsinājumus, jūs raus iekšā savos ofisos, lai konvertētu jūsu dvēseles failos un sakārtotu tās datu bāzēs — nosūtīšanai uz elles mākoņserveriem. Un vienīgais veids, kā tos nogalināt, būs tiem sirdī ietriekt Parker pildspalvu.

Es jūs brīdināju…

Такси на рижской набережной
© Foto : Roberts Vīcups
Taksometrs Rīgas krastmalā

Apbrīnojamākais ir tas, ka lielākā daļa šo cilvēku savu izvēli ir izdarījuši apzināti. Līdz vidusskolai viņiem īpašas izvēles nebija, jo viņu vietā lēma tie, kas par viņiem maksāja – vecāki vai citi aizbildņi. Taču ar zombēšanu viņi saskārās jau daudz agrāk – vēl bērnībā. Patiesībā viņi ir upuri, paši to neapzinoties. Savu vecāku nepiepildīto sapņu, nepārvarēto kompleksu vai neadekvātās vērtību sistēmas upuri.

Mēs visi saviem bērniem gribam labāku dzīvi, nekā ir mums. Un jau no mazotnes sākam viņus ietekmēt.

"Mācies, dēliņ! Galvenais mācies. A to visu mūžu kruķīsi baranku, kā es," — to man bieži atkārtoja tēvs – taksometra šoferis.

Atkārtoja, neskatoties uz to, ka pašam bija augstākā izglītība, bet jau ceturto gadu desmitu viņš vadīja taksometru. Viņš ļoti, ļoti mīlēja savu darbu. Un es ļoti viņu par to cienīju. Viņš bija pilnīgs pretstats par klasiku kļuvušajam priekšstatam par taksometra šoferi. Viņš nekad neveda klientus pa garāko maršrutu, arī ārzemniekus nē. Lai gan to ir tik viegli un kārdinoši izdarīt. Viņš nekad nepiesavinājās taksometrā aizmirstās mantas. Viņš neuzmācās klientiem ar saviem uzskatiem par politiku, viņš perfekti pārzināja Rīgu un Latviju. Viņa mašīna vienmēr bija tīra un tehniskā kārtībā.

Kad viņš nomira, man nebija bēru izdevumu. Naudu bērēm "sameta" viņa kolēģi. Bez prasīšanas un aicināšanas. Man vienkārši atveda aploksni. Viņa kapu kopj vieni no viņa patstāvīgajiem klientiem!!! Katru reizi, kad es aizbraucu uz kapiem, es atrodu tos tīrus un apkoptus, man atliek vien nolikt puķes. Jūs spējat to iedomāties!!?? Klienti! Jūs saprotat, ka šāda cieņa ir jānopelna?

Un tomēr viņš gribēja, lai es mācos. Es gandrīz izmācījos. Man ir nepabeigta augstākā juridiskā izglītība. Nepabeigta tāpēc, ka alkohols neļāva to pabeigt. Un patiesībā es esmu par to pateicīgs, jo pretējā gadījumā arī es būtu kļuvis par zombiju pusdienu dalībnieku. Tērpies uzvalkā un šlipsē es rāmi košļātu pusdienas un sarunātos svešvārdos. Dodoties atpakaļ uz ofisu lavierētu starp peļķēm, lai nenotašķītu apavus un nesamērcētu bikšu galus. Brauktu bankai piederošā auto un dzīvotu bankai piederošā privātmājā Rīgas pievārtē. Paldies Dievam, man izdevās no tā izbēgt.

Встреча фотографов в ночи у Даугавы
© Foto : Roberts Vīcups
Fotogrāfu sapulce naktī pie Daugavas

Es atradu savu kaislību – fotogrāfiju. Lēnām un neatlaidīgi, uzkrājot pieredzi, panācu, ka tā no kaislības pārvērtās par maizes darbu. Darbu, kuru es ļoti mīlu. Par darbu, kurš neliek man noteiktas stundas pavadīt ofisā un iespīlēt sevi uzvalkā. Par dzīvesveidu, kas neliek man iedomātas labklājības vārdā dzīties pēc jaunākā auto vai smalkākas dzīvesvietas.

Es valkāju militāra stila drēbes un armijas apavus, jo tā vienkārši ir ērtāk. Es droši brienu peļķēs, nebaidoties nosmērēt apavus. Es braucu ar 15 gadus vecu bet ļoti uzticamu auto un neuztraucos, ko par to domā apkārtējie.

Es lienu pagrabos un bunkuros, lai dokumentētu vēstures paliekas. Es kāpju pamestos elektrolīniju torņos un rūpnīcu skursteņos, lai nofotografētu Rīgu no augšas. Ar nepazīstamiem cilvēkiem dodos uz Sibīriju, lai satiktu un iemūžinātu savus tautiešus. Divas reizes esmu bijis Černobiļā un braukšu vēl.

Un, pateicoties savai latviešu valodas skolotājai, izrādās, es drusku protu arī rakstīt. Un arvien biežāk izjūtu to kā nepieciešamību. Lai pastāstītu jums, kā izskatās Rīga no augšas, ko sevī glabā pusotru gadsimtu veci pagrabi un kāpēc Černobiļā tomēr nedzīvo mutanti.

Un ļoti ceru, ka ar savu darbu iemantošu kaut mazu daļu tās cieņas, kas pieder manam tēvam.

Turpinājums drīz.

1429
Pēc temata
Raķešu šahta Tirzā: nostalģija un risks
Bābelītes elektrostacijas pēdējie brīži
Slokas miglainais Monolīts
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Olimpiskais un Navaļnija skandāls: ASV un Lielbritānija glābj vērtīgāko

9
(atjaunots 18:37 21.10.2020)
ASV un Lielbritānija atkal apsūdz Krieviju, šoreiz kiberuzbrukumos Olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā un Japānā. Kārtējās nepamatotās insinuācijas par absurdo Maskavas noziegumu no pirmā acu uzmetiena šķiet bezjēdzīgas. Bet vai tas patiešām tā ir?

No vienas puses, ar rusofobo mediju kampaņu Rietumiem viss ir kārtībā. Incidents ar Alekseju Navaļniju nav vēl līdz galam atstrādāts. It kā nav nekādas nepieciešamības palaist jaunas pīles, sevišķi tik augstā – ārpolitikas iestāžu un galveno specdienestu vadītāju – līmenī. Bet no otras puses – iepriekšējā pieredze, ieskaitot arī situāciju ar Krievijas blogeri, liecina, ka uz kaut kādu patiešām nopietnu un Maskavai sāpīgu pasākumu ieviešanu jebkurā gadījumā var necerēt.

Tajā pašā laikā sinhronā Vašingtonas un Londonas uzstāšanās liecina par kopīgu mērķu esamību, ko vēlas panākt abas galvaspilsētas.

Bet par ko konkrēti varētu būt runa?

Atminējums, visticamāk, ir jāmeklē Tokijas un Seulas reakcijā uz izvirzītajām apsūdzībām. Japānas valdība atteicās no komentāriem, paņemot pauzi "attiecīgas informācijas" ievākšanai. Dienvidkorejas varasiestādes arī izvēlējās neko nekomentēt.

Spriežot pēc visa, abu valstu oficiālās personas un specdienesti – starp citu, galveno Rietumu sabiedroto reģionā – nebija iepriekš informēti par Amerikas un Lielbritānijas operāciju un tagad ir spiesti steigšus orientēties pēc situācijas, lai neiegāztu sevi un beigās ieņemtu maksimāli akurātu pozīciju. Kā to izdarīja, piemēram, Japānas Olimpiskā komiteja, kura paziņoja, ka neizjuta kiberuzbrukumu ietekmi tās darbībā.

Tādēļ ar augstu varbūtību galvenais jaunās pret Krieviju vērstās kampaņas mērķis, lai cik dīvaini tas nešķistu, ir nebūt ne mūsu valsts, bet gan pārējā pasaule – un pirmām kārtām paši Rietumi. Un rusofobā dienas kārtība šeit uzstājas kā ērts un ierasts instruments, nevis pašmērķis.

Informācijas un propagandas dominēšana ir svarīgākā ASV hegemonijas daļa. Savukārt Lielbritānija šajā jautājumā tradicionāli tās atbalsta, jo tieši visietekmīgāko angļu mediju kopumu abās Atlantijas okeāna pusēs mēdz dēvēt par globālo mediju meinstrīmu. Tāpat sen un labi zināms par abu valstu īpašo tuvību politiskās un specdienestu jomu sadarbībā.

Pakāpeniska Savienoto Valstu lielvalsts varenības degradācija un skaidra Apvienotās Karalistes aizkulišu ietekmes pavājināšanās starptautiskajā arēnā pēdējos gados pārtapa par ierastu realitāti. Tomēr šie procesi galvenokārt skar ekonomiskos, birokrātiskos un dažus politiskus mehānismus.

Tajā pašā laikā ir jomas, kurās abu lielvalstu pārākums līdz šim bijusi neapstrīdams. Kā jau nevar apšaubīt amerikāņu armijas virsroku NATO, tā arī neviens kontinentālās Eiropas medijs ietekmīguma ziņā nespēj sacensties ar britu Times vai amerikāņu CNN. Nerunājot jau par to, ka tieši aiz okeāna atrodas tik jaudīgu sabiedriskā viedokļa manipulācijas instrumentu, kā Twitter un Facebook, kontroles centrs.

Skarbā Vašingtonas politika pret RT vai Ķīnas izcelsmes TIkTok apliecina, ka tur lieliski apzinās šādu struktūru nozīmīgumu. Taču Savienotās Valstis jau tomēr ir pieradušas pie tā, ka ģeopolitiskajiem oponentiem ir savi ļoti nopietni mediju ietekmes resursi, un vienkārši veic pasākumus to darbības ierobežošanai pie sevis.

Daudz jūtīgāka Amerikas un Lielbritānijas specdienestu un propagandas tandēmam varētu kļūt konkurentu parādīšanās pašos Rietumos. Bet tieši tas arī tagad notiek, un Navaļnija lieta ir apliecinājums tiem nepatīkamiem un nevēlamiem procesiem.

Krievijā skandāls saistībā ar blogeri var izskatīties kā jau ierastā lieta, taču patiesībā tas ir savā ziņā unikāls, jo tas no sākuma līdz galam ir Berlīnes darbs.

Jā, Vācija izmantoja standarta rusofobo pieeju, taču tā mantojusi to no "vecākajiem partneriem".

Vācieši kontrolē Navaļniju. Viņš stāsta to, kas viņiem ir nepieciešams: no "Ziemeļu straumes 2" aizsardzības līdz pārmetumiem amerikāņiem, kuri neizrāda viņam īpašu atbalstu. Par pasaulei galveno ziņu avotu uz dažām dienām kļuva vācu izdevumi, savukārt angļu mediji bija spiesti to visu citēt un tiražēt.

Šajā kontekstā stāsts par krievu hakeriem no GIP, kuri uzbrūk Olimpiādēm, iegūst absolūti īpašu jēgu. Faktiski ar tā palīdzību amerikāņi un briti tiecas līdz galam izskalot no dienas ziņu kārtības Navaļnija tematu – jo tas, būtībā, ir viņu konkurentu projekts. Turklāt Vašingtonai un Londonai ir svarīgi kopumā atgriezt kontroli pār globālo mediju politisko telpu, kuru uz laiku sev pakļāva Eiropa ar vāciešiem priekšgalā.

Lai gan abas puses šeit izmanto mūsu valstij ārkārtīgi nedraudzīgu retoriku, pēc būtības viņu domstarpības spēlē par labu Krievijai (un daudzām citām valstīm), jo pastiprina konfliktu līmeni Rietumos un stimulē to turpmāko kritumu.

Un to faktu, ka Vācijai pirmo reizi izdevās – lai arī ne uz ilgu laiku – pārtvert kontroli pār pasaules politiskās un informācijas telpu, ir vērts uztvert nevis kā unikālu izņēmumu, bet gan kā pirmo bezdelīgu. ASV un Lielbritānijai ir jēga pamazām gatavoties mediju dominēšanas zaudēšanai, jo izaicinājumu tām tagad met ne tikai ģeopolitiskie konkurenti, bet arī tuvākie sabiedrotie.

9
Tagi:
Vācija, Lielbritānija, ASV, Krievija, kiberuzbrukums
ASV iznīcinātājs F-16

"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās

35
(atjaunots 20:04 20.10.2020)
Amerikāņi mācās karot ar Krieviju maksimāli reālos apstākļos. Nesen Pentagons izsludināja PSRS un Krievijā ražoto ieroču maketu partijas iepirkumu.

Mācībās pilna mēroga bruņojumu izsniegs karavīriem, kuri tēlos pretinieku. Pasūtītājs pieprasījis, lai maketi būtu izgatavoti no ļoti izturīga uretāna, kas nesalūzīs arī pēc ilggadīgiem treniņiem, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ienaidnieka tēls

Iepirkuma aprakstā precizēts, ka runa ir par prettanku granātmetējiem RPG-7, pārnēsājamiem zenītraķešu kompleksiem "Strela 2", Kalašņikova automātiem un ložmetējiem, Dragunova snaipera šautenēm, granātām F-1, RGD-5 un RG-42.

Tas viss jānogādā Beninga fortā – vienā no lielākajām armijas bāzēm ASV. Tajā ik gadus tiek apmācīti līdz 96 tūkstoši karavīru 85 specialitātēs. Katrs tanku un kājnieku vienību kareivis sāk dienestu Beninga fortā. Acīmredzot, Pentagons nolēmis tuvināt mācību programmu reāliem kaujas apstākļiem, kas radīsies kara gadījumā ar Krieviju.

Amerikāņi jau agrāk ir lietojuši svešu bruņojumu, tehniku, pat uniformu. Piemēram, septembra beigās viņi organizēja manevrus, kuros plaši izmantoja uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Mērķim bija izraudzīti zenītraķešu-lielgabalu kompleksu "Pancirj S1" maketi. Savukārt daudzajās mācībās Eiropā pretinieka lomā bieži vien ir NATO kareivji formastērpos, kas aizdomīgi atgādina Krievijas "ciparu".

Tādas "maskuballes" jēga ir skaidra – atbrīvoties no bailēm pretinieka priekšā, iemācīties atpazīt ienaidnieka tehniku un kareivjus, iepazīties ar citu taktiku.

Tāda veida mācību priekšrocības ASV aptvēra jau aukstā kara gados, kad sākās programma OPFOR (Opposing Force). Armijā tika izveidotas speciālas vienības, kas mācībās tēloja Varšavas līguma valstu bruņotos spēkus.

OPFOR kareivji nēsāja padomju armijas formastērpam līdzīgu formu, rīkojās saskaņā ar domājamā pretinieka noteikumiem un aktīvi izmantoja austrumu bloka militāro tehniku.

OPFOR vienības ASV iemēģināja padomju BMP-1, ko 70. gadu beigās ASV nodeva Ēģiptes prezidents Anvars Sadats. Tās dzenāja pa poligoniem, rūpīgi izpētīja, apšaudīja no dažādiem kalibriem. Rezultātā uz kājnieku kaujas mašīnas M2 Bradley tika uzstādīts 25 mm lielgabals M242 Bushmaster, kas spēja cauršaut jebkuras padomju vieglās bruņutehnikas priekšējās bruņas.

Imitācijas un trofejas

Tomēr amerikāņiem katastrofāli trūka pretinieka tehnikas paraugu un rezerves daļu. Galu galā OPFOR tika apbruņotas ar dīvainiem "mutantiem" – vienības saņēma par padomju mašīnām nomaskētu amerikāņu tehniku.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

80. gados ASV noliktavās sakrājās aptuveni tūkstotis vieglo tanku Sheridan. Tos nolēma izmantot OPFOR interesēs. Uz šo mašīnu bāzes radīja tanku T-72, BMP-1, pašgājēja zenītiekārtu "Šilka" un pašgājējlielgabalu "Gvozdika" imitācijas. Vēlāk parādījās par T-72 un BMP-2 maskēti bruņutransportieri M113 un M2 Bradley.

Par īstu zelta laikmetu OPFOR kļuva periods pēc PSRS sabrukuma. Varšavas līguma organizācijas bijušās valstis labprāt pārdeva amerikāņiem vai pat dāvināja bez maksas militāro tehniku. Toreiz OPFOR vienības saņēma tankus T-72 un T-80U, kājnieku kaujas mašīnas BMP-2, bruņutransportierus BTR-80, zenītraķešu-lielgabalu kompleksus "Tunguska", artilērijas sistēmas un daudz ko citu.

Visa tehnika tiek izmantota. Piemēram, daļu "trofeju" pastāvīgi izmanto ASV Jūras kājnieku korpusa 1. divīzijas 3. amfībiju-trieciena bataljons Kemppendltonas bāzē Kalifornijā. Bruņutehnika tiek izmantota poligonā pastāvīgās dislokācijas vietā.

Jūras kājnieku rīcībā ir arī vairāki helikopteri Mi-24, kas saņemti no bijušā sociālistiskā bloka valstīm. Militāro mācību kursā bija iekļauts vingrinājums ar mērķi mazināt karavīru bailes no krievu šausmīgā "krokodila". Vienība sagulst līdzenā laukā, bet helikopters vairākkārt nolido minimālā augstumā un maksimālā ātrumā virs karavīriem. Aukstā kara laikā Mi-24 lomu tēloja helikopteri-amfībijas Sikorsky SH-3 SeaKing un franču Aerospatiale SA 330.

"Sarkanie" meistari

Gaisa pretinieka loma mācībās ASV parasti tiek piešķirta eskadriļai "Agresors", kas saformēta 70. gadu sākumā. Tā lido ar PSRS un Krievijas kara lidmašīnu imitācijām. Vispirms tās bija amerikāņu F-5 ar sarkanām zvaigznēm uz spārniem, bet jau 1973. gadā atveda pirmo oriģinālo MiG-21F-13, ko izraēlieši sagrāba no arābiem. Jau dažus gadus vēlāk Nevadas debesīs pacēlās MiG-21bis un MiG-23.

Pēc PSRS sabrukuma "agresoru" rokās tika modernākas mašīnas. Piemēram, 2016. gada decembrī tika nofotografēts iznīcinātāja Su-27 mācību lidojums Nevadā kopā ar amerikāņu F-16. Domājams, Su-27 nokļuvis ASV no Ukrainas. Mediji vēstīja, ka amerikāņiem ir vairākas tādas mašīnas, kā arī vairāk nekā divi desmiti frontes iznīcinātāju MiG-29. Tomēr "agresoru" parka pamatā ir Krievijas kamuflāžas krāsās "tērpti" F-5, F-15, F-16 un F/A-18.

Līdztekus "atmosfērai" šīs vienības imitē pretinieka lidmašīnu taktiku un tehniskās īpatnības. ASV Gaisa spēkos valda uzskats, ka tas ir ļoti svarīgi no psiholoģiskā viedokļa.

Jau Otrā pasaules kara laikā amerikāņi ievēroja, ka liela daļa jauno pilotu "sastingst", pirmo reizi tiekoties ar pretinieku. Zaudētās sekundes daudziem maksāja dzīvību.

Komandieri uzskata, ka regulāri treniņi ar "agresoriem" vajadzētu pilotiem padarīt ienaidnieka tēlu ierastāku.

35
Tagi:
Pentagons, ASV GS, Krievijas GKS

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes