Gāzesvada Opal. Foto no arhīva

Polija gatava nosaldēt visu Eiropu, lai iezāģētu "Gazprom"

96
(atjaunots 11:34 17.03.2017)
"Polijas naftas un gāzes kompānija" (PGNiG), kuras akciju paketē 72% pieder Polijas valstij, izcīnījusi uzvaru Eiropas tiesā pret Eiropas Komisiju. Tiesa apturējusi līdz 2018. gadam izsoles par gāzesvada Opal 40% jaudas izmantošanu. Rezultātā "Gazprom" ir zaudējusi iespējas izmantot "Ziemeļu straumi" pilnā apjomā.

Par Polijas valsts lēmumiem un pašreizējo situāciju gāzes tirgū RIA Novosti stāsta Rostislavs Iščenko, starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs.

Svārstīgā Eiropas Komisija

Patlaban situācija ir tāda pati, kāda tā bija pērnā gada nogalē — arī iepriekš "Gazprom" varēja izmantot tikai 50% gāzesvada Opal jaudas. Eiropas Komisija bija pārliecināta: viss, kas pārsniedz šo rādītāju, neatbilst ES Trešajai enerģētiskajai paketei. Taču 2016. gada nogalē tā nolēma, ka Trešā enerģētiskā pakete necietīs, ja tiks organizētas izsoles papildu 40% gāzesvada jaudas izmantošanai. Pie tam EK lieliski zināja, ka "Gazprom" ir vienīgā kompānija, kas interesējas par gāzes tranzīta iespējām ar Opal starpniecību. Tātad lēmums tika pieņemts gāzes tranzīta palielināšanai tieši no Krievijas un tieši no ziemeļiem.

Nekādu pārsteigumu šie apsvērumi nesagādā. Eiropa jau ir saskārusies ar tranzītu cauri Ukrainai 2014. un 2015. gada ziemā. Gan pirmajā, gan otrajā gadījumā Eiropas Savienība bija spiesta apmaksāt Ukrainas patērēto gāzi, jo Kijeva šantažēja Eiropu, norādot, ka izmantos tranzīta (Eiropas) gāzi, vai pat apturēs tranzītu pilnībā.

ES it nemaz negribēja saņemt nepietiekamu daudzumu gāzes. Ik gadus maksāt "Gazprom" pusotru miljardu dolāru Ukrainas vietā arī ir apnicis. Eiropas Savienība lieliski saprata, ka naudu, kas tika noformēta kā kredīts Ukrainai, Kijeva nekad neatdos. Visbeidzot, Vācija vēlējās palielināt tranzītu pa ziemeļu ceļu, un pamazām izvērsties par lielāko ES piegādātās Krievijas gāzes sadalītāju. Ne jau velti Berlīne, neskatoties uz visām pret Krieviju vērstajām sankcijām, konstruktīvi izvērtēja "Ziemeļu straumes 2" projektu, kam vajadzētu sākt darbu jau 2019. gadā. Pie tam projekts jau iepriekš tika prasmīgi izslēgts no ES Trešās enerģētiskās paketes prasībām. Pat Eirokomisijas "atklāsmi" gāzesvada Opal jomā veicināja Berlīne.

Kāpēc Polija iesniegusi prasību tiesā

Patiesībā Polija gan iebilda ne tikai un pat ne tikdaudz pret "Gazprom", cik pret Vācijas perspektīvo gāzes stratēģiju. Jau kuro reizi vēsturē Varšava mēģina bloķēt Krievijas un Vācijas sadarbību. Visi iepriekšējie mēģinājumi Polijai ir beigušies ar nacionālajām katastrofām.

Kāpēc tad poļi nolēma riskēt vēlreiz? Galu galā attiecības ar Ukrainu viņiem nav nekādas sirsnīgās. Varšavas apgalvojumi par to, ka Opal darbība ar pilnu jaudu var kaitēt Krievijas gāzes tranzītam Polijas gāzes transporta sistēmā (tā PGNiG pamatoja savu prasību Eiropas tiesā), nav ne plika graša vērti. Visi tai apkārtejošie gāzesvadi tika izskatīti tikai un vienīgi kā līdzeklis izvairīties no Ukrainas tranzīta nestā riska. Turklāt Ukrainas gāzesvadu būs iespējams aizvietot tikai tad, kad sāksies "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" ekspluatācija.

Optimistiskas prognozes liecina, ka tas notiks tikai 2019. gadā, taču Eiropas tiesas lēmums paliks spēkā tikai līdz 2018. gadam.

Fantomu sāpes

Varšavas viedokli izdosies saprast, ja liksim pie malas saimnieciskos jautājumus un pievērsīsimies Polijas tradicionālās (nu jau 25 gadus ilgās) ārpolitikas problēmai.

Polija uzskata, ka stabilu konstrukciju ES varētu piešķirt Vācijas un Francijas hegemonijas paplašināšana līdz formātam "Vācija, Francija un Polija". Varšavai jākļūst par trešo spēka centru ES, līdztiesīgu Parīzei un Berlīnei. Taču šim nolūkam Polijai trūkst ekonomisko, politisko un demogrāfisko resursu.

Varšava uzskata, ka problēmu varētu atrisināt Polijas līdera pozīcijas Austrumeiropā — Polija spēj iegūt Vācijai līdzīgu politisko svaru, uzstājoties Austrumeiropas sabiedrības vārdā.

Polijas virsvadības uzspiešana Čehijā, Ungārijā, Slovākijā un Rumānijā saskārās ar pasīvu, taču nepārvaramu pretsparu. No Polijas baidījās arī Baltijas valstis. Pie tam bijušās sociālistiskās nometnes valstis ir Eiropas Savienības locekļi, un tām ir tādas pašas iespējas un, iespējams, pat vēl lielākas ambīcijas nekā Varšavai.

Pēcpadomju periodā Varšava bija aktīvākais un konsekventākais prorietumnieciskais (izņemot ASV) spēles dalībnieks Ukrainā un Baltkrievijā. Polija pat atbalstīja Banderas slavināšanu Ukrainā, lai arī tās ideologi par ienaidniekiem uzskatīja ne tikai krievus, bet arī poļus. Savukārt Baltkrievijā Polija sadarbībā ar ASV aktīvi centās kaitēt Lukašenko režīmam un nomainīt to pret kādu "eirointegrācijas" projektu.
Taču Varšavas iespējas strauji iet mazumā. Ja ziemeļu tranzīta ceļš strādās pilnā sparā, Polija zaudēs jebkādu ietekmi ES gāzes politikas jautājumos. Šajā jomā lielākā nozīme būs Vācijas un Krievijas savienībai. Savukārt Polija no politisko iespēju viedokļa kļūs par vēl vienu Rumāniju.

Šajos apstākļos Varšava ķeras pie pēdējā salmiņa, ko tai dāvā krīze Ukrainā un augošais Minskas un Maskavas saimnieciskais konflikts, kurā lielākā nozīme ir gāzes jautājumam. No vienas puses, ziemeļu tranzīta maršruta blokāde varētu pastiprināt Minskas un Kijevas pozīciju attiecībās ar Maskavu, no otras puses — nostiprināt to atkarību no pozīcijas, kādu Polija ieņem ES. Ja Varšava atteiksies no pretenzijām Opal jautājumā, Ukrainas un Baltkrievijas manevru iespējas strauji kritīsies.

Pikniks ceļa malā

Un tomēr Polija pretstata sevi ne tikai Vācijas, bet arī visas ES interesēm, veidojot savu Krievijai naidīgo stratēģiju pēcpadomju telpā.

Pirmkārt, kā jau teikts, Vācija it nemaz neiebilst pret iespēju kļūt par visas ES "gāzes sadales centru" un nostiprināt savu dominējošo pozīciju.

Otrkārt, gāzes piegādes pa ziemeļu ceļu izmaksās mazāk. Tāpēc, aizstāvot savas egoistiskās intereses, Polija sekmē gāzes cenu augšanu Eiropā (patērētājam nāksies apmaksāt arī dārgo piegādi).

Treškārt, ne velti Vācija un Eiropas komisija rūpējas par ziemeļu maršrutu. 2014.-2016. gg. skaidri apliecināja, ka Ukrainas tranzīts ir nedrošs un jebkurā brīdī var pārtrūkt.

Neapšaubāmi, Polijas darbības kaitē "Gazprom" (PGNiG prasība nevarēja notikt bez Polijas valdības sankcijas). Kaitējums ir, taču ne kritisks. Daudz lielāks kaitējums tiek nodarīts Vācijai un ES.

Piedevām "vecajā" Eiropā aizvien populārāka kļūst ideja par to, ka Austrumeiropas uzņemšana ES bija kļūda. Tiek aktīvi apspriesta Eiropas Savienības koncepcija Rietumeiropas un Ziemeļeiropas robežās. Polijas izdarības varētu kļūt par pilienu, kas pārpildīs pacietību.

Krievijas un Tūrcijas valsts vadītāji.
© Sputnik / Михаил Климентьев

Divus gadusimteņus no vietas Poliju tādos gadījumos sadalīja. Tagad tikumi ir citādi, iespējas — citādas un ietekmes mehānismi arī ir citādi — krietni pragmatiskāki. Valstis, kas mēģina palēkties augstāk nekā ļauj viņu resursu bāze, vienkārši tiek nospiestas pasaules politikas ceļa malā.

Pie kā tas noved? To demonstrē Ukraina. Tas ir sliktāk nekā okupācija un sadalīšana. Ārvalstu virskundzība rada leģendu par zelta neatkarības gadiem un ilgas pēc tiem, konsolidē nāciju un dod cerību par valsts atdzimšanu. Valsts nespēja rada vilšanos tautā un tieksmi kaut kur pievienoties — vienalga, kam un ar kādiem noteikumiem.

96
Pēc temata
Polija atbalsta Lietuvas atteikšanos no Krievijas gāzes
"Ziemeļu straume 2" izbūve nobeigs Ukrainu
Gāzes krātuves Hjūstonā, foto no arhīva

Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG

45
(atjaunots 16:27 09.07.2020)
Cenu krituma dēļ Eiropā, kas tika uzskatīta par tradicionālu amerikāņu SGD "izgāztuvi", tā izrādījusies nepieprasīta. Tagad tā vietā, lai pārdotu uz ārzemēm, degvielu iesūknē rezervuāros un krātuvēs.

Gāzes cenas Eiropā un Āzijā ir sasniegušas daudzu gadu minimumu. To, ka pirkt Amerikas SDG nav nekādas jēgas, atzinuši pat ASV Enerģētikas ministrijā. Klienti atteikušies no vairāk nekā simts vasarai ieplānotājām piegādēm. Rezultātā eksports nokrita par 63,6%. Kādēļ okeāna otrā krasta gāze izrādījās nevienam nevajadzīga, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā, ko publicēja portāls RIA Novosti.

Cenas nokrita

Pērn dabasgāzes neto eksports ASV sasniedza 54,7 miljardus kubikmetru – par 20,7 miljardiem vairāk, nekā 2018. gadā. Saskaņā ar Cheniere Energy, lielākā SDG ražotāja, datiem, pirmajā ceturksnī pārdošanas apjoms pasaules tirgū sasniedza 100 miljonus tonnu – par 10 miljoniem vairāk, nekā 2019. gadā. Izaugsmi nodrošināja pārsvarā amerikāņi.

Plāni bija ambiciozi: 2020. gadā – 67,2 miljardi kubikmetru, 2021. gadā – 79,5. Šos rādītājus janvārī paziņoja ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvalde (EIA). Taču jau ir skaidrs, ka nekas no tā nenotiks.

Piedāvājuma palielinājums siltās ziemas un koronavīrusa pandēmijas dēļ ierobežotā pieprasījuma fonā apgāza gāzes tirgus Eiropā un Āzijā. Tā, vidējā cena TTF Nīderlandes habā Eiropā gada pirmajos četros mēnešos nokrita divas reizes, salīdzinot ar analoģisko periodu 2019. gadā, tūlītējās piegādes uz Japānu samazinājās par 44%.

Jau aprīlī Amerikas SDG eksports uz Eiropu kļuva ekonomiski nelietderīgs. Lielas Eiropas un Āzijas kompānijas atcēla jūnijam-jūlijam ieplānotos līgumus.

Saskaņā ar Bloomberg datiem, iekraušanas apjomi ASV SDG rūpnīcās aprīlī samazinājušies gandrīz par 30%. Maijā eksports saruka vairāk nekā par trešdaļu – tostarp koronavīrusa ierobežojumu dēļ.

Ekonomiski nedzīvotspējīgs

ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvaldes jūnija prognoze ir visnotaļ pesimistiska. Eiropas un Āzijas pircēji atteikušies no 110 SDG partijām: 70 ir atceltas jūnijā-jūlijā un 40 – augustā. Gāzes piegādes Amerikas jūras terminālos ir samazinājušās vairāk nekā divas reizes kopš marta beigām – no rekordlielā rādītāja 277 miljoni kubikmetru dienā.

"Zemās dabasgāzes un SDG tūlītējās cenas Eiropā un Āzijā novājināja ASV eksporta ekonomisko dzīvotspēju, kurš ir ārkārtīgi jutīgs pret cenām," konstatē EIA analītiķi.

Pēc viņu vērtējumiem, no ASV jūnijā uz Eiropu un Āziju nosūtīja vidēji 101 kubikmetru dienā, savukārt jūlijā un augustā būs 62 miljoni. Tas ir ne vairāk par 25% eksporta potenciāla.

Turpinās kristies

Apstiprinājās ekspertu brīdinājumi, ka no amerikāņu gāzes klienti turpinās atteikties vismaz līdz vasaras beigām: nākotnes līgumu cenas ASV pārsniedz Eiropas cenas līdz pat septembrim.

Sešas Amerikas SDG rūpnīcas, kas janvārī-aprīlī strādāja uz savu iespēju robežām, maijā samazināja slodzi līdz 65% jaudas. Jau jūlija sākumā būs 50% un pat mazāk, teikts Platts Analytics jūnija pārskatā.

"Tā kā cenas priekšrocības ir praktiski zudušas, atteikšanās no Amerikas piegādēm bija tikai laika jautājums," konstatēja Amerikas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperts Nikoss Cafoss.

Igors Juškovs, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis, skaidro, ka šobrīd pircēji ir gatavi samaksāt par Amerikas SDG tik maz, ka tas nesegs pat operāciju tēriņus par sašķidrināšanu un transportēšanu. Galvenais cietušais ir pirmais un lielākais Amerikas termināls Sabine Pass: jaudas pirka augsto cenu fonā, taču ekspluatācijas uzsākšanas brīdī 2016. gadā situācija mainījās. Kopš tā laika rūpnīca ģenerē vienus vienīgus zaudējumus.

Saskaņā ar Enerģētikas ministrijas informāciju, SDG eksports no ASV 2020. gada pirmo četru mēnešu garumā sastādīja vidēji 218 miljonus kubikmetru diennaktī, taču kritās par 15% laika posmā no aprīļa līdz maijam. EIA gaida, ka piegādes sāks pieaugt jau septembrī, jo dabasgāzes pieprasījums pasaulē pakāpeniski atjaunojas.

Nogrims gāzē

Tiesa, lielākās investīciju bankas nav tik optimistiskas. Analītiķi skaidro, ka pasaulē ir izveidojušies milzīgi degvielas krājumi. SDG starptautiskā tirdzniecība sabruka, slēdzot svarīgus noieta kanālus amerikāņu slānekļa tirgotājiem. Un tā kā nafta atkal ir sadārdzinājusies līdz 40 dolāriem par barelu, naftas ražotāji ir atsākuši ieguvi un blakusprodukta kārtā izlaiž tirgū daudz lētas gāzes.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Cenu krituma dēļ Eiropā, kura tika uzskatīta, kā atzīmē BofA Securities analītiķi, par tradicionālu amerikāņu SGD "izgāztuvi", tā izrādījusies nepieprasīta. Tagad tā vietā, lai pārdotu uz ārzemēm, degvielu iesūknē rezervuāros un krātuvēs.

Saskaņā ar Goldman Sachs aprēķiniem, eksporta atcelšanas dēļ Amerikas krājumi palielināsies par 21,52 miljardiem kubikmetru. Jau gandrīz par trešdaļu ir pārsniegt līmenis, kurš tika reģistrēts pirms gada, un par 18% - piecu gadu vidējais rādītājs. Oktobrī valsts iespējas uzglabāt gāzi varētu tikt izsmeltas, kas novedīs pie rekordliela SDG ieguves un ražošanas samazinājuma.

45
Tagi:
Eiropa, gāze, ASV
Pēc temata
Polija parakstījusi līgumu par SDG piegādi no ASV. Līguma termiņš – 24 gadi
ASV enerģētikas ministrs ir pārliecināts: Baltijai ir jāpiemaksā par "neatkarību"
Latvija gatava glabāt Inčukalnā SDG no ASV, taču piegāžu nav
Eksperts: Lietuva tikai izliekas, ka saņem SDG no Savienotajām Valstīm
Avīzes, foto no arhīva

Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas

41
(atjaunots 00:51 09.07.2020)
Starptautiskā ziņu aģentūra iepazīstināja ar pētījumu "Astoņkājis 2.0. Koronavīruss Krievijā", kas veltīts KF tēlam Rietumu (un ne tikai) medijos.

Šoreiz pētnieku uzmanības centrā ir pandēmija, un izskatīti ne tikai G7, bet arī Ķīnas populārākie mediji, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Papildinājums iznācis visai veiksmīgs, jo statistika par Ķīnas medijiem nodrošinājusi negaidītu fonu pasaules ainai, ko translē rietumvalstu izdevumi.

Kopumā "Astoņkājis 2.0" nekādus lielos pārsteigumus nesagādāja: Rietumu mediji izmanto Covid-19 kā vēl vienu informatīvo ieganstu Krievijai naidīgās propagandas turpināšanai.

Neapšaubāms līderis šajā ziņā ir amerikāņi – 58% publikāciju par pētāmo tēmu piecos nozīmīgākajos (auditorijas aptvēruma ziņā) amerikāņu medijos bija negatīvs tonis. Tiem seko vācu mediji, kuros šis rādītājs sasniedzis 44%, kanādieši – 41% un briti – 38%. Toties pārējās G7 valstīs negatīvais noskaņojums ir manāmi zemāks: Japānā – 33%, Itālijā – 28%, Francijā – pat 21%.

Tiesa, ar pozitīvo toni īsti labi nav – tas sasniedz 1-5%. Izņēmums ir tikai Itālija, kur veseli 9% rakstu, kuros pieminēta Krievija un koronavīruss, demonstrē pozitīvu toni. Domājams, palīdzība, ko Krievija sniedza itāļiem cīņā ar epidēmiju (tika nosūtīti medicīniskie resursi un mediķi) nodrošināja medijos lielāku daļu labvēlīgu publikāciju.

Tomēr šajos datos daudz interesantāks šķiet cits aspekts: tie uzskatāmi demonstrē aktuālākās ģeopolitiskās tendences. No vienas puses, anglosakši (gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē) joprojām ir pret Krieviju vērstā uzbrukuma avangardā. Taču no otras puses, viņi nepārprotami zaudē pat tuvāko sabiedroto atbalstu, kuri cenšas izvēlēties neitrālāku pieeju un neaizrauties ar rusofobiju. Loģiski vien ir: laiki ir mainījušies, un nu jau vairs nav 2014. gads.

Vienlaikus dati atklāj cik grūtā stāvoklī nonākusi Vācija. Vadošo mediju aktīvā Krievijai naidīgā pozīcija ir pretrunā valsts politiskajai līnijai – Berlīne ne tikai virza uz priekšu un aizstāv ar KF uzsāktos kopīgos projektus, bet arī konsekventi atbrīvojas no daļējai okupācijai līdzīgās atkarības no ASV. Tomēr medijos saglabājas tendence: populārākie izdevumi bez ierunām pakļaujas nevis nacionālajām interesēm, bet gan valdonim Vašingtonā.

No Krievijai naidīgajā un ar koronavīrusu saistītajā propagandā izmantoto konkrēto tēmu viedokļa jāsaka, ka tās neizceļas ar īpašu oriģinalitāti: tā vai citādi izskan viens no abiem sen dzirdētajiem motīviem: Krievija kārtējo reizi iet bojā, kā nekad agrāk, un rada milzu draudus visai pasaulei.

Cita starpā tiek kritizēta gan vispārējā situācija valstī, gan valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, gan Krievijas valdības soļi cīņā ar Covid-19, līdz ar pareģojumiem, ka situācija atkal karājoties mata galā un kuru katru brīdi var sabrukt. No visas planētas milzīgā apdraudējuma viedokļa nekas jauns tāpat nav izgudrots: Maskavai pārsvarā tiek pārmesta pandēmijai veltīta dezinformācijas kampaņa, kas nolaižas pat līdz apgalvojumiem par to, ka Krievija viltīgi iedveš cilvēcei priekšstatu: rokas mazgāt nav jēgas.

Protams, Ķīnas medijos problēma tiek atspoguļota pavisam citādi, un runa pat nav par 20% pozitīvu rakstu par Krieviju koronavīrusa apkarošanas kontekstā. Galvenā īpatnība ir tēmai veltīto rakstu skaits. Pētījuma periodā – no marta līdz jūnijam – 5 lielākajos Ķīnas mediju resursos bija publicēti vairāk nekā 1200 materiāli par cīņu pret epidēmiju Krievijā. salīdzinājumam: šajā pašā laika posmā minimāls skaits rakstu nācis klajā Kanādā – 238 materiāli, bet pārējo sešu valstu rādītāji svārstās no 371 (Itālija) līdz 470 (Japāna). Amerikāņi ar saviem 428 rakstiem ieņem 5. vietu sarakstā.

Tātad trīs mēnešu laikā par tēmu "Koronavīruss Krievijā" Ķīnas mediji publicējuši trīskārt vairāk materiālu nekā šķietami spēcīgie amerikāņu mediji. Turklāt jāatgādina, ka 80% rakstu Ķīnā bija neitrāli informatīvi, tātad runa pārsvarā ir vienkārši par ziņām.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kolosālā starpība skaidrojama ar īpašu Ķīnas interesi par Krieviju. Domājams, viss ir daudz banālāk: runa ir par vadošo Ķīnas mediju apjomīgāko darbu un augstāku efektivitāti – tie pārstrādā daudz lielāku informācijas plūsmu nekā viņu kolēģi-konkurenti Rietumos.

Faktiski tas apstiprina Rietumu bažas par līdera vietas zaudējumu informācijas jomā. Protams, viņi piepūšas kā vardes, lai pasniegtu ziņu auditorijai, taču patiesībā tam nav pamata.

Reiz Rietumi radīja plašsaziņas līdzekļus to modernajā interpretācijā un kļuva par neapšaubāmu līderi un atdarināšanas cienīgu paraugu. Vārda brīvība un informācijas izplatība bija viens no to galvenajiem trumpjiem cīņā pret ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem, ko tie sekmīgi izmantoja.

Tomēr tagad mēs vērojam augošu krīzi sistēmā, kas vēl nesen šķita pavisam stabila.

Jo tālāk, jo grūtāk Rietumu medijiem ir konkurēt ar "nebrīvās pasaules" – gan Ķīnas, gan Krievijas medijiem. Var pēc sirds patikas smieties par paniku, ko amerikāņu un eiropiešu politiķi ceļ par "Kremļa taustekļiem", tomēr RT un Sputnik patiešām aizvien biežāk sociālajos tīklos gūst lielāku atsauksmi, nekā pazīstamākie un ietekmīgākie ziņu resursi Eiropā. Procesu pietiekami daiļrunīgi atspoguļo arī ziņu skaits: vairāk nekā 1200 ziņas Ķīnas medijos pret nepilniem 450 – amerikāņu medijos par vienu vienīgu tēmu, turklāt gana šauru un ne īpaši aktuālu šajās valstīs.

Rietumu mediji aizvien sliktāk (salīdzinājumā ar augošajiem konkurentiem) pilda savu galveno funkciju – akumulē un sniedz auditorijai maksimāli plašu un daudzveidīgu informāciju. Tas attiecas gan uz materiālu saturu, gan pasniegšanas veidu.

Jā, pagaidām Rietumu mediji vēl tiek uzskatīti par "brīvāko, godīgāko un profesionālāko presi", tomēr te nu ir tāpat kā ar karaļa tērpu no pasakas – vienā jaukā brīdī apgalvojumi vairs nelīdz.

41
Tagi:
Sputnik, RT, Rietumi, vārda brīvība, mediji
Covid-19 tests, foto no arhīva

Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.

SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.

Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.

Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.

SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.

Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.

Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits