ASV Aizsardzības ministrijas galvenā mītne

Kāpēc ASV pārmet Krievijai INF līguma pārkāpšanu

95
(atjaunots 13:01 13.03.2017)
ASV Kongresa locekļi ierosinājuši likumprojektu, kas nosaka stingrāku ASV viedokli INF jautājumā un paredz aktīvās aizsardzības un atbildes uzbrukuma pasākumu finansēšanu.

ASV Valsts departaments un Pentagons pagājušonedēļ no jauna pārmeta Krievijai vidēja un maza diapazona kodolspēku iznīcināšanas līguma noteikumu pārkāpumus. Pentagons uzskata, ka Maskava izvērš sauszemes bāzes ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes ar 500-5500 km darbības diapazonu, turklāt Valsts departaments atbalsta apgalvojumu, ko neapstiprina nekādi fakti. Par šādas rīcības iemesliem diskutē Aleksandrs Hroļenko, starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs. Viņa rakstu publicējusi aģentūra RIA Novosti.

ASV štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētāja vietnieks ģenerālis Pols Selva paziņojis, ka Krievija pārkāpj INF līguma "burtu un garu", izvēršot aizliegtas raķetes, apdraudot Ziemeļatlantijas aliansi un objektus NATO atbildības zonā.

Iepriekš ASV izteica iebildumus par spārnotās raķetes "Kalibr NK" izstrādāšanu un aizdomas to, ka Krievija nav atklājusi operatīvi taktiskā raķešu kompleksa "Iskander" iespējas.

ASV Kongresa locekļi ierosinājuši likumprojektu, kas nosaka stingrāku ASV viedokli INF jautājumā un paredz aktīvās aizsardzības un atbildes uzbrukuma pasākumu finansēšanu. Pie tam kongresmeņi ir apņēmušies atvieglot līgumā INF iekļauto raķešu sistēmu nodošanu ASV sabiedrotajiem.

Krievijas Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētājs Viktors Ozerovs, komentējot šo informāciju, paziņoja: "Krievija stingri izpilda līgumu, ko 1987. gadā parakstīja Mihails Gorbačovs, lai arī mūsu valsts vadība uzskata, ka šis lēmums tolaik netika pieņemts PSRS, pēc tam — arī Krievijas interesēs, it īpaši ņemot vērā to, ka ASV izvieto savas PRA starta iekārtas un kompleksus vairākās Eiropas valstīs."

Maskava jau vairākkārt ir noraidījusi pārmetumus par INF līguma pārkāpumiem, turklāt Krievijas Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka "galvenais sertificētājs", kurš dāvājis sev tiesības piešķirt "balles" pārējām valstīm par "centīgu" bruņojuma kontroles līgumu un konvencionālo saistību izpildi, pastāvīgi izvirza nepamatotus un nepierādītus parmetumus.

Kāpēc Vašingtona nevar atbrīvoties no INF histērijas?

Tikai fakti

Krievija un ASV periodiski pārmet viena otrai INF līguma pārkāpumus. Laiku pa laikam amerikāņi nonāk līdz absurdam un piedāvā, piemēram, attiecināt līgumu arī uz Krievijas pārvietojamo raķešu kompleksu RS-26 "Jars-M", kas spēj likvidēt objektus 6000-11000 km diapazonā.

"Jars-M", kam nav ne mazākā sakara ar maza un vidēja diapazona darbības raķetēm, tiek pieņemts Krievijas Stratēģisko raķešu spēku bruņojumā 2017. gadā.

Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins šo kompleksu nodēvējis par "PRA slepkavu", jo pašreizējās un perspektīvās pretraķešu aizsardzības sistēmas nespēj identificēt "Jars-M" blokus. Pēc atdalīšanās no raķetes bloku trajektorija ir neprognozējama, un tie pārvietojas virsskaņas ātrumā (tāpat kā "Iskandera-M" kaujas galviņas").

Domājams, amerikāņus īpaši uztrauc pašu valsts neaizsargātība, jo Pentagona un NATO preventīva uzbrukuma situācijā, neizbēgami sekos Krievijas Stratēģisko raķešu spēku iznīcinošs trieciens ASV teritorijā (tiklīdz "Iskanderi" un "Jarsi" pabeigs amerikāņu PRA likvidāciju Eiropā).

Tā nu Vašingtona sāk manevrus, starp kuriem ir tādi gājieni, kā eiropiešu iebiedēšana un saliedēšana NATO paspārnē, tālāka alianses militāro vienību virzīšanos uz Austrumiem, kara kurināšana Ukrainā, pārmetumi Krievijai par agresiju, visiem nāvīgajiem grēkiem un INF līguma pārkāpumiem. Vienlaikus tiek izstrādāts arī projekts, kas saistīts ar amerikāņu raķešu izvietošanu Eiropā.

Amerikāņi un viņu partneri ES nosaka ierobežojumus un sankcijas, ņemot vērā tikai savas izcilības ideju, ignorējot starptautiskās tiesības, nelūdzot ANO Drošības padomes apstiprinājumu. Viņi tradicionāli sliecas izvēlēties ģeopolitisko problēmu risinājumu ar varu — dažādās pasaules vietās un jebkādā cīņas vidē.

Piemēram, 2015. gada martā apstiprinātā ASV jūras kara stratēģija konkrētizē JKS sastāvu (300 kuģi līdz 2020. gadam) un valstis, kas apdraud ASV nacionālo drošību, — Ķīna, Krievija, KTDR, Irāna. Abas pēdējās apdraud amerikāņus tikai ar to, ka nepakļaujas ārējai ļaunajai politiskajai gribai un neļauj uz sava rēķina risināt ASV problēmas.

Taču neviens nevar nesodīti iebiedēt Krieviju, kura efektīvi atvaira ASV un NATO spiedienu. Acīmredzot pretenzijas par līguma INF pārkāpumiem un citi tamlīdzīgi paziņojumi ir tikai Vašingtonas agresīvo plānu aizsegs. Visu Valsts departamenta un Pentagona pretenziju būtību iespējams izteikt pavisam vienkārši: "Kāpēc jūs neļaujat vispasaules hegemonam ātri un lēti iznīcinat jūsu valsti, kāpēc atbildei uz amerikāņu PRA parādās "Iskanderi" un "Jarsi"? Tas tikai paildzinās jūsu mokas. Krievi, padodieties!"

Taču līgumu INF neviens nav atcēlis.

Koordināšu sistēma

PSRS un ASV beztermiņa līgums par vidēja un maza darbības diapazona raķešu iznīcināšanu parakstīts 1987. gada decembrī. Spēkā tas stājās 1988. gada 1. jūnijā (pēc PSRS sabrukuma visas NVS valstis kļuva par līguma dalībniekiem). Līgums nosaka, ka puses apņemas neražot, neizmēģināt un neizvērst vidēja (1000-5500 km) un maza (500-1000 km) darbības diapazona sauszemes ballistiskās un spārnotās raķetes, likvidēt visas starta iekārtas un raķetes, kuru darbības diapazons sasniedz 500-5500 km. Līdz 1991. gada vasarai PSRS iznīcināja 1846 raķešu kompleksus, ASV — 846 iekārtas, proti, vienošanās tika izpildīta. Tās nozīme ir milzīga. 

ASV un PSRS ilgstošās konfrontācijas gaitā 70. gadu vidū tika izstrādātas raķešu lāzera, infrasarkanās un televīzijas tēmēšanas iekārtas, kas garantēja mērķu precīzu iznīcināšanu. Parādījās iespēja izdarīt kodoluzbrukumu, kas likvidētu vadību pirms pretinieks iedarbinājis atbildes trieciena mehānismu. Uzvaras doktrīnu ierobežotā kodolkarā, pateicoties mazākam raķešu lidojuma laikam, pie tam īpašu vērību piešķirot mazās un vidējās darbības diapazona līdzekļiem, ASV 1974. gadā iekļāva kodolieroču stratēģijas dokumentos (un modificēja Rietumeiropā dislocēto avangarda sistēmu — Forward Based System).

1977. gadā PSRS atbildēja, palielinot smago starpkontinentālo ballistisko raķešu skaitu ar sadalāmajām galviņām, turklāt pie rietumu robežām tika izvērstas vidēja darbības diapazona raķetes RSD-10 "Pionieris". 300 mobilajiem "pionieriem" bija 900 individuālās notēmēšanas bloki, kas ļāva dažu minūšu laikā iznīcināt NATO militāro infrastruktūru Rietumeiropā.

Īpašo uzdevumu raķešu spēku dežūrdaļa. Foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Pyatakov

1983. gadā NATO Padome nolēma izvietot Eiropā 572 raķetes Pershing-2, kas spēja sasniegt mērķus 6-8 minūšu laikā, proti, deva iespēju veikt preventīvu uzbrukumu padomju komandpunktiem un starpkontinentālo ballistisko raķešu palaišanas iekārtām. Pershing-2 ar cieto kurināmo varēja nogādāt 80 kilotonnu kodolieroču monobloku līdz 1800 km diapazonā un likvidēt aizsargātus pazemes objektus līdz 70 metru dziļumā. 120 raķetes Pershing-2 no Rietumvācijas varēja 8 minūšu laikā sasniegt Maskavu. Un tomēr prezidenta Džimija Kārtera administrācija svārstījās šajā jautājumā — Pershing-2 preventīvais trieciens amerikāņiem negarantēja pilnīgu drošību.

PSRS un ASV ilgstošās pārrunas par kodolieroču skaita samazināšanu ļāva panākt kompromisu 1987. gada nogalē. Šķiet, vēsture atkārtojas.

Modernizācijas perspektīvas

Līgumu INF nopietni pārkāpa Rumānijā un Polijā izvērstās iekārtas Mk-41, kas spēj palaist amerikāņu vidēja darbības diapazona spārnotās raķetes "Tomahawk". Šāds bruņojums NATO valstu teritorijā rada potenciālus draudus objektiem Krievijā līdz Urālu kalniem.

Kādreiz līdz galam nelikvidētās Pershing-2 vadības un tēmēšanas sistēmas tiek izmantotas amerikāņu mērķa raķetes Hera vajadzībām, ko iespējams klasificēt kā vidēja darbības diapazona ballistisko raķeti. Savienotās valstis turpina izmēģinājumus ar mērķa raķetēm PRA vajadzībām, paplašina smago trieciena bezpilota lidaparātu ražošanu un ekspluatāciju, lai arī šie BPL pieder pie sauszemes bāzes spārnoto raķešu kategorijas.

Pentagons apgalvo, ka "kodolieroču triādes" modernizēšana netiek veikta bruņošanās sacīkšu ietvaros, taču kaut kāda mērķa dēļ tā tomēr notiek. Kādam taču ir paredzēta jaunā amerikāņu kodoltermiskā bumba Eiropā. Pentagona un NATO bruņojuma modernizācijas kārtējais etaps norit ar noteiktu mērķi, ne tikai ar gandrīz reliģiozo rituālu — amerikāņu militārā ražošanas kompleksa peļņas gūšanu.

Tiek radīti arvien jauni cilvēku masveida iznīcināšanas līdzekļi. Ja to mērķis patiešām ir Maskava, Baltā nama vadībai nāktos kārtīgāk izvērtēt Pentagona neveiklo soļu sekas ASV. Krievijas kodolieroču triāde tiek uzturēta kārtībā.

 

95
Pēc temata
Somija nesaskata draudus Krievijas darbībās Baltijā
Raķešu nepilnvērtības komplekss: kāpēc "Iskanders" satrauc NATO
Kodolraķetes un tuksnesis: kāpēc ASV vērtē Krievijas un Ķīnas iespējas izdzīvot
Rietumu prese atkal biedē lasītājus ar jauno Krievijas bruņojumu
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

32
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

32
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

20
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

20
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā