Sputnik

Sputnik aizskāris "augstākās vērtības". Kāpēc ar to vairs nedraudzējas aģentūra LETA

191
(atjaunots 13:51 01.03.2017)
Kālab mūsu kolēģi nolēmuši rīkoties pretēji savām biznesa interesēm? Tas izklāstīts oficiālā vēstulē, ko "Rossija segodņa" saņēmusi no SIA "LETA". Liksim mierā stilu un kļūdas, paldies, ka centāties rakstīt krieviski.

No 1. marta informācijas aģentūra LETA vienpusējā kārtībā lauzusi līgumu ar starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa" Sputnik pārstāvniecības Latvijā personā. Pats par sevi saprotams, palikusi ir zināma darvas karote — vairāki jautājumi.

Pirmkārt, informācijas aģentūra ir privāts uzņēmums. Tas pārdot informāciju medijiem, tostarp arī Sputnik un saņem par to peļņu. Proti, no tā puses būtu bijis grūti gaidīt politiskas noslieces.

Otrkārt, tie, kas uzmanīgi vēroja Sputnik Latvija tapšanu, augstu vērtē aģentūras neitrālo viedokli, cieņpilno attieksmi pret Latvijas vēsturi un kultūru, lielo skaitu oriģinālrakstu, ko sagatavojuši vietējie žurnālisti. Visi atceras, ar kādu traci tika sagaidīta informācijas resursa ienākšana Latvijas mediju telpā, kā to bez kavēšanās nodēvēja par Kremļa ruporu un haubices kalibra propagandas ieroci.

Kālab mūsu kolēģi nolēmuši rīkoties pretēji savām biznesa interesēm? Tas izklāstīts oficiālā vēstulē, ko "Rossija segodņa" saņēmusi no SIA "LETA". Liksim mierā stilu un kļūdas, paldies, ka centāties rakstīt krieviski.

Aģentūras valdes locekļa Jura Mendziņa parakstītajā vēstulē teikts, ka aģentūra no 1. marta vienpusējā kārtībā lauž līgumu: "Ņemot vērā to, ka jūs izmantojat mūsu pakalpojumus, kuru darbības (oriģinālā — "действия которых" — red.) ir pretrunā augstākajām vērtībām, tostarp Latvijas Republikas morālajām vērtībām un pamatprincipiem, ko sarga Latvijas Republikas konstitūcija."

Kā, lūdzu? Ko? Kādas Satversmes ievadā minētās vērtības ir aizskāris Sputnik? Atsvaidzināsim atmiņā.

Latvijas valsts ir izveidota (..) lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību, teikts Satversmes ievadā.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas sabiedrības galvenās vērtības ir brīvība, taisnīgums, godīgums, saliedētība, vienlīdzība, ģimene un darba tikums.

Atklāti sakot, neesmu ievērojis, ka Sputnik Latvija tīkotu pēc latviešu nācijas mūžīgas pastāvēšanas un suverenitātes, kur nu vēl demokrātijas un mazākumtautību tiesībām. Pēc brīvības un taisnīguma. Vai varētu lūgt parādīt ar pirkstu konkrētas publikācijas?

Šķiet, tāda neadekvāta lēmuma iemeslus nāksies meklēt netālā pagātnē. Izrādās, paranoja ir lipīga kaite. Lieta tāda, ka aģentūras LETA saimnieki ir igauņu investīciju holdings UP Invest OU, kam pieder arī visās trīs Baltijas valstīs strādājošā informācijas aģentūra Baltic News Service (BNS). Sadarbību ar Sputnik tā pārtrauca jau pirms mēneša.

Atklāti sakot, rodas iespaids, ka tas noticis ārēja spiediena iespaidā. Iespējams, bija zvans no… Nemēģināsim minēt. Nacionālais parlaments, specdienesti. Varbūt tā ir savdabīga pašcenzūra, kas ieslēdzas automātiski, ja histērija sabiedrībā sasniedz noteiktu līmeni? Diezin vai privāta informācijas aģentūra pašas prieka pēc atteiktos no perspektīva klienta.

Sputnik Latvija lūdza ar saviem paradoksālajiem uzskatiem plaši pazīstamā Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētāja, publicista Jura Paidera komentārus. Viņa atbilde liecina, ka mūsu valstī valda patiesa demokrātija un vārda brīvība. Jo privātai informācijas aģentūrai pašai ir tiesības izvēlēties, ar ko sadarboties, ar ko — ne. Tāpat kā tai ir tiesības atsaukties uz augstākajām vērtībām un ideāliem.

Būtu grūti Jurim nepiekrist. Teikšana ir saimniekam, un nevienam nav liegts lolot ideālus. Tiesa, rodas nelielas šaubas par to, cik īsti brīva bija aģentūras izvēle. Paldies Dievam, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vēl nav liegts šaubīties. Taču informācijas telpu, kurā iespējams savas šaubas pastāstīt citiem, šeit cenšas ierobežot dažnedažādiem līdzekļiem.

Protams, tādēļ vien, ka LETA ir pārtraukusi attiecības ar Sputnik, portāls no orbītas nepagaisīs un Lētā nenogrims, tāpat kā nepazuda, kad tam tika liegta iespēja reģistrēties Latvijas domēna zonā. Pēdējā laikā gan Baltijā daudz tiek diskutēts par nepieciešamību veicināt patiesas informācijas un žurnālistiskas avotus. Ja aģentūras LETA un BNS uzskata sevi par kristālskaidriem avotiem, kāpēc tad atraut no tiem kolēģus, kuru nimbs nav tik spožs?

BNS Lietuva pārstāvis savulaik paskaidroja, ka Sputnik Lietuva nav grozījis BNS materiālus, taču tiem līdzās esot publicēta neprecīza un propagandiska informācija. Proti, ja tiks aizvākta informācijas aģentūras objektīvā informācija, vietnē paliks tikai viena vienīga propaganda, pie tam vēl nepatiesa? Kam tas būtu vajadzīgs?

Tā ir tikai informācijas kara epizode? Teritorijas tīrīšana? Ne velti nesen savas tiesības uz Baltijas krievvalodīgo iedzīvotāju auditoriju pieteica britu koncerns BBC. Kā noskaidrojās, to ļoti interesē nepilsoņu integrācijas jautājumi un vietējais plašsaziņas līdzekļu tirgus.

Varbūt runa pat nav par to, bet gan par "Rossija segodņa" vadītāja Dmitrija Kiseļova personību un viedokli, kurš vienā no intervijām uzsvēra: "Vārda brīvības diapazons Rietumeiropā, Eiropas Savienībā ir daudz šaurāks nekā Krievijā…"

Lai nu būtu kā būdams, pēc informācijas aģentūru sadarbības pārtraukšanas ar Sputnik pārstāvniecībām Baltijā vārda brīvības diapazons Baltijas valstīs nav kļuvis plašāks.

191
Pēc temata
Dmitrijs Kiseļovs: rusofobijas lēkmes ar laiku pāriet
Sputnik galvenā redaktore par EP pretdarbību Krievijas medijiem
Emberga: politiķiem un kontrolieriem nav vajadzīga neatkarīgā prese
Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva

Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

37
(atjaunots 10:12 04.06.2020)
Atvērti poligoni, kodolsprādzienu "sēnes" un jaunas bruņošanās sacīkstes – Vašingtona pavisam nopietni domā atsākt kodolieroču izmēģinājumus pēc gandrīz 30 gadus ilga pārtraukuma.

Kopš 1992. gada kaujas galviņu detonācija tika modelēta tikai datorā. Par to, kādus draudus pasaule nes amerikāņu kārtējā iniciatīva, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Vecā shēma

ASV administrācija un Pentagona ierēdņi uzskata kodolizmēģinājumus par spiediena līdzekli pret Krieviju un Ķīnu pārrunās par bruņojuma kontroli. Kā jau tas gadījies agrāk, par ieganstu izmantotas Savienoto Valstu nekādi nepierādītās apsūdzības pret citām valstīm par starptautisko līgumu pārkāpumiem.

Piemēram, aprīlī Valsts departaments iesniedza Kongresā ikgadējo pārskatu, kurā teikts, ka Krievija it kā ne vienmēr ziņojot Vašingtonai par kodoleksperimentiem, lai arī saskaņā ar PSRS un ASV līgumu par pazemes izmēģinājumu ierobežošanu tās pienākums ir sniegt atbilstoši informāciju. Vienlaikus Valsts departaments apsūdzēja Ķīnu par slepeniem kodolizmēģinājumiem. Amerikāņu analītiķi ir noraizējušies par ĶTR aktīvo darbu Lobnora poligonā.

Krievijas ĀM pieļāva, ka ASV plāno atteikties no Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (VLKA).

"Shēma ir skaidra: vispirms skan izdomātas apsūdzības, pēc tam tiek gatavota augsne kaut kādiem acīmredzamiem administrācijas soļiem," paziņojumu komentēja ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču, domājams, diskusija turpināsies. Iniciatīvu jau negatīvi novērtējuši eksperti, turklāt ne tikai Krievijā, bet arī ASV. Piemēram, nekomerciālās Bruņojuma kontroles asociācijas izpilddirektors Derils Kimbals nosauca šo soli par aicinājumu citām kodolvalstīm sekot ASV piemēram un prognozēja nebijušas stratēģiskā bruņojuma sacīkstes. Pēc analītiskā centra "Valdai" militārā eksperta Artjoma Kurejeva domām, ASV kodolizmēģinājumi ne tikai saasinās Krievijas un ASV attiecības, bet arī saskarsies ar ļoti negatīvu attieksmi Eiropā.

"Diezin vai pat uzticamākie ASV partneri – Lielbritānija un Vācija – to atbalstīs, - teica Kurejevs sarunā ar RIA Novosti. – No otras puses tamlīdzīgi izmēģinājumi ļautu Krievijai un Ķīnai mazliet uzlabot savu imidžu pasaules arēnā, labprātīgi atsakoties no jebkādu kodolsprādzienu atsākšanas."

Pakāpeniska sagraušana

Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs uzskata, ka šodien neviens nekavē ASV vienpusējā kārtībā izstāties no VLKA.

"Jebkādas starptautiskas vienošanās un organizācijas, kas, pēc Vašingtonas domām, kavē ASV attīstību, tagad tām vienkārši nav vajadzīgas, - viņš norādīja. – ASV izstājās no INF, praktiski lauza NEW START – nevēlas to pagarināt. Pēc tam sekoja Atvērto debesu līgums. Krievija būs spiesta uzskatīt par pašsaprotamu ASV izstāšanos no VLKA. Rietumos ļoti labi saprot, ka pasaule tagad ir iekārtota citādi un var rīkoties patstāvīgi. Domāju, nākamais līgums, no kā izstāsies amerikāņi, būs vienošanās par bruņojuma izvešanu kosmosā."

Sudakovs atzīmēja, ka iespējams ļoti ātri sagatavoties kodolizmēģinājumiem.

"ASV kartē ir divas vietas, kur Krievija nekad netika ielaista Atvērto debesu līguma ietvaros: Aleutu salas un Havajas, - konstatēja eksperts. – Diezin vai ASV spridzinās Havaju salās, bet Aleutu salās viņi to itin labi var darīt. Poligoni nekur nav pazuduši. Nevadā tā vispār nav problēma – to pat nevajag atkonservēt, tas slēgts tīri formāli."

Atgādināsim, ka pēdējos gados ASV nopietni ķērušās pie saviem kodolspēkiem. Viens no šīs programmas posmiem ir raķetes ar tikai piecas kilotonnas spēcīgām kodolgalviņām uz stratēģisko zemūdeņu "Ohio" borta. 14 zemūdenēs amerikāņi plāno izvietot vienu vai divas ballistiskās raķetes ar taktiskajiem lādiņiem. Jaunais ierocis paredzēts, lai izlīdzinātu potenciālu ar Krieviju, kam, saskaņā ar Pentagona vērtējumu, ir liels skaits maza gabarīta kodollādiņu. ASV militārpersonas ir pārliecinātas, ka Maskava var pielietot taktiskos kodolieročus, ja saskarsies ar konvencionālā bruņojuma neveiksmi. Turklāt, pec ekspertu domām, mazās kaujas galviņas paredzētas triecieniem pa valstīm, kuru rīcībā kodolieroču nav.

Eksperti norāda: amerikāņi vēlas paši savām acīm pārliecināties, ka mazāki lādiņi dos lielāku efektu. Jaunās paaudzes aviācijas kodolbumbas B61-12 ar samazinātu jaudu parādīsies arī ASV bāzēs Eiropā. B61-12 galvenā īpatnība salīdzinājumā ar agrākajām modifikācijām – speciāla tēmēšanas sistēma. Tas ir, no nevadāma "bluķa" bumba pārvērtusies par precīzu un koriģējamu lādiņu.

"ASV gatavojas nodemonstrēt pasaulei modificētu aviobumbu, kas pārvērtusies par vadāmu ieroci, - atzīmēja Kurejevs. – Amerikāņi to izmēģināja jau pērn, taču bez kodolgalviņas. Pieņemu, ka runa varētu būt arī par tās pielietošanu mācībās kā ieroci pret bunkuriem vai arī pat par dziļa ieguluma objektu likvidācijai paredzēta bruņojuma atsevišķiem izmēģinājumiem."

Politisks gājiens

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu darbojas no 1996. gada. To parakstījušas vairāk nekā 180 valstis. Tomēr visas tās nav to ratificējušas, arī ASV. Tāpēc faktiski Vašingtonai ir brīva vaļa.

"Pats par sevi līgums ir gluži kā dzemdībās miris bērns, - uzskata Kurejevs. – Izraēla un ASV nav to ratificējušas, bet trīs jaunie kodolkluba dalībnieki – Indija, Pakistāna un KTDR – vienkārši neko nav parakstījuši. Tātad drīzāk tas nemaz nav līgums, tikai nodomu deklarācija, labas gribas žests."

RIA Novosti aptaujātie eksperti ir pārliecināti: prezidenta Donalda Trampa komanda var izmantot diskusijas par kodolsprādzieniem priekšvēlēšanu kampaņā.

"Trampa tradicionālais konservatīvais elektorāts "Baltā nama saimnieka apņēmīgo viedokli" uztvers ļoti labi, - uzsvēra Kurejevs. – Tiem, kuri gatavi nobalsot par Trampu, Baltais nams nodemonstrēs, ka rīkojas, neskatoties uz starptautisko spiedienu un par galveno uzskata valsts aizsardzības spēju."

Vēl tikai nav zināms, ko īsti grib izmēģināt Pentagons, lai vienlaikus iespaidotu elektorātu un gūtu praktiskus rezultātus, ko nav iespējams aprēķināt datorā. Acīmredzams, ka kodolsprādzieni Nevadā vai Aļaskā radīs protestu vilni. Savukārt sprādziens Aleutu salās Krievijas robežu tuvumā radīs kārtējo plaisu Krievijas un ASV attiecībās, kas jau tāpat ir pietiekami sarežģītas.

37
Tagi:
kodolieroči, Pentagons, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Politologs: aug kodolkara draudi
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
ASV

"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis

77
(atjaunots 11:27 03.06.2020)
Mediji ziņo, ka pašreizējos grautiņos Amerikā, "pilnīgi iespējams", saskatāma Krievijas aģentu dalība.

Nesen, kad telekanāls CNN laida klajā sižetu, kurā viens no ekspertiem pieļāva, ka nekārtībās piedalās "Krievijas aģenti", - par viņiem savā lapā Twitter īpaši pasmējās Donalds Tramps, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Atgādināsim, ka ASV prezidenta attiecības ar vienu no ietekmīgākajiem amerikāņu telekanāliem ir mazdrusciņ sliktākas nekā Irānai ar Izraēlu, lai arī vēl nesen tomēr mazliet labākas nekā starp baltajiem un sarkanajiem Pilsoņu karā Krievijā. Jau 2016. gadā CNN izdarīja visu iespējamo, lai Tramps neieņemtu prezidenta posteni, bet pēc tam pilnā sparā ķērās pie "russiagate". Tramps, no savas puses, CNN dēvē tikai par "fakenews CNN", atklāti ienīst kompāniju un priecājas par kanāla reitinga kritumu.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Starp citu, tāpēc īpašu prieku amerikāņu prezidentam sagādāja ziņa par to, ka grautiņu dalībnieki Atlantā pa ceļam uzbrukuši CNN galvenajam ofisam, sadauzījuši stiklus un izdemolējuši, ko vien varējuši. Tramps pārpublicēja tvītu par to, kas tā ir "ironija": protestu dalībnieki izdemolējuši kanālu, kas viņus atbalsta un attaisno.

Taču tagad pats interesantākais. Nesen CNN svinēja savu 40. jubileju.

Tas, kāds šis kanāls bija sākumā un kāds tas kļuvis tagad, uzskatāmi demonstrē visu amerikāņu vispasaules hegemonijas stāstu kopumā.

Pirms četrdesmit gadiem jaunais un nekaunīgais mediju magnāts Teds Tērners nodibināja pirmo cauru diennakti strādājošu tīklu nepārtrauktu ziņu piegādei pa kabeli abonentiem smadzenēs. Tā bija īsta revolūcija informācijas biznesā. Šķiet, tā bija pirmā dzirksts no mūsu tagadējās nezūdošās online dzīves.

Toreiz, 1980.gadā revolūcija bija manāma, taču tai nepiešķīra nekādu īpašu nozīmi, vienkārši tāpēc, ka toreiz rietumvalstīs revolūcijas zinātnē un biznesā, politikā un sociālo tehnoloģiju jomā brāzās vēja ātrumā. Tērners laida klajā diennakts ziņas, nākamajā gadā NASA palaida daudzkārtējo pilotējamo kosmisko kuģi ar astoņu cilvēku ekipāžu (jā, tas bija pirms 39 gadiem, tāpēc atgādināsim, ka tagadējie bļāvieni "mīļais Dieviņ, beidzot taču revolūcija kosmosā" ir parasta reklāmas histērija), tobrīd arī IBM sāka pirmā sērijveida personālā mājas datora ražošanu, rindā stāv mobilais tālrunis, aiz tā vīd pagaidām vēl nevienam nepazīstamais nākotnes karalis – internets. 

Pati Amerika toreiz neapšaubāmi bija XX gadsimta gara iemiesojums. Tā bija jauna, taču jau pieaugusi (amerikāņu vidējais vecums 1980.gadā – 30 gadi) un vai plīsa pa šuvēm gan no importētiem, gan no pašmāju ģēnijiem, vēl lielā mērā klasiski izglītota, liberāla (tālaika izpratne), tehnokrātiska un pie tam – dziļi reliģioza, atjautīga un plēsonīga.

CNN kļuva par plēsonīgās Amerikas spēcīgāko instrumentu, kas ļāva ietekmēt realitāti, un savu spēku demonstrēja savā 11. pastāvēšanas gadā, kad visa planēta kā hipnotizēta vēroja lielisko šovu "Līča karš". Mūsu acu priekšā supertehnoloģiski parādītas supertehnoloģiskās amerikāņu lidmašīnas salauza pretestību, ko rādīja viena no spēcīgākajām armijām Eirāzijā. Šovs, ko toreiz ieraudzīja pasaule, iedvesa veselai cilvēces paaudzei pārliecību: ASV ir neuzvarams un neapturams spēks, neiedomājami apsteidzis visu pārējo cilvēci, bet pārējai pasaulei tagad vienkārši nāksies steigties pakaļ ASV, nekaitināt ASV, klausīt ASV un cerēt uz žēlastību, un katra Zemes iedzīvotāja lielākais sapnis, vienalga, vai tas būtu kenijiešu ekonomists vai krievu dziedātājs, ir laist pasaulē amerikāņus.

Kad tūlīt pēc Irākas militārā spēka no planētas kartes pazuda Padomju Savienība un tās atlūzas viena pēc otras, vienā vai otrā veidā zvērēja uzticību ASV, - tas bija amerikāņu XX gadsimta happy end. Vienam no šīs uzvaras neapšaubāmajiem varoņiem, Tedam Tērneram, atlika tikai apprecēt Džeinas Fondas līmeņa zvaigzni un rokrokā ar sievu doties pretī saulrietam. Tā izlēma arī Teds.

...Taču lieta tāda, ka realitātē nekāda happy end nemēdz būt. Realitātē nesākas noslēguma titri. Realitātē ikviena uzvara, ikviens triumfs nav paliekošs, tam vienmēr seko jauna nodaļa.

Dolāra simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Amerikai, pasaules uzvarētājai, sākās "happy end sindroms", - tā patiešām noticēja, ka cilvēces vēsturē sākušies titri un nekādi sikveli nav gaidāmi.

Daiļrunīgs fakts: tūlīt pēc PSRS sabrukuma amerikāņu valsts organizācijas pārtrauca apmācīt "Krievijas speciālistus": priekš kam mums speciālisti jomā, kuras vairs nav un nekad nebūs?

Veterāni konstatēja, ka arī pati amerikāņu diplomātija sākusi kaut kādu dīvainu triumfālu nāves cilpu: kompromisa meklētāju un manipulāciju meistaru vietā ASV diplomātu skolas sāka laist klajā "labi apmaksātus feldjēgerus, kuri izvadā neapspriežamas pavēles" un uzskata: ja kāds nepakļaujas amerikāņu spiedienam, vajag vienkārši pastiprināt spiedienu.

Sindroma rezultātā cieta arī Amerikāņu "realitātes pults", kuras elementu vidū bija gan CNN, gan Holivuda, gan "krāsainās tehnoloģijas" un – jau tagad, jaunajā gadsimtā – Facebook un Twitter. Kad vairākas valstis tika sodītas ar nāvi pēc nepārprotami melīgām apsūdzībām un aizritēja sekmīgu "twitter-revolūciju" sērija ar attiecīgo mediju atbalstu amerikāņu realitātes kontroles centros, daudzi guva pilnīgu pārliecību: vienīgā pastāvošā realitāte ir tā, ko auditorijas smadzenēs masveidā iefiltrē speciāli apmācīti cilvēki. Populārs strīmeris ar labu kameru un Facebook atbalstu, ar amerikāņu vēstniecību aiz muguras, ar amerikāņu bumbvedējiem pie rokas, - tas ir jauns absolūtais superierocis. Tomēr realitāte parādīja, ka tā vēl ir dzīva un atradīs iespēju atmaksāt, lai kāds būtu spiediens.

Patiesībā "CNN pasaulei" apokalipse sākās 2016. gadā, kad par spīti totālajam pārsvaram amerikāņu mediju sfērā (apmēram 15% pret 85% par labu Klintonei) vēlēšanās uzvarēja Tramps.

Aprindām, ko pieņemts dēvēt par amerikāņu "dziļo valsti", tā bija ļoti nevēlama kandidāta uzvara. Tas bija sāpīgs trieciens "Happu end ēras" idejiskajiem pamatiem, vadāmās realitātes idejai, dogmai par CNN un The New York Times alianses neuzvarāmību. Starp citu, iespējams, tāpēc, ka "dziļā valsts" principā nespēja atteikties no ticības kontrolējamai realitātei, tā pieķērās versijai par krieviem, kuri mistiski "noskauduši" amerikāņu realitāti. Sak, krievi uzlauzuši amerikāņu pulti, tāpēc mēs cietām sakāvi.

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ CNN kļuva par maģiskās versijas galveno popularizētāju.

Telekanāls aktīvi darbojās "ASV aukstajā pilsoņu karā", taču tagad pat nav zināms, vai varam to saukt par aukstu.

… Ak jā. Tagad, kad pār trīsdesmit lielpilsētām Amerikā paceļas grautiņu dūmi, pār planētu varonīgi skan pirmā privātā kosmosa kuģa (tas gan taisīts pēc valsts pasūtījuma un par valsts līdzekļiem) signāli, mēs varam iztēloties, kā bijušā pasaules valdnieka teritorijā tālāk veidosies "mediju" un patiesās realitātes attiecības.

Pilnīgi iespējams, tāpat viss turpināsies. Lieta tāda, ka nemēdz būt ne īsts "pasaules gals", ne arī īsts happy end. Apokalipse nebūt ne vienmēr ir nāvējoša lieta. Var gadīties, ka tas ir tikai politiskā, ekonomiskā un, iespējams, arī bruņotā līdera pozīciju zudums. Tas ir tikai neveiksmīgo valsts daļu kritums savdabīgā "jaunattīstības pasaulē" (patlaban pa ASV klīst 40 miljoni bezdarbnieku, un klīst runas, ka tas vēl nav viss) ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām. Tā ir sabiedrības šķelšanās un valsts sadalīšanās nabadzīgās postapokaliptiskās teritorijās un bagātās izolētās oāzēs, kur startēs pat vēl krāšņākas raķetes. Vietām veselas pilsētas strēbs sojas putru, citur – uzņems galvu reibinošus grāvējus ar milzu budžetiem.

Vienkārši vairs nebūs Amerikas, kas reiz palaida "Space Shuttle" un ko varbūt vēl atceras CNN dibinātājs, 81 gadu vecais Tērners.

Var jau gan būt, ka neatceras arī – jau pirms pāris gadiem Tērners atzinās, ka viņu moka demence.

77
Tagi:
protesti, mediji, CNN, ASV
Pēc temata
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
Militārais eksperts Viktors Ļitovkins

Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus

0
(atjaunots 10:41 05.06.2020)
ASV biedē cilvēkus Eiropā ar "Krievijas draudiem" un pieprasa aizvien jaunus izdevumus aizsardzībai: uz eiropiešu naudas rēķina plaukst amerikāņu militārā rūpniecība.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai, stāsta Sputnik Lietuva. Slēdzieni, uz kuru pamata būvēts scenārijs, tapuši pēc Krievijas bruņoto spēku mācību, Krievijas politiķu un militārpersonu izteikumu, kā arī stratēģisko dokumentu analīzes, stāsta raksta autori.

Tamlīdzīgu analīžu un scenāriju jēga slēpjas ASV militārās rūpniecības kompleksa atbalstā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja militārais eksperts Viktors Ļitovkins.

"Krievija nevienam neuzbrūk un uzbrukt netaisās. Tikai ASV un NATO karo pēdējos 20 gadus – Dienvidslāvijā, Afganistānā, Irākā un Lībijā. Tagad viņi nelikumīgi uzturas Sīrijas teritorijā un zog tur naftu. Lai slēptu savus noziedzīgos nodarījumus, ASV apsūdz Krieviju par nosodāmiem nodomiem un biedē vienkāršos iedzīvotājus Eiropā, liekot viņiem maksāt lielāku naudu NATO," norādīja Ļitovkins.

Eksperts atzīmēja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP amerikāņus vairs neapmierina.

"Biedējot ar Krievijas militāro agresiju, Tramps pieprasa 4% no IKP, pieprasa, lai eiropieši pirktu ASV militāro tehniku. Tāda ir ASV militārās rūpniecības kompleksu apkalpojošo pārskatu jēga. Baltijas satelīti ir gatavi pirkt amerikāņu ieročus, taču tam viņiem nav naudas, bet Polija pērk ar prieku. Vēl vairāk, Varšava gatava izdot divus miljardus dolāru amerikāņu divīzijas uzturēšanai savā teritorijā," atzīmēja Ļitovkins.

Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas agresijas ieganstu. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

0
Tagi:
Eiropa, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Bez ASV būs beigas: NATO vadītājs biedē Eiropas Savienību ar sabrukumu
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
Kā sākās karš Afganistānā