Sputnik

Sputnik aizskāris "augstākās vērtības". Kāpēc ar to vairs nedraudzējas aģentūra LETA

191
(atjaunots 13:51 01.03.2017)
Kālab mūsu kolēģi nolēmuši rīkoties pretēji savām biznesa interesēm? Tas izklāstīts oficiālā vēstulē, ko "Rossija segodņa" saņēmusi no SIA "LETA". Liksim mierā stilu un kļūdas, paldies, ka centāties rakstīt krieviski.

No 1. marta informācijas aģentūra LETA vienpusējā kārtībā lauzusi līgumu ar starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa" Sputnik pārstāvniecības Latvijā personā. Pats par sevi saprotams, palikusi ir zināma darvas karote — vairāki jautājumi.

Pirmkārt, informācijas aģentūra ir privāts uzņēmums. Tas pārdot informāciju medijiem, tostarp arī Sputnik un saņem par to peļņu. Proti, no tā puses būtu bijis grūti gaidīt politiskas noslieces.

Otrkārt, tie, kas uzmanīgi vēroja Sputnik Latvija tapšanu, augstu vērtē aģentūras neitrālo viedokli, cieņpilno attieksmi pret Latvijas vēsturi un kultūru, lielo skaitu oriģinālrakstu, ko sagatavojuši vietējie žurnālisti. Visi atceras, ar kādu traci tika sagaidīta informācijas resursa ienākšana Latvijas mediju telpā, kā to bez kavēšanās nodēvēja par Kremļa ruporu un haubices kalibra propagandas ieroci.

Kālab mūsu kolēģi nolēmuši rīkoties pretēji savām biznesa interesēm? Tas izklāstīts oficiālā vēstulē, ko "Rossija segodņa" saņēmusi no SIA "LETA". Liksim mierā stilu un kļūdas, paldies, ka centāties rakstīt krieviski.

Aģentūras valdes locekļa Jura Mendziņa parakstītajā vēstulē teikts, ka aģentūra no 1. marta vienpusējā kārtībā lauž līgumu: "Ņemot vērā to, ka jūs izmantojat mūsu pakalpojumus, kuru darbības (oriģinālā — "действия которых" — red.) ir pretrunā augstākajām vērtībām, tostarp Latvijas Republikas morālajām vērtībām un pamatprincipiem, ko sarga Latvijas Republikas konstitūcija."

Kā, lūdzu? Ko? Kādas Satversmes ievadā minētās vērtības ir aizskāris Sputnik? Atsvaidzināsim atmiņā.

Latvijas valsts ir izveidota (..) lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību, teikts Satversmes ievadā.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas sabiedrības galvenās vērtības ir brīvība, taisnīgums, godīgums, saliedētība, vienlīdzība, ģimene un darba tikums.

Atklāti sakot, neesmu ievērojis, ka Sputnik Latvija tīkotu pēc latviešu nācijas mūžīgas pastāvēšanas un suverenitātes, kur nu vēl demokrātijas un mazākumtautību tiesībām. Pēc brīvības un taisnīguma. Vai varētu lūgt parādīt ar pirkstu konkrētas publikācijas?

Šķiet, tāda neadekvāta lēmuma iemeslus nāksies meklēt netālā pagātnē. Izrādās, paranoja ir lipīga kaite. Lieta tāda, ka aģentūras LETA saimnieki ir igauņu investīciju holdings UP Invest OU, kam pieder arī visās trīs Baltijas valstīs strādājošā informācijas aģentūra Baltic News Service (BNS). Sadarbību ar Sputnik tā pārtrauca jau pirms mēneša.

Atklāti sakot, rodas iespaids, ka tas noticis ārēja spiediena iespaidā. Iespējams, bija zvans no… Nemēģināsim minēt. Nacionālais parlaments, specdienesti. Varbūt tā ir savdabīga pašcenzūra, kas ieslēdzas automātiski, ja histērija sabiedrībā sasniedz noteiktu līmeni? Diezin vai privāta informācijas aģentūra pašas prieka pēc atteiktos no perspektīva klienta.

Sputnik Latvija lūdza ar saviem paradoksālajiem uzskatiem plaši pazīstamā Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētāja, publicista Jura Paidera komentārus. Viņa atbilde liecina, ka mūsu valstī valda patiesa demokrātija un vārda brīvība. Jo privātai informācijas aģentūrai pašai ir tiesības izvēlēties, ar ko sadarboties, ar ko — ne. Tāpat kā tai ir tiesības atsaukties uz augstākajām vērtībām un ideāliem.

Būtu grūti Jurim nepiekrist. Teikšana ir saimniekam, un nevienam nav liegts lolot ideālus. Tiesa, rodas nelielas šaubas par to, cik īsti brīva bija aģentūras izvēle. Paldies Dievam, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vēl nav liegts šaubīties. Taču informācijas telpu, kurā iespējams savas šaubas pastāstīt citiem, šeit cenšas ierobežot dažnedažādiem līdzekļiem.

Protams, tādēļ vien, ka LETA ir pārtraukusi attiecības ar Sputnik, portāls no orbītas nepagaisīs un Lētā nenogrims, tāpat kā nepazuda, kad tam tika liegta iespēja reģistrēties Latvijas domēna zonā. Pēdējā laikā gan Baltijā daudz tiek diskutēts par nepieciešamību veicināt patiesas informācijas un žurnālistiskas avotus. Ja aģentūras LETA un BNS uzskata sevi par kristālskaidriem avotiem, kāpēc tad atraut no tiem kolēģus, kuru nimbs nav tik spožs?

BNS Lietuva pārstāvis savulaik paskaidroja, ka Sputnik Lietuva nav grozījis BNS materiālus, taču tiem līdzās esot publicēta neprecīza un propagandiska informācija. Proti, ja tiks aizvākta informācijas aģentūras objektīvā informācija, vietnē paliks tikai viena vienīga propaganda, pie tam vēl nepatiesa? Kam tas būtu vajadzīgs?

Tā ir tikai informācijas kara epizode? Teritorijas tīrīšana? Ne velti nesen savas tiesības uz Baltijas krievvalodīgo iedzīvotāju auditoriju pieteica britu koncerns BBC. Kā noskaidrojās, to ļoti interesē nepilsoņu integrācijas jautājumi un vietējais plašsaziņas līdzekļu tirgus.

Varbūt runa pat nav par to, bet gan par "Rossija segodņa" vadītāja Dmitrija Kiseļova personību un viedokli, kurš vienā no intervijām uzsvēra: "Vārda brīvības diapazons Rietumeiropā, Eiropas Savienībā ir daudz šaurāks nekā Krievijā…"

Lai nu būtu kā būdams, pēc informācijas aģentūru sadarbības pārtraukšanas ar Sputnik pārstāvniecībām Baltijā vārda brīvības diapazons Baltijas valstīs nav kļuvis plašāks.

191
Pēc temata
Dmitrijs Kiseļovs: rusofobijas lēkmes ar laiku pāriet
Sputnik galvenā redaktore par EP pretdarbību Krievijas medijiem
Emberga: politiķiem un kontrolieriem nav vajadzīga neatkarīgā prese
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

35
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

35
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
Piloti pie Su-24M, foto no arhīva

"Nosvīdu pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko

27
(atjaunots 11:53 01.08.2020)
Pareizi aprēķināt ātrumu, precīzi novērtēt distanci un vairākas minūtes noturēt lidmašīnu nemainīgā stāvoklī – degvielas uzpilde tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem pilota darba elementiem. No ekipāžas tā prasa dzelzs nervus.

Lai saņemtu atļauju degvielas uzpildei, vajadzīga solīda pieredze grupas pilotāžā. Par to, kā notiek degvielas uzpilde gaisā, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Noķert konusu

Degvielas uzpilde debesīs būtiski palielina lidojuma attālumu, teorētiski var padarīt to pat neierobežotu. Tas ir īpaši aktuāli lidmašīnām, kas strādā lielā attālumā no bāzes aerodroma – ne vienmēr taču pēc kaujas uzdevuma izpildes tvertnēs pietiks degvielas mājupceļam.

Palīgā nāk degvielas uzpildes lidmašīnas. Paši piloti tās dēvē par tankkuģiem. Parasti "lidojošās DUS" ir modificētas kara transporta aviācijas kravas lidmašīnas. Tajās uzstāda papildu tvertnes ar aviācijas degvielu un speciālas parsūknēšanas sistēmas. Krievijā vienīgais specializētais degvielas uzpildes lidmašīnas tips ir Il-78 un tā variants Il-78M. Kopā GKS ir piecpadsmit šādi lidaparāti.

Degvielas pārsūknēšanai gaisā Krievijas aviācija izmanto formulu "šļūtene – konuss – stanga". Lidmašīna tiek komplektēta ar vienu vai vairākām piekares uzpildes iekārtām. Parasti divas atrodas zem spārniem, aiz dzinēju motogondolām, trešā – fizelāžas astes daļā. Katrai ir vairākus desmitus metru gara elastīga šļūtene. Tās galā – tā saucamais konuss, līdzīgs badmintona volānam. Tā ir "uzpildes pistole".

"Tankkuģis uzņem noteiktu augstumu un samazina ātrumu līdz 500-600 km/h, pēc tam, saglabājot pastāvīgu kustības virzienu, izlaiž šļūtenes, - RIA Novosti pastāstīja Krievijas Nopelniem bagātais kara lidotājs, ģenerālmajors Vladimirs Popovs. – Lidmašīnai-"klientam" ir jāpietuvojas tās astei un mazliet jāsamazina augstums, jāizlaiž stanga – degvielas uztvērējs un jātrāpa ar to precīzi konusā šļūtenes galā. Stanga ar elektromagnētisko slēdzeni savienota ar centrālo atveri, pēc tam notiek hermetizācija, un degviela tiek padota zem augsta spiediena. Procedūra ilgst desmit-piecpadsmit minūtes. Tiklīdz degvielas padeve pārtrūkst, uzpildītā lidmašīna atvienojas no tankkuģa un turpina lidojumu."

Intuīcija un savaldība

Izskatās vienkārši tikai uz papīra. Patiesībā tas ir viens no sarežģītākajiem taktiskajiem pilotēšanas elementiem. Uzpildes stangas uzstādītas visiem iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, pārtvērējiem, tālās un stratēģiskās aviācijas lidmašīnām. Īpaša loma degvielas uzpildei ir jūras aviācijā, jo okeānā nav aerodromu, kur nosēsties un pieliet pilnas tvertnes.

Personālsastāva apmācības un kvalifikācijas celšanas centri atļauj sākt treniņus šīs operācijas izpildei tikai pirmās klases lidotājiem, kuri labi apguvuši lidojumus grupā. Tieši grupas pilotāža izstrādā virsniekiem acumēru un prasmi orientēties telpā. Augstumā bieži "krata": turbulence un "gaisa bedres" var jebkurā brīdī novirzīt lidmašīnu no kursa.  

"Vispirms māca vienkārši pietuvoties tankkuģim no astes un turēties noteiktajā attālumā no tā, - skaidroja lidotājs. – Nākamais posms – "sausā" uzpilde: šļūtenes savienošana ar konusu bez degvielas padeves. Tikai vēlāk, kad parādās iemaņas un pārliecība par saviem spēkiem, notiek īsta uzpilde. Ekipāžas, kas nav spējušas apgūt procedūru, dodas uzdevumos ar piekārtām degvielas tvertnem. Tas nav labākais risinājums – tvernes aizņem bruņojuma piekares punktus un samazina lidmašīnas aerodinamiku."

Smago tankkuģu pacelšana gaisā pilotu apmācībām nav nekāds lētais prieks. Tāpēc to lomu parasti izpilda frontes bumbvedēji Su-24, kā arī klāja Su-33 un MiG-29K. Šim nolūkam izstrādāti speciāli piekarami agregāti.

"Ļoti labi atceros savu pirmo mācību uzpildi gaisā, - stāsta atvaļinātais majors Dmitrijs Ļitvinovs, iznīcinātāja Su-27 pilots. – Pacēlos no aerodroma, izgāju noteiktajā rajonā, pietuvojos Su-24 astei. Viņš izlaida savu "puņķi", es izlīdzināju ātrumu, ieņēmu augstumu, izlaidu stangu... un te sāka "kratīt". Nokļuvām turbulences zonā, lidmašīnu pasvieda uz priekšu, uzpildes konuss iesita pa kabīnes lukturi. Samazināju ātrumu, atkal pamēģināju savienoties, atkal neizdevās. Tikai ar trešo mēģinājumu trāpīju ar stangu konusā. Nosvīdis biju kā pirtī."

Uzpilde ar autopilotu

Kara lidmašīna var līdz trīs reizes uzpildīties gaisā. Stratēģiskie raķešnesēji Tu-95MS un Tu-160, kas strādā maksimālā attālumā no aerodroma, parasti divas reizes papildina degvielas rezervi – pa ceļam uz mērķi un atpakaļceļā.

Iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, armijas aviācijas lidaparātiem parasti pietiek ar vienu degvielas "papildporciju".

"Varētu domāt, helikoptera un lidmašīnas ātrums nav salīdzināms, - stāstīja Popovs. – Tomēr ātrgaitas kaujas helikopterim ir pa spēkam panākt tankkuģi, kas izlaidis aizspārņus un samazinājis ātrumu līdz 250-300 kilometriem stundā. Uzpildes stanga armijas aviācijas mašīnām ir ļoti gara – lai šļūteni nepārcirstu nesošās skrūves lāpstiņas. Tāda uzpilde prasa augstāko kvalifikāciju gan no helikoptera pilota, gan tankkuģa ekipāžas. Pirmajam nākas ilgu laiku turēt maksimālu ātrumu, otram – minimālu, teju vai nekrītot. Skaidrs, ka piloti strādā uz savu iespēju robežas."

Nākotnē plānots svītrot cilvēka faktoru no degvielas uzpildes procedūras. Tamlīdzīgs darbs jau sākts gan Krievijā, gan Rietumos. Degvielas tverņu papildināšanas automatizāciju plānots panākt uz jauno uzpildes sistēmu rēķina, kas sinhronizēs tankkuģa un "klienta" borta datoru darbu.

Iznīcinātājs vai bumbvedējs pats uzņems optimālu kursu, izlīdzinās ātrumu un notvers konusu ar stangu. Cilvēkam atliks tikai novērot. Tamlīdzīga tehnoloģija tiks daļēji īstenota Krievijas degvielas uzpildes lidmašīnu Il-78 jaunākajā modifikācijā – Il-78M-2.

 

27
Tagi:
Krievija, aviācija
COVID-19

Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem

0
(atjaunots 13:27 04.08.2020)
Testēšanu uzsāks ziemā, jo trešā vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumu fāze uz pieaugušajiem aizņems aptuveni piecus mēnešus; tajā piedalīsies aptuveni 2000 pacientu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais pētnieciskais centrs plāno uzsākt vakcīnas pret Covid-19 testēšanu uz bērniem nākamā gada janvārī-februārī, paziņoja RIA Novosti centra direktors Aleksandrs Gincburgs.

"Mēs pašlaik šo dokumentu paketi sākām izstrādāt, jo nekad institūts nav veicis izmēģinājumus uz bērniem. <…> Pediatri zina šīs īpatnības, un kopā ar viņiem mēs šobrīd rakstām dokumentu paketi, kurus prezentēsim Veselības ministrijai, lai to var veikt uz bērniem, taču tikai pēc tam, kad mēs pabeigsim visus pētījumus uz cilvēkiem," pateica Gincburgs.

Pēc viņa sacītā, testēšanu uzsāks ziemā, jo trešā vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumu fāze uz pieaugušajiem aizņems aptuveni piecus mēnešus. Tajā piedalīsies aptuveni 2000 pacientu.

Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi

Iepriekš Krievijas veselības ministrs Mihails Muraško paziņoja par N. Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskā centra izstrādātās vakcīnas pret koronavīrusu klīnisko izmēģinājumu pabeigšanu.

Viņš uzsvēra, ka varasiestādes grasās uzsākt masveida vakcināciju oktobrī. Pirmām kārtām potes veiks īpašo grupu pārstāvjiem: mediķiem un skolotājiem.

Speciālisti izstrādāja preparātu sadarbībā ar Aizsardzības ministriju. Jūlija beigās no militārā hospitāļa izrakstīja otro 20 brīvprātīgo grupu. Katram no viņiem izstrādājās imūnā atbilde, nekādas blaknes vai kontrindikācijas netika atklātas.

Tāpat vakcīnas klīniskos pētījumus uzsācis centrs "Vektor", tas plāno uzsākt ražošanu novembrī.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Rietumi cieš sakāvi Covid-19 vakcīnas izstrādes sacensībās
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju