Sloka

Pirms radītājiem vienmēr nāk tie, kas iznīcina

299
(atjaunots 09:23 26.03.2017)
Kādu nedēļu pēc publikācijas par Slokas papīrfabriku saņemu vēstuli Facebook no nepazīstama cilvēka. "Labvakar, Robert! Mēs restaurējam fabriku Slokā. Un uzaicinām Jūs ciemos."

Ko jūs restaurējat??? – neizpratnē veros telefona ekrānā. Fabriku taču nojauca. Cik zinu tur palikuši tikai divi skursteņi. Ko tur vairs restaurēt? Rakstītājs ir kāds Valērijs Oļeņijčuks.

Pavirši aplūkoju viņa Facebook profilu un pārliecinos, ka tas ir reāls cilvēks. Ciemos, saki? Mani nebiedē nejaušas tikšanās un pie viena būs iemesls apskatīt fabrikas drupas. Uzzvanu Valērijam un sarunājam tikšanos uz nākošās dienas 12:00. Tā ir darbadiena. Jūtos patiesi ieintriģēts.

Rīts sākas agri – kā parasti ar bērnudārzu un skolu. Nolemju, ka sākumā aizbraukšu uz Ķemeriem — šī mazā pilsētiņa vienmēr ir vilinājusi mani ar savu neizskaidrojamo atmosfēru. Nogriežos no šosejas, pārbraucu dzelzceļa pārbrauktuvi un lēnām ripinos nosacītā centra virzienā. Iedzīvotāji un pilsētas vadība ar to noteikti nelepojas, taču katra 3-4 māja ir neapdzīvota vai grausta stāvoklī, un tā jau ir mana estētika. Apstājos pie aptiekas, lai nopirktu askofēnu.

Pa centrālās ielas vidu no sabrukušās sanatorijas uz dzelzceļa pusi brauc cilvēks ratiņkrēslā. Agrā rīta stundā es stāvu uz puspamestas pilsētiņas ielas, apkārt neviena. Ielas galā slejas vecais ūdenstornis, nedaudz pa labi caur kokiem vīd sanatorijas "Līva" grausta augšstāvi un pretī, pa ielas vidu, brauc cilvēks ratiņkrēslā. Ziniet, kas tā ir par sajūtu? Silent Hill! Paķeru fotoaparātu un izliekos, ka fotografēju ūdenstorni. Patiesībā es fotografēju cilvēku ratiņkrēslā. Sirreāli.

Кемери
Sputnik / Робертс Вицупс
Ķemeru sirreālisms

Nolemju braukt uz Sloku nedaudz ātrāk, lai pirms tikšanās apskatītu to, kas palicis pāri no fabrikas. Jau no tāluma redzami palikušie fabrikas skursteņi. Izlīkumoju pa bedrainajām ieliņām un piebraucu pie fabrikas vārtiem. Nosaukums uz vārtiem ir padzisis, tomēr salasāms. Noparkoju auto laukumiņā pie vienas no atlikušajām ēkām. Vēl pāris auto, suns voljērā un videokameras pie ēkas liecina, ka šeit notiek darbība. Paņemu fotoaparātu un dodos iekšā teritorijā. Uz palīgēkas jumta strādnieki atjauno segumu un uzlūko mani ar neslēptu nepatiku. Uz brīdi šķiet, ka esmu nokļuvis datorspēlē – ap 40 hektāru gruvešu kalnu klāj plāna sniega kārta, vējš dzen mākoņus un starp tiem ik pa brīdim skopi atspīd saule. Šādi pasaule varētu izskatīties pēc atomkara. Aizeju līdz Lielupei un pa ceļam mēģinu reanimēt pagātnes ainavu kāda tā bija, kad biju šeit pirms gadiem desmit – viss joprojām tomēr šķiet pazīstams.

Ir bez piecām minūtēm divpadsmit, dodos atpakaļ pie ēkas, kur noliku auto, un zvanu Valērijam, lai pateiktu, ka esmu klāt. Mani sagaida ērtā militārā apģērbā tērpies vīrs ap 40, apklusina suni voljērā un aicina mani iekšā. Te mani sagaida pirmais pārsteigums, es vēl nenojaušu, ka tie turpināsies visu tikšanās laiku.

Koridorā pie sienas ierāmēts aiz stikla Latvijas karogs. Vecs karogs – vietām saplēsts, vietām kožu saēsts, vietām sasmērēts – taču šeit tas nolikts goda vietā. Tas ir pirmais, ko katrs viesis ierauga šeit ienākot.

Valērijs īsi paskaidro, ka šī ir rūpnīcas bijusī administrācijas ēka un mēs ejam tālāk. Viņš paver durvis un es apstulbstu. Manā priekšā ir milzīga zāle ar skatuvi, bāra leti un padsmit galdiņiem. Valērijs aicina apsēsties un mūsu saruna var sākties. Mēs runāsim krieviski un manas aizdomas apstiprinās, jo dzirdu viegli jaušamu akcentu.

Valērijs un viņa brālis Vitālijs ir uzņēmēji no Ukrainas. No Donbasa. Profils ir plašs – pamatā IT, būvniecība un nekustamie īpašumi. Plus vēl. Sākuši kā visi – deviņdesmitajos. Sākumā Ukrainā, tad Krievijā. Izgājuši cauri visiem tā laika biznesa "krāšņumiem", pēc viņa vārdiem kaimiņzemē vēl joprojām vietām valda deviņdesmito gadu biznesa "stils". Sākuši skatīties Eiropas virzienā, līdz 2012. gadā nonākuši Latvijā.

Valērijs stāsta: "Esmu dzimis Ukrainā, Donbasā. Tēlaini runājot savā dzīvē, izņemot baltos silikāta ķieģeļus un rūpnīcu žogu dzeloņdrātis, neko nebiju redzējis. Kad nonācu Rīgā, biju šokā. Jūs, kas esat dzimuši un dzīvojat šeit, pat neaptverat, kādā vēstures, kultūras un arhitektūras bagātībā jūs dzīvojat. Jūs esat pieraduši un aizmirstat to novērtēt. Mēs ar brāli bijām tik pozitīvi pārsteigti. Es burtiski iemīlējos Latvijā. Bija jārīkojas. Sākām meklēt nekustamo īpašumu, ko šeit iegādāties, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. Kontaktu mums šeit vēl nebija. Atradām sludinājumu, kurā pārdeva daļu no Slokas rūpnīcas ar zemi un braucām skatīties. Rūpnīcas darbība sen bija apturēta, tā bija sadalīta daudzo īpašnieku starpā un sagrauta. Daudz neatšķīrās no tās, kādu to redzat tagad. Uz mūsu noskatītā zemes gabala rūpnīcas pievārtē atradās bijusī administrācijas ēka, mēs šeit saskatījām potenciālu un to nopirkām. Lielākā daļa pārējo īpašnieku bija ēkas sagrāvuši, lai tikai pārdotu metāla konstrukcijas un armatūru. Viss. Vienas dienas bizness. Tāpēc te arī ir 40 hektāru gruvešu, tie tā arī te palika. Mēs negribam graut. Mēs gribam attīstīties".

  • Restaurētā fabrikas administrācijas ēkā
    Restaurētā fabrikas administrācijas ēkā
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Valērijs un bēniņos atrastais Latvijas karogs
    Valērijs un bēniņos atrastais Latvijas karogs
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Zāle administrācijas ēkā
    Zāle administrācijas ēkā
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Zāles interjers
    Zāles interjers
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Otrajā stāvā top numuriņi viesiem
    Otrajā stāvā top numuriņi viesiem
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Ekskursija restaurācijas pasaulē
    Ekskursija restaurācijas pasaulē
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Logi
    Logi
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Sloka
    Sloka
    Sputnik / Робертс Вицупс
1 / 8
Sputnik / Робертс Вицупс
Restaurētā fabrikas administrācijas ēkā

Valērijs nav tikai pragmatisks biznesmenis, viņš ir kultūras cilvēks. Domātājs un meklētājs. Restaurators pēc būtības. Metodiski pa kvadrātmetram apstaigājis gruvešu kaudzes visā milzīgajā teritorijā. Viņš neļauj aiziet bojā vecajiem koka logiem un durvīm, grīdas atjaunotajā administrācijā ir izklātas ar vecās rūpnīcas akmens flīzēm, plauktos pie sienas savāktas vecās grāmatas, avīzes un daļa no rūpnīcas dokumentācijas. Vēsture.

Pirmā stāva atjaunotajā zālē notiek stand up šovi, mākslas studentu skates un Latvijā dzīvojošo ukraiņu tikšanās. Otrajā stāvā top numuriņi viesiem. Ārpusē rūc traktori un tiek labiekārtota teritorija. Būs vasaras terase un dārzs. Valērijs grib izveidot jauniešu centru, lai dotu iespēju jauniešiem darboties un attīstīties.

Viss ir atkarīgs no attieksmes, no cilvēka. Vieni grauj un iznīcina, lai tiktu pie vieglas peļņas. Citi iegulda un strādā, lai atjaunotu un attīstītos. Un nav svarīgi — Latvijā, Krievijā vai Ukrainā.

Valērijs ir apņēmības pilns iemācīties latviešu valodu. Ēkas bēniņos atrastais gandrīz gadsimtu vecais Latvijas karogs stāv goda vietā.

Man ir patiess prieks, ka Valērijs mani uzaicināja ciemos un pastāstīja par savu darbošanos. Tā nenotiek bieži – mūsu stundu ilgās sarunas laikā mēs esam kļuvuši par draugiem.

Es vēl noteikti atbraukšu ciemos.

299
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

67
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

67
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

210
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

210
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli